Radioamatierisms un amatieru radiosakaru prakse (2019) PDF

0  © Jurijs Baltins, YL2DX Radioamatierisms un amatieru radiosakaru prakse jautājumos un atbildēs Autors izsaka dziļu pateicību par atbalstu un palīdzību kolēģim un draugam Mārtiņam Budreiko, YL3FM. Valsts akciju sabiedrība „Elektroniskie sakari”, 2019...

0  © Jurijs Baltins, YL2DX Radioamatierisms un amatieru radiosakaru prakse jautājumos un atbildēs Autors izsaka dziļu pateicību par atbalstu un palīdzību kolēģim un draugam Mārtiņam Budreiko, YL3FM. Valsts akciju sabiedrība „Elektroniskie sakari”, 2019 1  Saturs 1 Radioamatierisms Lpp. 1.1. Kas ir un ar ko nodarbojas radioamatieri? 5 1.2. Kurš var kļūt par radioamatieri? 5 1.3. Kāpēc jābūvē individuālās radiostacijas, ja jebkurā brīdī ar jebkuru vietu 5 pasaulē var sazināties ar telefona vai interneta palīdzību? 1.4. Vai no radioamatierisma ir kāds praktisks labums? 5 1.5. Cik daudz amatieru radiostaciju ir Latvijā, kaimiņvalstīs, pasaulē? 6 1.6. Par ko radioamatieri runā ēterā? 6 1.7. Kā dažādu valstu radioamatieri spēj saprast cits citu? 6 1.8. Kādā attālumā iespējams nodibināt amatieru radio sakarus? 6 1.9. Ko nozīmē radioamatieru teiktais: "pastrādāt ēterā", "strādāt ar tādu un 6 tādu staciju"? 1.10. Kurš un kad bija pirmais radioamatieris? 7 1.11. Kāpēc radioamatierus sauc arī par īsviļņu radioamatieriem vai 7 īsviļņniekiem, ja viņi drīkst raidīt ne tikai īsajos viļņos? 1.12. Kas ir radioamatieri-novērotāji? 7 1.13. Kāpēc radioamatieru stacijām ir tik savādi izsaukuma signāli? 7 1.14. Kuri no Latvijas radioamatieru nodibinātajiem radiosakariem izraisa 8 vislielāko interesi? 1.15. Cik izmaksā šī nodarbošanās? 8 1.16. Cik lielu vietu nepieciešams rezervēt dzīvoklī, lai ierīkotu radiostaciju? 10 1.17. Kāpēc ar radioamatierismu nodarbojas arī profesionāli radiospeciālisti? 11 1.18. Vai amatieru raidītāju starojums var kaitēt veselībai? 11 1.19. Ja radioamatieru ir tik daudz, vai viņi nerada savstarpējus traucējumus un 11 neietekmē citu dienestu radiosakarus? 1.20. Vai telefonija un telegrāfija ir vienīgie amatieru radiosakaru veidi? 11 1.21. Kāpēc radioamatieri joprojām lieto Morzes telegrāfa kodu? 11 1.22. Vai radioamatieri izmanto datorus? 12 1.23. Vai katrai amatieru radiostacijai tiek piešķirts savs kanāls, frekvence vai 12 viļņa garums? 1.24. Vai ir noteikti konkrēti laiki, kad amatieru stacijām ir atļauts vai vajag raidīt 13 ēterā? 1.25. Vai radioamatieri izmanto internetu savstarpējiem sakariem? 13 1.26. Kas ir QSL kartīte? 13 1.27. Vai mana radiostacija netraucēs televīzijas uztveršanai vai interneta 14 darbam? 1.28. Kādi eksāmeni jānokārto, lai iegūtu radioamatiera apliecību? 14 1.29. Vai eksāmeni ir grūti? 14 1.30. Kāpēc radioamatierus dala dažādās kategorijās? 15 1.31. Kāpēc jākārto eksāmeni, ja visu to pašu bez kādām rūpēm var darīt 15 27 MHz vai 446 MHz “brīvajos” diapazonos, izmantojot plaši pieejamas lētas rācijas? 1.32. Kāds radiouztvērējs vajadzīgs, lai dzirdētu amatieru stacijas? 15 1.33. Gadījuma pēc esmu iegādājies norakstītu armijas radiostaciju. Gribu 17 izmēģināt nodibināt dažus sakarus ar radioamatieriem, pirms izlemju, vai ir vērts kārtot visādas atļaujas... 1.34. Kas ir radiosports? 17 1.35. Kā notiek īsviļņu radioamatieru sacensības? 17 1.36. Kas ir amatieru satelīti? 18 1.37. Ko nozīmē salikumi DX, CQ un 73? 18 2 1.38. Kas ir radioamatieru diplomi? 19 1.39. Kādiem mērķiem paredzētas kolektīvās radioamatieru radiostacijas? 20 1.40. Kas ir LRAL? 22 1.41. Kas ir IARU? 22 1.42. Kas ir ITU? 23 2 Amatieru radiosakaru prakse 2.1. Kā atpazīt amatieru radiostaciju pēc izsaukuma signāla? 24 2.2. Ko nozīmē “mana frekvence”, “frekvences saimnieks”? 26 2.3. Ko darīt, ja noteiktā frekvencē un noteiktā laikā esmu sarunājis tikšanos 26 ar korespondentu (SKED), bet šī un tuvākās blakus frekvences ir aizņemtas? 2.4. Raidot balss telefonijas režīmā vispārējo izsaukumu 10 m diapazonā 26 gadās, ka man atbild stacijas ar īpatnējiem izsaukuma signāliem, kuri nav līdzīgi amatieru izsaukuma signāliem, vai pat vispār bez tiem. Kā rīkoties šādās situācijās? 2.5. Kā rīkoties, ja uztver briesmu signālu? 27 2.6. Strādājot telegrāfā (CW) un raidot vispārējo izsaukumu (CQ), pēc vairāku radiosakaru veikšanas, kārtējā sakara laikā manā frekvencē cita stacija 27 sāka raidīt CQ… Kā man rīkoties? 2.7. Kas ir pile-up? 28 2.8. Ko nozīmē izteicieni split frequency, split operation? 28 2.9. Ir gadījumi, kad daudzas un dažādas stacijas vienā frekvencē gandrīz 29 nepārtraukti raida izsaukuma signālus, dažreiz arī “five-nine” vai “5NN” telegrāfā, bet nav dzirdams, ko tās izsauc un ar ko strādā. Kas tur varētu notikt? 2.10. Kāds ir minimālais uztvertās un noraidītās informācijas apjoms, lai varētu 29 uzskatīt, ka radiosakars ir noticis? 2.11. Kā pareizi novērtēt radiosakaru korespondenta signālu? RST kods. 30 2.12. Dažreiz gadās, ka dzirdat staciju, kuru izsauc daudzas citas. Radiosakari 32 notiek ātrā tempā, tomēr jums neizdodas saprast šīs, acīmredzot retās un interesantās, radiostacijas izsaukuma signālu. Kā rīkoties šādās situācijās? 2.13. Kas ir DX klasters (DX-cluster)? 32 2.14. Kā labāk strādāt ēterā: raidīt vispārējo izsaukumu, vai meklēt un izsaukt 33 citas stacijas? 2.15. Kādas ir vispārējā izsaukuma – CQ - raidīšanas īpatnības? 33 2.16. Kas ir virzītais izsaukums? 34 2.17. Kādos gadījumos drīkst izsaukt CQ DX raidošas stacijas un kādos 35 nedrīkst? 2.18. Reizēm pēc vispārējā izsaukuma raidīšanas telegrāfā (CW) citas stacijas 35 mani izsauc ar tādu raidīšanas ātrumu, kuru nespēju saprast. Kā rīkoties šādās situācijās? 2.19. Raidot vispārējo izsaukumu un strādājot ar dažādām stacijām telegrāfa 35 režīmā manā frekvencē, kāds negaidīti pārraidīja “AS HR DX LSN”. Pēc dažām minūtēm viss atkārtojās, kāds vēlreiz noraidīja QRX HR DX, tūlīt arī vairākas citas stacijas šajā frekvencē raidīja savus izsaukuma signālus, bet man nācās šo frekvenci pamest traucējumu dēļ. Ko tas varētu nozīmēt? 2.20. Kas ir Band plan? 36 2.21. Kas ir DX-window jeb DX-logs? 36 2.22. Kā pareizi noteikt SSB signāla frekvenci? 37 2.23. Kādiem nolūkiem paredzēta 145,500 MHz frekvence? 38 2.24. Kāpēc 29,3–29,5 MHz frekvenču apgabalā nav vēlams raidīt? 38 3 2.25 Kas ir WARC diapazoni? 38 2.26. Kas ir radioamatieru bākas? 38 2.27. Kas ir “Apaļais galds”? 39 2.28. Kādi ir pieklājības noteikumi, satiekot ēterā nepazīstamu radioamatieri? 39 2.29. Kāda valoda jālieto, izsaucot ārzemju radiostaciju? 40 2.30. Kas ir repīters? 41 2.31. Kā pareizi veikt radiosakarus, izmantojot repīteru? 41 2.32. Kādu uztvērēja caurlaides joslu vislabāk izvēlēties radiosakara laikā? 42 2.33. Ko darīt, ja kāds apzināti rada traucējumus manā frekvencē vai DX 42 stacijas frekvencē? 2.34. Pēc kāda pulksteņa laika vadās radioamatieri? 43 2.35. Kas ir “List operation”? 43 2.36. Kas ir “DX-net”? 44 2.37. Amerikāņu radioamatieri telegrāfa sakaros nereti savas pilsētas 44 nosaukuma vietā noraida tikai dažus burtus (piemēram, “QTH TX” vai “QTH SDAK”), ko tās nozīmē? 3 Radioamatieru ģeogrāfija 3.1. Pasaulē ir tikai aptuveni divi simti valstu. Kāpēc stāstot par zemēm, ar 45 kurām nodibināti sakari, radioamatieri nosauc tādus skaitļus kā 250, 300? 3.2. Kas ir ITU reģions? 46 3.3. Kas ir ITU zonas? 46 3.4. Kas ir DX zonas, WAZ zonas un CQ zonas? 47 3.5. Kas ir WW-Lokators? 48 3.6 Kas ir azimutālā karte? 49 4 Radioamatiera „grāmatvedība” 4.1. Kādam jābūt radiostacijas žurnālam un kā to uzturēt? 51 4.2. Kā pareizi noformēt QSL-kartītes? 52 4.3. Kas ir IRC? 54 4.4. Vai visi radiosakari tiek apstiprināti ar QSL-kartītēm? 55 4.5. Kas ir QSL-menedžeris? 55 4.6. Ko nozīmē SAE un SASE? 56 4.7. Ko nozīmē “QSL via CBA” un “QSL via QRZ.COM”? 56 4.8. Kā nopublicēt savu adresi “Callbook’ā”? 57 4.9. Kā saņemt savu pirmo diplomu? 57 4.10. Kas ir DXCC? 58 4.11. Kas ir IOTA? 60 4.12. Kā jānoformē un kam jāsūta atskaites par piedalīšanos sacensībās? 60 Pielikumi 1. Latvijas A, B un C kategorijas stacijām raidīšanai atļautās radiofrekvenču 61 joslas un jaudas. 2. Izsaukuma signālu starptautiskie prefiksi. 64 3. DXCC teritoriju saraksts. 71 4. Radioamatieru pasaules karte. 74 5. Fonētiskais alfabēts. 75 6. Interneta vietnes. 76 4  1. RADIOAMATIERISMS 1.1. Kas ir un ar ko nodarbojas radioamatieri? Radioamatieri ir attiecīgi pilnvarotas personas, kuras bez materiālas ieinteresētības nodarbojas ar radiotehniku amatieru radiosakaru dienestā. Šis dienests ir brīvprātīgs un paredzēts pašizglītībai, savstarpējiem sakariem un tehniskiem pētījumiem. Radioamatieri konstruē un izgatavo raidītājus, uztvērējus un antenas, nodibina savstarpējus radiosakarus, kuru laikā viņi veic dažādus eksperimentus, apmainās ar abpusēji interesantu informāciju. Daudzus aizrauj radiosakari ar tālām, eksotiskām zemēm (DX-ing). Bieži amatieru starpā notiek sacensības radiooperatoru meistarībā (contesting). 1.2. Kurš var kļūt par radioamatieri? Jebkurš cilvēks, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un izglītības. Vienīgā prasība ir sekmīgi nokārtot attiecīgu eksāmenu valsts akciju sabiedrībā “Elektroniskie sakari”, turpat saņemt amatieru radiostacijas ierīkošanas atļauju, kā arī lietošanas atļauju (licenci). Personām, kuras jau ir apguvušas sākotnējo pieredzi, bet vēl nav ieguvušas radioamatiera licenci, mācību nolūkos var atļaut strādāt ēterā kolektīvās vai individuālās radiostacijās, protams, stacijas atbildīgas personas uzraudzībā. 1.3. Kāpēc jābūvē individuālās radiostacijas, ja jebkurā brīdī ar jebkuru vietu pasaulē var sazināties ar telefona vai interneta palīdzību? Kāpēc cilvēki ceļ plecos smagu mugursomu un veselu mēnesi iet ar kājām turp, kur stundas laikā var nokļūt ar lidmašīnu? Kāpēc ceļas četros no rīta un visu dienu sēž ar makšķeri rokās upes vai ezera krastā, ja tirgū vai tuvākajā veikalā var nopirkt dažādas zivis? Tāpēc, ka tas ir interesanti un viņiem sagādā prieku ne tik daudz rezultāts, cik pats process. Mūsu gadījumā tas ir gan tehniskās jaunrades process, gan sportiskais azarts. Patiesību sakot, šobrīd vēl nevar ar interneta vai telefona palīdzību sazināties ar pilnīgi jebkuru zemeslodes punktu, bet, ja tur atrodas radioamatieris, tad tas ir iespējams. 1.4. Vai no radioamatierisma ir kāds praktisks labums? Par maz būtu sarakstīt grāmatu, lai aplūkotu visus šīs nodarbes sabiedriskā lietderīguma aspektus. Minēsim tikai dažus. Jaunatnes, kā arī cita vecuma visdažādāko profesiju cilvēku piesaistīšana tehniskām lietām un zināšanām. Avārijas sakaru nodrošināšana stihisko nelaimju un dabas vai tehniskas izcelsmes katastrofu gadījumos. Sakaru uzturēšana dažādās nestandarta situācijās (ekspedīcijas, glābšanas darbi). Nopietni tehniskie pētījumi un izgudrojumi, masveida zinātniskie eksperimenti. Savstarpējās sapratnes nostiprināšana starp tautām un valstīm. Radioamatieri, protams, ir dažādi, bet vairākumā viņi nav diletanti, kuri brīvos brīžos vienkārši izklaidējas ar spēlītēm. Radioamatieru kustība ir plaša profila radiospeciālistu rezerve tautsaimniecībā un valsts aizsardzībā, tā ir daļa no nacionālā intelektuālā resursa. 