6. lekcija. Veģetatīvā nervu sistēma - 069
Document Details
Rogers State University
Pēteris Tretjakovs
Tags
Related
- Vegetative Nervous System PDF
- Clase 2 Viticultura - Ciclo Vegetativo - Trabajos en el Viñedo PDF
- Clase 3 - Viticultura - Ciclo vegetativo - Trabajos en el viñedo PDF
- 6. lekcija. Veģetatīvā nervu sistēma - 069 - 07.08.2024. PDF
- Exercise 32 Plant Anatomy Vegetative Structures of Vascular Plants Handout PDF
- Lesson 6: Vegetative Nervous System PDF
Summary
Šī ir 6. lekcija par veģetatīvo nervu sistēmu (VNS). Lekcijā apskatīti VNS darbības raksturojums, refleksa loks, sinaptiskā pārvade, neiromediatori un receptori, adrenerģiskās un holīnerģiskās stimulācijas atbildes, faktori, kas ietekmē VNS viscerālos efektus, VNS refleksi, sadarbība ar somatisko un endokrīno sistēmu, simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas raksturojums, un hipotalāms kā VNS augstākais centrs.
Full Transcript
Veģetatīvā nervu sistēma (VNS) 6. lekcija. Pēteris Tretjakovs Lekcijā apskatītas šādas tēmas: o Veģetatīvās nervu sistēmas (VNS) darbības raksturojums, t.sk., refleksa loks. o Sinaptiskā pārvade VNS, t.sk., neiromediatori un receptori. o Adrener...
Veģetatīvā nervu sistēma (VNS) 6. lekcija. Pēteris Tretjakovs Lekcijā apskatītas šādas tēmas: o Veģetatīvās nervu sistēmas (VNS) darbības raksturojums, t.sk., refleksa loks. o Sinaptiskā pārvade VNS, t.sk., neiromediatori un receptori. o Adrenerģiskās stimulācijas atbildes. o Holīnerģiskās stimulācijas atbildes. o Faktori, kas var ietekmēt VNS viscerālos efektus. o VNS refleksi, t.sk., sadarbībā ar Somatisko NS un Endokrīno sistēmu. o Simpātiskās nervu sistēmas (SNS) raksturojums. o Parasimpātiskās nervu sistēmas (PSNS) raksturojums. o SNS un PSNS salīdzinājums. o Hipotalāms kā VNS augstākais centrs un HOMEOSTĀZES regulācijas centrs. Pamatgrāmatas: 1. L. Aberberga-Augškalne, O.Koroļova. Fizioloģija ārstiem. (ISBN 978-9984-26-813-68-4; SIA Medicīnas apgāds) 2021: 492 (grāmata pieejama RSU Bibliotēkā). 2. A.C. Guyton and John E. Hall. Textbook of Medical Physiology. (Saunders, 14th Edition) 2020: 1150 (pieejama RSU Bibliotēkā arī kā e-grāmata datubāzē ClinicalKey). 3. Ganong's Review of Medical Physiology (K.E.Barrett, S.M. Barman, S.Boitano, H.Brooks), 26th Edition (LANGE Basic Science) 2019: 742 (pieejama RSU Bibliotēkā arī kā e-grāmata datubāzē Access Medicine). Rekomendētās grāmatas: 1. L.S. Costanzo. Physiology (Board Review Series). (Lippincott Williams & Wilkins; 7th Edition) 2022: 528 (pieejama RSU Bibliotēkā arī kā e-grāmata datubāzē ClinicalKey). 2. Tortora, Gerard J., Bryan Derrickson. Principles of Anatomy and Physiology (15th Edition. Wiley, 2017) (grāmata pieejama RSU Bibliotēkā). Pārējie lekcijā izmantotie avoti arī ir norādīti prezentācijā pie attēliem vai tekstā. Veģetatīvās NS darbības raksturojums, t.sk., refleksa loks http://www.spinalhub.com.au/what-is-a-spinal-cord-injury/what-happens-to-the-spinal-cord-after-injury/spinal-nerves-overview ❑ VNS nav pakļauta voluntārai ietekmei (apzinātai kontrolei), bet zināmā mērā to var ietekmēt izstrādātie nosacījuma refleksi, arī iedvesma (īpaši organisma stāvokļi, kad tiek aktivizēti galvas smadzeņu garozas un zemgarozas centri). VNS ❑ VNS īsteno efektus sadarbībā ar humorālajiem darbība mehānismiem, kur regulācijā iesaistās: 1) specifiskie faktori: gan sistēmiskie faktori, piem., adrenalīns, angiotenzīns II; gan lokālie faktori, piem., slāpekļa oksīds, endotelīns, prostaciklīns; 2) nespecifiskie faktori, piem., vielmaiņas produkti – ogļskābā gāze, pienskābe, u.c. metabolīti. Veģetatīvās NS (SNS un PSNS) refleksa loks. Vicerālajos receptoros ģenerētā aferentācija pa sensorām šķiedrām Sajūtas, kas tiek ģenerētas tiek aizvadīta uz CNS un tur tiek integrēta. no iekšējo orgānu Spinālais ganglijs receptoriem (VNS ietvarā), parasti neatspoguļo kairinājuma vietas precīzu lokalizāciju. Recepcija var būt arī nepazināta (piem., saistībā ar Sānu iestiepuma receptoriem ragā asinsvados, hemoreceptoriem); bet ja recepcija tiek Veģetatīvais refleksa loks