Mūzikas antropoloģija eksāmens gala PDF

**Dienvidaustrumāzija** Taizeme (Siāma) **Mūzikas kultūras slāņi DA Āzijā** - galma mūzika, augstā klasiskā mūzika; - Vjetnamā saistīta ar konfuciānismu; - izglītotas galma dziedātājas (geišas), Vjetnamā dzejā un mūzikā izglītotas sievietes ca trù - budistu mūzika - dažādi muzik...

**Dienvidaustrumāzija** Taizeme (Siāma) **Mūzikas kultūras slāņi DA Āzijā** - galma mūzika, augstā klasiskā mūzika; - Vjetnamā saistīta ar konfuciānismu; - izglītotas galma dziedātājas (geišas), Vjetnamā dzejā un mūzikā izglītotas sievietes ca trù - budistu mūzika - dažādi muzikālā teātra veidi: klasiskās galma dejas, klasiskā deju drāma, tradicionālie deju teātri, leļļu teātri, jo sevišķi plakano leļļu teātri - tautas (zemnieku kopienu) mūzika **Taju mūzikas kultūras četri slāņi** - **khmeru kultūra** -- melodiskie sitamie instrumenti- no metāla - taju mantojums no D-Ķīnas -- daži stīgu instrumentu un bungu veidi - citu zemju, īpaši Birmas elementi - taju oriģinālais mantojums **Galvenie mūzikas instrumentu veidi** **Klasiskās mūzikas ansambļu veidi** - **pī-phat** -- vīrišķais ansamblis, melodiskie un ritmiskie sitamie instrumenti un pī - **kruang sai** -- sievišķais ansamblis, stīgu instrumenti, flauta un ritmiskie sitamie - **mahōrī** -- jauktais ansamblis, melodiskie un ritmiskie sitamie instrumenti, flauta, stīgu instrumenti **Mūzikas forma pleng thao** -- "samērīgo daļu kopojums" - **sām chan** -- garā daļa, 32 taktis, dubultota oriģinālā tēma - **sōng chan** -- oriģinālā tēma, 16 taktis - **chan diō** -- īsā jeb ātrā daļa, 8 taktis, reizēm saukta arī par "ātro dziesmu" **Indonēzija** Mūzikas kultūras iezīmes - gongi, gongu ansambļi -- autohtona parādība - ansambļa mūzika dominē; var būt arī viena veida instrumentu ansambļi - polifona mūzika - ir savas notācijas sistēmas - vokālajā mūzikā raksturīgas sacensības **Gamelāns (Java, Bali), talempongs (Sumatra)** - orķestris vai ansamblis, kura kodolu veido bronzas instrumentu grupa: gongi un melodiskie sitamie instrumenti -- gongu komplekti, metalofoni - citi instrumenti gamelānā -- bungas, ksilofoni, bambusa flautas, stīgu instrumenti **Pilna gamelāna divu daļu skaņojums** - slendro -- temperētā pentatonika (1200 c : 5 = 240 c) - pelog -- temperētā heptatonika (1200 c : 7 ≈ 171 c **Gamelāna instrumenti** - bonang -- katlveidīgu gongu komplekts - gong agung, gong suwukan, kempul -- lieli piekarināmie gongi - gender -- metalofons ar rezonanses cauruli zem katras bronzas plāksnītes - saron -- metalofons ar biezām bronzas plāksnītēm - gambang -- ksilofons - suling -- bambusa flauta - Bambusa **gamelāns** **Indonēzijas teātru veidi** - wayang kulit -- ēnu teātris - wayang orang vai wayang wong -- deju drāmas teātris ar cilvēkiem - wayang golek -- teātris ar apjomīgām lellēm **Rietumeiropa (ķeltu zemes)** briti -- velsieši, kornieši, bretoņi Skotijas, Īrijas un Mēnas salas gēli **Tvīda velšana Skotijā** Tradīcija dūdas izmantot militārām vajadzībām sakņojas Skotijas klanu kultūrā, kur tās kalpoja gan saziņai, gan kā simbolisks kara instruments. **Skotu dūdas:** - **border pipe** -- - piemērotākas lietošanai telpās. - Tās ir klusākas, jo gaisa plūsma caur mēlītēm tiek regulēta, samazinot skaņas intensitāti. - Balsinātāji un melodijas caurule ir mazākas, kas samazina instrumenta skaļumu. - **small pipe**- - To pirmsākumi ir saistīti ar ikdienas un rituālo dzīvi, kur svarīga bija dūdu spēja harmonizēt un nodrošināt ritmu dejām. - Mazākas un klusākas nekā Highland vai Border pipes. - Melodijas caurule un balsinātāji ir mazāki un rada maigāku skaņu. - cabinet pipe- - **Highland pipe**- Šis instruments bija klanu identitātes izpausme un saistīts ar rituāliem, piemēram, ceremonijām, piemiņas pasākumiem un kaujas sagatavošanām. **Ar dūdām saistītā mūzika** - **piobaireachd** - Augšzemes dūdu klasiskā mūzika, pamatā no 17.