5 1.5. Cik daudz amatieru radiostaciju ir Latvijā, kaimiņvalstīs, pasaulē? Latvijā - aptuveni 300, Igaunijā tikpat, Lietuvā gandrīz 1000, Vācijā –70 000, ASV - apmēram pusmiljons, visā pasaulē apmēram trīs, četri miljoni. Pat Antarktīdā ir vairāk nekā desmit stacijas. 1.6. Par ko radioamatieri runā ēterā? Vairumā gadījumu interesi rada nevis informācijas saturs, bet gan fakts par tiešu radiosakaru nodibināšanu. Šādās reizēs radiosakaru ilgums mērāms minūtēs vai pat sekundēs. Taču saturīgas pārrunas var ilgt pat stundām, un tajās var piedalīties jebkurš ieinteresēts radioamatieris. Bieži vien sarunās pie apaļā galda piedalās visu kontinentu pārstāvji vienlaikus. Radioamatieri var apspriest jebkuru jautājumu, kurš rada savstarpēju interesi. Visbiežāk tā ir tehniskās informācijas apmaiņa, bet nav aizliegts apspriest arī citas tēmas. Piemēram, ja abi korespondenti ir vienas profesijas pārstāvji (varbūt pat stipri attālas no radiotehnikas), tad viņu starpā iespējama viedokļu apmaiņa par šo tēmu, tomēr amatieru radiosakarus nedrīkst izmantot komercinformācijas apmaiņai. Nav pieņemts apspriest politiku, reliģiju, intīmās tēmas. Visiem raidījumiem jānotiek atklāti, bez jebkādas šifrēšanas. Ir aizliegtas apraides dienestam līdzīgās pārraides – radioamatieris nedrīkst, piemēram, raidīt mūziku, reklāmu u. tml. 1.7. Kā dažādu valstu radioamatieri spēj saprast cits citu? Radiotelefonijas vai radioteletaipa sakaru gadījumā viss atkarīgs no svešvalodu, pirmām kārtām – angļu valodas, prasmes. Starptautiskajos sakaros plaši tiek lietotas arī spāņu, franču, krievu un vācu valodas. Gadījumos, kad radiosakari notiek telegrāfa režīmā, izmanto starptautiski pieņemtos kodu saīsinājumus (to skaits ir daži simti, un tie sastāv no dažiem burtiem vai cipariem; visbiežāk tie ir angļu valodas vārdu saīsinājumi), lai gan arī telegrāfijā var izmantot atklātu tekstu kādā abiem korespondentiem saprotamā valodā. 1.8. Kādā attālumā iespējams nodibināt amatieru radio sakarus? Raidītāja darbības rādiusu galvenokārt nosaka radioviļņu izplatīšanās apstākļi konkrētajā brīdī, nevis jauda. Labvēlīgos apstākļos īsviļņu raidītāju, kura jauda ir tikai daži vati, var dzirdēt jebkurā attālumā. Piemēram, 21 vai 28 MHz diapazonos ar raidītāja jaudu 10...20 W un vienkāršu antenu, strādājot Latvijā, iespējams kontaktēties ar Austrāliju vai Antarktīdu (tomēr ne jau katru dienu). Sakari ar Ameriku un Japānu ir relatīvi vienkārši, it sevišķi saules aktivitātes cikla maksimuma gados. Ultraīsviļņos tāla radioviļņu izplatīšanās ir samērā reta parādība, un tā parasti nepārsniedz Eiropas robežas, kaut gan, izmantojot nopietnu tehniku un bagātīgu pieredzi, daži radioamatieri arī ultraīsviļņos nodibina tālus sakarus (piemēram, izmantojot radiosignālu atstarošanos no Mēness virsmas). Radioviļņu izplatīšanās likumsakarību pētīšana un apgūšana ir viens no interesantākajiem un zinātnei svarīgākajiem radioamatieru darbības virzieniem. 1.9. Ko nozīmē radioamatieru teiktais: "pastrādāt ēterā", "strādāt ar tādu un tādu staciju"? Strādāt ar tādu un tādu staciju - tas nozīmē nodibināt un kādu laiku uzturēt radiosakarus ar šo radiostaciju. Par strādāšanu ēterā radioamatieri sauc radiosakaru nodibināšanu ar kolēģiem (QSO), citu radiostaciju klausīšanos, lai novērtētu radioviļņu izplatīšanos un meklētu interesantus korespondentus. 6 1.10. Kurš un kad bija pirmais radioamatieris? 19. gadsimta beigās, kad tehnikas attīstība ļāva sākt praktiski realizēt radiosakarus, katru, kurš ar šo problēmu nodarbojās, varam uzskatīt lielākā vai mazākā mērā par radioamatieri, to skaitā arī praktisko radiosakaru pamatlicējus A. Popovu un G. Markoni. Sīkāks dalījums profesionāļos un amatieros radās 20. gadsimta sākumā, tad arī parādījās radioamatieru organizācijas (Latvijas Radio biedrība - LRB – 1924. gadā). Starptautiska līmeņa juridisko statusu radioamatieri ieguva pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, bet Latvijā amatieru radiostaciju darbība tika oficiāli atļauta 1936. gadā. Pirmie septiņi cilvēki no LRB īsviļņu sekcijas 1936. g. 9. septembrī Pasta un telegrāfa departamentā (PTD) sekmīgi nokārtoja eksāmenus, lai saņemtu atļauju ierīkot un lietot individuālās radiostacijas. Tie bija: Alfons Lauris - YL2AV, Oļģerts Resnais - YL2BB, Osvalds Zariņš - YL2BQ, Arvīds Vītoliņš - YL2CD, Vitolds Kārkliņš - YL2CG, Broņislavs Greiža - YL2CM un Alfrēds Kārkliņš - YL2KX. 1.11. Kāpēc radioamatierus sauc arī par īsviļņu radioamatieriem vai īsviļņniekiem, ja viņi drīkst raidīt ne tikai īsajos viļņos? Tā tas vēsturiski iegājies. Pagājušā gadsimta sākumā radioamatierus par īsviļņu amatieriem vēl nesauca, jo savus eksperimentus viņi veica galvenokārt garo un vidējo viļņu diapazonos. Vēlāk citi dienesti izstūma amatierus no šīm frekvencēm, atvēlot viņiem eksperimentēt īsajos viļņos, kurus tolaik uzskatīja par praktiskiem mērķiem nederīgiem. Amatieri negaidīti atklāja šo viļņu izplatīšanos ļoti lielos attālumos. Galvenokārt tas arī veicināja radioamatierisma tālāku uzplaukumu, un radioamatierus sāka saukt par īsviļņniekiem. Kaut gan trīsdesmitajos gados sākās aktīva ultraīsviļņu apgūšana, bet gadsimta vidū - superaugsto frekvenču apgūšana, nosaukums saglabājās. 1.12. Kas ir radioamatieri-novērotāji? Jebkurš cilvēks, kura rīcībā ir piemērots uztvērējs, var klausīties, par ko runā radioamatieri un kā notiek amatieru radiosakari, bet, ja šī nodarbe kļūst par pastāvīgu aizraušanos un novērojumi tiek veikti regulāri un sistemātiski, tad šādu cilvēku var saukt par radioamatieri- novērotāju (SWL - Short Wave Listener). Parasti tas ir pirmais solis, lai kļūtu par pilntiesīgu radioamatieri, viens no svarīgākajiem etapiem iesācēju sagatavošanā. Ļoti labi, ja novērotājs ne tikai klausās, bet arī fiksē savā stacijas žurnālā (dienasgrāmatā), kur un kādas stacijas viņš ir uztvēris, kāda bijusi dzirdamība utt. Tas viss palīdz apgūt radioviļņu izplatīšanās īpatnības, iepazīties ar radiosakaru kārtību un noteikumiem, un iegūt sākotnējās radiooperatora iemaņas. Ja ir vēlēšanās, novērotājs var reģistrēties Latvijas Radioamatieru līgā (LRAL) un tur saņemt personīgo SWL reģistrācijas numuru. Tad novērotājs var sūtīt savus ziņojumus uztvertajām stacijām un saņemt no tām atbildes QSL kartīšu veidā, izmantojot LRAL pakalpojumus. 1.13. Kāpēc radioamatieru stacijām ir tik savādi izsaukuma signāli? Izsaukuma signāli nav dīvaināki par automašīnu numura zīmēm vai personu kodiem. Pirmajā acu uzmetienā nesakarīgā burtu un ciparu kombinācija satur dažādu informāciju. Piemēri: YL1XX, S58VUR, RZ3BW, 9A6T, W2AQN, YU350CC, R1FJL, 4K8CC, KB6DIP, HG19HB, R250F, G7P, M2000Y. Pirmās zīmes vienmēr norāda stacijas piederību konkrētai valstij (YL - Latvija, S5 - Slovēnija, W - ASV, 4K - Azerbaidžāna, R - Krievija utt.). Pēc tam seko cipars, kurš dažādās valstīs var apzīmēt kādu šīs valsts rajonu, radiostacijas nozīmi (individuālā, kolektīvā vai speciālā stacija) vai ko citu. Izsaukuma signāls beidzas ar burtu kombināciju (sufiksu, parasti līdz trim burtiem), no kuriem viens var saturēt kādu papildinformāciju, bet pārējie konkrētai personai piešķirto burtu kombināciju. Izsaukuma signālus visām radiostacijām Latvijā piešķir valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”. Radioamatieriem izsaukuma signāls kļūst it kā par viņu otro vārdu. 7 1.14. Kuri no Latvijas radioamatieru nodibinātajiem radiosakariem izraisa vislielāko interesi? Atbildi uz šo jautājumu varētu sadalīt trijās daļās: 1. radiosakari ar ļoti interesantām, eksotiskām vietām; 2. radiotehniski interesanti radiosakari; 3. radiosakari ar interesantiem, izciliem cilvēkiem. Pirmajā punktā pietiek uzskaitīt tikai dažus no tiešajiem radiosakariem, kurus dažādos laikos veikuši, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes radiostacijas YL1XX operatori: ar abiem Zemes ģeogrāfiskajiem poliem; ar zvejnieku kuģi, kurš atradās tieši mums pretējā zemeslodes pusē (antipoda punktā); ar Baikonuras kosmodromu; ar NASA kosmisko centru Hjūstonā; ar amatieru radiostacijām, kuras strādāja ASV Valsts departamentā, Vatikānā, ANO štāba mītnē Ņujorkā; ar franču pētniecības kuģi, kas bija iesalis Ziemeļu Ledus okeāna ledū pie Špicbergenas; ar kosmisko staciju «Mir»… Tehniski interesanti, piemēram, ir ultraīsviļņu radiosakari ar citiem kontinentiem, izmantojot radioviļņu atstarošanos no Mēness virsmas. Latvijā pirmais tos nodibinājis Vitauts Klimavičius (YL3AG). Lai ar gaismas ātrumu nolidotu 770 000 km garo ceļu Zeme – Mēness – Zeme, radioviļņiem nepieciešamas 2,5 sekundes. Var pieminēt arī RTU kluba stacijas abpusējos sakarus Zeme – izplatījums ar robotu, kas atradās uz amatieru pavadoņa. Ir izdevušies unikāli sakari vidējo viļņu (160 m) diapazonā, piemēram, ar Antarktikas un Klusā okeāna salām. Ar salīdzinoši mazām raidītāju jaudām un amatieru antenām šādus sakarus 160 m diapazonā nodibināt ir grūti, un to var izdarīt tikai īslaicīgi. Tikšanās amatieru ēterā ar pasaulē pazīstamiem cilvēkiem – karaļiem, prezidentiem, aktieriem – paliek atmiņā uz ilgu laiku, un par to ir daudz rakstīts. Bet radiosakari ar amatieri – Svētā Afona kalna klostera mūku – vai tad tas nav unikāli? Viņa mazais radioraidītājs darbojās ar baterijām, jo klosterī vispār nav elektrības, bet radiosakari noritēja ne tikai ar balsi, bet arī teletaipa režīmā! Vēl radiosakars ar amerikāņu astronautu Čaku Brediju, kurš tajā mirklī nebija kosmosā, bet atradās uz neapdzīvotā Kingmena rifa Klusā okeāna vidū! Reiz šīs grāmatas autoram (YL2DX) paveicās kārtīgi (visu nakti) parunāties ar amatieri no mazas Dienvidamerikas valstiņas Gajānas, diplomātu, kurš dažus gadus bijis šīs valsts vēstnieks Maskavā, un ir ciemojies arī Latvijā, Jūrmalā. 1.15. Cik izmaksā šī nodarbošanās? Tieši tik, cik varat atļauties. Pietiekami labu aparatūru no ļoti lētiem radiokomponentiem un antenas var uzbūvēt patstāvīgi, tad galvenā vērtība būs jūsu ieguldītais darbs un laiks. Paštaisītais amatieru transīvers. 8 Pat ja jums ir ļoti daudz liekas naudas, tad to visu nav grūti iztērēt, pērkot rūpnieciski izgatavotu aparatūru, antenas un aksesuārus. Cenas rūpnieciski izgatavotiem īsviļņu transīveriem (raidītājiem – uztvērējiem) ir aptuveni no € 600 līdz € 14000, dažādas antenas maksā no € 100 līdz € 5000 un vairāk. ĪV un UĪV radioamatieru transīveri. Jauns, vienkāršs kabatas formāta ultraīsviļņu FM transīvers var maksāt aptuveni no € 50 - 150, bet lietots – uz pusi mazāk. UĪV portatīvie transīveri. Maksa par radioamatieru eksāmenu ir € 20, maksa par radioamatieru radiostacijas lietošanas atļauju (derīga līdz 5 gadiem)– € 20. 