vienmēr ir apzināta, tad tā var polisinaptisks izpausties kā «trula» sajūta. VNS ietvaros var būt arī karinātāji, kas izraisa spēcīgas sajūtas (sāpes), piem., viscerālo nocicepciju Veģetatīvais izraisa gludo muskuļu ganglijs spazmas. http://faculty.pasadena.edu/dkwon/PNS%20and%20propioception/peripheral%20nervous%20system%20and%20propioception_files/textmostly/slide33.html Veģetatīvajā ganglijā: 1) pre-ganglionārie neironi (B šķiedras) pārslēdzas uz 2) post-ganglionārajiem neironiem (nemielinētās C šķiedras, lēni vadošas). http://funny-pictures.picphotos.net/differences- between-somatic-autonomic- pathways/classconnection.s3.amazonaws.com*636*fl ashcards*1088636*png*screen_shot_2012-03- Veģetatīvais ganglijs 10_at_100505_am1331402726126.png/ ▪ Pre-ganglionārie neironi ganglijā diverģē uz ~8-9 post-ganglionāriem neironiem un ▪ tas ir par pamatu difūziem viscerāliem efektiem! Diverģence http://publish.uwo.ca/~jkiernan/autgang.gif Salīdzinošs VNS un Somatiskās NS refleksu raksturojums Somatiskās NS GLUDOS miocītus Muskuļškiedras Sinaptiskā pārvade VNS, t.sk., neiromediatori un receptori NEIROMEDIATORI Veģetatīvās NS sinapsēs, t.sk., ar efektoru: acetilholīns un noradrenalīns (galvenokārt); serotonīns, histamīns, dopamīns; neiropeptīds-Y, substance-P, vazointestinālais peptīds (VIP), kalcitonīna gēna-radnieciskais peptīds (CGRP), u.c.. Kotransmisiju piemēri: acetilholīns (Ach) ar vazointestinālo peptīdu (VIP); serotonīns (5-HT) ar P-vielu jeb substanci-P (SP); glutamāts (Glt) ar P-substanci (SP); noradrenalīns (NA) ar ATF vai neiropeptīdu Y (NP-Y), kur (a).zemas DP frekvences izraisa NA+ATF izdalīšanos, (b).augstas frekvences – NA+NPY izdalīšanos (eksocitozi). ❑ Zemas DP frekvences izraisa NA+ATF, bet ❑ Augstas frekvences – NA+NPY izdalīšanos large granular vesicles small granular vesicles (eksocitozi). P2X - Ionotropic purinergic receptor excitatory junction potentials http://ep.physoc.org/content/94/1/20/F1.expansion https://doctorlib.info/physiology/ medical/77.html https://docto rlib.info/phys iology/medic al/77.html Ach ir neiromediators abos: SNS un PSNS ganglijos PSNS post- ganglionārā neirona nervgalis galvenokārt izdala Ach. SNS post- ganglionārās – galvenokārt NE jeb NA. https://basicmedicalkey.com/neurotransmission-the- autonomic-and-somatic-motor-nervous-systems-2/ This figure illustrates the synaptic connections of afferent and efferent axon fibres on the ganglion cells. Note that both afferent and efferent information modulates the activity of the ganglion cell, both directly and indirectly through interneurons. https://clinicalgate.com/the-autonomic-nervous-system-2/ ❑ TIEŠO pārvadi starp pre- un post-ganglionāro neironu ganglijā nodrošina Ach (caur Nn- holinoreceptoru) izraisot ātro uzbudinātāj- postsinaptisko potenciālu (UPSP) (tas ilgst 30 ms); Pārvade ❑BET šo tiešo pārvadi var ietekmēt starpneironu neiromodulatori: SIMPĀTISKO a) dopamīns (caur D2 receptoriem), izraisot lēnu gangliju kavētāj-postsinaptisko potenciālu (KPSP) (ilgst 2 s); sinapsēs: b) Ach (bet caur M1-holinoreceptoru) lēnu UPSP (ilgst 30 s); c) neiropeptīdi (piem., gonadotropīna atbrīvotājhormons) - vēlīnu, lēnu UPSP (ilgst 4 min). Pārvade 1. M1 are localized to parasympathetic ganglia. 2. M2 on post-ganglionic cholinergic nerve terminals PARASIMPĀTISKO inhibit the release of Ach. gangliju 3. M3 that constrict airway smooth muscle. sinapsēs: Nn Ach caur M1- holinoreceptoru ģenerē lēnu UPSP kontrakcija http://openi.nlm.nih.gov/detailedresult.php?img=2684714_TORMJ-3-43_F1&req=4 Sinaptiskās pārvades mehānismu, kur specifisks neiromediators saistās ar savu specifisko receptoru, izmanto medikamentozās terapijās, lai ietekmētu/mainītu veģetatīvās NS Pārvades efektu. ietekmes Medikamenti (agonisti un antagonisti) spēj iespējas sekmēt vai kavēt, pat bloķēt sinaptisko pārvadi, ietekmējot neiromediatora: VNS 1) sintēzi, 2) eksocitozes pakāpi, 3) degradāciju, 4) saistīšanos ar receptoru. http://faculty.rcc.edu/ivey/2b/ppt_pdf/The%20ANS%20and%20Visceral%20Reflexes,%20use%20this.pdf Veģetatīvajā