Galvas un kakla izmeklēšana PDF

Galvas un kakla izmeklēšana Sūdzības. Galvassāpes Jautājumi: - kad sākas (agrs rīts, diena, nakts)? - Kā sākas? - ilgums (minūtes, stundas, dienas)? - vai atvieglo pretsāpju līdzekļi, pāriet pašas no sevis? - Sāpju periodi; - Lokalizācija (lokālas, difūzas); - raksturs (pulsējošas, spiedošas, „zib...

Galvas un kakla izmeklēšana Sūdzības. Galvassāpes Jautājumi: - kad sākas (agrs rīts, diena, nakts)? - Kā sākas? - ilgums (minūtes, stundas, dienas)? - vai atvieglo pretsāpju līdzekļi, pāriet pašas no sevis? - Sāpju periodi; - Lokalizācija (lokālas, difūzas); - raksturs (pulsējošas, spiedošas, „zibens spēriens”; - smaguma pakāpe (0-10); - Prodroma periods; - kad sliktāk – no rīta, vakarā? Pavadošie simptomi – slikta dūša, vemšana, fotofobija (bailes no gaismas), redzes traucējumi, pastiprināta asiņošana, grūtības aizmigt, deguna tecēšana, troksnis ausīs, parestēzijas, nejūtīgums, kustību traucējumi. Veicinošie faktori – drudzis, nogurums, stress, pārtika, badošanās, alkohols, alerģijas, menstruālais cikls, dzimumakts, orālie kontraceptīvie līdzekļi. 1.Tensijas jeb saspringuma galvassāpes Parasti abpusējas, var būt ģeneralizētas vai lokalizējas aizmugurē, kakla augšdaļā vai frontotemporālā rajonā. Sākums pakāpenisks, ilgst no dažām stundām līdz pat nedēļām, mēnešiem. Gaita recidivējoša. Pavadošie simpto mi – trauksme, saspringums, var būt depresija. Provocē ilgāks muskuļu saspringums, piem. vadot mašīnu, sēžot pie dators, emocionālie faktori. 2. Migrēnas galvassāpes Process – iekšējo vai ārējo galvaskausa artēriju dilatācija, bieži vairākiem ģimenes locekļiem. Lokalizējas parasti frontālā vai temporālā rajonā, vienā vai abās pusēs. Klasiskās migrēnas gadījumā pirms lēkmes var novērot auru – fotofobijas, gaismas plankumus, aklos plankumus, troksni ausīs vai neiroloģiskos simptomus – nespēku, jušanas traucējumus u.c. Lēkmes var provocēt alkohols, noteikti ēdieni, saspringums, bieži novēro premenstruālā periodā. Sāpes ir pulsējošas, dažāda smaguma. Sākums diezgan pēkšņs, maksimumu sasniedz 1-2 stundās, ilgums no dažām stundām līdz dažām dienām. Parasti sākas agrā jaunībā, tipiski atkārtojas pēc laika intervāliem, parasti samazinās grūtniecības laikā un palielinoties vecumam. Pavadošie simptomi – slikta dūša, vemšana. Sāpes pasliktina troksnis un spilgta gaisma. Atvieglo – miers, tumša istaba, miegs. 3. Galvassāpes, kas saistītas ar acu slimībām: Refrakcijas traucējumi – tālredzība, astigmatisms, bet ne tuvredzība. Iespējams, rodas no pastāvīgas ekstraokulāro muskuļu, frontālo, temporālo un okcipitālo muskuļu kontrakcijas. Lokalizējas ap acīm, var izstarot uz pakausi. Ir pastāvīgas, trulas. Sākums pakāpenisks, ilgums – dažāds. Pavadošie simptomi – acu nogurums, graušanas sajūta acīs, konjunktīvas apsārtums. Veicina ilgstoša acu nodarbināšana, īpaši lasot. Atvieglo acu atpūtināšana. Akūta glaukoma. Process – pēkšņs intraokulārā spiediena pieaugums. Sāpes lokalizējas acī un ap aci, sāpes pastāvīgas, stipras. Sākums var būt pēkšņs. Ilgums dažāds, var būt atkarīgs no ārstēšanas. Pavadošie simptomi – redzes pasliktināšanās, reizēm slikta dūša, vemšana. Lēkmi var provocēt zīlīti paplašinošie acu pilieni. 