9 1.16. Cik lielu vietu nepieciešams rezervēt dzīvoklī, lai ierīkotu radiostaciju? Ideāli, ja ir iespēja aparatūru novietot atsevišķā telpā, bet var iztikt arī ar pavisam nelielu platību istabas stūrītī. Lielākā problēma būs antenu izvietošana, it īpaši pilsētas apstākļos. Daži radioamatieri spiesti aprobežoties tikai ar kabatas formāta UĪV aparatūru un istabas antenām, bet tāpēc viņi nepārstāj būt radioamatieri. Citi būvē sev laukos vai pat salās okeānā tādas radiostacijas, kas varētu konkurēt ar valsts radiosakaru centriem. Latvijas radioamatiera YL2GD / YL6W radiostacijas antenas. Krievijas radioamatiera RL5A radiostacijas antenas. 10 Jebkurā gadījumā svarīgi, lai vienmēr tiktu ievērota drošības tehnika un lai nevienam, izņemot atļaujas īpašnieku, nebūtu iespēja darbināt staciju. 1.17. Kāpēc ar radioamatierismu nodarbojas arī profesionāli radiospeciālisti? Tāpēc, ka radiotehnika ir ļoti plaša zinātnes un tehnikas nozare. Reti kad var atrast tādu darbu, kas pilnībā nosegtu intelektuāla cilvēka interešu sfēru. Nodarbošanās ar tik daudzpusēju lietu kā radioamatierisms, piemēram, radioinženierim ļauj uzturēt savu tehnisko (un ne tikai) redzesloku pietiekami plašu. Atšķirība starp amatieriem un profesionāļiem bieži ir nevis sagatavotības pakāpē, bet gan tajā, ka amatieri brīvo laiku nesavtīgi atvēl radiosakariem un elektronikai, un saņem atalgojumu nevis naudā, bet jauno zināšanu, prasmju, un morāla gandarījuma veidā. Jāatzīmē, ka ceļš uz profesiju, kas saistīta ar radioelektroniku vai radiosakariem, daudziem jaunībā sākas ar radioamatierismu. Zināšanas un praktiskās iemaņas, ko iegūst šajā laikā, nozīmīgi palīdz arī mācību procesā un darbā. 1.18. Vai amatieru raidītāju starojums var kaitēt veselībai? Šādi gadījumi nav fiksēti. Parasts mobilais telefons potenciāli var būt bīstamāks, tāpat, piemēram, augstsprieguma elektroapgādes līnijas. Diemžēl nekompetentu ļaužu apziņā lielas antenas asociējas ar draudiem veselībai. Šādiem uztraukumiem nav zinātniska pamata. Antenas pašas par sevi vispār nevar ietekmēt veselības stāvokli, tāpat, kā jebkurā cita būvkonstrukcija. Viss ir atkarīgs no tā, kādu radioviļņu izstarošanai, ar kādu jaudu un cik bieži tās izmanto. Darbības laika lielāko daļu amatieru radiostacija neko neizstaro, jo atrodas uztveršanas režīmā, bet salīdzinoši īsajos periodos, kad notiek raidīšana, radioizstarojumu parametri pat netuvojas robežām, ko nosaka sanitārās normas. 1.19. Ja radioamatieru ir tik daudz, vai viņi nerada savstarpējus traucējumus un neietekmē citu dienestu radiosakarus? Pats par sevi saprotams, ka visi tie, kam ir atļauts strādāt ēterā, vienlaikus to nedara. Tomēr abpusēji traucējumi reizēm rodas, bet, ievērojot amatieru radiosakaru kārtību un noteikumus, tie samazinās līdz minimumam. Frekvenču joslas, kuras iedalītas amatieriem, parasti atšķiras no citu dienestu lietotajām, bet daļa no joslām sakrīt. Tāpēc radioamatieriem jābūt uzmanīgiem un disciplinētiem, lai neizraisītu kaitīgos traucējumus pārējiem. 1.20. Vai telefonija un telegrāfija ir vienīgie amatieru radiosakaru veidi? Radioamatieri cits citam var pārraidīt arī attēlus (televīzija), teksta dokumentus (teletaips), datora failus (ciparu sakaru veidi), tas nozīmē, ka iespējama praktiski jebkura veida informācijas apmaiņa. Radioamatieriem netiek liegta iespēja izgudrot arī citus informācijas pārraides veidus. 1.21. Kāpēc radioamatieri joprojām lieto Morzes telegrāfa kodu? Lai gan radiotelegrāfijas sakarus, kuros izmanto Morzes ābeces raidīšanu ar telegrāfa atslēgu un uztveršanu ar dzirdi, profesionālajos sakaros lieto aizvien mazāk, radioamatieri tos turpina intensīvi izmantot. Acīmredzot šāda situācija saglabāsies tik ilgi, kamēr vien eksistēs radioamatieri. Tam ir vairāki iemesli. 11 Pirmkārt, šis sakaru veids ļauj strādāt šaurās frekvenču joslās vienlaikus vairākām stacijām bez savstarpējiem traucējumiem, efektīvāk izmantojot diapazonus. Otrkārt, pateicoties dzirdes radiotelegrāfijai, iespējams nodrošināt radiosakarus, lietojot salīdzinoši vienkāršu, energoekonomisku aparatūru. Bieži vien Morzes ābece dod vienīgo iespēju operatīvi nodibināt interesantus, tālus DX–sakarus, izmantojot amatieriem atļautās relatīvi nelielās jaudas, it īpaši nelabvēlīgos radioviļņu izplatīšanās apstākļos. Treškārt, Morzes ābece kopā ar telegrāfa kodiem ir savdabīga starptautiska valoda, kuru saprot visas pasaules radisti un kuru ir daudz vieglāk apgūt nekā svešvalodas. Telegrāfa ābeces prasme radioamatieriem ir tradīcija, tāpat kā īstiem jūrniekiem prasme vadīt buru vai airu laivu. Telegrāfa atslēgas manuālai raidīšanai. Ļoti daudzi amatieri, kuriem ir iespējas izmantot dažādus sakaru veidus, tomēr priekšroku dod vecajam, labajam telegrāfam (CW), jo viņiem prieku sagādā prasme uztvert punktu un svītru pīkstienus, un māka meistarīgi tos nosūtīt ēterā. 1.22. Vai radioamatieri izmanto datorus? Jā, protams, un ļoti plaši. Bieži dators (vai vairāki) ir radiostacijas sastāvdaļa. To izmanto kā «sekretāru» – sakaru uzskaitei (stacijas žurnāls), kā terminālu ciparu radiosakaru režīmos, arī dažādiem aprēķiniem. Izmanto arī, saņemot vai raidot attēlu (televīzijas sakari) un uztverto skaņas signālu ciparu apstrādei, lai tos attīrītu no trokšņiem un traucējumiem. Radioamatieri bieži izmanto datorus radiostaciju kompleksai vadībai, parādījušies arī transīveri, kuri ir pilnībā integrēti ar datoriem. 1.23. Vai katrai amatieru radiostacijai tiek piešķirts savs kanāls, frekvence vai viļņa garums? Radioamatieru radiostacijām ir iedalītas diezgan platas frekvenču joslas diapazonos no garajiem līdz milimetru viļņiem. Kurus frekvenču apgabalus drīkst izmantot konkrētais radioamatieris, atkarīgs no tā, kāda ir radiostacijas kategorija jeb klase (t. i., no viņa kvalifikācijas). Atļautā apgabala robežās noteikti kanāli vai frekvences nevienam netiek piešķirti. Ja sakaru kanāls ir brīvs, to var izmantot vispārējā izsaukuma (Visiem, jeb CQ) raidīšanai. No tā brīža, līdz radioamatieris pats to neatbrīvos, sakaru kanāls vai frekvence pieder viņam. Tie radioamatieri, kas atsaucas uz vispārējo izsaukumu, pēc sakaru beigām atstāj šo frekvenci un meklē sev vai nu citu korespondentu, vai brīvu kanālu vispārējā izsaukuma raidīšanai. 12 1.24. Vai ir noteikti konkrēti laiki, kad amatieru stacijām ir atļauts vai vajag raidīt ēterā? Katrs radioamatieris pats izlemj, kad un cik ilgi nodarboties ar savu vaļasprieku. Parasti, ieslēdzot radiostaciju, amatieri vairāk laika velta uztveršanai, nevis raidīšanai. Tas nozīmē, ka viņi apseko diapazonus, lai sameklētu kādu sev interesantu korespondentu, lai novērtētu radioviļņu izplatīšanos dažādos diapazonos vai lai paklausītos, par ko runā citi. Ja amatieris izdzird kādu interesantu staciju, viņš var ieslēgt raidītāju un nodibināt radiosakaru (ievērojot noteiktu kārtību). Ja nekas interesants nav dzirdams, tad kādā brīvā frekvencē var pārraidīt vispārējo izsaukumu (Visiem, CQ) cerībā, ka kāds viņu izdzirdēs un izsauks. Ja paveicas, var atbildēt kādas eksotiskas valsts radioamatieris, cits interesants sarunu biedrs vai sens paziņa no kaimiņu pagasta. Protams, ja ir vēlēšanās, amatieri var uzturēt regulārus sakarus ar pastāvīgiem korespondentiem (pēc abpusējas vienošanās). Ir arī daudzas un dažādas radioamatieru grupas, kuras regulāri (pat vairāku gadu garumā) satiekas kopējā frekvencē ar dažādiem mērķiem, piemēram, lai apmainītos ar jaunāko informāciju vai tāpat papļāpātu. 1.25. Vai radioamatieri izmanto internetu savstarpējiem sakariem? Izmanto, tāpat kā jebkuri citi cilvēki, bet internets un amatieru radiosakari ir ļoti atšķirīgi. Radioamatierisms ir nesavtīga aizraušanās ar vienu no zinātnes un tehnikas nozarēm - radiotehniku, bet internets ir viens no komerciālajiem sakaru un informācijas veidiem, kurš plaši pieejams, jo tam nevajag specifisku zināšanu. Radioamatieri paši bez starpniekiem nodibina sakarus. Interneta lietotājs tikai izmanto gatavu maksas sakaru kanālu. Viņa darbība tiek ierobežota ar datorā vai mobilajā ierīcē ievadītām programmām, bet vadības groži atrodas izplatītāju rokās. Ja interneta izmantošanu salīdzina ar lidojumu pasažieru lainerī, tad amatieru radiosakarus var salīdzināt ar sporta lidmašīnas konstruēšanu un tās pilotēšanu. 1.26. Kas ir QSL kartīte? Sekojot vecām, labām tradīcijām, radioamatieri pēc interesanta radiosakara ar pasta palīdzību nosūta cits citam kartītes, kuras apstiprina radiosakarus. QSL kartītē norāda notikušā kontakta tehniskos datus, t. i., datumu, laiku, frekvenci, izstarojuma klasi, dzirdamības kvalitāti u.c. Kartītes bieži tiek mākslinieciski krāšņi noformētas, uz tām var būt attēlotas pilsētas, dabas skati, radioamatiera fotogrāfija (pat kopā ar ģimeni), aparatūra, antenas utt., tāpēc daudzi radioamatieri tās krāj. Daudziem kolekcijās ir vairāki desmiti tūkstoši kartīšu no visām pasaules valstīm. QSL-kartītes. 13 Jāņem vērā, ka kartīšu apmaiņa un kolekcionēšana pati par sevi nav radioamatierisms, bet tikai iespēja papildināt šo hobiju ar interesantu blakusnodarbi. Burtu kombinācija QSL ir viens no telegrāfa koda saīsinājumiem ar nozīmi “Apstiprinu uztveršanu”. 1.27. Vai mana radiostacija netraucēs televīzijas uztveršanai vai interneta darbam? Ja visu pareizi izdarīsiet un radiostaciju noregulēsiet, tad traucējumu nebūs. Drīzāk otrādi, kabeļtelevīzijas un interneta tīkli bieži rada traucējumus radiosignālu uztveršanai. Ja televīzijas vai radioapraides pārraidēm rodas kādi traucējumi, tad tas nenozīmē, ka obligāti vainīgs ir radioamatieris. Tam par iemeslu var būt televizoru un radiouztvērēju nepietiekamā noturība pret citu radiosignālu ietekmi vai TV antenas bojājumi. Traucējumi bieži rodas no apšaubāmas izcelsmes nesertificētām sadzīves elektronikas ierīcēm. Tomēr, ja kaimiņi sūdzas par kādām jocīgām skaņām televizorā vai mājas audiotehnikas skaļruņos, obligāti jādara visu, lai novērstu jūsu raidītāja nevēlamo ietekmi, un pašā sākumā izvairītos no konflikta. 1.28. Kādi eksāmeni jānokārto, lai iegūtu radioamatiera apliecību? Vienkāršākais eksāmens ir C kategorijas radioamatieru radiostacijas lietošanas atļaujas saņemšanai. Tā nokārtošanai nepieciešamas sākotnējas zināšanas par amatieru ultraīsviļņu balss radiosakariem, tiem paredzētām radioiekārtām un to lietošanas noteikumiem, kā arī par radiosakaru veikšanas kārtību un saistītajiem juridiskajiem jautājumiem. Nokārtojot šādu eksāmenu, sākumā saņemsiet “Radioamatieru FM radiostacijas operatora apliecību”, un varēsiet saņemt C kategorijas radiostacijas lietošanas atļauju, kas dod iespēju iepazīties ar praktiskajiem balss radiosakariem, izmantojot tikai rūpnieciski izgatavotu UĪV mazas jaudas radioaparatūru. Eksāmeni B un A kategorijas radioamatieru radiostacijas lietošanas atļaujas saņemšanai sastāv no četrām daļām (tēmām): elektrotehnikas un radiotehnikas pamati, trafiks (radiosakaru kārtība un noteikumi), drošības tehnika un juridiskie jautājumi. Sekmīgi nokārtojot B kategorijas eksāmenu, iegūsiet Iesācēja radioamatiera eksaminācijas apliecību. Pēc radioiekārtas pārbaudes un B kategorijas lietošanas atļaujas saņemšanas varēsiet strādāt īsviļņu un ultraīsviļņu diapazonu noteiktās frekvenču joslās ar raidītāja jaudu līdz 100 W. Nākotnē, iegūstot operatora pieredzi un iemaņas, kā arī nokārtojot atbilstošus A klases eksāmenus, varat paplašināt savas privilēģijas. Latvijas A klases radioamatiera lietošanas atļauja ļauj raidīt visās radioamatieru dienestam paredzētās frekvenču joslās ar radītāja jaudu īsviļņu diapazonos līdz pat 1 kW. VAS “Elektroniskie sakari” mājaslapā www.vases.lv var saņemt informāciju par eksāmenu norises kārtību un laiku. 