Kultūras un mākslas antropoloģija - Kultūras Antropoloģija

**Kultūras un mākslas antropoloģija** **Mūzikas antropoloģija** 6.11. starp pārbaudījums. **Jāiepazīst:** Koskoff, Ellen et al, eds. (2008) The concise Garland encyclopedia of world music, Vol. 1--2. New York, London: Routledge. **Etnomuzikoloģijas priekšteči** - **Salīdzinošā muzikoloģija**...

**Kultūras un mākslas antropoloģija** **Mūzikas antropoloģija** 6.11. starp pārbaudījums. **Jāiepazīst:** Koskoff, Ellen et al, eds. (2008) The concise Garland encyclopedia of world music, Vol. 1--2. New York, London: Routledge. **Etnomuzikoloģijas priekšteči** - **Salīdzinošā muzikoloģija**, svarīgākais etnomuzikoloģijas priekštecis, veidojās 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tās fokuss bija ne-Rietumu mūzikas pētījumi -- pasaules mūziku izpaudumi, ieskaitot Eiropas un Amerikas "vernakulāro" mūziku. - **Mūzikas folkloristika** -- galvenā interese bija par tautas mūziku, tās savākšanu un saglabāšanu, kā arī par atšķirībām starp dažādu tautu mūzikām. **Salīdzinošā muzikoloģija** **Mērķis un uzdevumi** - apskatīt mūziku un tās vēsturi pasaules kultūrās - (līdzīgi salīdzinošajai valodniecībai) klasificēt pasaules kultūru mūziku, veidot mūzikas parādību izplatības kartes, skaidrot universālas mūzikas parādības, izprast mūzikas rašanās un attīstības cēloņus **Mūzikas folkloras pētījumi** **Idejas un uzdevumi** - Tautas mūzikas vākšanas projekti: vācēji bažījās par to, ka tautas mūzika ir uz izzušanas sliekšņa. Viņi veica pētījumus savā valodas vidē, savāca lielus krājumus, tūkstošiem dziesmu tekstu un vēlāk arī melodijas, kuras tad klasificēja un raksturoja. - Folkloras pētījumu motivācija daļēji saistīta ar nacionālismu un nacionālās identitātes meklējumiem. Tautas mūzika tika uzskatīta par nacionālo mākslas mūzikas stilu patieso pamatu. **Mūzikas pētniecības blakusefekti** **Starpkaru laika problēmas** - Koloniālās mijiedarbības: mūzika reprezentē kultūru kā - kopīgu, universālu cilvēcības izpausmi, tomēr par tās pamatu tiek pieņemta Rietumu idioma; - kā dažādību ekstrēmu izpausmi. - Rietumu kultūras pārākums, eiropocentrisms, rasisms. - Nacionālisms -- nacionālo mūzikas arhīvu veidošanās, ko motivē Herdera retoriskais modelis ("Stimmen der Völker in Liedern") - Eksotizācija -- Willi Apel definē salīdzinošo muzikoloģiju kā "eksotisko (ārpus-Eiropas) mūziku pētniecību" (Harvard Dictionary of Music, 1944) **Etnomuzikoloģiju kā disciplīnu raksturo:** - interese pētīt mūziku kultūrā; - pasaules mūziku salīdzinoši pētījumi; - lauka pētījumi; - visu tipu mūzikas sabiedrībā pētījumi. - **Mantle Hood** (1918-2005) -- fokuss uz mūziku: "The Ethnomusicologist" (1971) - **Alan Merriam** (1923-80) -- fokuss uz antropoloģiju: "The Anthropology of Music" (1964) - Mūzikas antropoloģija ir zinātne par mūzikas lomu cilvēku sabiedrībās. Arī, tā pēta sabiedrību no muzikālā izpildījuma perspektīvas, nevis mūzikā vienkārši pielieto antropoloģijas metodes (Anthony Seeger). - Mūzikas antropoloģijas vispārēja ievirze: - uzsvars uz muzikālo skaņu, stiliem un izpildījumu ne-Rietumu sabiedrībās, kas tiek apskatīts viņu kultūras kontekstā - uzsvars uz muzikālo skaņu un stila analīzi sabiedrisko procesu dialektikā, pielietojot antropoloģijas metodes un apsvērumus - uzsvars uz sabiedrisko dzīvi un procesiem, ko pēta caur mūzikas stiliem un performanci ("muzikālā antropoloģija"). **Muzikoloģija vai etnomuzikoloģija?** Muzikoloģijas filozofs Charles Seeger (1886-1979) Konektikutas universitātē: - piedāvā terminu muzikoloģija lietot termina etnomuzikoloģija vietā, ja fokusā ir visu laiku un visu tautu mūzika - runa un mūzika ir nesavietojami saziņas modusi: ir dīvaini raksturot mūziku, lietojot vārdus. **Atteikšanās no virspusējas salīdzināšanas** Britu etnomuzikologs un sociālais antropologs John Blacking (1928-90): "How Musical is Man?" (1973) - Cilvēciski organizēta skaņa. - Mūzika sabiedrībā un kultūrā. - Kultūra un sabiedrība mūzikā. - Skaniski organizēta cilvēcība. **Vēsturiskie ideju slāņi** **kas dod ievirzi mūzikas antropoloģijas pētījumiem** - sociālais evolucionisms - difuzionisms & kultūras areālu kartēšana - akulturācijas problēmas un kultūras pārmaiņas - mūzikas funkcionālisms, strukturālisms (kultūras parādības nosakošu strukturālu likumību atrašana), semiotika (parādību interpretācija, lietojot zīmes un simbola jēdzienus) & semantika - "etnozinātne" - feminisma teorija & sociālās varas teorijas - prakses teorija - nacionālisma un globalizācijas problēmas **Aktuāli pētniecības virzieni** - modernizācija un/vai vesternizācija - etnopoētika un estētikas antropoloģija - dzimte un mūzika - pilsētu mūzika - migrantu mūzika - kinomūzika - tūrisma ietekme uz lauku vai pilsētu mūzikas vidi - ielu muzicēšana