1  4. Galvassāpes akūta sinusīta gadījumā Process – gļotādas iekaisums paranazālajos sīnusos un to atverēs. Lokalizējas virs acīm – frontālajos sīnusos, vaigukaulu rajonā – maksillārajos sīnusos, vienpusēji vai abpusēji. Dažāda smaguma, var būt pulsējošas. Bieži ilgst vairākas stundas, dienas. Ir lokāls jūtīgums virs sīnusiem, aizlikts deguns, iesnas, drudzis. Sāpes pastiprina klepus, šķavas, galvas pakratīšana. Atvieglo līdzekļi, kas likvidē aizliktu degumu. 5. Trige mināla neiralģija Lokalizācija – vaigi, žoklis, lūpas, smaganas, piere. Ļoti stipras, asas, īsas, pulsējošas. Sākums pēkšņs. Katrs dūriens ir pārejošs, seko viens otram ar dažu sekunžu vai minūšu intervālu. Var ilgst mēnešiem, tad uz laiku pāriet, parasti nav naktīs. Sāpes ir mokošas, nogurdinošas. Ir pastiprināts sejas jūtīgums skartajā pusē. 6. Gigantšūnu arterīts (Hortona slimība) Hronisks, autoimūns galvaskausa artēriju iekaisums. Skar a. temporalis, pakauša artēriju. Var būt ģeneralizētas sāpes, pulsējoša, dedzinoša rakstura. Sākums pakāpenisks vai pēkšņs, ilgums dažāds. Var būt nespēks, anoreksija, novājēšana, muskuļu sāpes, stīvums, redzes traucējumi, pat aklums. Var palpēt sabiezētas, sāpīgas skartās artērijas. 7. Hroniska subdurāla he matoma Rodas no asiņošanas subdurālā telpā - pēc traumas rodas hematoma, kas nospiež smadzenes. Sāpes pastāvīgas, sākums pakāpenisks (nedēļas vai mēnešus pēc traumas). Gaita progresējoša, var būt apziņas traucējumi, izmaiņas personībā, hemiparēze. Bieži gadās, ka trauma jau aizmirsta. 8. Pēcsatricinājuma, pēc traumas Lokalizācija – var būt traumētā zonā, bet nav obligāti. Dažāda stipruma. Sākas dažu stundu laikā pēc traumas. Ilgst nedēļas, mēnešus, pat gadus. Tendence mazināties, paejot laikam. Pavada grūtības koncentrēties, reibonis, viegla uzbudināmība, nogurums. Veicina garīga un fiziska slodze, emocionāls uzbudinājums, alkohols. Atvieglo atpūta. 9. Meningīts Lokalizācija – ģeneralizētas. Ļoti smagas, pastāvīgas, pulsējošās. Sākums diezgan straujš, ilgums dažāds, bieži dienām. Pavada drudzis, ir pozitīvi meningeālie simptomi (sprandas stīvuma, Kerniga, Brudzinska simptomi). 10. Subarahnoidāla he morāģija (asiņošana no plīs ušas intrakraniālas aneirismas) Sāpes ģeneralizētas, ļoti smagas, pacients var raksturot kā smagākās dzīvē. Sākums pēkšņs, var būt prodromāli simptomi. Pavadošie simptomi – slikta dūša, vemšana, samaņas zudums, kakla, sprandas sāpes. 11. Smadzeņu audzē js Sāpes parasti rodas no artēriju vai vēnu dislokācijas, spiediena uz nerviem galvaskausa iekšienē. Lokalizācija dažāda, atkarībā no audzēja lokalizācijas. Sāpes pastāvīgas, dažādas intensitātes, sākums dažāds. Gaita intermitējoša, bet progresējoša. Pavada neiroloģiski un mentāli simptomi. Var būt slikta dūša, vemšana. 2 Izmeklēšana Nervus trigeminus (CN V). Sensorā pārbaude – pārbauda jušanu ramus ophthalmicus, ramus maxillaris un ramus mandibularis inervācijas zonās, pārbauda n. trigeminus sāpju punktus kā arī korneālo refleksu (ar vates piciņu pieskaroties cornea malai). Motorā pārbaude – palpē musculus masseter un temporalis, izvērtē to simetriskumu, apjomu, tonusu. Jāpārbauda apakšžokļa reflekss – pacienta mute viegli vaļā, ārsts uzliek savu īkšķi uz pacienta zoda un ar refleksa āmuriņu viegli uzsit pa savu pirkstu – normā šis reflekss parasti nav, bet, ja pozitīvs – vēro mutes aizvēršanos. Tad jādomā par augšējā neirona bojājumu (piem. pseidobulbārs sindroms). Viena no biežākām patoloģijām, kas skar šo nervu – herpes zoster ophthalmicus. Nervus facialis (CN VII) Motorās šķiedras inervē sejas mīmikas muskuļus, parasimpātiskās – stimulē asaru, siekalu