1.29. Vai eksāmeni ir grūti? Ne pārāk. Lai apgūtu visu nepieciešamo materiālu, pietiek ar vidusskolās apgūstamo zināšanu apjomu, kaut gan ir bijuši gadījumi, kad eksāmenus sekmīgi nokārto pat bērni. 14 Godīgi sakot, tikai ar tām zināšanām, kuras nepieciešamas C un B kategorijas eksāmena sekmīgai nokārtošanai, nepietiek, lai pilnīgi droši un pārliecināti sāktu radioamatiera darbību. Tāpēc, no vienas puses, nav vērts baidīties un vēlams nopietni gatavoties, tad eksāmens nekādas problēmas nesagādās. No otras puses, nevajag kļūt pārāk pašpārliecinātam pēc sekmīgi nokārtota eksāmena. Ir jāsaprot, ka Iesācēja radioamatiera eksaminācijas apliecības iegūšana ir tikai pats sākums ceļā uz meistarību un zināšanām. 1.30. Kāpēc radioamatierus dala dažādās kategorijās? Būtu labi, ja katrs radioamatieris vēl pirms pirmās iziešanas ēterā zinātu un prastu visu, kas nepieciešams (tas ir tas līmenis, kāds vajadzīgs, lai saņemtu A kategorijas lietošanas atļauju). Tomēr, ja tāda prasība būtu obligāta, tad iesācējiem iegūt radioamatiera atļauju būtu ļoti grūti. Tādēļ tiem, kuri ieinteresējas par amatieru sakariem, tiek piedāvāta iespēja sākumā izmēģināt spēkus salīdzinoši ierobežotos apstākļos (ne pārāk noslogotos diapazonos ar nelielas jaudas raidītājiem), noliekot C vai B kategorijas eksāmenu. Uzkrājot sākotnējo praktisko pieredzi, darbojoties ēterā un padziļinot zināšanas, amatieris var paaugstināt kategoriju, un tādā veidā saņemt visas privilēģijas, kādas var būt piešķirtas amatieru radiostacijas īpašniekam. Tādējādi dalījumu kategorijās nevajadzētu uzskatīt par pazemošanu vai tiesību ierobežošanu, bet pilnīgi pretēji - tas ir atvieglinājums, sakaru administrācijas solis pretī jaunajiem radioamatieriem. 1.31. Kāpēc jākārto eksāmeni, ja visu to pašu bez kādām rūpēm var darīt 27 MHz vai 446 MHz “brīvajos” diapazonos, izmantojot plaši pieejamas lētas rācijas? Tas ir kļūdains uzskats. Vispārēja atļauja jebkuram izmantot “Citizens band radio” - mazjaudīgās CB-27 un portatīvās PMR-446 radiostacijas - neparedz tiesības sākt jebkādus eksperimentus un nodibināt tālus sakarus. Tās pieder nevis radioamatieru, bet sauszemes mobilajam radiosakaru dienestam, un ir paredzētas vienīgi, lai nodrošinātu vietējos sadzīves radiosakarus. Drīkst lietot tikai rūpnieciski speciāli izgatavotu, un Latvijā sertificētu aparatūru. Šādu iekārtu “pilnveidošana”, izmantošana kopā ar jaudas pastiprinātājiem vai ar komplektā neparedzētām antenām ir aizliegta! CB-27 un PMR-446 radiosakaru izmantošana nekādā veidā nav saistīta ar radioamatierismu. 1.32. Kāds radiouztvērējs vajadzīgs, lai dzirdētu amatieru stacijas? Parastais apraides radiouztvērējs nepalīdzēs. Ir vajadzīgs uztvērējs, kas pārklāj vismaz vienu no radioamatieriem atvēlētajiem īsviļņu diapazoniem un ir spējīgs uztvert vienjoslas modulācijas (SSB) signālus, vai ultraīsviļņu šaurjoslas frekvenču modulācijas uztvērējs ar 145-146 MHz diapazonu (bet ar tā palīdzību, visdrīzāk, varēsiet izdzirdēt tikai vietējo radioamatieru savstarpējās sarunas). Uztvērēju, kas speciāli paredzēts visu amatieru īsviļņu un populārāko ultraīsviļņu diapazonu uztveršanai, protams, var nopirkt par € 200 – 1000, bet iesākumam varētu noderēt arī kāds vecs armijas īsviļņu radiouztvērējs. Vairums no tiem nebija paredzēti SSB uztveršanai, tomēr visi ar lielākiem vai mazākiem panākumiem to var darīt, ja uzstāda pārslēdzēju darbam telegrāfa (CW) režīmā. Lielākā daļa lampu uztvērēju ir diezgan apjomīgi, toties ir izturīgi, nav dārgi, un ir viegli remontējami. 15  Uztvērēji radioamatieriem. Veci armijas īsviļņu lampu radiouztvērēji. Cits, vēl interesantāks ceļš - pašam uzbūvēt vienkāršu, bet iesākumam noderīgu īsviļņu radiouztvērēju ar 2-3 mikroshēmām, ar 5-6 tranzistoriem vai pat ar 2-3 radiolampām. Sākumā pilnīgi pietiek ar vienu vai diviem diapazoniem, antenai izmantojot dažus metrus garu vada gabalu. Vienkāršu konstrukciju apraksti sastopami radioamatieru žurnālos, ka arī internetā, tīmekļa vietnēs, kas saistītas ar radioamatierisma tematiku. Ja jūsu stiprā puse ir datorzinātnes, tad varat izmantot arī SDR tehnoloģiju (software defined radio). Paštaisītie amatieru radiouztvērēji. Pašā sākumā var iztikt vispār bez sava radiouztvērēja un antenām. Internetā ir publiski pieejami tā saucamie WEB-SDR radiouztvērēji, kas atrodas dažādās vietās (arī Latvijā). Jebkurš var pieslēgties, un, izmantojot attālināta uztvērēja tālvadību, paklausīties, kas notiek “radioamatieru ēterā”, piemēram, Ventspilī vai Berlīnē, vai pat Sidnejā Austrālijā. 16 Visbiežāk amatieru radiostaciju sarunas var dzirdēt 14,0...14,35 MHz vai 21,0...21,45 MHz frekvenču joslās dienas laikā un 3,5...3,8 MHz vai 7,0...7,2 MHz frekvenču joslās - naktī. Katra šī diapazona sākums (apmērām viena trešdaļa) tiek izmantots telegrāfa sakariem (Morzes ābece), bet pārējās 2/3 - radiotelefonijai (SSB balss radiosakariem), kā arī citiem amatieru sakaru veidiem. 1.33. Gadījuma pēc esmu iegādājies radiostaciju. Gribu izmēģināt nodibināt dažus sakarus ar radioamatieriem, pirms izlemju, vai ir vērts kārtot visādas atļaujas... Labāk nemēģiniet! Jebkura iziešana ēterā bez oficiālās atļaujas ir nopietns likumu pārkāpums. Ja jūs notvers (varbūtība ir ļoti augsta), tad, kā minimums, būs jāšķiras no savas “rotaļlietiņas” un arī, iespējams, no prāvas naudas summas. Arī radioamatieri ātri atklās, ka esat nelegālis, un neviens neuzturēs ar jums radiosakarus. Iegūto aparatūru varat izmantot tikai uztveršanai! 1.34. Kas ir radiosports? Radiosports ietver vairākus vispāratzītus, bieži vien atšķirīgus tehniskos sporta veidus, kas saistīti ar radiotehniku. Katrā no tiem notiek dažādas sacensības, pat Eiropas un pasaules čempionāti. Bieži amatieru radiosakarus kopumā un jo sevišķi sacensības radiosakaru nodibināšanā uzskata par īpašu sporta veidu. Reizēm mēdz nodalīt sakarus īsviļņos un ultraīsviļņos. Otrs populārākais un apjomīgākais radiosporta veids ir sporta radiotelegrāfija jeb radiogrammu raidīšana un uztveršana lielos ātrumos (HST – High speed telegraphy). Būtībā sporta radiotelegrāfija ir viens no radistu profesionalitātes pamatelementiem, kurš tiek noslīpēts līdz perfektam līmenim. Sacensības notiek šim nolūkam sagatavotā telpā, nevis reālā ēterā. Sportista uzdevums ir maksimāli precīzi uztvert radiogrammas, kuras tiek raidītas Morzes kodā arvien ātrāk un ātrāk, kā arī tās noraidīt ar telegrāfa atslēgu, cik vien iespējams ātri un kvalitatīvi. Kļūdu skaitam jābūt minimālam, bet raidījuma ritmiskumu un precizitāti vērtē tiesnešu kolēģija. Cits sporta veids ir sporta radiopelengācija (ARDF – Amateur radio direction finding), kuru vēl mēdz saukt par lapsu medībām. Mežā tiek noslēpts zināms daudzums “lapsu” - miniatūri automātiski radioraidītāji, bet “mednieki”, apbruņoti ar portatīviem uztvērējiem un antenām, cenšas atrast “lapsas” pēc iespējas ātrāk. Tam nepieciešami ne tikai tehniskais nodrošinājums, radioviļņu izplatības īpatnību zināšanas, bet arī krietna fiziskā sagatavotība, jo distances garums ir vairāki kilometri šķēršļotā apvidū. 1.35. Kā notiek īsviļņu radioamatieru sacensības? Radioamatieru sacensībās, sākot ar vietēja mēroga un beidzot ar starptautiskajām, var piedalīties jebkurš amatieris, neatkarīgi no viņa pieredzes, dzīvesvietas utt., nav arī nekur jābrauc. Sacensības notiek gandrīz katru nedēļas nogali. To laikā radioamatieri sacenšas operatoru meistarībā, prasmē ātri nodibināt pēc iespējas vairāk savstarpēju sakaru, nekļūdīgi un operatīvi veicot informācijas apmaiņu. Bieži radioamatieru sacensības dēvē no angļu valodas aizgūtā vārdā – contest, jeb saīsināti - test. Sacensību būtība ir tā, ka dalībniekiem noteiktā laika posmā (no dažām stundām līdz pat divām diennaktīm) jācenšas nodibināt maksimāli iespējamo radiosakaru skaitu ar jebkuriem citiem dalībniekiem vai arī ar konkrētas valsts vai teritorijas radioamatieriem - tas atkarīgs no sacensību nolikuma. Parasti starptautiskajās sacensībās jo tālāks korespondents, jo lielāks punktu skaits par radiosakaru. Atkarībā no dažādu sacensību 17 nosacījumiem, iegūtie punkti var tikt reizināti ar kādu reizinātāju, piemēram, par nodibinātiem sakariem ar vairākām valstīm vai konkrētas valsts vairākiem rajoniem. Sacensību laikā pārraidāmā un uztveramā informācija ir minimāla, tā sastāv no korespondenta izsaukuma signāla un kontroles numura (burtu un ciparu kombinācija). Tam, kurš prot ātri atrast vajadzīgo korespondentu, ātri ar to nodibināt kontaktu un precīzi, bez kļūdām raidīt un uztvert nepieciešamo informāciju, ir iespēja savākt vislielāko punktu skaitu. Sacensībām ir raksturīgi, ka dalībnieki vienlaikus ir gan pretinieki, gan partneri, jo katrs divpusējs kontakts dod noteiktu punktu daudzumu abiem korespondentiem. Iespēja parādīt savu operatora meistarību atkarīga no radiostacijas tehniskā aprīkojuma - efektīvām antenām, laba raidītāja un uztvērēja - un prasmes ļoti operatīvi ar to visu rīkoties, kā arī labi jāpārzina radioviļņu izplatīšanās īpatnības. Ļoti svarīgs faktors ir sportista spēja mobilizēt visus spēkus un koncentrēt uzmanību sacensību norises laikā iecerētā mērķa sasniegšanai. Tas atkarīgs ne tikai no sportista morālās, bet arī no fiziskās sagatavotības. Rezultātus stipri ietekmē nevienādā radioviļņu izplatīšanās dažādās vietās. Arī visu noteikumu ievērošana ir atkarīga no katra dalībnieka sirdsapziņas, jo nav iespējams veikt tiesnešu kontroli šādu sacensību gaitā. Dažreiz notiek arī klātienes sacensības. Tajās dalībnieki pulcējas konkrētās vietās, izmanto līdzvērtīgu aparatūru un antenas. Šajā gadījumā visiem ir vienādi sākuma nosacījumi visos aspektos, un sacensību gaitu kontrolē tiesneši. Parasti tas tiek organizēts reizē ar kādām populārām amatieru sacensībām, bet uzvarētājus klātienes un neklātienes grupās nosaka atsevišķi. Mēs varam lepoties, ka pasaules un Eiropas čempionu vidū ir arī Latvijas radiosportisti! 