Epidemioloģijas jēdziens PDF

Epidemioloģijas jēdziens. Epidemioloģijas sadaļas. Epidemioloģijas pamatpostulāti un uzdevumi. Cēlonis. Riska faktors. Pietiekams cēlonis. Nepieciešams cēlonis. Jaucējfaktors. Epidemioloģijā par cēloni uzskata to, kas izmaina slimības biežumu, veselības stāvokli vai ar to saistītus faktorus cilvēku...

Epidemioloģijas jēdziens. Epidemioloģijas sadaļas. Epidemioloģijas pamatpostulāti un uzdevumi. Cēlonis. Riska faktors. Pietiekams cēlonis. Nepieciešams cēlonis. Jaucējfaktors. Epidemioloģijā par cēloni uzskata to, kas izmaina slimības biežumu, veselības stāvokli vai ar to saistītus faktorus cilvēku populācijās. Epidemioloģiskie rādītāji. Prevalence. Incidence. Incidences daļa. Incidences blīvums/biežums. Kopējais personlaiks. Sakarība starp prevalenci un incidenci. Izdzīvotība. Kopējie rādītāji, to aprēķināšana, specifiskie rādītāji, to aprēķināšana, standartizācijas jēdziens un nozīme. Veselības informācija. Veselības informācijas monitorings. Veselības informācijas rādītāju ietekmējošie faktori. Gadījums epidemioloģijā. Datu iegūšanas veidi. Slimību izplatības dati. Slimību reģistri. 1. Veselības informācija Veselības informācija Latvijā aptver datus un analīzi par iedzīvotāju veselības stāvokli, slimībām, mirstību, dzīvesveidu un veselības aprūpes pieejamību. Šāda informācija tiek izmantota veselības politikas plānošanā un sabiedrības veselības uzlabošanā. Galvenie avoti ir Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Nacionālais veselības dienests (NVD) un Centrālā statistikas pārvalde (CSP). 2. Veselības informācijas monitorings Latvijā veselības informācijas monitoringu veic SPKC un citas institūcijas, analizējot dažādus rādītājus, piemēram:  Mirstības un dzimstības rādītājus.  Slimību izplatību (piemēram, hroniskās slimības, infekcijas).  Vakcinācijas pārklājumu.  Dzīvesveida ietekmi uz veselību (piemēram, smēķēšana, alkohola lietošana). Monitorings palīdz identificēt veselības problēmas un pieņemt datu balstītus lēmumus. 3. Veselības informācijas rādītāju ietekmējošie faktori Veselības rādītājus ietekmē:  Sociāli ekonomiskie faktori (izglītība, ienākumi, nodarbinātība).  Dzīvesveida faktori (uzturs, fiziskā aktivitāte, kaitīgie ieradumi).  Vides faktori (gaisa un ūdens kvalitāte, dzīvesvietas apstākļi).  Veselības aprūpes sistēmas pieejamība un kvalitāte. 4. Gadījums epidemioloģijā Epidemioloģijā gadījums apzīmē individuālu slimības, ievainojuma vai veselības notikuma epizodi. Piemēram, inficēšanās ar gripu, tuberkulozi vai COVID-19 tiek uzskatīta par gadījumu. Latvijā šādu gadījumu reģistrēšana ir būtiska, lai sekotu slimību izplatībai un noteiktu profilakses pasākumus. 5. Datu iegūšanas veidi Latvijā epidemioloģiskos datus iegūst:  Reģistrējot saslimšanas gadījumus: ārsti un medicīnas iestādes sniedz ziņojumus SPKC.  Aptaujās: piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselības pētījumi.  Slimību reģistros: hronisku un infekcijas slimību gadījumi tiek dokumentēti specifiskos reģistros.  Laboratorijas analīzēs: piemēram, paraugi infekcijas slimību diagnosticēšanai. 6. Slimību izplatības dati SPKC apkopo un publicē datus par slimību izplatību Latvijā. Dati ietver:  Infekcijas slimības (piemēram, gripu, COVID-19, HIV/AIDS).  Neinfekcijas slimības (piemēram, vēzis, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības).  Slimību izplatība tiek analizēta pēc vecuma, dzimuma, reģiona u.c. 7. Slimību reģistri Latvijā darbojas vairākas slimību reģistru sistēmas, piemēram:  Vēža reģistrs: apkopo datus par onkoloģiskajām slimībām.  HIV/AIDS reģistrs: seko šīs slimības gadījumiem un ārstēšanai.  Vakcinācijas reģistrs: uztur informāciju par vakcinācijas statusu. Šie reģistri palīdz veselības iestādēm sekot slimību attīstībai un plānot ārstēšanas stratēģijas. Kļūdas. Nejaušas un sistemātiskās kļūdas. Pētījuma dalībnieku atlase. Varbūtības un izdevīguma atlase. Atlases kļūda. Informācijas nobīde. Epidemioloģiskie pētījumi. Aprakstošie pētījumi. Gadījumu sērijas pētījumi. Ekoloģiskie pētījumi. Ekoloģiskie maldi. Šķērsgriezuma pētījumi. Priekšrocības un trūkumi katram pētījuma dizainam. Analītiskie pētījumi. Kohortu pētījumi. Gadījuma-kontroles pētījumi. Priekšrocības un trūkumi katram pētījuma dizainam. Eksperimentālie pētījumi. Saistību rādītāji. Relatīvais risks. Atributējamais risks. Atributējamā riska procents. Izredžu attiecība. Skrīnings. Diagnostisko testu novērtējums. Testa pareizības rādītāji. Jutīgums un specifiskums. Testa snieguma rādītāji. Pozitīvā un negatīvā paredzes vērtības.