dziedzerus, deguna/mīksto aukslēju gļotādu, jušanas šķiedras – priekšējās 2/3 mēles un aukslēju. Pārbaudot šo nervu, jānovērtē sejas simetriskums. Jālūdz pacientam: pacelt uzacis, saraukt pieri, cieši aizvērt acis, parādīt augšējos un apakšējos zobus, pasmaidīt, piepūst vaigus. Perifērais n. facialis bojājums (līdz pons cerebri) Bella paralīze – idiopātiska n. facialis paralīze ar simetrisku sejas muskuļu paralīzi tajā pašā sejas pusē ( skarta gan augšējā, gan apakšējā sejas daļa), parasti pārejoša. 3 Centrālais n. facialis bojājums ( starp cortex un pons cerebri) – piem. kreisās daļas bojājums izraisīs labās apakšējās sejas daļas muskuļu paralīzi (inervācija tikai no kreisās, resp. pretējās puses), bet augšējās sejas daļas muskuļi funkcionēs (inervācija no abām smadzeņu daļām). Patoloģiskie sejas veidi – tie ir dažādi raksturīgi sejas veidi, kas veidojas dažu slimību vai patoloģisku stāvokļu gadījumos: Facies mitralis – izteikta sejas akrocianoze mitrālas stenozes gadījumā. Facies Corvisart – izteikta sejas cianoze , pietūkuši acu plakstiņi smagas sirds mazspējs gadījumā; Facies murina - Facies nephritica – bāla seja ar plakstiņu tūsku, sastop glomerulonefrīta slimniekiem; Facies Hippocratica – nemiers sejā, iekrituši vaigi, ass deguns, sastop akūta vēdera gadījumā, agonāliem slimniekiem; Facies plethorica – pieskārtusi seja policitēmijas gadījumā, hipertensīvas krīzes gadījumā; Facies acromegalica – izteikti supraorbitālie loki, liels deguns un apakšžoklis, starp zobiem spraugas, sastop akromegālijas gadījumā; Facies thyrotoxica – satraukta seja ar eksoftalmu vairogdziedzera hiperfunkcijas (hipertireozes) gadījumā; Facies myxodematosa – amīmiska, pietūkusi seja, uzacu laterālo daļu izkrišana vairogdziedzera hipofunkcijas (hipotireozes) gadījumā; Facies rotunda sive lunata – apaļa Kušinga sindroma (hiperkortizolēmijas) gadījumā Facies mit ralis Facies acro megalica Facies thyreotoxica 4 Facies rotunda s.lunata Facies plethorica Acu izmeklēšana Exophthalmus – uz āru izvirzīti acu āboli. Sastop Greivsa slimības gadījumā (t.s. Greivsa oftalmopātija). Greivsa orbitopātija rodas retrobulbāro audu autoimūna iekaisuma un sekojošas tūskas dēļ. Šai slimībai raksturīgi Grēfes (citur kā Kohera) simptoms - skatoties uz leju augšējais plakstiņš neseko acs ābolam (retrakcijas dēļ) - virs radzenes redzama balta sklēras līnija, Mebiusa (konverģences traucējumi), Dālrimpla (platas acu spraugas), Štelvāga (reta mirkšķināšana) simptomi. Unilaterālu eksoftalmu sastopams arī orbītas audzēju gadījumos. Greivsa oftalmopātija ar plakstiņa M RI izmeklēju ms retrobulbāriem audiem retrakciju Hornera sindroms – ptosis, miosis, enophthalmus, dažkārt arī samazināta svīšana skartajā pusē – sastop kakla simpātiskā ganglija bojājuma gadījumos (piem. plaušu galotnes audzēja (Pancoast tumor) gadījumā), bet var būt arī iedzimts. Horner sindro ms Plakstiņi. Plakstiņu tūska – bilaterāla glomerulonefrīta un hipotireozes gadījumā, unilaterāla – krusas grauda (chalasion – plakstiņa meiboma dziedzera hronisks iekaisums), miežagrauda (hordeolum) gadījumos; „Briļlu” simptoms – subkutānas hemorāģijas orbītas audos galvaskausa pamatnes lūzuma gadījumos; Epikants – augšējā plakstiņa ādas kroka, kas nosedz acs iekšējos kaktiņus (mongoloīdiem, Dauna sindroma gadījumā); Ektropions – uz āru izvērsts ārējais, apakšējais plakstiņš (vecākiem cilvēkiem); 5  Entropions – uz iekšu vērsts apakšējais plakstiņš (spazms, rētas), rada pastāvīgu konjunktīvas kairinājumu un iekaisumu; Ksantelazmas – holesterīna izgulsnējumi plakstiņos hiperholesterinēmijas gadījumos; Plakstiņu hiperpigmentācija – retos gadījumos tireotoksikozes gadījumos. Krusas grauds M ieža grauds Ksantelazmas. Epikants Entropions Ektropions Briļlu simpto ms Konjunktīva – normā sārta, valga, bez izdalījumiem vai izsitumiem. Konjunktīvas injekcija un izdalījumi (konjunktivīta gadījumā). Subkonjunktivālas hemorāģijas garā klepus vai bronhiālas astmas lēkmes gadījumā. Konjunktivīts ar bakteriālu Subkonjunktivāla hemo rāģija Osteogenesis imperfecta infekciju Sklēra – normā balta, var būt redzami asinsvadi. Ikteriska dzeltes gadījumā. Zilgana osteogenesis imperfecta gadījumā. Osteogenesis imperfecta jeb trauslo kaulu slimība ir ģenētiska kaulaudu slimība ar 8 apakštipiem, kuras gadījumā tiek nepietiekami sintezēts un/vai ir defektīvs I tipa kolagēns. Tā rezultātā rodas trausli kauli ar deformācijām, lūzumiem, ir augšanas traucējumi, samazināts muskuļu tonuss, elpošanas traucējumi, trīsstūrveida seja. Radzene – normā caurspīdīga, bez asinsvadiem. Vilsona slimības (hepatolentikulārā deģenerācija) gadījumā sastop Kaizera-Fleišnera gredzenu – dzeltenīgi brūnus vara izgulsnējumus radzenes perifērijā. Ilgstošas hiperkalciēmijas gadījumā var kaļķa depozīti radzenē (arcus senilis). Kaizera-Fleišnera gredzens Arcus senilis 6 Zīlītes – normā apaļas, simetriskas, centrālas. Cilvēkam novecojot, zīlīšu diametrs parasti samazinās. 10 gadu vecumā zīlīšu diametrs vidēji ir 7 mm, 30 gadu vecumā 6 mm, 80 gadu vecumā 4 mm. Miosis – šauras zīlītes, mydriasis – platas zīlītes. Miozi normā sastop veciem cilvēkiem, spožā gaismā, miegā, konverģējot, bet miotiskas zīlītes var novērot narkotiku lietošanas gadījumos. Midriāzi normā sastop tumsā, satraukuma brīžos. Nevienādas zīlītes - anizokorija. Normā var būt līdz 0,4 mm atšķirība starp zīlītēm, veselām personām 38% gadījumu var novērot pārejošu anizokoriju (t.s. parastā anizokorija jeb simple anisocoria). Anizokorija var būt, ja ir problēmas ar musculus constrictor pupillae (parasimpātiska denervācija, varavīksnenes (iris) slimības, acu medikamentu lietošana) vai musculus dilatator pupillae (simpātiska denervācija, parastā anizokorija). Ja anizokorija ir izteiktāka gaismā nekā tumsā – traucējumi lielākās zīlītes musculus constrictor pupillae inervācijā (piem. n. oculomotorius parēze, toniska zīlīte, farmakoloģiska midriāze, varavīksnenes slimības). Ja anizokorija ir izteiktāka tumsā – šaurākās zīlītes dilatatormuskuļa darbības traucējumi (Hornera sindroms, parastā anizokorija). Anizokorija Ardžila-Robertsona (Argyll- Robertson) simptoms. Raksturīga 1) abu zīlīšu iesaiste; 2) miotiskas zīlītes, kas nereaģē uz gaismu un nedilatē tumsā; 3) īslaicīgas akomodācijas spējas saglabātas. Pirmo reizi aprakstītas terciāra (neirosifilisa) slimniekiem. Adjē (Adie) toniskā zīlīte. Šādas pazīmes: 1) unilaterāla zīlīšu dilatācija (anizokorija); 2) slikta vai nav reakcijas uz gaismu; 3) lēna, ilgstoša konstrikcija uz tuvu priekšmetu (tāpēc sauc par tonisko zīlīti); 4) akomodācijas traucējumi; 5) hipersensitīva zīlītes konstrikcija uz pilokarpīnu Sākotnēji zīlīte ir dilatēta, bet vēlāk toniski sašaurināta. Šī pupillārā disfunkcija parasti ir vīrusu, piem. n. trigeminus varicella zoster infekcija sekas, orbītas traumas, audzēja