1.36. Kas ir amatieru satelīti? Vai radioamatieri paši ir spējīgi palaist izplatījumā pavadoņus? Protams, raķetes amatieri kosmosā paši nelaiž, tomēr būvē ultraīsviļņu retranslatorus, kuri derīgi ilgstošam darbam kosmosā Zemei tuvās orbītās. Šīs iekārtas tiek nosūtītas izplatījumā ar parastajām nesējraķetēm reizē ar zinātniskajiem vai komerciālajiem pavadoņiem. Ar retranslatoru palīdzību iespējams nodibināt tālus radiosakarus ultraīsviļņu diapazonā, vairumā gadījumu izmantojot mazas jaudas un vienkāršas antenas. Pašlaik ap Zemi riņķo daži desmiti amatieru kosmosa retranslatoru. Tās ir sarežģītas, daudzfunkcionālas ierīces. Tos parasti izstrādā un būvē lieli (bieži pat starptautiski) kolektīvi. Amatieru retranslatorus drīkst izmantot jebkurš radioamatieris. 1.37. Ko nozīmē salikumi DX, CQ un 73? Tie ir daži no telegrāfa koda saīsinājumiem, kurus bieži lieto arī sakaros ar balsi un amatieru literatūrā. DX nozīmē tāla radiostacija, īsviļņos parasti tā ir no citas pasaules daļas, cita kontinenta; ultraīsviļņos – vismaz vairāku simtu kilometru attālumā. Kontakti ar šādām stacijām tiek uzskatīti par sevišķi vērtīgiem lielā attāluma dēļ vai arī tāpēc, ka teritorijā, no kuras raida DX, ir ļoti maz amatieru staciju. CQ ir starptautisks apzīmējums vispārējam izsaukumam visiem, tas nozīmē uzaicinājumu nodibināt savstarpēju radiosakaru jebkuram amatierim, kurš dzird šo izsaukumu. 73 ir kods ar nozīmi – vislabākie novēlējumi. 18 1.38. Kas ir radioamatieru diplomi? Radioamatieru organizācijas mēdz sarūpēt visdažādākās balvas un sertifikātus. Parasti tie ir krāsaini noformēti diplomi, bet var būt arī medaļas, kausi, metāla, koka un keramikas izstrādājumi, kuri tiek piešķirti tiem radioamatieriem, kas ir izpildījuši noteiktas prasības. Piemēram, amatieris, kam ir QSL kartītes, kuras apstiprina notikušus radiosakarus ar visiem kontinentiem, var iegūt Starptautiskās Radioamatieru savienības (IARU) diplomu Worked All Continents (jeb saīsināti WAC). Tas, kuram ir apstiprināti radiosakari ar visiem ASV štatiem, var kļūt par Amerikas radioamatieru līgas (ARRL) diploma Worked All States (WAS) īpašnieku. Radioamatieru diplomi. Apbalvojumu iegūšanas nosacījumi var būt visdažādākie, bet parasti jānodibina konkrēts radiosakaru skaits ar konkrētu valstu, reģionu vai apgabalu amatieru stacijām, un par šiem kontaktiem jāsaņem apstiprinājumi QSL kartīšu veidā. Nereti apbalvojumu iegūšanas nosacījumi tiek saistīti ar dažādiem notikumiem, piemēram, olimpiskajām spēlēm vai kādas valsts svētkiem (piemēram, Latvijas Republikas jubileja), bet tad diploma iegūšanai tiek atvēlēts ierobežots laiks. Noteikumi diplomu iegūšanai parasti tiek publicēti dažādos amatieru žurnālos vai interneta lapās. Lai saņemtu nopelnīto diplomu, attiecīgajai organizācijai jānosūta iesniegums (norādītajā formā) par nosacījumu izpildi, klāt pievienojot apstiprinājumu nodibinātajiem radiosakariem (QSL kartītes, kuras pēc pārbaudes atsūta atpakaļ to īpašniekam), vēl vajadzīgs pārskaitīt noteiktu naudas summu, kura paredzēta pasta izdevumiem un samaksai par balvas izgatavošanu. Diplomus un balvas par sasniegumiem sacensībās (kontestos) radioamatieri saņem bez maksas. Daudzi radioamatieri speciāli krāj šādus panākumu apliecinājumus. 19 1.39. Kādiem mērķiem paredzētas kolektīvās radioamatieru radiostacijas? Mērķi ir tādi paši kā individuālajām stacijām. Tomēr, ja tiek apvienoti vairāku entuziastu pūliņi un līdzekļi, iespējams sasniegt rezultātus, kuri nebūs pa spēkam, darbojoties individuāli. Rodas iespējas kopīgi izveidot efektīvu antenu, raidītāju, uztvērēju un citu iekārtu kompleksu. Ar šādu tehniku var sekmīgi startēt dažādās sacensībās, kā arī nodibināt īpaši interesantus un retus radiosakarus. Lietuvas LY7A radiostacijas antenas. Vācijas radioamatieru kluba stacijas DR1A antenas. 20 Kolektīvās (kluba) radiostacijas parasti tiek dibinātas pie kāda uzņēmuma, organizācijas vai mācību iestādes. Daudzās valstīs firmas vai mācību iestādes ļoti lepojas, ja to paspārnē darbojas labi aprīkotas amatieru radiostacijas. Labs piemērs tam ir radiostacijas daudzās Eiropas, Amerikas un Japānas universitātēs. Nereti staciju darbība ir tieši saistīta ar mācību procesu un zinātniskiem pētījumiem augstskolās (piemēram, YL1VA - Ventspils Augstskolā). Radioamatieru kluba stacijas darbojas pat ANO štāba mītnē Ņujorkā – 4U1UN un Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) birojā Ženēvā – 4U1ITU, Starptautiskā kosmiskā stacijā – KA1SS, RS0ISS un Kosmisko lidojumu vadības centros, bet lielāka daļa pieder dažādiem radioamatieru klubiem un grupām. ITU radioamatieru kluba stacija 4U1ITU Ženēvā. 21  ASV radioamatieru līgas – ARRL - radiostacija W1AW. Kopīgs darbs amatieru stacijās ir daudz produktīvāks, nekā darbojoties individuāli, jo vienam aptvert visas daudzveidīgās radioamatierisma sfēras ir sarežģīti, turpretī kolektīva dalībnieki savstarpēji papildina cits cita zināšanas un iemaņas dažādās jomās. Iesācēji, pat tie, kuri nav vēl ieguvuši individuālo licenci, kluba radiostacijās var iegūt pirmās praktiskās iemaņas. Darbojoties kopā ar pieredzējušākiem kolēģiem un to vadībā, progress parādās ātrāk nekā individuālās darbībās. 1.40. Kas ir LRAL? LRAL - Latvijas Republikas Radioamatieru līga ir starptautiski atzīta nacionāla Latvijas radioamatieru organizācija. Tā pārstāv Latvijas radioamatieru intereses valsts un starptautiskā mērogā. Par tās biedru var kļūt ikviena persona, kura interesējas par radiotehniku. LRAL ir IARU pirmā reģiona dalībnieku skaitā. Mājaslapa www.lral.lv. 1.41. Kas ir IARU? IARU – International Amateur Radio Union – Starptautiskā Radioamatieru savienība – ir sabiedriska organizācija, kura apvieno apmēram 150 valstu nacionālās amatieru organizācijas. Savienība nodibināta 1925. gadā un izveidota, balstoties uz reģionālā principa (trīs pasaules reģioni). Tās augstākās lēmējvaras ir reģionālās konferences, bet ikdienas darbam - komisijas, komitejas, administratīvā padome un starptautiskais sekretariāts. Starptautiskās Radioamatieru savienības galvenā mītne atrodas ASV, Konektikutas štata Ņjūingtonas pilsētā. 22 IARU koordinē radioamatieru organizāciju darbību, izstrādā amatieru praktiskās darbības rekomendācijas, ņemot vērā visu starptautiskos aspektus, un pārstāv radioamatieru intereses ITU. Mājaslapu internetā iespējams apskatīt adresē: www.iaru.org. 1.42. Kas ir ITU? ITU – International Telecommunication Union – Starptautiskā Telesakaru savienība, kura darbojas ANO pārraudzībā un paredzēta visu elektrosakaru un radiosakaru dienestu darbības pasaules koordinēšanai. ITU nodibināta 1865. gadā, tās galvenā mītne atrodas Ženēvā. Augstākā lēmējvara ir ITU Pilnvarotā konference, bet radiosakaru jomā – Pasaules radiokonferences. Ikdienas darbam paredzētas komitejas un darba grupas. Tieši ITU sadala frekvenču spektra lietojumu dažādiem dienestiem, piešķir starptautisko izsaukuma signālu sērijas katrai valstij, nosaka frekvenču lietojumu, radiosakaru noteikumus un šīs sfēras tehniskos standartus. Dažādu valstu intereses ITU pārstāv to nacionālās elektrosakaru administrācijas. Latvijā tāda ir valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”. Lai gan ar amatieru dienestu saistītie jautājumi veido ļoti nelielu daļu no visām problēmām, ar kurām nodarbojas ITU, tomēr šīs organizācijas lēmumi ir galvenie, kas nosaka radioamatierisma darbību. 23  2. AMATIERU RADIOSAKARU PRAKSE 2.1. Kā atpazīt amatieru radiostaciju pēc izsaukuma signāla? Amatieru radiostaciju izsaukuma signāli sākas ar burtu un ciparu kombināciju, kura apzīmē piederību valstij (piemēram, YL – Latvija, YK – Sīrija, DL – Vācija, A3 – Tonga, 3A – Monako, 5X – Uganda, LU – Argentīna, T7 – San Marino). Vairumā gadījumu valsts apzīmējums sastāv no divām zīmēm, bet dažās lielās valstīs, kurām piešķirti pilni kādu zīmju bloki (piemēram, ASV visas kombinācijas no KA–KZ, NA–NZ un WA–WZ; Lielbritānija – GA-GZ un MA–MZ, Krievija – RA–RZ, Francija – FA–FZ), piederības apzīmēšanai drīkst izmantot tikai pirmo zīmi (atbilstoši K, N, W, G, M, R, F). Nākamajām zīmēm amatieru radiostacijas izsaukuma signālā jābūt vienam vai vairākiem cipariem, pēc kuriem seko latīņu alfabēta burti. Piemēri: YL2DX, A35FN, RA3AUU, DL8FBC, F9NO, W3MSK, LY95XYZ, 9H1BN, YK1AO, R1ANT, 5X8F, KC5JPS, YL3CANP, G6BN, LU7ZA, ZP525AA. Izsaukuma signāli nevar sākties ar nulli vai burtu Q. Neviena valsts nelieto izsaukuma signālus, kuri sākas ar ciparu 1, tomēr dažreiz tādi sastopami, kad amatieru stacijas strādā teritorijās ar nenoteiktu valstisko statusu. Izsaukuma signāla pirmo daļu, kura sastāv no valsts apzīmējuma un cipariem, sauc par prefiksu, bet burtus, kuri seko pēc cipariem – par sufiksu. Eiropas amatieru radiostaciju izsaukuma signālu pamatprefiksu karte. 24 Daudzās valstīs cipars izsaukuma signāla vidū apzīmē kādu konkrētu novadu vai apgabalu. Ja amatieru stacija reģistrēta vienā šīs valsts daļā, bet darbojās kādā citā, tad izsaukuma signāla beigās, atdalot ar daļsvītru, pievieno attiecīgā rajona piederības ciparu (piemēram, Igaunijā – ES1CW/2). Latvijā un dažās citās valstīs cipars izsaukuma signāla vidū norāda amatieru stacijas statusu (Latvijā: 1 – kolektīvā stacija, 2…5 – individuālā, 6…0 – speciālā). Turpretim citās valstīs ciparam var būt vēl kāda nozīme vai arī pavisam pretēji – nav nozīmes (piemēram, Lietuvā). Gadījumos, kad starp vienas vai divu zīmju valsts piederības apzīmējumu un izsaukuma signāla sufiksu atrodas vairāku ciparu (parasti 2…4) skaitlis, visbiežāk tā nozīme saistīta ar valstiskas vai lokālas nozīmes jubileju (piemēram, YL100R - Latvijas Republikas simtgade). Šādus izsaukuma signālus parasti sauc par speciālajiem un tie tiek piešķirti uz salīdzinoši īsu laiku. Vēl citās valstīs viens no sufiksa burtiem (parasti uzreiz nākamais aiz cipariem) var ietvert kādu papildu informāciju. Piemēram, dažās valstīs tas apzīmē stacijas piederību kādam apgabalam, citās - ļauj atpazīt kolektīvās, individuālās, radioamatieru iesācēju vai ārzemnieku stacijas. Vadoties pēc iepriekšminētā, pēc trīs nosacījumu izpildīšanās iespējams konstatēt, ka izsaukuma signāls pieder amatieru radiostacijai, ja: - sākumā ir no vienas vai divām zīmēm sastāvošais valsts piederības apzīmējums; - tūlīt pēc valsts apzīmējuma seko viens vai vairāki cipari; - izsaukuma signāls noslēdzas ar burtiem. Izņēmumi satopami reti. Ja amatieru stacija īslaicīgi darbojas ārzemēs, tad izsaukuma signāla priekšā, atdalot ar daļsvītru, pievieno ārvalsts, kurā tā atrodas, apzīmējumu (piemēram – LA/DL4RT - Vācijas radioamatieris, kurš strādā Norvēģijā), bet, strādājot īpašos apstākļos, - attiecīgu apzīmējumu un daļsvītru pievieno pēc izsaukuma signāla, piemēram, OK1DD/am - stacija darbojas lidmašīnā (aeronautical mobile), UA4PH/m – mobilā stacija (mobile), F6BJU/p – portatīvā stacija (portable), PY7RSE/mm – stacija darbojas uz kuģa, kurš atrodas starptautiskajos ūdeņos (maritime mobile). Citi radiosakaru dienesti izmanto citādākas struktūras izsaukuma signālus, piemēram, OZACF, YL243, 9ACY24, LCC, YLQ, 7AAAB, GKB4/7, 8CD3N, CP17, REMX vai arī “Abava”, “Buran-38” un citus. Izsaukuma signālos, kurus izmanto militārās struktūras, speciālie dienesti un dažādās radiobākas (ne amatieru), var nebūt piederības apzīmējuma valstij vai arī tas bieži neatbilst starptautiskajam iedalījumam. Burtu un ciparu apzīmējumus (prefiksu blokus) katrai valstij iedala Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU). Izsaukuma signālus visiem radiosakaru dienestiem saskaņā ar starptautiskajiem un iekšējiem noteikumiem piešķir katras valsts nacionālā sakaru administrācija (Latvijā – valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”). 