ganglijā http://www.human neurophysiology.co m/autonomicns.htm RECEPTORI sinapsēs un komunikācijā ar efektoru Nn α1-2, 1-3 adrenerģiskie receptori. Nn https://aybu.e M1-5 du.tr/sinancan an/contents/fil es/380Autono holīnerģiskie mic-NS-and- Adrenal- receptori. Medulla.pdf M1 receptors galvenokārt atrodas CNS (t. sk., galvas smadzeņu Nm jeb N2 garozā), kuņģa un siekalu dziedzeros. M2 receptori atrodas gludajos miocītos un Nn jeb N2 M3 kardiomiocītos. M3 receptori atrodas arī gludajos miocītos, eksokrīnos un endokrīnos dziedzeros. D-1 ir dopamīnergiskais receptors Sekmē vazodilatāciju nierē. Husong Li Nm jeb N1 https://www.memorangapp.com/flashcards/99856/1.11+-+Neuropharmacology/ COMT, catechol-O- methyltransferase; DA, dopamine; DHPG, dihydroxyphenylglycol; DOPA, dihydroxyphenylalanine; DOPAC, dihydroxyphenylacetic acid; HVA, homovanillic acid; MHPG, 3-methoxy-4- hydroxyphenylglycol; MOA, monoamine oxidase; NE, norepinephrine; NMN, normetanephrine; ❑ NE jeb NA asinīs var cirkulēt ne tikai kā kateholamīns, bet var TH, tyrosine hydroxylase; nonākt kopā ar dažādiem NA un dofamīna metabolītiem asinsritē TYR, tyrosine; no simpātiskajiem neironiem, ja ir izteikta tā eksocitoze, VMA, vanillylmandelic acid. ❑ savukārt, Ach asinīs necirkulē un acetilholīna efekti, salīdzinot ar kateholamīniem, ir īslaicīgi (Ach degradē acetilholīnesterāze). Adrenerģiskās stimulācijas atbildes https://www.shanghaitech.edu.cn/eng/2019/1224/c1418a49177/page.htm Atbildes uz adrenerģisko stimulāciju var būt gan uzbudinošas, gan kavējošas atkarībā no receptora tipa un šūnas veida. α1-adrenerģiskie receptori. 1) agonists pievienojas α1- receptoram; http://www.tankonyvtar.h 2) tiek aktivēts fosfolipāzes-C ceļš, u/hu/tartalom/tamop425/ 0011_1A_Jelatvitel_en_bo ok/ch03s02.html veidojas DAG un IP3; 3) tie izraisa intracelulārā Ca2+ palielinājumu un funkciju, piem., gludo miocītu kontrakciju α2-adrenerģiskie receptori. To aktivizācija izraisa, piem., a) gastroinstestinālā trakta gludo miocītu relaksāciju, b) bet citos audos tas var izraisīt gludo miocītu kontrakciju. ❑ α1- receptori izraisa gludo miocītu kontrakciju, piem., asinsvadu sienā (ādā), sfinkteros (gastroinstestinālajā trakta, urīnpūšļa, ānusa); šī kontrakcija (radiālo gludo miocītu) izraisa acu zīlītes paplašināšanos. α1- sekmē glikogenolīzi un glikoneogenēzi aknās. ❑ α2- receptori arī izraisa gludo miocītu kontrakciju (atkarībā no lokalizācijas) un autoreceptors paaugstina sfinkteru tonusu (līdzīgi kā α1), https://cvpharmacology. com/vasoconstrictor/alp ❑bet gastrointestinālā trakta sienā (α2A) ha-agonist izraisa gludo miocītu relaksāciju (nomāc peristaltiku). α2 sekmē arī bronhu relaksāciju, lai gan 2- receptoru aktivācijas agonisti nodrošina visefektīvāko bronhodilatāciju, piem., astmas gadījumā. α2- receptori postganglionārā neirona α2 aktivācija palielina insulīna sintēzi, bet v membrānā (autoreceptori) saistās ar NA, kavē lipolīzi adipocītos. kavējot tā eksocitozi. -adrenerģiskie receptori: 1) agonists (t. sk., NA vai adrenalīns) pievienojas 1-3- receptoram, 2) G-proteīns (Gs, Gi) disociē un 3) tā α-subvienība vai -komplekss http://circres.ahaj izraisa efektu. ournals.org/conte nt/93/10/896.figu res-only Piem., α-subvienība aktivē adenilātciklāzi (AC) un izrietoši cAMP aktivē proteīnkināzi A (PKA), tālāk sekojošas fosforilācijas rezultējas ar kādu funkciju, kas dažādos audos būs atšķirīgas. 2 receptors, atbild par asinsvadu, dzemdes un elpceļu gludo miocītu Vascular smooth relaksāciju, myocyte 2 ir mazāk jutīgs pret NE jeb NA nekā pret adrenalīnu. cAMP inhibits myosin light chain kinase relaksācija http://www.cvpharmacology.com/cardiostimulatory/beta-agonist.htm http://www.cvpharmacology.com/cardiostimulatory/beta-agonist.htm ❑ 1- receptoru aktivācija izraisa: sirdsdarbības ātruma (pulsa) un kontrakcijas spēka palielinājumu; renīna izdalīšanos no jukstaglomerulārajām šūnām nierē. ❑ 2- receptoru aktivācija izraisa gludo miocītu relaksāciju: asinsvados (vazodilatāciju), t.sk. koronārajās artērijās, bronhos (brohodilatāciju), urīnpūšļa sienā un acs m. Ciliaris (starenes). 