utt. **Mūzikas vēsturiska nosaukšana** - Mūzika ir - mūzu pārziņā esošās mākslas un zinātnes - Boēcija quadrivium: musica universalis, musica humana, musica instrumentalis, musica divina - specifiski apzīmējumi: raudas, lamentācija, fado, salsa, kagura **Mūzikas anti-definēšana** - Mūzika nav - universāla skaņu māksla, kas ir saprotama visā pasaulē - fizikāla realitāte; ar ausi uztvertas gaisa svārstības, ko izraisījuši īpaši izveidoti vai nejauši radušies priekšmeti - mākslas veids, ar kuras palīdzību ierosināt cilvēkam domas, emocijas, iedarbojoties uz cilvēka psihi ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību **Mūzikas definīcijas** - Cilvēciski organizēta skaņa (nepilnīga definīcija). - Mūzika kā valoda. - Tas, ko cilvēki sauc par mūziku jeb tas, ko cilvēki iemācās, kas ir mūzika. - Viss, ko klausās ar vēlmi klausīties mūziku. - Nozīmi nesoša, īpaši formēta skaņu sistēma, analītiski atšķirama no valodas. **Mūzikas teksts** - skaņu veidojums, kas atbilst noteiktas tradīcijas semantiskiem, estētiskiem, konstruktīviem un akustiskiem kritērijiem - Cilvēkam kā biosociālai būtnei ir raksturīga muzikālā uzvedība, un tā ir vienīgā universālija attiecībā uz mūziku. - Organizētu skaņu radīšanai ir nozīmīga uzvedības daļa. Tā var būt: - Mērķis par sevi - Kaut kā sasniegšanas līdzeklis - Muzikālās uzvedības pamatā ir divas atšķirīgas, tomēr savstarpēji saistītas parādības: - Cilvēka spēja izpausties vokāli - Iedzimta tieksme savstarpēji saskaņoties vai saskaņot darbības, it īpaši tās, kas ietver skaņas radīšanu un kvaziperiodisku uzvedību. - Aktuālais ir jautājums par muzikālās uzvedības robežām. **Divi mūzikas aspekti (Alan Merriam)** - Lietojums- situācija, kurā mūzika tiek lietota cilvēciskā darbībā. - Funkcija- mūzikas lietojuma iemesls, plašāks mūzikas lietojuma mērķis. (koncentrācija, piederības sajūta, kopīgu vērtību izpratne, izklaidējoša, emocionāla stimulēšana, simbolisku lietu reprezentācija, **Mūzikas funkcijas Alan Merriam** - Emocionāla izpausme - Estētisks iepriecinājums - Izklaide - Komunikācija - Simboliska reprezentācija - Fiziska reakcija - Atbilstības sociālajām normām pastiprinājums - Sociālo institūciju un reliģisko rituālu apstiprināšana - Ieguldījums kultūras kontinuitāte un stabilitātē - Ieguldījums sabiedrības integrācijā. **Mūzikas funkcijas Martin Clayton** - Indivīda emocionālā, kognitīvā un fizioloģiskā stāvokļa regulēšana - Meditācija/ starpniecība starp sevi un citu - Simboliska reprezentācija - Darbības koordinēšana/ saskaņošana **Mūzika ir iedarbīga tieši pateicoties savai nenoteiktībai vai plūstošajai intencionalitātei, kas ļauj tai būt par "cilvēku sociālās f leksibilitātes" uzturēšanas mediju/līdzekli.** / Ian Cross. Musical Structure and Cognition (Academic Press, 1985) **Mūzikas kultūras modelis** **Mūzikas kultūras komponenti Jeff Todd Titon. Worlds of music, 1992** 1. **Idejas par mūziku** - Mūzika un ticējumu sistēmas. Mūzikas estētika. Mūzikas konteksti. Mūzikas vēsture 2. **Mūzikas sociālā organizācija** 3. **Mūzikas repertuāri** - Stils. Žanri. Teksti. Kompozīcija. Transmisija. Kustība 4. **Mūzikas materiālā kultūra**. **Idejas par mūziku** - Mūzika un ticība: kas ir mūzika un kas nav? vai mūzika ir no cilvēka vai no dievības, vai no abiem? vai mūzika ir laba un derīga cilvēcei? vai tā ir potenciāli kaitīga? - Mūzikas estētika: kad dziesma ir skaista? kāda balss kvalitāte ir tīkama ausij? kā mūziķim jāģērbjas? cik ilgam jābūt priekšnesumam? - Mūzikas konteksti: kad mūzika jāizpilda? cik bieži? kādos gadījumos? - Mūzikas vēsture: kāpēc mūzika ir tik dažāda pasaulē? kas ar mūziku notiek pēc laika? vai tā paliek tāda pati vai mainās? kā skanēja mūzika senāk? vai tā būtu jāsaglabā? kāda būs nākotnes mūzika? Hronoloģiskā un mītiskā vēsture **Mūzikas sociālā organizācija** - Sociālās pašorganizēšanās refleksija - Muzikālās uzvedības normas - Mūzikas izglītības sistēma - Mūziķu sociālais statuss - Cilvēkiem piešķirtās lomas mūzikas kultūrā - Vērtību sistēma, mūzikas elementu hierarhija - Mūzikas notikumu organizācija: vieta, informācija, auditorija, ekonomiskais aspekts, instrumenti - Tehnoloģijas un materiāli **Mūzikas repertuāri** - Stils: viss, kas attiecas uz mūzikas skaņu organizāciju -- skaņas augstuma elementi (skaņkārta, modalitāte, melodija, harmonija, skaņojuma sistēma), laika elementi (ritms, metrs), tembra elementi (balss kvalitāte, toņa krāsa), skaņas intensitāte (skaļums, mīkstums). - Žanri: repertuāra nosauktās standartvienības -- dziesma ar dažādiem tās paveidiem (šūpļadziesma, korālis, lamentācija, ziņģe), deja (polka, rokenrols, salsa). - Teksti: dziesma ar vārdiem ir divu dažādu cilvēciskās komunikācijas sistēmu -- valodas un mūzikas -- krustošanās. - Kompozīcija: Vai mūziku komponē