--18. gs. Katra kompozīcija bija veltīta konkrētam klanam, notikumam vai vietai, bieži vien izsakot cieņu, piemiņu vai kaujas uzvaru. Piobaireachd sākotnēji attīstījās kā improvizācijas māksla, kur melodiskie motīvi tika variēti un izpildīti ilgstoši, atspoguļojot rituālu lomu. - **canntaireachd** - dūdu mūzikas vokālā versija. (dūdu melodijas nodotas mutvārdos.) Tā bija svarīga tradīcija klanu sabiedrībās, kur rakstītais bija mazāk izplatīts, un mūzikas pārnese balstījās dziesmās un atmiņā. **Īru deju mūzika** - **Kopienas dejas ceilidh-** Tradicionālas kopienas dejas un mūzikas pasākumi, kuros cilvēki sanāk kopā dejot un muzicēt. - **Pub, session, crack**- Neformāli mūzikas vakari, kas notiek krogos, kur mūziķi sanāk kopā spēlēt tradicionālo mūziku. - **Dejas reel** (4/4), **jig (**6/8)- Tradicionāli īru deju mūzikas ritmi; reel ir ātrs 4/4 taktsmērs, savukārt jig ir 6/8 taktsmērs ar vieglu un lēkājošu ritmu. - **Mūzikas instrumenti**: vijole, bodhran(īru bungas), dūdas, alvas stabule **[Bretaņa-]** valsts- Bretaņa ir reģions Francijas ziemeļrietumos ar bagātu muzikālo un deju tradīciju. **Bretoņu deju dziesmas**- Bretoņu dejas, piemēram, gavotte un kader, bieži vien bija saistītas ar senām rituālām tradīcijām, kas saistītas ar gadskārtu svētkiem vai lauksaimniecības ciklu. - **Kader - diskader** - Tradicionāla bretoņu deja un dziesma. - **Gavotte**- Viena no populārākajām bretoņu dejām ar raksturīgu ritmu un soļiem. - **Kan ha diskan**- Bretoņu tradicionālā dziedāšanas forma, kurā divi dziedātāji mijas, radot ritmisku un melodisku dialogu. Tā nodrošināja mūzikas izpildi arī situācijās, kad instrumenti nebija pieejami. +-----------------------------------+-----------------------------------+ | Bretoņu dūdas biniou kozh | Bombarde | +===================================+===================================+ | Tradicionālas bretoņu dūdas ar | - | | augstu skaņu, bieži spēlētas kopā | | | ar bombardu (koka | | | pūšaminstruments). | | +-----------------------------------+-----------------------------------+ **Dienvideiropa:** romāņu zemes portugāļi, spāņi, katalāņi, franči, korsikieši (korsāri), sardīnieši, sicīlieši, itāļi Sardīnieši +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ | **Cantu a tenores**- | Launeddas- Arī | Ģitāra = guitarra | | Sardīnijas salas | Sardīnijas | latina + vihuela | | tradicionālais | instruments, kas | | | vokālais stils, kas | pastāv jau kopš | Ģitāras prototipi ar | | pazīstams kā viena no | bronzas laikmeta. Tas | saknēm viduslaikos, | | senākajām vairāku | ir pūšaminstruments, | kas atspoguļo | | balsu dziedāšanas | ko uzskata par vienu | renesanses laika | | tradīcijām Eiropā. | no senākajiem | stilu. | | | polifoniskajiem | | | | instrumentiem Eiropā. | | | | Senāk tā mūzika bija | | | | saistīta ar | | | | rituāliem, kas | | | | saistīti ar auglību | | | | un dabas cikliem. | | +=======================+=======================+=======================+ |  | | age10.png) | +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ **Fado** - Fado \< fatum (latīņu)- liktenis. Fado ir Portugāles tradicionālā mūzikas forma, kas atspoguļo dziļu melanholiju un nostaļģiju, sauktu par \"saudade\". - Saudade, saudades - nostaļģiskas ilgas pēc kaut kā vai pēc kāda, kas ir zudis - Sajūtai ir liktenīga pieskaņa, jo zināms, ka zaudējums ir neatgriezenisks, tomēr ir cerība, ka kaut kad, kaut kur\... +-----------------+-----------------+-----------------+-----------------+ | A guitarra | Attēls, kurā ir | A guitarra |  | | fado | automātiski | studentu | | | izpildījumus ar | | dziesmu | | | dinamisku un | | izpildīšanai, | | | emocionālu | | radot mierīgāku | | | spēli. | | un dziļāku | | | C-G-A-D-G-C | | noskaņu. | | | skaņ. | | C-G-A-D-G-C | | | | | skaņojums | | +-----------------+-----------------+-----------------+-----------------+ **Flamenco** - Flamenko izcelsmes vieta -- **Andalūzija** - Ietekmes no Marokas, Ēģiptes, Indijas, Pakistānas, Grieķijas, Tuvo Austrumu mūzikas - \< felag & mengu = \'aizbēgušie zemnieki', vēlāk etimoloģizēts kā flamenco 'liesmojošais' - 19\. gs. līdz 20. gs. 2. desmitgades beigām -- "Zelta laikmets"; kafejnīcas cantantes ar izpildītāju grupām cuadros. - 1922\. g. transformācija: komponists Manuel de Falla, ģitārists Andres Segovia un dzejnieks Garcia Lorca leģendārajā Concurso de Cante Jondo - Atdzimšana 1950. gados: fiestas, bāri, juergas; **Klasiskais flamenco repertuārs** - Vairāk nekā 60 dziesmas un dejas - **cantes e danzas** - **Stili palos ir** - **melodiskie** - soleares, siguiriyas, tangos, fandangos - dziļi emocionāli, bieži saistīti ar sāpēm un zaudējumiem. - **reģionālie** - malagueñas, granadinos - **Duende** -- flamenko būtību raksturojošs termins; tas ir mistisks, nedefinējams, dziļi sakņots spāņu kultūrā. - Duendes estētiku attīstīja Federiko Garsija Lorka savā Buenosairesas 1933. gada lekcijā "Duendes spēle un teorija" ("Juego y teoria del duende"). - Duende ir alternatīva stilam un mākslas normām; tā ir īss tīras komunikācijas mirklis, kas aiznes ārpus laika. **Nuevo flamenco** - Ar laiku tradicionālais flamenko pārveidojas - Jaunais flamenko kopš 20. gs. 80. gadiem - Ietekmes: jazz, rumba, bossa nova, Latin, Tuvie Austrumi, rock, Cuban swing, tango, salsa, blues. **Viduseiropa un Balkāni** **Ganu mūzika kalnos**- - Jodleris- Jodleris ir vokāls dziedāšanas stils, kas raksturojas ar ātrām pārejām starp krūšu un galvas balsi (falsetu).- kominikācijai - alpu ragi- komunikācija, signāls. - Fujara- Slovākijas ganu instruments, UNESCO. Tā rada dziļu, rezonējošu un melodisku skaņu, bieži izmantota ganu un rituālajā mūzikā. **Burdonmūzika**- Dūdas un rata liras - **ungāru dūdas (tekerő)** ar īpašu mehānisko sistēmu. - **Rata liras**- Izmanto kloķi, kas griež ratu pret stīgām, radot burdonu, kamēr taustiņi maina melodiju. **Vijole un stīgu ansambļi** **Slovaku fujara** Ungāru dūdas tekerő Rata liras Alpu reģiona vijoles Mehāniskie instrumenti ------------------------------------------------------------------------------ ------------------------ --------------------------------------------------------------------------------------------------------- ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------------------------------ Attēls, kurā ir koka, iekštelpu, koks, stabule Apraksts ģenerēts automātiski  Attēls, kurā