25 2.2. Ko nozīmē “mana frekvence”, “frekvences saimnieks”? Amatieru radiosakaros viens no svarīgākajiem frekvenču izmantošanas principiem ir: neviens nevar sev rezervēt uz visiem laikiem kādu frekvenci - ne amatieris, ne grupa, ne kolektīvā stacija, pat ne nacionālā radioamatieru organizācija. (Izņēmums ir amatieru radiobākas un repīteri, bet šo iekārtu darba frekvences, kuras iedalītas speciālās joslās, ir jāsaskaņo starptautiski, un to darbināšanai jāsaņem īpaša atļauja.) Ikvienu radiostacijas licencē atļauto frekvenci, ko konkrētajā brīdī nav aizņēmuši citi amatieri, varat sākt lietot, ja esat pilnīgi pārliecināts, ka frekvence tik tiešām nav aizņemta. Lai šo nosacījumu izpildītu, dažas minūtes uzmanīgi klausieties gan izvēlēto, gan tuvākās blakus frekvences, tad katram gadījumam nepieciešams noraidīt īsu jautājumu: vai frekvence brīva? Ja nekādi iebildumi neseko, tad frekvence ir jūsu. No šī brīža jūs kļūstat par frekvences pagaidu saimnieku un varat tajā strādāt, cik vien ilgi patīk, gan raidot vispārējo izsaukumu, gan saucot konkrētas stacijas. Tikko jūs pametat šo frekvenci, lai pārietu uz citu vai lai beigtu darbu, tā atkal kļūst brīva un to drīkst aizņemt jebkurš radioamatieris, kurš savukārt kļūst par šīs frekvences saimnieku. 2.3. Ko darīt, ja noteiktā frekvencē un noteiktā laikā esmu sarunājis tikšanos ar korespondentu (SKED), bet šī un tuvākās blakus frekvences ir aizņemtas? Ne frekvences aizrunāšana tikšanās reizei, ne tās regulāra izmantošana nepalielina tiesības uz to. Frekvences saimnieks ir tas, kurš to aizņēmis, kad tā bija brīva, un turpina tajā strādāt. Ja nu radusies tāda situācija, kad jums nepieciešama tieši un vienīgi šī frekvence, varat piemērotā brīdī laipni palūgt atļauju tiem, kuri frekvenci aizņēmuši. Telegrāfā tas varētu būt šādi: PSE AS HR SKED DE …(jūsu izsaukuma signāls), bet balss režīmā: Sorry, may I use your frequency just to call my friend for a moment, please? Protams, nevienam nav pienākums jums izdarīt šādu pakalpojumu, bet, ja lūgums tiks veikts korekti un īsi, tad jums var ļaut kādu laiku izmantot vajadzīgo frekvenci. Tikko jums ir izdevies kontaktēties ar korespondentu, nepieciešams ar viņu vienoties par citu brīvu frekvenci, kurā turpināt radiosakaru. Mēģināt “izspiest” citus amatierus no viņu iepriekš aizņemtās frekvences vai arī radīt traucējumus, saucot savu korespondentu pārāk tuvu šai frekvencei, ir augstākajā mērā nepieklājīgi. Racionālāk ir jau iepriekš sarunāt ar korespondentu vairākas iespējamās frekvences, rēķinoties ar iespēju, ka kāda no tām noteiktajā laikā tomēr var būt aizņemta. 2.4. Raidot balss telefonijas režīmā vispārējo izsaukumu 10 m diapazonā gadās, ka man atbild stacijas ar īpatnējiem izsaukuma signāliem, kuri nav līdzīgi amatieru izsaukuma signāliem (piemēram, 207AT14), vai pat vispār bez tiem. Kā rīkoties šādās situācijās? Diemžēl 10 m diapazonā dažreiz gadās sastapt nelikumīgi strādājošas dažādu valstu radiostacijas. Parasti tie ir nedisciplinēti vai neizglītoti CB (Citizens Band Radio) radiostaciju īpašnieki. Šīs radiostacijas paredzētas sadzīves radiosakariem tikai 27 MHz diapazonā, un pieder nevis amatieru, bet sauszemes mobilajam dienestam. 10 m (28 MHz) diapazons piešķirts radioamatieriem ekskluzīvi primārai lietošanai, jebkuras citas radiostacijas darbība šajā diapazonā ir nelegāla. Pēc izsaukuma signāla formāta var konstatēt, ka stacija nav amatieru. 26 Amatieru radiostacijām ir atļauti tikai savstarpēji radiosakari, nedrīkst veikt pārrunas vai paskaidrojumus ar citiem radiosakaru dienestiem. Izņēmums varētu būt tikai gadījums, kad tiek raidīts briesmu signāls (SOS vai MAYDAY), kas gan radioamatieru frekvencēs notiek ļoti reti. 160, 80 un 30 m, kā arī daļēji 20 m diapazonu radioamatieri lieto kopīgi ar citiem sakaru dienestiem (jūras, gaisa satiksmes u.c.), tāpēc, ja jūsu frekvencē parādās kāda dienesta radiostacija, jāpāriet uz citu, brīvu frekvenci vai jāpārtrauc raidīšana. 2.5. Kā rīkoties, ja uztver briesmu signālu? Šāda varbūtība gan ir maz iespējama, tomēr radioamatieriem tam jābūt gatavam vienmēr. Katra pienākums būtu apgūt šīm situācijām paredzētās Starptautiskās Radioamatieru savienības rekomendācijas - IARU HF international emergency operating procedure. Ja ēterā dzirdams kas līdzīgs briesmu signālam, piemēram, SOS, vai MAYDAY, vai pēc pārraides satura var spriest, ka notiek kaut kas ārkārtējs, pirmkārt, jums jāpārtrauc jebkāda raidīšana šajā un tuvākajās blakus frekvencēs. Otrkārt, treškārt un ceturtkārt – klausīties, klausīties un vēlreiz klausīties. Ja pieņēmums apstiprinās, jācenšas precīzi un vārds vārdā pierakstīt visas uztvertās ziņas, ko raida nelaimē nokļuvušie. Var tās vienlaikus ierakstīt arī audiofailā, ja ir tāda iespēja. Atbildēt uztvertajiem briesmu signāliem var tikai tad, ja esat pilnīgi pārliecināts, ka varēsit palīdzēt, piemēram, nekavējoties paziņot glābšanas dienestiem, ātrajai medicīniskai palīdzībai, policijai, ugunsdzēsējiem. Ja rodas citu amatieru staciju traucējumi, jācenšas īsi, skaidri un pieklājīgi paziņot, ka šajā frekvencē uztverts briesmu signāls, un aicināt uz sadarbību. Ja saucieni pēc palīdzības nāk no ārvalstīm, jāmēģina pēc iespējas ātrāk atrast attiecīgās valsts radioamatierus un paziņot tiem uztverto informāciju, kā arī precīzu frekvenci, kurā dzirdējāt izsaukumus. Šādos ārkārtējos gadījumos nav nozīmes frekvenču diapazonu un izstarojumu veidu ierobežojošiem noteikumiem. Tomēr saskaņā ar noteikumiem, ja jums nācies stāties sakaros ar citu dienestu stacijām vai arī raidīt ārpus jums atļautajām frekvenču joslām, par to rakstiski jāziņo VAS “Elektroniskie sakari”. 2.6. Strādājot telegrāfā (CW) un raidot vispārējo izsaukumu (CQ), pēc vairāku radiosakaru veikšanas, kārtējā sakara laikā manā frekvencē cita stacija sāka raidīt “CQ DX DE UW5XYZ…” Kā man rīkoties? Šajā gadījumā traucējošajai stacijai nav tiesību tā rīkoties. Acīmredzot UW5XYZ operators nav bijis pietiekami akurāts un uzmanīgs. Visbiežāk šādas situācijas gadās kļūdas dēļ, tāpēc nevajag uzreiz veikt agresīvas pretdarbības. Parasti pietiek, ja pieklājīgi paziņo, ka frekvence jau ir aizņemta, piemēram: UW5XYZ de (jūsu izsaukuma signāls) QRL PSE QSY. Balss radiosakara laikā tas var skanēt, piemēram, Please QSY, the frequency is in use! Visprātīgākais ir neielaisties nekādos strīdos vai konfliktos, jo īpaši pirmajos radioamatiera darbības gados, iekams nav uzkrāta vērā ņemama pieredze strādājot dažādās situācijās. Jebkurā gadījumā, pārtraucot savu raidījumu, jūs nevienam neko sliktu neizdarīsit, pat ja jutīsities nedaudz aizskarts. 27 2.7. Kas ir “pile-up”? Kad ēterā strādā stacija no valsts, kurā maz radioamatieru, vai arī no kādas citas interesantas vietas (DX), vienmēr atrodas daudz gribētāju papildināt savu DX kolekciju un nodibināt QSO ar šo staciju. Jo vairāk izsaucošo staciju raida vienā frekvencē, jo vairāk citu interesentu tas piesaista. Process iegūst ķēdes reakciju ar lavīnveida raksturu, rodas drūzmēšanās, sastrēgums. Angliski šādu situāciju dēvē – pile-up (izrunā pailap). Gadās, kad vienlaikus izsaucošo staciju skaits sniedzas desmitos, simtos un īpašos gadījumos pat tūkstošos. Ja DX stacijas operators strādā ātri un precīzi, tad parasti izdodas izvairīties no pārāk liela pūļa veidošanās. Tomēr gadās, ka pieprasījums ir pārāk liels (piemēram, ja tā ir kāda īslaicīga ekspedīcija, kura devusies uz grūti sasniedzamu, neapdzīvotu salu). Šādās reizēs pile-up var saglabāties visu DX ekspedīcijas stacijas darbības laiku, tādēļ veikt radiosakaru ar DX staciju var būt samērā grūti. Vislabāk, ja jums izdodas to sadzirdēt agrāk par citiem, iekams nav radies pile-up. Radioviļņu izplatīšanās likumsakarību zināšana, pacietīga un uzmanīga ētera klausīšanās, svešvalodu un telegrāfa ābeces prasme daudzos gadījumos var kompensēt raidītāja nelielo jaudu un ne visai efektīvās antenas. 2.8. Ko nozīmē izteicieni “split frequency”, “split operation”? Parasti abu korespondentu raidīšana un uztveršana vienā un tajā pašā frekvencē ir viens no amatieru radiosakaru nosacījumiem. Tomēr nereti ir gadījumi, kad DX stacijas izmanto darbību dažādās frekvencēs jeb split frequency operation, t. i., raida vienā frekvencē, bet uztver citā. Tas tiek darīts tāpēc, lai daudzās izsaucošās stacijas netraucētu cita citai uztvert DX-stacijas signālus. Šādos gadījumos DX stacija vispārējā izsaukuma CQ vai kārtējā radiosakara beigās telegrāfa režīmā pievieno kodu UP vai DWN (t. i., uztveršana notiek augstākā vai zemākā frekvencē), var būt pievienots arī cipars, cik kilohercus augstāk vai zemāk par savu frekvenci DX klausās pārējos. Retāk tiek izmantoti kodi QSU vai QSX ar uztveršanas frekvences norādēm. Balss sakaru režīmā tas var skanēt listening up un/vai, piemēram, five hundred to five-o- seven (t. i., klausos augstāk un no 500 līdz 507 – cipari šeit apzīmē uztveršanas frekvences pēdējos trīs ciparus kilohercos frekvenču diapazonā, kurā strādā stacija, piemēram, 28500...28507 kHz). Ja cipari netiek norādīti, tad frekvenču dalījuma sākotnējās vērtības jāpieņem 1...3 kHz telegrāfa režīmā un 5...8 kHz balss telefonijas režīmā. Šīs vērtības var ievērojami pieaugt, ja pile-up palielinās. Ekonomējot laiku (diemžēl ne vienmēr attaisnoti), DX stacija uztveršanas frekvenci un savu izsaukuma signālu var noraidīt ne pārāk bieži, vienu reizi vairāku radiosakaru laikā vai reizi 5–10 minūtēs. Ja DX stacija izmanto split režīmu, nedrīkst raidīt savus izsaukumus DX stacijas raidīšanas frekvencē, lai neradītu uztveršanas traucējumus citiem radioamatieriem. Turklāt šāds izsaukums ir veltīgs, jo DX stacija neklausās savu raidīšanas frekvenci. Ja nu kāds nezināšanas vai kļūdas dēļ tomēr pārkāpj šo noteikumu, tad no citiem amatieriem var saņemt brīdinājumu UP, QRT, QSY, vai split (kaut gan no šādiem komentāriem vēlams atturēties). 