2 sekmē siltuma produkciju un glikogenolīzi aknās. ❑ 3- receptoru aktivācija adipocītos sekmē lipolīzi. Holīnerģiskās stimulācijas atbildes https://www.pinterest.com.au/pin/469992911102636031/ Nikotīnjutīgie (N) holinoreceptori 1) Ach (2 mol) pievienojas N- holinoreceptoram un 2) izraisa Na+ jonu kanālu atvēršanos (tiešā veidā), 3) Na+ ieiet šūnā un izraisa depolarizāciju. https://humanphysiology2011.wikisp ❖ Vienmēr uzbudinošais efekts. aces.com/09.+Nervous+System Muskarīnjutīgie (M) holinoreceptori Ach pievienojas M- https://humanphysiology2011.wikisp aces.com/09.+Nervous+System holinoreceptoram un tiek aktivēts G-proteīns, tas 2). 1). sadalās, tālāk: 1) α-subvienība var aizvērt K+ kanālus un - α- izveidojusies depolarizācija atver Ca2+ vai Na+ kanālus, bet 2) -komplekss var atvērt K+ kanālus, veidojas hiperpolarizācija, tā aiztaisa Ca2+ jonu kanālus. ❖Efekts var būt gan uzbudinošs, gan kavējošs. Klājšūnas https://egpat.com/tutorials/choliner gic-agonists/muscarinic-receptors M2-holinoreceptoru M3-holinoreceptoru stimulācijas efekti: stimulācijas efekti: Vazokonstrikcija (gludo miocītu kontrakcija, Samazināta sirdsdarbības ja ir endoteliālā disfunkcija); frekvence jeb pulss, jo Bronhokonstrikcija (gludo miocītu kavējoša ietekme uz kontrakcija bronhu/bronhiolu sienā); sinuatriālo mezglu (SA); Palielināta endokrīno dziedzeru (piem., Samazināts sirds aizkuņģa dziedzera beta šūnu stimulācija) kontrakcijas spēks, īpaši, un eksokrīno dziedzeru sekrēcija (piem., priekškambaros; asaru un siekalu dziedzeru); Samazināta uzbudinājuma Palielināta gastrointestinālā motorika (DP) vadīšana sirds (peristaltika); atrioventrikulārajā mezglā Acu zīlīšu sašaurināšanās (miosis) un acs m. (AV); Ciliaris (starenes) kontrakcija; un citi efekti, t.sk., CNS. un citi efekti, t.sk., CNS. Aizkuņģa dziedzerī M-3 receptoru aktivācija adipocītos var izraisīt lipolīzi https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S030439400801728X Faktori, kas var ietekmēt VNS viscerālos efektus 1) ne tikai no kairinājuma stipruma un ilguma (šie abi ir pamat-faktori), Veģetatīvās 2) bet arī no viscerālā orgāna NS funkcionālā stāvokļa (no tā aktivitātes VNS ietekmes brīdī), viscerālais 3) kā arī no tajā brīdi esošās efekts veģetatīvās NS centru aktivitātes, ir atkarīgs: kura var būt normo-toniska vai simpatiko-toniska (dominē SNS palielināta aktivitāte), vai vago- toniska (dominē PSNS aktivitāte). 4. var ietekmēt arī lokālās reakcijas efektora audos, respektīvi, lokālo aktīvo substanču ietekmes: Veģetatīvās a) tās var ietekmēt neiromediatora izdalīšanos no nervgaļa un tā NS efektu uz efektoru (piem., viscerālo prostaglandīnu ietekme); efektu: b) tās var būtiski ietekmēt pašu efektoru (piem., endotelīna-1 efekts uz gludo miocītu), tādejādi ietekmējot VNS efektu. Veģetatīvās NS refleksi, t.sk., sadarbībā ar Somatisko NS un Endokrīno sistēmu ❑ Tā ir atbilde uz viscerālo receptoru kairinājumu, kur efektors arī ir viscerālais (iekšējais) orgāns. Tās var realizēties viena orgāna ietvaros vai arī tiek Viscero- iesaistīti vairāki viscerālie orgāni, piemēram: viscerālās 1) sirds priekškambara un kambara iestiepuma receptoru aktivizēšana var ietekmēt reakcijas sirdsdarbību (pulsu, kontraktilitāti); (refleksi) 2) palielinoties arteriālam asinsspiedienam, palielinās arī baroreceptoru aktivitāte, tā iesaista sirdsdarbības un vazomotorisko centru – rezultātā asinsspiediens samazinās (Baroreceptīvais reflekss). ❑ Tā ir atbilde uz viscerālo receptoru kairinājumu, kur efektors ir ne tikai viscerālais orgāns, bet arī skeleta Viscero- muskulatūra, somatiskās reakcijas piem., sāpīgs kairinājums gastrointestinālajā traktā izraisa arī vēdera skeleta muskuļu kontrakciju un ekstremitāšu fleksiju. ❑ Izraisīto viscerālo efektu pavada specifiskas sajūtas (piem., diskomforts): a) sirds muskulatūras išēmisks Viscero- stāvoklis izraisa asas sāpes sensoriskās kreisās lāpstiņas rajonā; reakcijās b) akūta aizkuņģa dziedzera iekaisuma gadījumā parasti jūtamas pēkšņas, stipras jostveida