individuāli vai grupā? Vai tā ir fiksēta, vai zināmās robežās variēta, vai spontāni improvizēta izpildījuma laikā? Kam ir tiesības radīt mūziku (ikvienam, īpašai komponistu klasei, dzīvniekiem, dievībām)? - Transmisija/tālāknodošana: Cik daudz iemācās un tālāk nodod no personas/ paaudzes nākošajai? Vai mūzikas kultūras pamatā ir formāla apmācība (ar visu mūzikas teoriju)? Vai ir mūzikas notācijas sistēma? Cik iemācās neformāli, imitējot? - Kustība: Kāda fiziskā darbība pavada skaņas radīšanu? Kulturāli specifiska kustība, kas nav atdalāma no mūzikas -- deja. **Mūzikas materiālā kultūra** - Mūzikas instrumenti - Notācijas - Mūzikas ieskaņošanas ierīces - Mūzikas ieskaņojumi - Elektroniskie mediji **Tropiskā Āfrika** - Ziemeļāfrika- Magreba un Ēģipte- tai nepieskarsies, jo nepieskaita pie Āfrikas kultūras apvida, pa visam cita kultūra. - Subsahāras Āfrika jeb tropiskā Āfrika **Saimnieciskās darbības un mūzikas kopsakarības** - Zemkopji- galvenokārt bantu tautas; bungu ansambļi(masīvs koks, uz vietas turams instruments), responsors dziedājums. - Klejotāji lopkopji- niloti; smalkas vokālās tehnikas, aerofonu ansambļi. (ragi, sava balss, vairāk attīstīta vokālā mūzika) - Mednieki vācēji- pigmeji; daudzveidīgas un sarežģītas vokālās tehnikas. - Klejotāji vācēji- bušmeņi, hotenoti; senākā rase; primitīvi instrumenti. **Mūzikas būtiskās iezīmes** - Mūzikas pamatā- ritmiski motoriski modeļi, svarīga ir ķermeņa plastika, spēlēšanas pamatā ir muskuļu sajūtas. - Pulsācija, saistīta ar dažāda līmeņa biometriem; tā ir vienota un organizēta vairākos līmenis; smalka koordinācija. - Konfliktu un kontrastu iztrūkums, mūzika ir vienota plūsma. - Mūzikas funkcionalitāte. - Repetatīva, atkārtojas, nav kontrasti, plūstoša. - Vecāks paņem mazā rokas un spēlē ritmus, tā iemācās. **Mūzikas konteksti**- saistīti ar kopienas dzīvi, saimniecisko darbību: - Iniciācijas- vecuma posma iniciācijas, zēnu, meiteņu iniciācija, profesionālās, biedrības iniciācijas- pieņemamie dalībnieki tiek iniciēti. - Meiteņu- pubertātes iniciācija- meitenes tiek iesvētītas par sievietēm- vokāli radīta mūzika, atkārtojas, pulsācija. Viens vadošais vokāls, pārējie piebalsojas, atkārto. Dzirdama roku plaukšķināšana ritmā. - Maģija un mūzika - Burvju kategorija- **kalējs** veic burvja funkciju (no nederīga rūdas pārvērš par derīgu). Darba lauks diezgan plašs- veselība, slimību atvairīšana, kopienas labklājības uzturēšanu u.t.t. - Sievietes īpatnēju skaņu sataisa ik pa laikam (spiedz un rīkli pakustina). Bungu ritmi. Vīrieši arī dzied, klaigā fonā. - Lopkopju mūzika- pavada arī instrumenti (ragi, stobraugi). Tradicionāli turīgākie cilšu vadoņi no ziloņu kaula taisīja ragus. Pēc flautas skan.- mlanzi. **Bungas un ansambļi.** **Bungas**- atšķiras ar korpusu, tukša vidus korpuss, konstrukcijas- viena vai divas ādas nospriegotas. Korpusu dažādības- cilindriskas, pulksteņa veida, izgreznotas, kubiskas. Uz bungu korpusa apkārt rotātas senču galvas. **Instrumenti, kas nav bungas** **Zvani,** kas līdzīgi bungām, spēlē ar vālītēm, no metāla, jauc ar bungām. **Spraugas bungas**, nav bungas, koka stumbrs, kas vidū ir tukšs un ir noteiktas formas sprauga izveidota maliņā. Sakrālajās vietās tiek spēlēti. **Bungu ansamblis- bata** (vairākas bungas- divas daļas) - Pavadošā, ritmiski pulsējošā daļa- omele ako mazās vīrišķās bungas, omele abo mazās sieviešķās bungas, eki. - Kontrapunktējošā daļa, solo frāzes- iya ilu bungu māte. (neritmiskas frāzes ik pa laikam) **Runājošās bungas dun dun** - Bantu valodas- tonālas (nozīme mainās atkarībā no toņa) - Korpuss- smilšu pulksteņa formā - Divas ādas , kas saspriegotas ar šķiedrām - Ieskandina ar nūju - Ar zvaniņiem dažreiz izrotāta - Bundzinieks viņu tur padusē, ar elkoni saspiež un atlaiž. (saspiežot- augstāk skan- var mainīt augstumu). - Ziņu pārraidīšana ar bungu palīdzību - Tirgū lai reklamētu savu preci. **Ksilofoni** - Balafo- R-Āfrika - Zanga-C-Āfrika - Ciets koks, skanošā daļa- koka plāksnīte. Izgatavojot plāksnītes izliekot uz plāksnes, apakšā rezonatori, veidojas ksilofons. - Jo biezāka, jo aukstāka skaņa. - Plāksnītes arī var būt izrotātas - Rezonātors vajadzīgs, jo plāksnīte neiesvārsta gaisu pārāk daudz. - Rezonātors- bedre - Katram ksilofonam sava muzikālā funkcija - Krelles, dzinkstošā pieskaņa. **Lamellofoni** - Metāla plāksnītes, dažāda garuma, biezuma. Nostiprinātas pie rezonātora. Rezonātors varētu būt kalibass (augs), vai arī koka kastītes. Izplatība sakrīt ar visu Āfriku. Sauc arī par īkšķa klavierēm. Lamellofoni ir klusi instrumenti, spēlē visdrīzāk vienu pašu vai dziedāšanas pavadījumā. Raksturīgs parāviena ieskanējums. Atkarīgs no plākstnīšu skait, viņiem ir vairāki nosaukumi: - Mbira - Sanza - Kalimba **Liras un arfas** - Izcelsme- austrumāfrika - vKas atšķir arfas un liras, stīgas perpendikulāras rezonatoram- arfa, stīgas paralēlas rezonatoram- lira. Arfa ------------------------------------ ------------------------ stīgas perpendikulāras rezonatoram Lira  stīgas paralēlas rezonatoram - 8 stīgas - Taisa ritmisku, pulsējošu pavadījumu, dzied uz šā fona. - Griots- augstas kategorijas mūziķi, kas saistīti ar augstmaņu galmu. Arfas koras pavadījumā vēstīt ko valdnieks ir izdomājis, viņa ģeoloģiju izdziedāt, noteikts repertuārs. **Muzikālais loks** - Pats senākais stīgu instruments- nav patiesi, viens no sarežģītākajiem instrumentiem - Koks, kam dabiskas šķiedra viena, savelk to koku puslokā. - Dienvidāfrika - Spēlēšana- ieskandina loku ar kociņu (sit pa stīgu, ritmizēšana) otrā rokā ir cieta koka nūjiņa vai paņem metāla priekšmetu ar kuru vienā noteiktā vietā piespiež stīgu un maina toņa augstumu, kas stīgai būts. Izmantoti divi pamat toņi. - Rezonaors- uztver stīgas svārstību un izplata gaisā - Rezonātora nav, izmanto mutes dobumu, stīga caur mutes dobuma iet. Sāk veidot dažādas virstoņu figūras. **Centrālāfrika- Pigemeji** - Vidējais augums 150,160cm- grūti ar pārtiku - Dzīvo Centrālāfrikas džungļos atsevišķās kopienās (vienā 40cilvēki) - Ļoti egelitāra- nav hierarhija, nav vadoņi, savstarpēji mijiedarbojas viens ar otru, jo tā var tikai izdzīvot. - Medības, derīgo augu vākšana, medus iegūšana - Raksturīga dziedāšana, izmantojot visdažādākās vokālās tehnikas (ieelpa, izelpa, čukstus, jodlerēšana). - Pie zemkopjiem iemaina ādas pret bungām - Sievu dziedājums- piemērs- izklaides dziesma, apraksta pirmās sievas izjūtas, kad uzrodas otrā sieva. Bungas, plaukstināšana, klaigāšana ne pārāk augstā reģistrā. - Pasakas- stāsta dziedošā veidā. Klausītāji piedalās pasakas stāstīšanā. Pasakas stāstīšanā notiek onomatopoētiski uz tā muzikālā fonā, kas veidojas. **Dienvidāfrikas pilsētu mūzika** - Kultūrmijiedarbības procesi - Dažādas ietekmes - Pūtēji no militāriem jūrniekiem pārņēma - Dažādi instrumenti ienāk iekšā. - Veidojot mūziku parasti tiek izmantoti tie paši modeļi kas laukos. - Mūzikas kultūra pilsētās saglabājas lielākoties sekojot tradīcijai - Kora dziedāšana - Ģitāras spēlēšana +dziedāšana **Etiopijas galma un reliģiskā mūzika** - Līdzinās tuvo austrumu kultūrām. - Etiopiešu reliģija- kristietība - Etiopijas ortodoksālā kristīgā baznīca. - **Azmari** -- profesionāli vai pusprofesionāli mūziķi, valdnieku slavinātāji senāk. Tradicionāli spēlē mesinko, mazāk - kraru. - **Mesinko** -- 1-stīgas lociņinstruments, zirga astru stīga un lociņš; romba formas kastesveidīgs rezonators, pārklāts ar kazas ādu. To parasti spēlē azmari. - **Krars** -- 5- vai 6-stīgu strinkšķināma lira. To nereti spēlē azmari. - **Zemā (no semītu zmr)** -- reliģiskā mūzika Etiopijas ortodoksālajā kristīgajā baznīcā. Saskaņā ar leģendu, šo mūziku 6. gs. trīs Ēdenes dārza putni dziedājuši svētajam Jāredam. **Dienvidāzija** Indija, Pakistāna, Šrī Lanka, Bangladeša. Daži svarīgi mūzikas kultūras termini: - Mārga/ desī= debesu/ zemes - Sangīta= san + gīta= mūzika - Nāda= kosmiskā skaņa - Svara= cilvēciskās garīgās enerģijas klātbūtne skaņā Mūzikas zināšanu tālāknodošana - Guru-sisya-paramparā - Guru= skolotājs, meistars, garīgais audzinātājs - Sisya= māceklis; mācības apguves principi: vinaya, sādhana - Paramparā= mācības tālāknodošanas nepārtrauktā ķēde - Gharana= skola (burtiski- lielā ģimene). **Sakrālā mūzika** 1. **Vēdu tradīcija** - Vēdas: - Rg- par himnām - Sāma- par dziesmām un dziedāšanu - Yajur- liturģija un rituāls - Atharava- ārstēšan, maģija **Hinduistu varṇa (kastu) sistēma:** - brāhmaṇa -- svētnieki - kṣatriya -- valdnieki, karotāji - vaiśya -- augļus nesošie - śūdra -- strādnieki, kalpi **Mantra मन** - "Domas instruments" -- skaņa, zilbe, vārds vai vārdu kopa; tiek uzskatīts, ka tā spēj rosināt garīgu pārvērtību - Mantras radušās Indijas vēdiskajā tradīcijā - Parasti mantras ievada sakrālā zilbe om -- pirmmantra, sākotnējā vibrācija, Dieva manifestācija, absolūtās realitātes atspulgs 2. **Gāyatrī mantra (vēdiskais stils)** Attēls, kurā ir teksts, ekrānuzņēmums, fonts, dizains Apraksts ģenerēts automātiski 3. **Bhadžani (bhajan)** - Reliģiskas dziesmas, nereti senas izcelsmes - Tematika - dievību godināšana; izplatīts ir cikls par Krišnu un Rādhu - Kīrtana - reliģiska dziedāšana, kopā ar mistiskām dejām, bungu un bronzas šķīvīšu karatala pavadījumā 4. **Instrumentu spēle kā lūgšana** - Hinduismā un sufismā instrumentu spēle var būt līdzvērtīga lūgšanai - Zināšanu un mākslas dievieti Sarasvatī pielūdz pirms spēlēšanas - Sikhu tempļa dejas un instrumentāla lūgšana ar pakhavaj bungām Pakhavadžs (pakhavaj)- korpuss, āda, spriegojumam ādas siksnas, melns aplis ādas vidū (bungu skaņu padara tonālu, skan noteiktā tonī, nav ļoti izteikts, bet var dzirdēt). Bungas tiek skaņotas.  **Tala** - Mūzikas metroritmiskās organizācijas princips - No dažāda veida un skaita sitieniem sastāvošs cikls; vienu ciklu var veidot no 6 līdz 100 un vairāk sitieni - Zilbiskā notācija - Mūzika attīstās uz tala ciklu pamata Theka -- zilbiskās notācijas frāze 5. **Bauli un viņu mūzika** - Apkārtklejojoši mūki - reliģijas reformatori Bengālijā, sintezē hinduismu, islāmu, kristietību - dzied reliģiskas un mistiska rakstura dziesmas - dziedāšanas pavadījumam - gopī yantra, ektāra vai dutāra- vienas stīgas instrumenti 6. **Kavali (qawwali)** - Sufiju reliģiskā mūzika - Dziedātāji un klausītāji sasniedz wajad - transa stāvokli, izjūtot vienotību ar Dievu - Spēlē harmoniju ar rokas plēšām, bungas tabla un dholak; senāk harmonija vietā bija sārangī. **Klasiskā mūzika = rāga sangīt** 1. **Rāga un tala - svarīgākie klasiskās mūzikas jēdzieni** - Rāga \[hindi rāg, sanskrita rāga, Dienvidindijas valodās rāgam\] - muzikālās domāšanas princips - Tala \[tal, tala, talam\] - skaņdarba metroritmiskās organizācijas princips **Kas ir rāga राग** - muzikālās domāšanas princips - līdzeklis noteikta psihoemocionālā stāvokļa rasa radīšanai *(navarasa: 1. śringara, 2. hasya, 3. karuna, 4. raudra, 5. vira, 6. bhayanaka, 7. vibhatsa, 8. adbhuta, 9. śānta)* - noteikta skaņurinda ar tai raksturīgo iekšējo struktūru - divdaļīgas kompozīcijas tips **Rāgas 2 daļas - alaps un gats/pāda** - rāgas pirmā daļa ir alap -- metroritmiski brīva daļa, - rāgas otrā daļa ir gat (instrumentālajā mūzikā) vai pāda (vokālajā) -- metroritmiski organizētā daļa, attīstās uz tala ciklu pamata; to var pazīt pēc tā, ka sāk spēlēt ritma instruments **Klasiskās mūzikas divi reģionālie veidi** - *Hindustani* - Ziemeļindijas tradīcija, tajā jūtama liela irāņu mūzikas ietekme, tai raksturīga izsmalcinātība - *Karnataka* - Dienvidindijas tradīcija, tai raksturīgs konservatīvisms, garīgs pamats, vienkāršākas formas **Instrumentālās rāgas 3 komponenti un 3 instrumenti** - solo partija, melodiskā līnija -- to spēlē sitāra - burdona pavadījums, viens tonis visa skaņdarba garumā - spēlē tanpura - ritma pavadījums rāgas 2. daļā gat - spēlē tabla Karnatakas klasiskās mūzikas ansamblis: vīna, tanpura, mridangam. **Austrumāzija- Japāna- salu zeme** Aini -- senākie Sahalīnas un Hokkaidō iedzīvotāji Vēstures periodi 1. Aizvēsture a. Džōmon- 14 000 -- 400 p.m.ē. b. Jajoi- 400 p.m.ē. -- 250 m.ē.- rīsa kultūra, dzelzs laikmets 2. Senā un klasiskā Japāna c. Jamatō- 250 -- 710- budisma ieviešanās un ķīniešu kultūras nostiprināšanās d. Nara 710 -- 794- Tanu dinastijas ķīniešu ietekme, budisma nostiprināšanās e. Heian 794 -- 1185- smalkās mākslas ziedulaiki 3. Feodālā Japāna f. Kamakura- 1185 -- 1336- militārā aristokrātija -- šōguns un samuraji g. Muromači- 1336 -- 1603- šōgunāts, pirmie kontakti ar eiropiešiem h. Edo jeb Tokugava- 1603 -- 1868- pašizolācija, kultūras "japāniskošanās" 4. Mūsdienu Japāna i. Meidži- 1868 -- 1912- restaurācija, amerikanizācija j. Taišō, Šōva- 1912 -- 1926; 1926 -- 1989- militarizācija, I un II pasaules karš k. Heisei- 1989- politiskās un ekonomiskās reformas, strauja attīstība Ar budisma palīdzību ienāca Japānā **hieroglifi**. **Mūzika un reliģija** - Šintō- pirmsbudistiskā reliģija, dažādu ideju, prakšu kopums, dažādas pirmsbudistiskās tradīcijas. - Dzenbudisms- ienācis no ķīniešiem, būtībā tas ir budisms, dažādas sektas. Budisms saaudzis kopā ar pirmsbudisko reliģiju šinto un tā dažādajām izpausmēm.  **Kagura** -- šintō rituālu mūzika Attēls, kurā ir Ķīnas arhitektūra, japāņu arhitektūra, ārpus telpām, koks Apraksts ģenerēts automātiski  Attēls, kurā ir mūzika, mūzikas instruments, koka, krēsls Apraksts ģenerēts automātiski - Budismam Japānā ir vairāki virzieni, tostarp šingōn, tendai u. c. - Budistu vokālā mūzika -- šōmjō Budistu instruments **šakuhači**  **Komusō** -- tukšuma mūki, bijušie samuraji, kuri transformējās par mūkiem. **Šakuhači**- instruments koka, pūšamais, pats ir hoki- sakrāls rīks. Šo insstrumentu sarežģīti ir spēlēt. Dažādi reģistri, toņi, spēle sasaucas ar budisma priekštatiem- vējš, dzērvju klaigas (pamodina cilvēkā transcendālu sajūtu). No bambusa, 5 caurumi, iemutnis kā flautai. **Galma mūzika**- - Gagaku, -  tōgaku, - bugaku **Mūzika un dramatiskās mākslas** - Nō, - kabuki,- pilsētas - bunraku- leļļu teātris **Nō teātris** - Nō teātra pirmsākumi -- tempļu un svētnīcu pantomīma un dialoga drāmas, kas Muromati laikaposmā guva šōguna un samuraju atbalstu - Pazīstamākie mākslinieki -- Kan'ami (1333-1384) un viņa dēls Zeami (1363-1443) **Nō teātra mūzika** - Nō teātra mūzika ir divējāda: - jōkjōku -- vokālā, parasti unisona aktieru koris džiutai; - hajaši -- instrumentālais ansamblis, tā sastāvā ir