Ievads_anatomija_fiziologija_2024.pdf

Cilvēka anatomija un fizioloģija (BiolB004) Kursa docētāji: lekcijas: asoc.prof. Līga Ozoliņa-Molla E-pasta adrese: [email protected] Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra Mācību literatūra...

Cilvēka anatomija un fizioloģija (BiolB004) Kursa docētāji: lekcijas: asoc.prof. Līga Ozoliņa-Molla E-pasta adrese: [email protected] Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra Mācību literatūra 1  Paredzētie laboratorijas darbi: anatomija – kauli, skelets; skeleta muskuļu darba datrosimulācija; arteriālais spiediens mierā un slodzē; elektrokardiogrāfija; vielmaiņa, izmantojot nomogrammas; asins grupu noteikšana- demonstrācijas veidā Provizoriskie kontroldarbu rakstīšanas datumi: 8.oktobris; 5.novembris; 10.decembris. ANATOMIJA – no sengrieķu val.: ἀνατομή, ánatomé — ‘uzšķēršana’) - bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi. FIZIOLOĢIJA - no sengrieķu val. φυσις – 'daba' un λόγος — 'mācība‘ – bioloģijas nozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma kopumā funkcijas un to regulācijas mehānismus. Vitrūvija (Vitruviāna) cilvēks (~ 1485.g.) 2  ORGANISMA FIZIOLOĢISKĀS FUNKCIJAS SOMATISKĀS SOMATISKĀS FUNKCIJAS - balsta un kustību aparāta funkcijas. Balsta un kustību aparāts Skelets veido balsta un kustību aparāta pasīvo daļu; skeleta muskuļi – aktīvo. 3  ORGANISMA FIZIOLOĢISKĀS FUNKCIJAS SOMATISKĀS VEĢETATĪVĀS (AUTONOMĀS) SOMATISKĀS FUNKCIJAS - balsta un kustību aparāta funkcijas. VEĢETATĪVĀS jeb AUTONOMĀS FUNKCIJAS – daudzveidīgs funkciju kopums, kas nodrošina organismā šūnām izdzīvošanai un funkcionēšanai nepieciešamos apstākļus. VEĢETATĪVĀS jeb AUTONOMĀS FUNKCIJAS ELPOŠANA - nodrošina gāzu apmaiņu starp organismu un vidi; ASINSRADE, ASINRITE UN LIMFAS TECE; GREMOŠANA - barības vielu šķelšana un uzsūkšana organisma iekšējā vidē; SILTUMA APMAIŅA STARP ORGĀNIEM UN VIDI UN ĶERMEŅA TEMPERATŪRAS REGULĀCIJA; ŪDENS, VIELMAIŅAS GALA PRODUKTU, ORGANISMAM NEVAJADZĪGU UN KAITĪGU VIELU IZVADĪŠANA; VAIROŠANĀS jeb REPRODUKCIJA. 4  ORGANISMA FIZIOLOĢISKĀS FUNKCIJAS SOMATISKĀS VEĢETATĪVĀS SENSORĀS PSIHES SENSORĀS FUNKCIJAS - nodrošina smadzenēm iespēju saņemt informāciju gan par ārējo vidi, gan par organisma iekšējo vidi. PSIHES FUNKCIJAS -smadzeņu darbības izpausmes, kas nodrošina indivīda spējas atspoguļot apkārtējo vidi un sevi tajā virtuālu tēlu veidā un spējas, pateicoties šim atspoguļojumam, veidot un vadīt savu rīcību un savas attiecības ar vidi. IZDZĪVOŠANA  HOMEOSTĀZES UZTURĒŠANA Orgāni un orgānu sistēmas funkcionē vienoti, lai saglabātu organisma iekšējās vides un struktūru nemainību - HOMEOSTĀZI. HOMEOSTĀZE (V.B.Kennons, 1929.g.) - ORGANISMA SAVDABĪBAS UN TĀ DAUDZO FUNKCIONĀLO SISTĒMU VIENOTĪBAS SAGLABĀŠANA UN PILNVĒRTĪGU FIZIOLOĢISKO NORIŠU NODROŠINĀŠANA MAINĪGOS ĀRĒJĀS VIDES APSTĀKĻOS. 5 1) ĢENĒTISKĀ HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma ģenētiskās individualitātes saglabāšanu. Nodrošina - imūnsistēma un imūnaudi. ĀRĒJĀS BARJERAS: ĀDA; GREMOŠANAS TRAKTA GĻOTĀDA; ELPCEĻU GĻOTĀDA UN ALVEOLU EPITĒLIJS; URĪNIZVADSISTĒMAS UN DZIMUMSISTĒMAS IZVADCEĻU GĻOTĀDA.. 2) STRUKTŪRU HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma anatomiskā veseluma un funkcionālo spēju saglabāšanu. NODROŠINA IMŪNSISTĒMA UN NEIRO-HUMORĀLIE MEHĀNISMI 6  3) ORGANISMA IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZE: Organisma iekšējā vide - vides, kurā atrodas šūnas. To veido organisma šķidrumi – plazma (asinis un limfa šķidrā daļa), šūnstarpu šķidrums. CILVĒKA ORGANISMA ŠĶIDRUMI 100% INTRACELULĀRIE EKSTRACELULĀRIE ŠĶIDRUMI ŠĶIDRUMI 45-50% 50-55% INTRAVASKULĀRIE EKSTRAVASKULĀRIE ŠĶIDRUMI ŠĶIDRUMI 15% 35-40% ŠŪNSTARPU SPECIĀLIE ŠĶIDRUMS ŠĶIDRUMI ASINIS LIMFA 30-35% 5% (LIKVORS 12% 3% LOCĪTAVU ŠĶ. ACS ĀBOLA ŠĶ. IEKŠĒJĀS AUSS ŠĶ.) 7  GALVENIE HOMEOSTAZĒJAMIE PARAMETRI: TEMPERATŪRA; pH; OSMOTISKAIS SPIEDIENS; KOLOĪD-OSMOTISKAIS SPIEDIENS; JONU KONCENTRĀCIJAS u.c. IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZES NODROŠINĀŠANĀ PIEDALĀS VISAS VEĢETATĪVĀS STRUKTŪRAS 8