28 Pirms izsaukt šādu staciju, nepieciešams uzmanīgi klausīties, kādās frekvencēs raida tie, kuriem atbild DX (visbiežāk augstāk par DX raidīšanas frekvenci), un atbilstoši izvēlēties savu raidīšanas taktiku. Ja dzirdat kādu vispārējā izsaukuma raidījumu ar aicinājumu izsaukt citā frekvencē, tad pirms sava raidījuma (ja esat nolēmis atbildēt) jāpārliecinās, vai minētā frekvence ir brīva. Radioviļņu izplatīšanās īpatnību dēļ izsaucošās stacijas operators var nedzirdēt, ka frekvenci, kurā viņš lūdz atbildēt, ir jau aizņēmuši citi amatieri. Ja tas tā ir, neatliek nekas cits, kā gaidīt, kamēr netiks paziņota cita uztveršanas frekvence vai arī esošā atbrīvosies. 2.9. Ir gadījumi, kad daudzas un dažādas stacijas vienā frekvencē gandrīz nepārtraukti raida izsaukuma signālus, dažreiz arī “five-nine” vai “5NN” telegrāfā, bet nav dzirdams, ko tās izsauc un ar ko strādā. Kas tur varētu notikt? Visticamāk, tajā vai tuvākajā frekvencē strādā kāda DX stacija. Iespējami divi varianti – staciju nedzirdat tāpēc, ka nav labvēlīgu radioviļņu izplatīšanas nosacījumu vai arī DX stacija šajā frekvencē tikai uztver, bet raida kādā citā (split), parasti dažus kilohercus zemāk. Var būt gan viens, gan otrs faktors vienlaikus. Pirmkārt, uzmanīgi pārbaudiet frekvenču joslu līdz 10...15 kHz lejpus pile-up frekvences. Nereti kādu nedisciplinētu amatieru dēļ DX stacijas raidīšanas frekvencē veidojas nelāga situācija (piemēram, laiku pa laikam var būt dzirdami QSY, QRT, UP). Šai frekvencei jāpievērš pastiprināta uzmanība, ļoti iespējams, ka tieši šeit, varbūt ļoti vāji, dzirdams DX. Otrkārt, pievērsiet uzmanību, no kuras valsts raida izsaucošās stacijas. Ja tie pārsvarā ir amerikāņi vai japāņi, var gadīties, ka īpašam satraukumam nav pamata – augstākos īsviļņu diapazonos var gadīties, ka tie metušies uz kādu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem, kurš attiecībā pret jums atrodas tā saucamajā radioviļņu mirušajā zonā un nav dzirdams, kā arī nav nekāds DX jums. 2.10. Kāds ir minimālais uztvertās un noraidītās informācijas apjoms, lai varētu uzskatīt, ka radiosakars ir noticis? Amatieru praksē (pirmkārt jau DX’ingā) pieņemts, ka divpusēju radiosakaru (jeb 2-way QSO) var uzskatīt par izdevušos, ja abi korespondenti bez kļūdām un bez citu palīdzības varējuši uztvert viens otra izsaukuma signālus, apmainīties ar RST(RS) novērtējumiem un savstarpēji apstiprināt, ka šie dati uztverti. Protams, katram no viņiem šī informācija, datums, laiks, frekvence un sakara veids jāfiksē savā stacijas žurnālā. Tātad no sportiskā viedokļa savstarpēja izsaukuma signālu un RST(RS) novērtējuma sekmīga uztveršana un noraidīšana ir pietiekama fakta konstatēšanai par notikušu divpusēju radiosakaru. Gadījumos, kad daudzi amatieri vēlas nodibināt QSO ar retu DX staciju, šis informācijas apmaiņas veids ir visefektīvākais un laika ziņā ekonomiskākais. Ikdienā parastos radiosakaros, ja ir pietiekami daudz laika un liela vēlēšanās, korespondenti var turpināt radiosakaru neierobežoti ilgi, apmainoties ar jebkuru (noteikumos atļauto), abas puses interesējošu informāciju. Vairumā gadījumu, kad nav īpaši jāsteidzas, sarunas sākumā pieņemts sasveicināties, nosaukt savu vārdu un atrašanās vietu, bet beigās pateikties korespondentam par sakaru, īsi izteikt laba novēlējumus un laipni atvadīties. Gadās, ka traucējumu vai fedinga rezultātā nav izdevies sekmīgi uztvert korespondenta vārdu vai atrašanās vietas nosaukumu. Ja šī vai kāda cita papildu informācija nav vitāli svarīga, nav nozīmes mocīt korespondentu, liekot viņam to vairākas reizes atkārtot, 29 pārprasot otršķirīgas detaļas. Ja apmaiņa ar izsaukuma signāliem un RST (RS) notikusi sekmīgi, 2-way QSO var uzskatīt par izdevušos. Vienmēr jāievēro pieklājības likums: radiosakara informācijas apjomu, raksturu un ilgumu nosaka frekvences saimnieks. Ja esat izsaucis kādu radiostaciju, atbildiet ar tādu pašu datu apjomu un saturu, kādu tā raida jums. Protams, izņēmums ir, ja esat staciju izsaucis speciāli, lai paziņotu tai kādu informāciju vai lai noskaidrotu kādu jautājumu. Informācijas raksturu, ar kuru amatieriem jāapmainās sacensību laikā, nosaka konkrētu sacensību noteikumi. 2.11. Kā pareizi novērtēt radiosakaru korespondenta signālu? Korespondenta signāla novērtējums nav pašmērķis. Tas ir svarīgs līdzeklis divpusēja radiosakara uzturēšanai. Tikai pēc jūsu dotā signāla novērtējuma korespondents var spriest, cik labi vai slikti viņu dzirdat, kādi ir radioviļņu izplatīšanās nosacījumi un vai viņa raidītājs ir tehniskā kārtībā. Radioamatieru praksē pieņemts lietot tā saucamo RST kodu jeb sistēmu. RST koda tabulas: Uztvertā signāla saprotamība (lasāmība) R Readability Aptuveni % 1 Nesaprotams < 20 2 Slikta saprotamība, var saprast tikai atsevišķos vārdus ap 40 3 Apmierinoša; informācija saprotama ar grūtībām ap 60 4 Laba; viss saprotams gandrīz bez grūtībām ap 75 5 Teicama; viss uztverams bez grūtībām > 90 Signāla efektīvais spriegums Signāla stiprums S Signal strength uztvērēja 50 Ω ieejā [µV] < 30 MHz > 30 MHz 1 Ārkārtīgi vājš signāls, tik tikko jūtams 0,20 0,02 2 Ļoti vājš signāls 0,39 0,04 3 Vājš signāls 0,78 0,08 4 Mērena līmeņa signāls 1,56 0,16 5 Diezgan labs signāls 3,13 0,31 6 Laba līmeņa signāls 6,25 0,63 7 Vidēja līmeņa signāls 12,5 1,25 8 Stiprs signāls 25,0 2,50 9 Ļoti stiprs signāls 50,0 5,00 CW un RTTY telegrāfa signāla toņa kvalitāte T Tone 1 Ļoti rupjš, šņācošais signāls; grūti nosaukt par toni 2 Toņa gārdzoša, nemuzikāla maiņstrāvas modulācija 3 Toņa gārdzoša maiņstrāvas modulācija ar muzikāla toņa pazīmēm 4 Vidējas muzikalitātes tonis, modulēts ar šņācošam pieskaņām 5 Diezgan muzikāls tonis, modulēts ar maiņstrāvas fonu 6 Tonis ievērojami modulēts 7 Jūtamas toņa maiņstrāvas pulsācijas 8 Tīrs tonis ar nenozīmīgām maiņstrāvas pulsācijas iezīmēm 9 Ideāls, tīrs muzikāls tonis. 30 Telegrāfa (CW jeb A1A) vai teletaipa (RTTY jeb F1B) režīmā pieņemts vērtēt signālu ar trim cipariem: pirmais - R (Readability) - signāla saprotamība, otrais - S (Strength) – signāla stiprums jeb skaļums, un trešais - T (Tone) – signāla toņa kvalitāte. Saprotamību R nosaka pēc piecu ballu skalas, bet stiprumu S un toni T – pēc deviņu ballu skalas. Balss telefonijas sakaros (J3E vai F3E), signālu vērtē tikai ar R un S, bet korespondenta signāla modulācijas kvalitāti raksturo vārdiski, ja tas ir nepieciešams. Modernajos uztvērējos un transīveros parasti tiek iebūvēts tā saucamais S-metrs, kas faktiski ir ieejas signāla līmeņa indikators ar logaritmisko skalu. Saskaņā ar IARU pieņemto standartu, frekvencēs zem 30 MHz S-metra graduēšanas atzīmei S = 9 atbilst 50 µV efektīvais spriegums uztvērēja 50 Ω ieejā, t.i., signāla jauda –73 dB(mW). Ultraīsviļņos atzīmei S = 9 atbilst jauda –93 dB(mW) t.i. 5 µV uz uztvērēja 50 Ω ieejas. Katra nākamā gradācijas balle lejupejošā secībā zem 9 ir par 6 dB mazāka par iepriekšējo. Ja signāla jauda uztvērēja ieejā ir lielāka par –73 dB(mW) īsviļņos un –93 dB(mW) ultraīsviļņos, tad S-metrs uzrādīs, par cik dB tiek pārsniegta S 9 atzīme. (piem., S9+10 dB). No signāla vērtēšanas pēc dzirdes viedokļa tam vairs nav nozīmes, jo jau jebkurš 9 ballu signāls ir ļoti stiprs. Vadoties pēc tabulas, signāla novērtējums RST 368 nozīmē, ka jūs apmierinoši, bet ar grūtībām saprotat korespondenta raidīto informāciju, signāla stiprums ir labā līmenī un raidītāja tonis tuvu ideālam, muzikāls ar tikko samanāmām maiņstrāvas pulsācijas iezīmēm. Vērtējums RS 54 nozīmē, ka jūs lieliski, pilnīgi bez kādām grūtībām saprotat visu, ko saka korespondents, lai gan signāla stiprums ir mērens. Strādājot ēterā, jābūt objektīvam un vienmēr jācenšas korekti un precīzi vērtēt korespondentu signālus. Šo vērtējumu bieži dēvē par reportu – aizguvums no angļu valodas (report = ziņojums). Jāiemācās un jāievēro RST tabulā minētās vērtības. Nepareizs signāla novērtējums ir korespondenta maldināšana un laika lieka tērēšana. Ir vēl virkne telegrāfa kodu (QRH, QRI, QRM, QRN, QSD, RAC), kurus vēlams iemācīties un atcerēties. Tie jālieto, lai papildinātu un precizētu signāla vērtējumu. Diemžēl pārāk bieži radioamatieri novērtē par augstu korespondenta signālus, tāpēc, ja ir šaubas par raidītāja darbības perfektumu, neaprobežojieties tikai ar saņemto RST vērtējumu, bet speciāli jautājiet vairākiem dažādiem radiosakaru partneriem par signāla kvalitāti. RST tabula tika izveidota sen, kad raidītāju izstarojumu kvalitātes tehniskas prasības bija zemākas nekā tagad, un amatieru raidītāja tonis, piemēram, T=5, bija pieņemams. Mūsdienās CW toņa novērtējums, zemāks par T=9, un jo īpaši zem T=7, nozīmē, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību raidītāja tehniskajam stāvoklim, noskaņošanai un salāgošanai. Jāatceras, ka vērtējums raksturo nevis noraidīto, bet uztverto signālu. Signāla līmenis uztvērēja ieejā ir atkarīgs arī no antenas efektivitātes. Arī raidītājs var izstarot jaudīgu, ideālas kvalitātes signālu, bet līdz uztvērējam tas tomēr nenonāk nemainīgs, un dažos gadījumos var kļūt pat pilnīgi neatpazīstams. Piemēram, ultraīsviļņos, tā saucamās aurorālās izplatības gadījumos, signāls tiek pamatīgi kropļots, un tā joslas platums vairākkārt palielinās. Šādos gadījumos telegrāfa toni novērtēt nav iespējams, un RST koda trešā cipara vietā raida burtu A (aurorāls). 31 2.12. Dažreiz gadās, ka dzirdat staciju, kuru izsauc daudzas citas. Radiosakari notiek ātrā tempā, tomēr jums neizdodas saprast šīs, acīmredzot retās un interesantās, radiostacijas izsaukuma signālu. Kā rīkoties šādās situācijās? Tikai un vienīgi pacietīgi klausīties vēl uzmanīgāk. Ja ēterā notiek kaut kas, jums ne visai saprotams, nekad neieslēdziet raidītāju, iekams situāciju neesat pilnībā noskaidrojis. Raidīšanai un radiosakaru nodibināšanai jābūt pilnībā apzinātām un adekvātām darbībām. Izsaukt kādu staciju var tikai tad, kad ir noskaidrots tās izsaukuma signāls, pilnībā skaidrs tās darbības raksturs un esat pilnībā pārliecināts, ka nevienam netraucēsiet. Ja kāda jūs interesējoša stacija strādā telegrāfa režīmā ar ātrumu, kurš jums nav pa spēkam, tad tā diemžēl ir vienīgi jūsu problēma. Vienīgais veids, kā to novērst, ir pilnveidot savu kvalifikāciju. Plānveidīgi trenējoties (izmantojot mācību datorprogrammas), dažu mēnešu laikā jebkurš cilvēks var apgūt telegrāfa ābeces uztveršanas ātrumu līdz 100-120 zīmēm minūtē, bet, ja ir īpašs talants vai vēlēšanās, - pat divreiz lielāku ātrumu. Lai saprastu, kas notiek balss telefonijai atvēlētajos amatieru frekvenču apgabalos, jāzina angļu sarunvaloda kaut vai vidusskolas kursa apjomā. Valodu nezināšana vai telegrāfa ābeces neprasme nevar būt attaisnojums nemākulīgai darbībai ēterā. Tāpēc vienmēr jāievēro pamatnoteikums: ja kaut kas nav saprotams, nevis raidīt, bet tikai klausīties un klausīties. Lai, raugoties no sportiskā skatupunkta, radiosakari būtu pilnvērtīgi, vismaz jūsu korespondenta izsaukuma signāls un jums noraidītais RS vai RST jāuztver ar savām ausīm pilnīgi patstāvīgi, neizmantojot nekādu palīdzību. Paļauties uz kādas trešās personas priekšā teikšanu vai DX klasteru nav vērts gan no ētiskā, gan sportiskā un pat no praktiskā viedokļa. 