sāpes. Ārstnieciskajā vingrošanā, stimulējot skeleta muskuļu aktivitāti (t.sk., aktivizējot proprioreceptorus), tiek sekmēta arī iekšējo orgānu darbība – somato-viscerālās reakcijas. Ārstnieciskajās procedūrās: masāžā, akupunktūrā, dažādās aplikācijās, stimulējot jušanas receptorus, tiek sekmēta arī iekšējo orgānu darbība – sensoro-viscerālās reakcijas. ❑ palielināta simpātiskā NS aktivitāte stimulē: Veģetatīvā NS virsnieru serdes hormonu ietekmē (kateholamīnu) sekrēciju; Endokrīno renīna izdalīšanos nierēs no sistēmu, jukstaglomerulārajām šūnām; sekmējot savukārt, hormonu izdali, ❑ parasimpātiskā NS var stimulēt piem., insulīna sekrēciju no aizkuņģa dziedzera β-šūnām. Simpātiskās nervu sistēmas (SNS) raksturojums https://www.sciencedire ct.com/topics/neuroscie nce/sympathetic-trunk http://www.ouc om.ohiou.edu/d bms- witmer/Downlo ads/2011-08- 15_PNS2.pdf Simpātiskās NS pre-ganglionāro neironu ķermeņi atrodas muguras smadzeņu pelēkās vielas sānu ragos (intermediolateral column, IML) krūšu un jostas segmentos (Th1-L3). http://www.studyblue.com/ notes/note/n/spinal-cord- and-spinal- nerves/deck/2842722 Pre-ganglionārie neironi iznāk no attiecīgā muguras smadzeņu segmenta pa priekšējām saknītēm (kopā ar of α- un - motoriskajiem neironiem). Saplūstot priekšējām un mugurējām saknītēm, izveidojas muguras smadzeņu jeb SPINĀLAIS nervs, kura sastāvā iet arī veģetatīvie neironi (šķiedras). Pre-ganglionārie neironi drīz atdalās no SPINĀLĀ nerva un aiziet uz simpātisko gangliju. Simpātiskās robežvirkne http://faculty.rcc.edu/ivey/2b/ppt_p df/The%20ANS%20and%20Visceral% 20Reflexes,%20use%20this.pdf Vairums pre-ganglionāro neironu sinapsi ar post-ganglionāro neironu veido para-vertebrālos ganglijos. Tie veido divas šo gangliju ķēdes jeb simpātiskās robežvirknes paralēli muguras smadzenēm. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0034568700002073 Ganglijos notiek: ❑ diverģence – pre-ganglionārās nervu šķiedras veido sinapses ar vairākiem post-ganglionāriem neironiem, un arī ❑ konverģence – vienlaikus viens post-ganglionārais neirons var saņemt (caur sinapsēm) plašu ietekmi no vairākiem pre-ganglionāriem neironiem. Para-vertebrālie gangliji novietojas tuvu mugurkaulam un tie izveido divas simpātiskās robežvirknes, kuras stiepjas no kakla pirmā skriemeļa uz leju līdz jostas 3. skriemelim. Robežvirknes gangliju skaits (23) tikai aptuveni atbilst skriemeļu skaitam, jo kakla rajonā gangliji saplūst un tie ir tikai 3 (bet skriemeļi ir 7). ❑ Para-vertebrālajos ganglijos daļa preganglionāro neironu pārslēdzas uz postganglionārajiem neironiem - tie iet uz inervējamo orgānu (efektoru). http://www.oucom.ohiou.edu/dbms- witmer/Downloads/2011-08-15_PNS2.pdf Simpātiskās robežvirkne Pre-ganglionārais neirons var iet pa simpātisko robežvirkni gan uz augšu, gan uz eju un tur pārslēgties http://priede.bf.lu.lv/grozs/Dzivniek uFiziologijas/Psihes_biol_pamati/Psi hes%20biol.pam_5.ppt Kakla rajonā gangliji ❑ Kakla augšējais un vidējais ganglijs (para-vertebrālie) inervē varavīksneni (iris), galvas smadzeņu asinsvadus, siekalu dziedzerus, barības vadu, traheju, vairogdziedzeri, u.c. ❑ Zvaigžņveida ganglijs inervē gludos miocītus ādas asinsvados, sviedru dziedzerus, u.c. http://priede.bf.lu.lv/g rozs/DzivniekuFiziologi jas/Psihes_biol_pamati /Psihes%20biol.pam_5 Pre-vertebrālie.ppt gangliji Daļa preganglionāro neironu iziet cauri simpātiskajai robežvirknei nepārslēgušies un aiziet uz pre-vertebrālajiem ganglijiem, kuros «sākas» post- (1) Pie aortas vēdera daļas, kur no tās atzarojas trijzaru ganglionārie neironi, artērija, novietojas saules ganglijs. kas inervē vēdera (2) Tur, kur atzarojas augšējā apzarņa artērija, atrodas dobuma orgānus. augšējais apzarņa ganglijs. (3) Tur, kur atzarojas apakšējā apzarņa artērija, atrodas apakšējais apzarņa ganglijs. 