flauta nō-kan, bungas taikō, mazas smilšu pulksteņa veida bungas ko-tsuzumi un lielākas -- o-tsuzumi. **Augstās mūzikas vispārējs raksturojums** - neblīvs, \"retināts\" mūzikas teksts; tas lielā mērā saistās ar ma principu, kas nosaka skaņas un klusuma attiecības; - tembru, intonēšanas paņēmienu, faktūru dažādība; - gan noteikta, gan arī nenoteikta augstuma toņu izmantošana; - heterofonija ansambļa spēlē; - elastīga pulsācija solo un ansambļa mūzikā, džo-ha kjū princips dažāda līmeņa mūzikas materiāla organizēšanā Mūzikas instrumenti +-----------------------------------+-----------------------------------+ | Kotō | | | | | | cītara ar 13 zīda stīgām un | | | bīdāmiem tiltiņiem zem katras | | | stīgas; radniecīgs ķīniešu čengam | | +===================================+===================================+ | Biva |  | | | | | 4-stīgu lauta ar graciozu | | | bumbierveidīgu rezonanses | | | korpusu; radniecīga ķīniešu pipai | | +-----------------------------------+-----------------------------------+ | Šamisens | | | | | | trīsstīgu garkakla lauta, | | | rezonators pārklāts ar kaķa, suņa | | | vai čūskas (Okinavā) ādu; | | | radniecīgs ķīniešu sanxian | | +-----------------------------------+-----------------------------------+ | Šō |  | | | | | mutes ērģeles; radniecīgas | | | ķīniešu šengam | | +-----------------------------------+-----------------------------------+ | Taikō | | | | | | mucveidīgas bungas ar divām ādām, | | | novietotas uz īpaša statīva | | +-----------------------------------+-----------------------------------+ **Dienvidaustrumāzija\ **Taizeme (Siāma) Mūzikas kultūras slāņi DA Āzijā - galma mūzika, augstā klasiskā mūzika; - Vjetnamā saistīta ar konfuciānismu; - izglītotas galma dziedātājas (geišas), Vjetnamā dzejā un mūzikā izglītotas sievietes ca trù - budistu mūzika - dažādi muzikālā teātra veidi: klasiskās galma dejas, klasiskā deju drāma, tradicionālie deju teātri, leļļu teātri, jo sevišķi plakano leļļu teātri - tautas (zemnieku kopienu) mūzika Taju mūzikas kultūras četri slāņi - khmeru kultūra -- melodiskie sitamie instrumenti- no metāla - taju mantojums no D-Ķīnas -- daži stīgu instrumentu un bungu veidi - citu zemju, īpaši Birmas elementi - taju oriģinālais mantojums Galvenie mūzikas instrumentu veidi - melodiskie sitamie -- **ksilofoni**, metalofoni, skaņotu **gongu komplekti** - ritmiskie sitamie -- **gongi**, šķīvji, bungas - stīgu -- strinkšķināmie, lociņinstrumenti - pūšamie -- bambusa flautas, **četrkāršo mēlīšu stabule pī**, mutes ērģeles Klasiskās mūzikas ansambļu veidi - pī-phat -- vīrišķais ansamblis, melodiskie un ritmiskie sitamie instrumenti un pī - kruang sai -- sievišķais ansamblis, stīgu instrumenti, flauta un ritmiskie sitamie - mahōrī -- jauktais ansamblis, melodiskie un ritmiskie sitamie instrumenti, flauta, stīgu instrumenti Mūzikas forma pleng thao -- "samērīgo daļu kopojums" - sām chan -- garā daļa, 32 taktis, dubultota oriģinālā tēma - sōng chan -- oriģinālā tēma, 16 taktis - chan diō -- īsā jeb ātrā daļa, 8 taktis, reizēm saukta arī par "ātro dziesmu" Bambusa ksilofoni Mutes ērģeles Attēls, kurā ir mūzika, koka, kokmateriāli, marimba Apraksts ģenerēts automātiski **Indonēzija** Mūzikas kultūras iezīmes - gongi, gongu ansambļi -- autohtona parādība - ansambļa mūzika dominē; var būt arī viena veida instrumentu ansambļi - polifona mūzika - ir savas notācijas sistēmas - vokālajā mūzikā raksturīgas sacensības Gamelāns (Java, Bali), talempongs (Sumatra) - orķestris vai ansamblis, kura kodolu veido bronzas instrumentu grupa: gongi un melodiskie sitamie instrumenti -- gongu komplekti, metalofoni - citi instrumenti gamelānā -- bungas, ksilofoni, bambusa flautas, stīgu instrumenti Gamelāna instrumenti  Gamelāna instrumenti - bonang -- katlveidīgu gongu komplekts - gong agung, gong suwukan, kempul -- lieli piekarināmie gongi - gender -- metalofons ar rezonanses cauruli zem katras bronzas plāksnītes - saron -- metalofons ar biezām bronzas plāksnītēm gambang -- ksilofons - suling -- bambusa flauta Pilna gamelāna divu daļu skaņojums - slendro -- temperētā pentatonika (1200 c : 5 = 240 c) - pelog -- temperētā heptatonika (1200 c : 7 ≈ 171 c) Bambusa gamelāns Attēls, kurā ir persona, apģērbs, cilvēka seja, vīrietis Apraksts ģenerēts automātiski Indonēzijas teātru veidi - wayang kulit -- ēnu teātris - wayang orang vai wayang wong -- deju drāmas teātris ar cilvēkiem - wayang golek -- teātris ar apjomīgām lellēm **Rietumeiropa un Dienvideiropa** **Rietumeiropa (ķeltu zemes) briti -- velsieši, kornieši, bretoņi Skotijas, Īrijas un Mēnas salas gēli** Tvīda velšana Skotijā  Skotu dūdas - border pipe - small pipe - cabinet pipe - Highland pipe Ar dūdām saistītā mūzika - piobaireachd - Augšzemes dūdu klasiskā mūzika, pamatā no 17.