2.13. Kas ir DX klasters (DX-cluster)? Tas ir radioamatieru informācijas tīkls, kuru izmanto operatīvai DX informācijas apmaiņai (angļu vārds cluster nozīmē – kūlis, saišķis). Pēdējos gados lielāka radioamatieru daļa pieslēdzas šai sistēmai ar interneta palīdzību. Katrs klastera dalībnieks, nodibinot sakaru ar DX vai dzirdot ēterā kādu interesantu staciju, var nosūtīt īsu rakstisku ziņojumu (tā saucamo QSN vai spot) ar informāciju par šīs stacijas izsaukuma signālu, darba frekvenci, darbības laiku un veidu, kā arī pievienot komentārus, un šis ziņojums parādīsies visu pārējo klastera dalībnieku monitoros. Klasteru veidotāju sākotnējā doma bija palīdzēt radioamatieriem, dodot iespēju vieglāk nodibināt radiosakarus ar dažādām DX stacijām. Diemžēl vispārējā DX klasteru izplatība un pieejamība radījusi pretēju efektu: tikko parādās jauns ziņojums par interesantas stacijas darbību kādā frekvencē, tā turp saskrien vairāki simti gribētāju, radot nevajadzīgu sastrēgumu. Daudzi DX-meni uzskata, ka radiosakari, kas veikti ar klasteru palīdzību, nav pilnvērtīgs DX-ings. Kamēr DX klasteri nebija pārāk izplatīti un pieejami, ar DX sakariem varēja lepoties galvenokārt tie, kuri paši mācēja klausīties ēteru un patstāvīgi atrast interesantas stacijas. 32 2.14. Kā labāk strādāt ēterā: raidīt vispārējo izsaukumu, vai meklēt un izsaukt citas stacijas? Vislabākais ir saprātīgi izmantot abus variantus. Izsaucot citas stacijas (strādājot meklēšanas režīmā), visracionālāk ir nodibināt radiosakarus ar stacijām no valstīm vai apgabaliem, uzskaitot atsevišķi katrā diapazonā un izstarojuma klasē, kuru vēl nav jūsu kolekcijā, kā arī ar stacijām, kuras jebkāda iemesla dēļ jums šķiet interesantas. Raidot vispārējo izsaukumu - CQ, vajadzēs atbildēt katram, kurš jūs izsauks, tātad, var gadīties arī radiosakari, kuri īpašu interesi neradīs. Tomēr var gadīties arī sakars ar jums jaunu valsti. Turklāt, ja jūs kāds izsauc, tātad, visticamāk, korespondentam vajadzīgs ne tikai QSO ar jūsu radiostaciju, bet arī jūsu QSL kartīte. Tas dod cerību, ka arī savējo viņš nekavēsies atsūtīt. No vienas puses, darbu meklēšanas režīmā parasti vērtē kā mērķtiecīgāku, bet, no otras puses, tas tomēr ir egoistiskāk, nekā raidīt vispārējo izsaukumu, jo, ja neviens neraidīs vispārējo izsaukumu, ēterā būs klusums, un nebūs, ko meklēt. 2.15. Kādas ir vispārējā izsaukuma – CQ - raidīšanas īpatnības? Pirmkārt, iepriekš jānovērtē vispārējā situācija ēterā un jāizdara secinājumi, vai ir vērts raidīt vispārējo izsaukumu. Raidīt CQ ir jēga tikai pēc tam, kad vairākas reizes esat pārklausījis visus jums atļautos frekvenču diapazonus, un konstatējis, ka nav dzirdams nekas tāds, kas radītu īpašu interesi. Nepieciešams ļoti rūpīgi izvēlēties frekvenci, kurā raidīt CQ. Ja nav citu kritēriju, tad sākumā no enerģētiskā skatupunkta lietderīgi izmantot visaugstāko no tobrīd dzīvajiem īsviļņu diapazoniem. Nav jēgas raidīt vispārējo izsaukumu, ja ēters pārpildīts ar atmosfēras trokšņiem vai industriālajiem traucējumiem. Raidot CQ šādos apstākļos, ir iespēja nokļūt neērtā situācijā gadījumā, ja jūs mēģinās izsaukt stacija ar vāji dzirdamu signālu. Iesākumā pacentieties atrast pietiekami platu, no citām stacijām brīvu frekvenču apgabalu: strādājot ar telegrāfu (CW), vēlams ne mazāk kā 2 kHz, bet ar telefoniju (SSB) – ne mazāk kā 6 kHz (protams, iekļaujoties jums atļauto diapazonu robežās). Šajā apgabalā nedrīkst būt dzirdami nekādi, pat visvājākie signāli. Jebkurš traucējums, kas vāji dzirdams šeit, citās vietās var izpausties ļoti spēcīgi, tādējādi pilnīgi pārklājot jūsu raidīto signālu. Ja pēc dažu minūšu klausīšanās izvēlētajā apgabalā nav nekādu pārmaiņu, tad izvēlēta frekvenču apgabala vidū noraidiet īsu jautājumu, vai frekvence nav aizņemta (telegrāfā noraidot jautājuma zīmi, bet balss telefonijā pajautājot Is the frequency in use?). Saskaņā ar noteikumiem izejot ēterā, jānoraida arī savs izsaukuma signāls. Tomēr šādā situācijā, vienreiz īslaicīgi noraidot jautājumu, pēc autora viedokļa, pieļaujamas nelielas atkāpes no oficiālo dokumentu prasībām: ja izrādīsies, ka jūsu izvēlētā frekvence jau ir aizņemta, tad jo īsāks būs jautājums, jo mazāk traucējumu radīsiet citiem. Ja neviens uz jautājumu neatsaucas, noraidiet jautājumu vēlreiz, bet šoreiz obligāti pievienojot savu izsaukuma signālu. Ja joprojām valda klusums – frekvence ir brīva un nosacīti jūs kļūstat par tās saimnieku, bet, ja tomēr izdzirdat kādus signālus (šajā brīdī nav nozīmes, vai esat tos sapratis vai ne) – frekvenci kāds jau ir aizņēmis. Nekādā gadījumā necentieties atvainoties vai kaut ko pārjautāt, ar to tikai papildināsiet svešam radiosakaram radītos traucējumus. Labāk, klusējot, atrodiet citu brīvu frekvenču apgabalu. 33 Vispārējo izsaukumu vislabāk raidīt īsu (telegrāfā vēlams ne ilgāk par 1 minūti, balss telefonijā vēl īsāk), pēc tam pāriet uz 7 – 15 sekunžu ilgu uztveršanu, un tad atkal atkārtot izsaukumu, līdz kāds jums atbild. Telegrāfa raidījumā atkārtoti raidiet divas trīs reizes CQ, vienu reizi de un divas trīs reizes savu izsaukuma signālu. Balss telefonijas režīmā izsaukuma procedūra ir apmēram tāda pati, tikai de vietā sakiet from vai here is (šeit), bet savu izsaukuma signālu izrunājiet pa burtiem (piemēram: Yankee, Lima, three, Golf, Foxtrot, Mike). Izsaukuma beigas telegrāfa raidījumā ir dienesta signāls raidījuma beigas – AR (bez pauzes starp burtiem A un R) un var būt papildināts ar uzaicinājumu atbildiet! - burts K (praksē bieži noraida tikai K, bez AR). Telefonijas režīmā, pāreja no raidīšanas uz uztveršanu ir vārds over (uztveru). Pārejot uz uztveršanu, jo īpaši strādājot ar CW, klausieties ne tikai savu frekvenci, bet arī uz augšu un leju no tās 500...600 Hz robežās (bet tikai tā, lai pēc tam nemainās jūsu raidīšanas frekvence, izmantojot transīvera “RIT” opciju). Jābūt gatavam, ka iespējamo korespondentu signāli var būt vāji un ne tieši jūsu frekvencē. Ja jūsu raidītais CQ 10...15 minūšu laikā palicis bez sekmēm, tad kaut kas jāmaina - frekvence, diapazons, izstarojuma klase vai arī jāpāriet uz meklēšanas režīmu. Nenāks par ļaunu arī pārbaudīt aparatūru. Ja esat saņēmis atbildi uz izsaukumu, tūlīt pēc radiosakara beigām atkal raidiet īsu CQ – iespējams, ka jūs jau dzird kāds cits. Gadījumos, kad vienlaikus atbild vairākas stacijas, pacentieties iegaumēt kaut divus trīs katra izsaukuma signāla burtus. Ja, pēc tiem vadoties, neizdodas izdalīt kaut ko konkrētu, tad atbildiet tai stacijai, kura pirmā beidz raidījumu. Nepilna izsaukuma signāla uztveršanas gadījumos noraidiet kodu QRZ, un vairākas reizes - to izsaukuma signāla daļu, kuru esat sapratis, ar jautājuma zīmēm. 2.16. Kas ir virzītais izsaukums? Tas ir izsaukums vai aicinājums atbildēt nevis jebkuram, bet konkrētai radiostacijai vai staciju grupai, noteiktas valsts, kontinenta, radiostacijām vai arī kāda amatieru kluba biedru stacijām. Piemēram, strādājot ar telegrāfu, izsaukums CQ AF nozīmē Visām Āfrikas stacijām, bet CQ DX – Visām stacijām no citām pasaules daļām (izņemot to, kurā atrodas izsaucošā stacija), CQ TEST – Visiem sacensību dalībniekiem, CQ HSC – Visiem HSC kluba biedriem (HSC – starptautisks, lielu pārraides ātrumu cienošu radioamatieru telegrāfistu klubs). Sākt konkrētas stacijas izsaukšanu ar CQ kodu nav jēgas, šādos gadījumos jārīkojas vienkāršāk, piemēram, YL4AB YL4AB de YL4YZ… Analoga ir procedūra, strādājot ar balss telefoniju: CQ Africa, CQ contest, CQ DX un YL4AB, YL4AB, šeit YL4YZ. Vienmēr, ja pēc CQ koda seko kāds papildinājums, tas ir nevis vispārējais, bet virzītais izsaukums. Pirms uz to atbildēt, noskaidrojiet, vai varat attiecināt šo izsaukumu uz savu staciju. Atbildēt no Latvijas kādam, kurš izsauc Āfriku ir nepieklājīgi un bezjēdzīgi. Vēl nesaprātīgāk ir atbildēt uz izsaukumiem, kuri jums nav saprotami. 34 2.17. Kādos gadījumos drīkst izsaukt “CQ DX” raidošas stacijas un kādos nedrīkst? Ja stacija raida virzīto izsaukumu CQ DX, tad īsviļņos un vidējos viļņos tas nozīmē, ka stacijas operators vēlas, lai atbildētu korespondenti no citām pasaules daļām. Pēc būtības nedrīkstam izsaukt nevienu Eiropas staciju, ja tā raida CQ DX, bet būsim vēlami korespondenti jebkurai ārpus Eiropas esošai stacijai. Ja nav skaidra kādas raidošas stacijas atrašanās vieta, tad, pirms tai atbildēt, ar radioamatieru rokasgrāmatās esošās radiostaciju prefiksu tabulas palīdzību, noskaidrojiet patiesību. Ar laiku visi galvenie prefiksi paliek atmiņā un nepieciešamība ieskatīties rokasgrāmatā rodas retāk. Kad pats raidāt CQ DX, tad esiet konsekvents un atbildiet tikai citās pasaules daļās esošām stacijām (ne no Eiropas). Ja sāksiet atbildēt uz Eiropas staciju izsaukumiem, tad var atgadīties, ka to spēcīgie signāli neļaus sadzirdēt citu kontinentu stacijas, kuras pats tikko saucāt. Šādās reizēs jāignorē neuzmanīgo vai nepietiekami izglītoto Eiropas amatieru izsaukumi. Ja ir vēlēšanās strādāt ar jebkuriem korespondentiem, raidiet vienkāršo CQ, tomēr nekad to nedariet frekvenču diapazonu apgabalos, kuri oficiāli vai neoficiāli paredzēti tikai tālsakariem (tā saucamie DX logi). Izsaukumu CQ DX arī nebūt nevajag raidīt tikai DX logā, tāpat kā meklēt tālās radiostacijas, jo DX var parādīties jebkurā frekvencē! Nedaudz savādāk ir ultraīsviļņu radiosakaros. Šeit nereti par DX tiek uzskatīti sakari ar stacijām, kuras atrodas tikai dažu simtu kilometru attālumā, reti apdzīvotā WW-lokatora kvadrātā, kā arī tad, ja radiosakari nodibināti brīdī, kad radioviļņu izplatīšanās īpašības būtiski no atšķiras no ierastajām. 2.18. Reizēm pēc vispārējā izsaukuma raidīšanas telegrāfā (CW) citas stacijas mani izsauc ar tādu raidīšanas ātrumu, kuru nespēju saprast. Kā rīkoties šādās situācijās? Nekad neraidiet vispārējo izsaukumu CQ ar lielāku ātrumu, nekā pats spējat kvalitatīvi uztvert. Nekad arī neizsauciet citas stacijas ar lielāku ātrumu, kā tās raida. Ja izsaucošās stacijas raidīšanas ātrums ir lielāks, nekā spējat saprast, nekautrējieties palūgt, lai raida lēnāk (QRS). Ja pats izsaucat kādu staciju, tad esiet gatavs uztvert tās raidījumu tādā ātrumā, ar kādu tiek raidīts tās vispārējais izsaukums vai iepriekšējais radiosakars. Šādos gadījumos lūgt QRS nav pieklājīgi, bet pieļaujams pašam raidīt nedaudz lēnāk, ar tādu ātrumu, kāds jums ir pa spēkam (tikai esiet lakonisks, jo, lēni raidot, katrs lieks vārds tiek uzskatīts par nevajadzīgu kavēkli). Nav grūti iemācīties telegrāfa ābeces uztveršanu ar ātrumu 70 - 90 zīmes minūtē, galvenais ir noteikt sev šādu mērķi. 2.19. Raidot vispārējo izsaukumu un strādājot ar dažādām stacijām telegrāfa režīmā manā frekvencē, kāds negaidīti pārraidīja AS HR DX LSN. Nepievērsu tam uzmanību, jo netika pārraidīts stacijas izsaukuma