1.Pre- Efektori, ganglionārie piem., gludie miocīti, neironi ir dziedzeri sarkanā, bet 2.Post- ganglionārie neironi ir tumši zilā, 3.aferentie sensorie – zilā krāsā, 4.starpneironi melni. Simpato-adrenālā sistēma Virsnieru serdes hromafīnās šūnas inervē simpātiskās nervu sistēmas pre-ganglionarie (!) neironi (neiromediators Ach). Šīs šūnas sekretē kateholamīnus: 1) adrenalīnu (80%) un 2) noradreanalīnu (20%). [Husong Li] http://anesth.utmb.edu/Lectures/Li/Pharmacology%20for%20Autonomic%20Nervous%20System%20part%20I.ppt Adrenalīna (kateholamīna) efekti. Zemās koncentrācijās asinīs, galvenokārt, tas saistās ar - adrenerģiskiem receptoriem, bet augstās koncentrācijās ar α-adrenerģiskiem receptoriem. ❑ Adrenalīns saistās ar α1 un α2-receptoriem, piem., izraisot gludo miocītu kontrakciju, t.sk., vazokonstrikciju ādā. α2-receptoru aktivācija trombocītos izraisa to agregāciju. 1- adrenerģiskais receptors (dominējošais sirdī un taukaudos) ir vienlīdz jutīgs pret adrenalīnu un noradreanalīnu, savukārt, 2- receptors, kas atbild par asinsvadu, dzemdes un elpceļu gludo miocītu relaksāciju, ir mazāk jutīgs pret nordrenalīnu nekā pret adrenalīnu. Adrenalīnam, saistoties ar 1- receptoriem, palielinās sirdsdarbība (pulss) un kontrakcija. Adrenalīnam, saistoties ar 2- receptoriem, tiek izraisīta vazodilatācija un bronhodilatācija; savukārt, tam saistoties ar 3- receptoriem sekmē lipolīzi. Simpātiskās NS neironi var atbrīvot arī dopamīnu un citus neiromediatorus, kuri saistās ar konkrētajam neiromediatoram specifiskajiem receptoriem. Piem., dopamīns stimulē NIERĒ: vazodilatāciju, https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Dopamine_Receptor_Flowchart-es.png renīna sekretēšanu (lai gan renīna sekretēšanu efektīvāk izraisa NA saistīšanās ar β1-receptoriem juksta- glomerulārās šūnās). ❑ Lai arī attiecībā uz viscerālajiem orgāniem un audiem dominē Simpātiskās NS uzbudinošā ietekme – skat. iepriekš «Adrenerģiskās stimulācijas atbildes»; ❑ tomēr ir izņēmumi, kad šī ietekme ir kavējoša, piemēram, attiecībā: a) uz bronhiolu gludajiem miocītiem; b) uz sekrēciju un motoriku gastointestinālajā sistēmā; c) uz urīnpūšļa sienas gludajiem http://medical- dictionary.thefreedicti miocītiem. onary.com/_/viewer.as px?path=elsevier&nam e=bm01-06- 9780443102158.jpg Simpātiskās NS holīnerģiskās šķiedras Sviedru dziedzeros aktivizē M3-holīnoreceptorus. Parasimpātiskās nervu sistēmas (PSNS) raksturojums https://en.wikipedia.org/wiki/Parasy mpathetic_nervous_system#/media /File:1503_Connections_of_the_Par asympathetic_Nervous_System.jpg Parasimpatiskās NS pre-ganglionāro neironu ĶERMEŅI atrodas: Apakšējais 1. Muguras pavēderes smadzeņu pinums pelēkās vielas sānu ragos (intermediolateral column, IML) no krustu otrā līdz ceturtajam Iegurņa iekšu nervi segmentam (S2- S4); http://www.med.umich.edu/lrc/coursepages/m1/anatomy2010/htm l/modules/pelvic_autonomic_module/pelvic_page06.html Parasimpatiskās NS pre-ganglionāro neironu ĶERMEŅI atrodas: 2. Galvas smadzeņu stumbrā: Iegarenajās smadzenēs NIX (Mēles un rīkles nerva - n. glossopharingeus) un NX (Klejotājnerva - n. vagus) kodoli; Tiltā NVII (Sejas nerva - n. facialis) kodoli; Vidussmadzenēs NIII (Acs kustību nerva - n.oculomotorius) kodoli. http://www.med.umich.edu/lrc/coursepages/m1/anatomy2010/h tml/modules/head_autonomics_module/autonomics_04.html Pre-ganglionāie neironi Starenes g. a) iznāk - no smadzeņu stumbra 4 pāru kraniālo (jeb galvas Spārnaukslēju g. smadzeņu) nervu sastāvā: NX, NIX, NVII, NIII, un Zemžokļa siek.g. b) aiziet uz attiecīgajiem parasimpātiskajiem Auss g. ganglijiem, savukārt, NX kraniālo nervu gangliji ir dažādu iekšējo orgānu sienā; a)iznāk – no MS krustu segmentiem (S2-S4) Iegurņa iekšu nervu sastāvā un b)aiziet uz ganglijiem mazā iegurņa orgānos (inervējot resnās zarnas beigu daļu, urīnpūsli, dzimumorgānus). http://higheredbcs.wiley.com/legacy/college/tortora/0470565101/hearthis_ill/pap13e_ch15_illustr_audio_mp3_am/simulations/hear/parasy mpathetic.html Parasimpātiskie GANGLIJI var novietoties: ❖ tuvu inervējamajam orgānam, īpaši, ja tas ir neliela izmēra, piem., Starenes ganglijs pie acābola, Auss ganglijs pie Pieauss siekalu dziedzera. ❖ inervējamā orgāna sienā, un tos sauc par intramurālajiem ganglijiem, piem., gremošanas orgānu sienā. http://www.physiologymodels.info/ans/psns.htm Parasimpātiskajai NS (salīdzinot ar simpātisko NS) raksturīgi: 1) GARI pre-ganglionārie neironi no GS stumbra (īpaši, n. vagus) un no MS krustu otrā līdz ceturtajam segmentam (S2-S4) attiet uz parasimpātiskajiem ganglijiem. 