sekas un rodas no ciliārā ganglija un tā neironu bojājuma. Parasti slikti reaģē uz gaismu, kā papildus simptomi vēl ir cīpslu refleksu iztrūkums un pārmērīga svīšana (diaphoresis). Tiešās un netiešās zīlīšu reakcijas reflekss 7 Acu ābolu kustības Regulē III, IV un VI nervi. Normā - acs ābolu kustība ir vienlaicīgi uz augšu, apakšu, sāniem, konverģējot. Strabismus – šķielēšana (diverģējoša – uz āru, konverģējoša – uz iekšu). N. oculomotorius (CN III). III CN intervē m. levator palpebrae, četrus no sešiem acs grozītājmuskuļiem (mediālais, apakšējais, augšējais taisnais muskulis un apakšējais slīpais muskulis). Šī nerva bojājumu var izraisīt mugurējās komunicējošās artērijas aneirisma (bīstama, jo tās plīsums var izraisīt subarahnoidālu asinsizplūdumu), sinus cavernosus bojājums, cukura diabēts, insults, smadzeņu audzējs. Rezultāts – strabisms, diplopija (dubultošanās), ptosis, mydriasis, uz leju un āru vērsts skatiens, akomodācijas trūkums. Fro m W ilson-Pauwels et al. 1988. N. trochlearis (CN IV). Inervē m. superior oblique. Iemesli līdzīgi kā CN III bojājumam. Rezultāts – acs ābola rotācija uz augšu un āru, kā arī diplopija. N. abducens (CN VI). Inervē m. rectus lateralis oculi. Iemesli līdzīgi CN III un IV bojājumam, kā arī paaugstināts intrakraniālais spiediens, ceturtā ventrikuļa bojājumi un galvaskausa pamatnes lūzums. Rezultāts – strabisms (konverģējošs), diplopija. Fro m W ilson-Pauwels et al. 1988. 8 Dubultošanās (Diplopia). Apmēram 60% gadījumu diplopija nav saistīta ar kraniālu neiropātiju. Monokulāra diplopija – saglabājas, ja viena acs ir aizklāta. Iemesli – astigmātisms, lēcas dislokācija. Binokulāra diplopija. Iemesli: 1) kraniālo nervu (CN III, IV vai VI parēze); 2) acs muskuļu slimības (myasthenia gravis) – parasti pasliktinās dienas otrajā pusē, izteiktāka pēc ilgākas skatīšanās uz augšu, parasti ir abpusēja plakstiņu noslīdēšana (ptosis); 3) Greivsa orbitopātija – proptosis, plakstiņa retrakcija, konjunktīvas tūska (hemoze, chemosis); 4) orbītas trauma; 5) Internukleāra oftalmoplēģija (bojāts fasciculus medialis longitudinalis, kas savieno III, IV un VI nerva kodolus). Iemesli – insults, audzējs, multiplā skleroze, vīrusu infekcija, trauma. Nistagms – gribai nepakļautas, ritmiskas acs ābolu kustības. Horizontāls nistagms - traucējumi iekšējās auss sistēmā, vertikāls - bojājums smadzeņu stumbrā (audzējs, thalamus asinsizplūdums, multipla skleroze, cerebellāra ataksija), rotators nistagms. Nistagms var būt arī iedzimts, idiopātisks, medikamentu (piem. benzodiazepīni, barbiturāti u.c.) pārdozēšanas dēļ, alkohola intoksikācijas rezultātā. Deguna izmeklēšana Normā – adekvāta lieluma, formas, simetrisks, deguna ejas brīvas, bez izdalījumiem. Liels deguns – akromegālija; Rhinophyma – palielināts deguns ar raupju virsmu (hipertrofiskā rosacea). Tā ir lēni progresējoša slimība, kuru izraisa deguna galā esošo tauku dziedzeru hipertrofija, bieži sastop ilgstošas acne rosacea gadījumos. Tas nav audzējs! Sedlveida deguns – iedzimta sifilisa gadījumā, Vegenera granulomatozes gadījumā; Asimetrisks deguns – pēc traumām;. Epistaxis (profūza deguna asiņošana) – pēc traumām, nekontrolētas hipertensijas gadījumā, trombocitopēnijas gadījumā; Iekaisums: Furunkulis – parasti lokalizēts tuvu nāsīm. Herpes infekcija – vezīkulveida izsitumi, kas var būt lokalizēt tuvu nāsīm. Smaga rhinophyma Smaga rinophyma Sedlveida deguns 9