--18. gs. - canntaireachd - dūdu mūzikas vokālā versija  Īru deju mūzika - Kopienas dejas ceilidh - Pub, session, crack - Dejas reel (4/4), jig (6/8) - Mūzikas instrumenti: vijole, bodhran, dūdas, alvas stabule Bretaņa- valsts, reģions Bretoņu deju dziesmas - Kader - diskader - Gavotte - Kan ha diskan Bretoņu dūdas biniou kozh  Bombarde Attēls, kurā ir mūzika, iekštelpu, stabule, oboja Apraksts ģenerēts automātiski **Dienvideiropa: romāņu zemes portugāļi, spāņi, katalāņi, franči, korsikieši (korsāri), sardīnieši, sicīlieši, itāļi** Cantu a tenores  Launeddas Attēls, kurā ir pūšaminstruments, stabule Apraksts ģenerēts automātiski Ģitāra = guitarra latina + vihuela  **Fado** - Fado \< fatum (latīņu) - Saudade, saudades - nostaļģiskas ilgas pēc kaut kā vai pēc kāda, kas ir zudis - Sajūtai ir liktenīga pieskaņa, jo zināms, ka zaudējums ir neatgriezenisks, tomēr ir cerība, ka kaut kad, kaut kur\... A guitarra portuguesa de Lisboa -- Lisabonas ģitāra Attēls, kurā ir mūzika, mūzikas instruments, stīgu instruments, strinkšķināmie stīgu instrumenti Apraksts ģenerēts automātiski A guitarra portuguesa de Coimbra -- Koimbras ģitāra  **Flamenco** - Flamenko izcelsmes vieta -- Andalūzija - Ietekmes no Marokas, Ēģiptes, Indijas, Pakistānas, Grieķijas, Tuvo A mūzikas - \< felag & mengu = \'aizbēgušie zemnieki', vēlāk etimoloģizēts kā flamenco 'liesmojošais' - Sākotne... - 19\. gs. vidū bija izveidojušās likumības - 19\. gs. līdz 20. gs. 2. desmitgades beigām -- "Zelta laikmets"; kafejnīcas cantantes ar izpildītāju grupām cuadros - 1922\. g. transformācija: komponists Manuel de Falla, ģitārists Andres Segovia un dzejnieks Garcia Lorca leģendārajā Concurso de Cante Jondo - Atdzimšana 1950. gados: fiestas, bāri, juergas; "Antologia del Cante Flamenco", flamenkoloģijas katedra Jerez'ā **Klasiskais flamenco repertuārs** - Vairāk nekā 60 dziesmas un dejas - cantes e danzas - Stili palos ir - melodiskie - soleares, siguiriyas, tangos, fandangos - reģionālie - malagueñas, granadinos - Duende -- flamenko būtību raksturojošs termins; tas ir mistisks, nedefinējams, dziļi sakņots spāņu kultūrā. - Duendes estētiku attīstīja Federiko Garsija Lorka savā Buenosairesas 1933. gada lekcijā "Duendes spēle un teorija" ("Juego y teoria del duende"). Latviski: Duende. Spēle un teorija // F. Garsija Lorka. Lekcijas. Rīga: Neputns, 2013. - Duende ir alternatīva stilam un mākslas normām; tā ir īss tīras komunikācijas mirklis, kas aiznes ārpus laika. Nuevo flamenco - Ar laiku tradicionālais flamenko pārveidojas - Jaunais flamenko kopš 20. gs. 80. gadiem - Ietekmes: jazz, rumba, bossa nova, Latin, Tuvie Austrumi, rock, Cuban swing, tango, salsa, blues. **Viduseiropa un Balkāni** Ganu mūzika kalnos-Jodleris, alpu ragi, fujara Slovaku fujara Attēls, kurā ir koka, iekštelpu, koks, stabule Apraksts ģenerēts automātiski **Burdonmūzika**- Dūdas un rata liras Ungāru dūdas tekerő  Rata liras Attēls, kurā ir mūzikas instruments, mūzika, klavieres, stīgu instruments Apraksts ģenerēts automātiski Vijole un stīgu ansambļi Alpu reģiona vijoles  Mehāniskie instrumenti Attēls, kurā ir apģērbs, ārpus telpām, persona, koks Apraksts ģenerēts automātiski  **Balkāni** - Tradicionālā daudzbalsība laukos- Mikrointervālika - Serbu ganu saukšana - Albāņu balāde par iemūrēto sievu - R&A kristietība Osmaņu turku kultūras ietekme - Garkakla lauta sazs- Pilsētas balāde sevdalinka Bulgāru dejas: aksak jeb asimetriskie metri - Elenino horo 12/16 = 3+4+2+3 - kopanica 11/16 = 2+2+3+2+2 - krivo plovdivsko horo 13/16=2+2+2+3+2+2 - ručenica 7/16 = 2+2+3 Rebetika / ρεµπέτικα- No tekes līdz nācijas muzikālajam simbolam - Mevlevi teke Attēls, kurā ir ēka, ārpus telpām, augs, arka Apraksts ģenerēts automātiski - Tekes publika un mūzika  Buzuki un 1930. gadu rebetika Attēls, kurā ir mūzikas instruments, mūzika, stīgu instruments, strinkšķināmie stīgu instrumenti Apraksts ģenerēts automātiski Stoa Athanaton  **Austrumeiropa un Ziemeļeiropa** **Ziemeļeiropa** **Vidusamerika un Dienvidamerika** **Karību reģions, Vidus- un Dienvidamerika** 1.augstās civilizācijas impērijas 2\. teokrātiskie un militāristiskie valdījumi 3\. tropu meža lauksaimniecības ciemi 4\. tuksneša lauksaimniecības ciemi 5\. nomadu mednieku, zvejnieku un vācēju kopienas Amazones baseina mūzikas īpatnības - Definīcija: rečitēt, lietot lūpas, iekrist transā - Dziedājuma spēks -- vārdu un melodijas pareizs apvienojums - Dziedāšana mentāli -- "gari dzirdēs" - Balss maskēšana **Mūzika un "mirušo vīns" ajahuaska** **Mazateku (Meksika) indiāņu sēņu mūzika** **Hondurasas tropu mežu šamaņu (zukias) rituāls**  **Peru** Peru augstkalnes santjaga, dejo huankas Attēls, kurā ir ārpus telpām, apģērbs, persona, deja Apraksts ģenerēts automātiski Santjagu pavadījums -- bungas un taures  Flautas, bungas un sieviešu balsis karnevāla gājienā Peru augstkalne Attēls, kurā ir apģērbs, persona, ārpus telpām, vīrietis Apraksts ģenerēts automātiski Pānflautu un bungu ansamblis  Pānflautu čiriguano ansamblis Attēls, kurā ir apģērbs, persona, ārpus telpām, grupa Apraksts ģenerēts automātiski Uzmanības izrādīšanas dziesma, pavadot ar čarango. Peru aimari  Aimaru šūpļadziesma Attēls, kurā ir ārpus telpām, persona, cilvēka seja, apģērbs Apraksts ģenerēts automātiski Mūzikas kultūras slāņi Latīņamerikas zemēs - autohtonu -- indiāņu - kreolu -- Eiropas izcelsmes ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) - tropiskās Āfrikas Kreolu mūzikas formas un elementi - Ģitāras - Meksikāņu mariači - Argentīnas tango - Karnevāli un to mūzika  Mariachi = 1\. Maria + nahuatlu valodas deminutīvs -chi 2\. \< marriage, no fr. "kāzu muzikanti" Argentīnas tango - Saknes - payada, milonga, candombe - 19\. gs. instrumenti -- flauta, ģitāra, vijole, vēlāk + bandoneons; - 20\. gs. 1. trešdaļā orquesta tipica -- 2 vijoles, klavieres, kontrabass, 2 bandoneoni Tropiskās Āfrikas izcelsmes mūzika - Kubas jorubu rituāls - Afro-brazīliešu samba - Kubas son un salsa - Karību garifunas - Marimba, berimbau, karamba Hondurasas garifunas  Brazīlijas samba - Izcelsmes vieta - Bahia - Izcelsme saistīta ar eiropiešu dejām - polka, xote/schottische; un Āfrikas dejām - batuque, lundu; vietējās izcelsmes maxixe Marimba  Berimbau Hondurasas karamba  Brazīliešu berimbau Attēls, kurā ir persona, apģērbs, augs, ārpus telpām Apraksts ģenerēts automātiski **Austrālija un Okeānija** **Austrālija** Sapņu laiks/ Dreamtime- cilvēka priekštatus par vidi, cilvēku attiecības ar garu pasauli. Sapņu laiks ir ideja par paralēlo pasauli, ar kuru cilvēks labi saskarāssapņos, kurš faktiski ir pasaules pirmveids, no sapņu pasaules šie dzīvnieki ir matrializējušies cilvēka veidolā. - Sapņu laiks ir sasniedzams rituāla veidā, kur mūzikai ir liela nozīme. - Sapņa laiks pazīstams caur leģendām, dziedājumiem; viena leģenda iezīmē cilvēka saistību ar noteiktiem dabas veidojumiem. Austrālijas pirmiedzīvotāji nedzīvo uz vietas, ir klejotāji- gada laiku maiņa; pārtikas iegūšanas veidi. Šie migrācijas ceļi ciltij ir vizualizēti Austrālijas tradicionālajā mākslā, veidota kā laukums kurš klāts ar ģeogrāfiskajām figūrām. Dominē dziesmu teksti, kas dominē ar vietu kur cilvēki atrodas un ar iztiku. Dziesmu līnijas/ Songlines - Gudurrku- onomatopoētiski. - Stingray- dziedājums par indīgajām zivīm- - Beyarrmak- dziedājums skatītāju reakciju par komēdisku izrādi Austrālijas aborigēnu bunggridj garu saukšanas dziesma Didjeridū, kociņi Ziemeļaustrālija- vanga dziesmas- Raksturo teksta daļas. Viena teksta daļa raksturo ugunsgrēku. Tālāk dziesmā ir vēršanās pie gara- Bungridžs. Palīdz savienoties ar noteiktiem gariem. Visos piemēros skanēja kociņi un dijeridū. Didjeridū- vienā galā īpaši apstrādāts. - Viens no raksturīgākajiem augiem ir eikalipts. - Karstajā saulē eikalipti ir ar ļoticietu ārējo daļu, bet iekšpuse ir mīksta, kuru izmanto termīti, kuri izgrauž kokam vidu. - Jāatrod šāds termītu izgrauztu eikaliptu un aplīmē ar vasku un instruments ir gatavs. - Jāspēlē ar brīvām lūpām, maina lūpu kustību, pūtienu, pieslēdzot cilvēka balsi, lai kaut ko mainītu. - Spēlētāji izmanto cirkulāro elpošanu. - Austrāļi uzskata, ka vislabākais skolotājs ir daba. -- parādās dzīvnieku un putnu skaņas, vējš utt.  Attēls, kurā ir persona, glezna Apraksts ģenerēts automātiski Koroborī- ģimenes vai cilšu kopā sanākšana, svinēšana (auglības rituāli, miršana, iniciācijas utt). Rituāli saistīta ar izkrāsošanos (baltā krāsa veļu kultij). **Okeānija** Dažādi dziedāšanas veidi: Zālamana salu sieviešu dziedājums ratsi rope- polifoni (daudzbalsīgi, arī instrumentālā mūzika ir polifoniska)- papildus burdons. Raksturīgs augu tips- dažāda veida stopraugi, kasir ļoti pateicīgs materiāls instrumentu taisīšanai. - Vēja stabules veļu rituāliem- gari bambusa stiebri, bambuss ir stobrs no posmiem, kuri ir noslēgti, iegriezums, ko cilvēki ir iegriezuši veidoti tā lai vējš šajās iegrieztajās spraugās veido skaņu, atšķirībā no iegriezuma dziļuma, lieluma, mainās augstums skaņas. Instruments darbojaspats, ar vēja palīdzību. - Rūcenis jeb čuringa- iegriež un tad rada īpatnēju skanējumu.Sastāv no plāksnītes un auklas. Nosaukums cēlies no centrālās Austrālijas aborigēnu tjurunga jeb churinga, kas nozīmē 'sakrāla ceremonija', 'akmens objekts', 'sakrāls koka objekts', 'dūcenis', 'sakrāls zīmējums uz zemes', 'ceremoniāli stabi', 'sakrāls dziedājums'. Svarīgs instruments sakrālajās cerimonijās, saistīts ar gara pasauli. - Zālamana salu pānflautu ansamblis. - Dziesma par ciemošanos un dāvanām. - "Sēžamā dziesma- dziedāts ar aizvērtām mutēm. -