2) ĪSI post-ganglionārie (nemielinētie) neironi inervēs efektorus. https://neupsykey.com/the-autonomic-nervous-system-8/ X kr. nervs inervē: ❑ rīkli, ❑ plaušas, ❑ sirdi, ❑ barības vadu, ❑ kuņģi, ❑ aknas, ❑ aizkuņģa dziedzeri, ❑ nieres, ❑ tievās zarnas un ❑ augšējo daļu no resnās zarnas. https://healingfromthefreeze.wordpress.com/2011/08/18/the-vagus-nerve-and-the-difficulty-with-mindfulness/ Parasimpātiskie preganglionārie neironi no MS krustu segmentiem (Iegurņa iekšu nervi - pelvic splanchnic nerves) pēc pārslēgšanās uz postganglionārajiem neironiem inervē: ❑ resnās zarnas apakšējo daļu, ❑ taisno zarnu, ❑ urīnpūsli, ❑ nieri, http://en.wikipedia.org/ wiki/Parasympathetic_n ervous_system ❑ reproduktīvo sistēmu. Parasimpātiskās NS ir uzbudinošās un kavējošās ietekmes – skat. iepriekš «Holīnerģiskās stimulācijas atbildes». PSNS ne-inervē (!): a) asinsvadu gludos miocītus, b) sviedru dziedzerus, c) matu cēlājmuskuļi. http://krishnaworldwide.blogspot.com/2010/04/function-of-nerves-and-types-of-nervous.html SNS un PSNS salīdzinājums http://ksumsc.com/download_center/Archive/2nd/436/1%29%20Neuropsychiatry%20Block/Teamwork/Physiology/3-%20Aoutonomic%20nerves%20system.pdf SNS efektori ir, piem., gludie miocīti asinsvados un viscerālos orgānos; kardiomiocīti; endokrīnie dziedzeri (piem., aizkuņģa dziedzeris); eksokrīnie dziedzeri (sviedru, siekalu u.c.); acu zīlītes radiālie miocīti; matu cēlāj-muskulis; adipocīti, u.c. («fight-or- flight response»). http://classes.biology.ucsd.edu/old.web.classes/bipn100.FA06/Isaacson_BIPN_100/Lectures_files/BIPN100_Lecture5.pdf PSNS efektori ir, piem., asaru dziedzeri, un galvenokārt tie paši efektori, kas SNS, jo orgāni pārsvarā tiek dubult-inervēti (responsible for the "feed and breed" ). https://www.slideshare.net/chandiniyrao/autonomic-nervous-system-85749351 SNS un PSNS EFEKTI ir pretējas dabas (izpausmes), bet tie neizpaužas vienlaikus, jo kad aktivējas viena sistēma, tad otra tiek kavēta un otrādi. SNS un PSNS cieši sadarbojas, nodrošinot saskaņotu orgānu darbības regulācijā (piem., urīnpūšļa iztukšošanas reflekss). http://www.coherence.com/science_full_html_production.htm SNS un PSNS, kā arī Somatiskās NS sadarbības piemērs: SNS saistīta ar urīnpūšļa iekšējā sfinktera un asinsvadu tonusa regulāciju urīnpūšļa sienā PSNS - urīnpūšļa kontrakcija Somatiskā NS saistīta ar http://open.jorum.ac.uk/xmlui/bitstream/ha ndle/123456789/2530/content/physiology_ ārējā sfinktera voluntāro kontroli of_micturition.htm Hipotalāms kā VNS augstākais centrs un HOMEOSTĀZES regulācijas https://corposcindosis.fandom.com/wiki/The_Corposcindosis_Model centrs HIPOTALĀMS ir augstākais veģetatīvās NS centrs. HIPOTALĀMS regulē homeostāzi un ietekmē daudzus procesus, piem., ❑ ķermeņa temperatūru, ❑ ūdens-elektrolītu līdzsvaru, ❑ apetīti, slāpes, ❑ emocionālo uzvedību, ❑ cirkadiānos procesus, ❑ sirdsdarbības un elpošanas centru, ❑ hormonu izdalīšanos; https://corposcindosis.fandom.com/wiki/The_Corposcindosis_Model ❑ u.c. procesus. https://www.in kling.com/read/ lippincotts- neuroscience- claudia-krebs- 1st/chapter- 19/iii-- afferents-and- efferents Hipotalāms saņem PLAŠU aferento informāciju Viscerālā un somatiskā sensorā informācija, t.sk., aferentācija no ožas, garšas, redzes un limbiskās sistēmas. Eferentācijas ceļi no hipotalāma https://www.inkling.com/read/lippincot ts-neuroscience- claudia-krebs- 1st/chapter-19/iii-- afferents-and- efferents 1. Regulē veģetatīvo NS, lai nodrošinātu iekšējās vides homeostāzi, t.sk., koordinē viscerālās funkcijas; 2. Regulē hipofīzes darbību (tādejādi ietekmējot citu endokrīno dziedzeru Hipotalāma darbību), koordinē neirālos regulācijas galvenās mehānismus ar endokrīnajiem; funkcijas: 3. Osmolaritātes regulēšana organisma šķidrumos (slāpju centrs); 