ir mūzikas instruments, mūzika, klavieres, stīgu instruments Apraksts ģenerēts automātiski  Attēls, kurā ir apģērbs, ārpus telpām, persona, koks Apraksts ģenerēts automātiski **Balkāni** - Tradicionālā daudzbalsība laukos- Mikrointervālika- Šie ir toņu intervāli, kas ir mazāki par pustoņu, kas piešķir unikālu, arhaisku un emocionāli dziļu skanējumu. - Serbu ganu saukšana- Saukšana bieži tiek veikta augstā, melodiskā balsī, kas pielāgojas dabiskajai akustikai un eho. - Albāņu balāde par iemūrēto sievu - R&A kristietība **Osmaņu turku kultūras ietekme** - **Garkakla lauta sazs**- Pilsētas balāde sevdalinka **Bulgāru dejas: aksak jeb asimetriskie metri** - Elenino horo 12/16 = 3+4+2+3 - kopanica 11/16 = 2+2+3+2+2 - krivo plovdivsko horo 13/16=2+2+2+3+2+2 - ručenica 7/16 = 2+2+3 **Rebetika** / ρεµπέτικα- No tekes līdz nācijas muzikālajam simbolam **Rebetika**- blūzam līdzīga mūzikas forma, kas izteica marginalizētu sabiedrības slāņu dzīves realitāti. Mevlevi teke- mistiskas mūzikas un dejas tradīcijas tika izmantotas garīgām praksēm. Tekes publika un mūzika- Smēķētāju un margināļu pulcēšanās vietas. Buzuki un 1930. gadu rebetika Stoa Athanaton -------------------------------------------------------------------------------------- ------------------------------------------------------------------------------------------------------- -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- ----------------------------------------------------------------------------------------------------------- Attēls, kurā ir ēka, ārpus telpām, augs, arka Apraksts ģenerēts automātiski  Attēls, kurā ir mūzikas instruments, mūzika, stīgu instruments, strinkšķināmie stīgu instrumenti Apraksts ģenerēts automātiski  **Austrumeiropa un Kaukāzs** +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ | **Etnostruktūra** | **Tautas mūzikas | | | | vispārējs | | | | raksturojums** | | +=======================+=======================+=======================+ | - Austrumslāvi - | - Vokālās mūzikas | **Kartveļu galda | | krievi, | dominante | dziesmas**- Gruzijas | | baltkrievi, | | daudzbalsīgās | | ukraiņi | - Kolektīvās | dziesmas bieži tiek | | | muzicēšanas | izpildītas | | - Kartveļi - | formas | tradicionālo svētku | | gruzīni, svani | | un banketu laikā. | | | - Daudzbalsība | Atšķiras ar | | - Somugru un tjurku | | harmonisku, sarežģītu | | tautas | - **Sovjetizācijas | balsu mijiedarbību | | | sekas**- Padomju | (polifonija). Tās | | | Savienības laikā | bieži simbolizē | | | tautas mūzika | vienotību un cieņu | | | tika | pret tradīcijām. | | | sistematizēta un | | | | pārveidota, bieži | **Ukrainas kazaku | | | pielāgojot to | balāde "Drevo**" | | | ideoloģiskiem | | | | mērķiem. | | +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ | **Reliģijas** | Kristīgā tautas | Ubagu dziesmas: | | | mūzika: | | +=======================+=======================+=======================+ | - Kristieši: | - Zvanu spēle | - ubogъ = u + Bogъ | | | | (pie Dieva) | | - Ortodoksu | - Liturģiskie | | | (pareizticīgo | dziedājumi | - kristīgi dziesmu | | ) | | motīvi | | baznīca | - Dziedājumi ārpus | | | -Gruzijas | baznīcas | - pavadījumā lira, | | apustuliskā | | **bandūra** | | autokefālā | - Ubagu dziesmas | | | pareizticīgā | | **Rata lira** | | baznīca | | | | | | | | - Vecticībnieki | | | | | | | | - Uniāti - | | | | pareizticīgo | | | | rits un Romas | | | | pāvests kā | | | | baznīcas | | | | galva | | | +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ **Mūzikas instrumenti kā nacionālās mūzikas simboli** Krievu balalaika **Pod draku** centrālās un vidus Āzijas domra Bandūra Ratalira ------------------------------------------------------------------------------------------------------ ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- --------- ------------------------ Attēls, kurā ir mūzika, mūzikas instruments, ģitāra, stīgu instruments Apraksts ģenerēts automātiski   **Ziemeļeiropa** Skandināvu, somugru un baltu zemes **Sāmi** - Sāmu joikas- Tradicionālie vokālie skaņdarbi, kas pauž emocionālu saikni ar dabu, dzīvniekiem vai cilvēkiem. Joikas ir cikliski, un tām nav konkrēta sākuma vai beigu. Raksturīgs ar improvizāciju, dažādiem balss toņiem un minimālu instrumentālo pavadījumu. **Fēru salas** - Torshavn = Pērkona osta - kvæ∂i- Fēru salas episkās balādes, kurās tiek stāstīts par vietējiem notikumiem, vēsturi un mitoloģiju. **Sinklars vísa** **Zviedru dejas** - polska - trīsdaļu deja ar mainīgu ritmu - springlek- Dzīvīga un ātra dejošana - schottis- Pāru deja ar raksturīgu ritmu - låt - Zviedru tautas melodija - spelman- Tautas mūziķi - spelmanslåg- Mūzikas repertuārs **Norvēģu dejas** - **springar** - Līdzīga zviedru polskai, bet ar unikālu Norvēģijas stilu. - gångar - Lēnākas dejas, bieži ar marša ritmu. - Halling- Individuāla izrādes deja, kurā dejotājs demonstrē veiklību un spēku, bieži lecot. Hardangerfele springar -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- -------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Norvēģu tradicionālā vijole ar papildus rezonanses stīgām, kas rada īpašu, burdonam līdzīgu skaņu. Tā bieži tiek izmantota springara un hallinga pavadījumā.  **Baltijas somu rūnu dziesmas** Karēļu, somu, igauņu, votu un ingru tradīcija - Rūnu dziesmu metriskās struktūras. Radīšanas mīti, varoņdarbi, dabas tēli un sadzīves stāsti. +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ | Baltijas psaltērijs- | | | | Kantele, kannel, | | | | kokles, kanklės | | | +=======================+=======================+=======================+ | | Väinämöinen'a kantele | Kantele un | | | | "zvanīšana" | | | episkā somu varoņa | | | | radīts instruments. | | +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ |  | automātiski | ģenerēts | | | | automātiski](media/im | | | | age32.png) | +-----------------------+-----------------------+-----------------------+ **Ziemeļamerika** Arktisko teritoriju mūzika - Inuitu dziedāšana "no mutes mutē".- Tradicionālā dziedāšana, kas tiek veikta ar īpašām elpošanas tehnikām un skanēšanu, bieži izmantojot dabiskos instrumentus vai ķermeņa skaņas. - Inuitu dziesmu karš un jokotāju dziesmas - Inuitu rāmja bungas Indiāņu kultūras - Līdzenumu indiāņu Saules deja- Tā ir deja, kas veltīta saulei un tiek izpildīta ar mūzikas pavadījumu - Mūzika pejota baznīcā- Pejota mūzika ir rituāla, un tai ir dziļa garīga nozīme. - Pejota bungas - **Pejota bungu bungošana-** Bungas tiek spēlētas intensīvi un ritmiski, lai sasniegtu transa stāvokli un izsistītu garīgās barjeras. **[Balto un melno mūzika]** **Balto mūzika** - - Country - Apalaču kalnu mūzika- skumjām un stāstošām dziesmām, kuras bieži izpilda solo vai nelielās grupās - Cajun (Zydeco)- Zydeco ir mūzikas žanrs, kas apvieno tradicionālo cajun stilu ar ritmiskiem