4. Uzturvielu uzņemšanas un ķermeņa svara regulācija (izsalkuma, sāta centri); 5. Termoregulācija (termoregulācijas centrs); 6. Stresa izraisīto reakciju veidošana, t.sk., aizsarg-centru koordinācija (uzbrukums, aizsardzība-bēgšana); Hipotalāma 7. Cirkadiāno procesu regulācija (diennakts galvenās ritmu regulācija kopā čiekurveida dziedzeri (epifīzi) - tas sekretē melatonīnu); funkcijas: 8. Iesaistīts seksuālās uzvedības un reproduktīvās funkcijās; 9. Piedalīšanās emocionālās uzvedības veidošanā. Hypothalamus Hipotalāma priekšējā daļā ir neiroendokrīno šūnu sakopojumi (nucleus supraopticus un nucleus paraventricularis), kuri producē antidiurētisko hormonu (ADH) jeb arginīna vazopresīnu un oksitocīnu; tie tiek aksonāli transportēti (via the hypothalamo-hypophysial tract) uz NEIROHIPOFĪZI (jeb hipofīzes mugurējo daivu) un tur tie tiek sekretēti asinīs. Hipotalāma-Hipofīzes ass (sistēma) ir integrēta veģetatīvajā nervu sistēmā Hipotalāma vidējā daļā (mediobasal hypothalamus) neirosekretorās šūnas sekretē hipotalāma hipofiziotropos neirohormonus: liberīnus (atbrīvotāj-hormoni) un statīnus (kavētāj-hormoni); tie lokāli tiek izdalīti primārā kapilārajā tīklā un ar asinīm nonāk sekundārajos kapilāros, kas apasiņo ADENOHIPOFĪZI; tur tie iedarbojas selektīvi uz katru no adenohipofīzes sekretoro šūnu tipiem. Hipotalāma hipofiziotropie hormoni: 1. tirotropīna atbrīvotāj-hormons (thyrotropin-releasing hormone; TRH); 2. kortikotropīna atbrīvotāj-hormons (corticotroin-releasing hormone; CRH); 3. augšanas hormona atbrīvotāj-hormons (growth hormone releasing hormone; GHRH); 4. augšanas hormona kavētāj-hormons jeb somatostatīns (growth hormone inhibitory hormone; GHIH); 5. gonadotropīna atbrīvotāj-hormons (gonadotropin-releasing hormone; GnRH); 6. prolaktīna kavētāj-hormons (prolactin inhibitory hormone; PlH). http://www.vivo.colos tate.edu/hbooks/path phys/digestion/pregas tric/foodintake.html Hipotalāma https://slideplayer.com/slide/4769100/ Laterālā kodolu grupa veido uztura uzņemšanas jeb IZSALKUMA Ja plazmas osmolaritāte pārsniedz 285 mOsm/kg centru, - to uztver osmoreceptori hipotalāmā un neirohipofīze atbrīvo asinīs vazopresīnu (ADH). Mediālā – SĀTA centru. Šo centru aktivitāte nosaka APETĪTI. Hipotalāma priekšējā daļā ir termo-receptori (atšķirībā no ķermeņa virsmas, hipotalāmā ir vairāk siltuma nekā aukstuma receptoru). https://studymind.co.uk/notes/thermoregulation-2/ AFERENTĀ termo-informācija tiek vadīta: gan uz GS somatosensorisko garozu (tur tiek veidotas dažādas temperatūras sajūtas); gan uz hipotalāma termoregulācijas centru – ŠEIT tiek veidota termoregulatorā EFERENTĀ informācija, kas regulē siltuma veidošanos un atdevi. http://flipper.diff.org/app../items/5751 Hipotalāma loma cirkadiāno procesu regulācijā: 1. Vispirms «cirkadiānā pulksteņa» procesos iesaistās TĪKLENE - tur gaismas jutīgās šūnas uztver gaismas intensitāti un 2. atbilstoši aktivizē ganglionārās šūnas, kuras ģenerē informāciju par gaismas spožumu un ilgumu. 3. Informācija no ganglionārajām šūnām pa retino-hipotalāmiskajām šķiedrām 4. Tālāk informācija no šī kodola tiek no redzes krustojuma nonāk nosūtīta arī uz HIPOTALĀMA HIPOTALĀMA n.suprachiasmaticus. Tas n.paraventricularis, tas kavē ir centrālais stimulators, kas regulē melatonīna izdalīšanos Čiekurveida lielāko daļu diennakts ritmu organismā. dziedzerī (jeb Epifīzē). HIPOTALĀMS ir iesaistīts seksuālās uzvedības un ❖ Uzvedības reproduktīvajās regulēšanā funkcijās HIPOTALĀMS http://www.cerebromente.org.br/n03/mente/hormones_i.htm sadarbojas ar limbisko sistēmu. ❑ Olnīcu un sēklinieku hormoni (piem., sēklinieks estrogēni un testosterons) atgriezeniski Gonadotropīna atbrīvotāj-hormons ietekmē olnīca hipotalāmu un hipofīzi. ❑ Reproduktīvo sistēmu (t.sk., dzimum- Folikulu stimulējošais hormons (FSH) un lutinizējošais hormons (LH) orgānus) regulē arī veģetatīvā NS. HIPOTALĀMS saskaņo (piem., emocionālā stāvoklī) veģetatīvās un somatiskās reakcijas, komunicējot ar limbisko sistēmu. n.paraventricularis http://neuroscien ce.uth.tmc.edu/s4 /chapter03.html