un energiskiem mūzikas elementiem. - Ieslēgumu mūzika - Kvebekas franči - Amiši **Country** - country music, hill music - vijole, harmonika, bandžo Country komercializēšanās - Country&western - Carter family - Jimmy Rodgers (1897--1933), salonu mūzika+jodlerēšana **Keidžens / Cajun** **Žanri:** - Two-step (Special)- - Waltz **Instrumenti:** - harmonika - 1--2 vijoles (veclaicīgā veidā) - Trijstūris - (ģitāra) Dziedāšana heartbreak reģistrā **Melno mūzika** - - Plantāciju darba dziesmas- Šīs dziesmas radās laikā, kad vergi strādāja plantācijās. - Spirituāļi un gospeļi - Blūzs **Spiritual** - Izcelsme: Wesleyan un metodistu himnas - Ritma iezīmes: no plantāciju darba dziesmām - Forma: jautājums-atbilde vai arī solists dzied pantiņu, draudze atkārto vienu un to pašu refrēnu - Tematika: nāve, pastarā diena, augšāmcelšanās, atbrīvošanās, apsolītā zeme **Gospel** - Izcelsme: non-konformistu himnas, ko no Anglijas pārveda Isaac Watts - Džeza elementu klātbūtne - Tematika: paļaušanās uz Bībeles autoritāti, tās un Evaņģēliju interpretācija, cerību un atbrīvošanās solījums - Izpildījums: solists vokālās grupas un instrumentu (klavieru) pavadījumā **Blūzs / Blues** - Īpašs skumji pesimistisks noskaņojums - Mūzika, kas atbilst šim noskaņojumam - Šaurākā nozīmē -- noteikts mūzikas žanrs - **Vidusamerika un Dienvidamerika** **Karību reģions, Vidus- un Dienvidamerika** 1.augstās civilizācijas impērijas 2\. teokrātiskie un militāristiskie valdījumi 3\. tropu meža lauksaimniecības ciemi 4\. tuksneša lauksaimniecības ciemi 5\. nomadu mednieku, zvejnieku un vācēju kopienas **Amazones baseina mūzikas īpatnības** - Definīcija: rečitēt, lietot lūpas, iekrist transā - Dziedājuma spēks -- vārdu un melodijas pareizs apvienojums - Dziedāšana mentāli -- "gari dzirdēs" - Balss maskēšana - transa veidošanai un saiknei ar gariem - Mūzika un "mirušo vīns" ajahuaska- šāmaņu zāles - Mazateku (Meksika) indiāņu sēņu mūzika - Hondurasas tropu mežu šamaņu (zukias) rituāls **Peru** - Peru augstkalnes santjaga, dejo huankas - Santjagu pavadījums -- bungas un taures - Flautas, bungas un sieviešu balsis karnevāla gājienā Peru augstkalne - Pānflautu un bungu ansamblis - Pānflautu čiriguano ansamblis - Uzmanības izrādīšanas dziesma, pavadot ar čarango. Peru aimari - Aimaru šūpļadziesma Mūzikas kultūras slāņi Latīņamerikas zemēs - autohtonu -- indiāņu - kreolu -- Eiropas izcelsmes ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) - tropiskās Āfrikas Kreolu mūzikas formas un elementi - Ģitāras - Meksikāņu mariači - Argentīnas tango - Karnevāli un to mūzika Mariachi = 1\. Maria + nahuatlu valodas deminutīvs -chi 2\. \< marriage, no fr. "kāzu muzikanti" **Argentīnas tango** - Saknes - payada, milonga, candombe - 19\. gs. instrumenti -- flauta, ģitāra, vijole, vēlāk + bandoneons;(harmonikai līdzīgs) - 20\. gs. 1. trešdaļā orquesta tipica -- 2 vijoles, klavieres, kontrabass, 2 bandoneoni **Tropiskās Āfrikas izcelsmes mūzika** - Kubas jorubu rituāls - Afro-brazīliešu samba - Kubas son un salsa - Karību garifunas - Marimba, berimbau, karamba **Hondurasas garifunas-** etniskā grupa, kas radusies no Āfrikas vergu, vietējo indiāņu tautu un spāņu kolonizatoru kultūru apvienošanās. **Brazīlijas samba** - Izcelsmes vieta - Bahia - Izcelsme saistīta ar eiropiešu dejām - polka, xote/schottische; un Āfrikas dejām - batuque, lundu; vietējās izcelsmes maxixe **Instrumenti:** - Marimba - Berimbau- Berimbau ir izgatavots no koka, un tam ir viens stīgu komplekts, kas iznāk no metāla stīgas, kuru spēlē ar nūju, kas tiek pielietota noteiktos ritmos. - Hondurasas karamba - Brazīliešu berimbau **Austrālija un Okeānija** **Austrālija** Sapņu laiks/ Dreamtime- cilvēka priekštatus par vidi, cilvēku attiecības ar garu pasauli. Sapņu laiks ir ideja par paralēlo pasauli, ar kuru cilvēks labi saskarāssapņos, kurš faktiski ir pasaules pirmveids, no sapņu pasaules šie dzīvnieki ir matrializējušies cilvēka veidolā. - Sapņu laiks ir sasniedzams rituāla veidā, kur mūzikai ir liela nozīme. - Sapņa laiks pazīstams caur leģendām, dziedājumiem; viena leģenda iezīmē cilvēka saistību ar noteiktiem dabas veidojumiem. Austrālijas pirmiedzīvotāji nedzīvo uz vietas, ir klejotāji- gada laiku maiņa; pārtikas iegūšanas veidi. Šie migrācijas ceļi ciltij ir vizualizēti Austrālijas tradicionālajā mākslā, veidota kā laukums kurš klāts ar ģeogrāfiskajām figūrām. - Dominē dziesmu teksti, kas dominē ar vietu kur cilvēki atrodas un ar iztiku. - Dziesmu līnijas/ Songlines - Gudurrku- onomatopoētiski. - Stingray- dziedājums par indīgajām zivīm- - Beyarrmak- dziedājums skatītāju reakciju par komēdisku izrādi Austrālijas aborigēnu bunggridj garu saukšanas dziesma Didjeridū, kociņi Ziemeļaustrālija- vanga dziesmas- Raksturo teksta daļas. Viena teksta daļa raksturo ugunsgrēku. Tālāk dziesmā ir vēršanās pie gara- Bungridžs. Palīdz savienoties ar noteiktiem gariem. Visos piemēros skanēja kociņi un dijeridū. Didjeridū- vienā galā īpaši apstrādāts. - Viens no raksturīgākajiem augiem ir eikalipts. - Karstajā saulē eikalipti ir ar ļoticietu ārējo daļu, bet iekšpuse ir mīksta, kuru izmanto termīti, kuri izgrauž kokam vidu. - Jāatrod šāds termītu izgrauztu eikaliptu un aplīmē ar vasku un instruments ir gatavs. - Jāspēlē ar brīvām lūpām, maina lūpu kustību, pūtienu, pieslēdzot cilvēka balsi, lai kaut ko mainītu. - Spēlētāji izmanto cirkulāro elpošanu. - Austrāļi uzskata, ka vislabākais skolotājs ir daba. -- parādās dzīvnieku un putnu skaņas, vējš utt. Attēls, kurā ir persona, glezna Apraksts ģenerēts automātiski Koroborī- ģimenes vai cilšu kopā sanākšana, svinēšana (auglības rituāli, miršana, iniciācijas utt). Rituāli saistīta ar izkrāsošanos (baltā krāsa veļu kultij). **Okeānija** Dažādi dziedāšanas veidi: Zālamana salu sieviešu dziedājums ratsi rope- polifoni (daudzbalsīgi, arī instrumentālā mūzika ir polifoniska)- papildus burdons. Raksturīgs augu tips- dažāda veida stopraugi, kasir ļoti pateicīgs materiāls instrumentu taisīšanai. - Vēja stabules veļu rituāliem- gari bambusa stiebri, bambuss ir stobrs no posmiem, kuri ir noslēgti, iegriezums, ko cilvēki ir iegriezuši veidoti tā lai vējš šajās iegrieztajās spraugās veido skaņu, atšķirībā no iegriezuma dziļuma, lieluma, mainās augstums skaņas. Instruments darbojaspats, ar vēja palīdzību. - Rūcenis jeb čuringa- iegriež un tad rada īpatnēju skanējumu.Sastāv no plāksnītes un auklas. Nosaukums cēlies no centrālās Austrālijas aborigēnu tjurunga jeb churinga, kas nozīmē 'sakrāla ceremonija', 'akmens objekts', 'sakrāls koka objekts', 'dūcenis', 'sakrāls zīmējums uz zemes', 'ceremoniāli stabi', 'sakrāls dziedājums'. Svarīgs instruments sakrālajās cerimonijās, saistīts ar gara pasauli. - Zālamana salu pānflautu ansamblis. - Dziesma par ciemošanos un dāvanām. - "Sēžamā dziesma- dziedāts ar aizvērtām mutēm.