Strīdu Risināšana Civilprocesā PDF

STRĪDU RISINĀŠANA KOMERCDARBĪBAS TIESISKAIS REGULĒJUMS DR. IUR. INESE KALNIŅA Strīdu risināšanas veidi Pirmstiesas: Sarunas; Samierināšana; Starpniecība (Mediācija); Ekspertu izvēle. Tiesājoties: Nacionālā tiesa; Šķī...

STRĪDU RISINĀŠANA KOMERCDARBĪBAS TIESISKAIS REGULĒJUMS DR. IUR. INESE KALNIŅA Strīdu risināšanas veidi Pirmstiesas: Sarunas; Samierināšana; Starpniecība (Mediācija); Ekspertu izvēle. Tiesājoties: Nacionālā tiesa; Šķīrējtiesā. Tiesības uz tiesas aizsardzību Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Pakļautība Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai. Puses, savstarpēji vienojoties, var griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa. Apgabaltiesa kā apelācijas instance izskata lietas apelācijas kārtībā. Augstākā tiesa kā kasācijas instance izskata lietas kasācijas kārtībā. Tiesvedības instances Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa. Pēc lietas dalībnieku sūdzības par tiesas spriedumu lietu izskata otrās instances tiesa apelācijas kārtībā. Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Civillietas ierosināšana tiesā Tiesnesis ierosina civillietu pēc: personu pieteikuma; valsts vai pašvaldību iestāžu pieteikuma; personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības. Prasības celšana Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu. Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās dzīvesvietas. Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās atrašanās vietas (juridiskās adreses). Prasības par nekustamo īpašumu ceļ pēc atrašanās vietas.  Prasības pieteikums: 1) tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums; 2) prasītāja, atbildētāja, trešās personas dati; 3) prasības priekšmets; 4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins; 5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina; 6) likums, uz kura prasība pamatota; 7) prasītāja prasījumi; 8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts; 9) prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai. Prasības nodrošināšanas pamats Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pretprasības celšana Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību. Pušu līdztiesība civilprocesā Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Sacīkste civilprocesā Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Civillietas izskatīšanas atklātums Civillietas tiesās izskata atklāti. Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju. Nav atklātas lietas par: 1) bērna izcelšanās noteikšanu; 2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu; 3) laulības šķiršanu vai neesamību; 4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ. Civillietas izskatīšana Pirmās instances tiesā civillietu izskata tiesnesis vienpersoniski. Apelācijas un kasācijas instances tiesā civillietu izskata koleģiāli. Jautājumu izlemšana tiesā Jautājumus tiesnesis izlemj vienpersoniski. Ja lietu izskata koleģiāli, tad tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Tiesvedības valoda Tiesvedība notiek valsts valodā. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā. Dokumentiem svešvalodās jāpievieno apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Lietas dalībniekiem, kas nav juridisku personu pārstāvji, tiesa nodrošina tulka palīdzību. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums Pirmās instances un apelācijas instances tiesa pati pārbauda pierādījumus lietā. Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Pienākums rakstīt protokolu Katrā pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Protokola rakstīšana Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs. Protokols parakstāms ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas, bet sarežģītās lietās - ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Procesuālo sankciju veidi: brīdinājums; izraidīšana no sēžu zāles; naudas sods; piespiedu atvešanu uz tiesu. Tiesāšanās izdevumi Tiesāšanās izdevumi ir: 1) tiesas izdevumi un 2) ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir: valsts nodeva; kancelejas nodeva; ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: izdevumi par advokāta palīdzību; izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm; ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumu atlīdzināšana Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Aicināšana uz tiesu Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes darbības laiku un vietu. Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, viņu aicina uz tiesu ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.  Lietas puses, dalībnieki ir: trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes, personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai. Puses Civilprocesā puses ir prasītājs un atbildētājs. Pušu tiesības: iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas; piedalīties tiesas sēdē; pieteikt noraidījumus; iesniegt pierādījumus; piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā; pieteikt lūgumus;  dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus; izteikt savus argumentus un apsvērumus; celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem; pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus; saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, u.c. Pušu pienākumi: ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā; savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi; izpildīt citus procesuālos pienākumus. Trešā persona Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā. Pārstāvji Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Pierādījumi Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Pierādījumu iesniegšana Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Pušu un trešo personu paskaidrojumi Pušu un trešo personu paskaidrojumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem. Liecinieku liecības Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi. Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas. Personas, kuras var atteikties liecināt: pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi; pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā; personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm. Rakstveida pierādījumi Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.). Lietiskie pierādījumi Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā. Ekspertīze Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Sprieduma izpilde Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu tie izpildāmi nekavējoties. Ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, tiesa izraksta izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās. Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta. Šķīrējtiesas Šķīrējtiesas nav valsts tiesu sastāvdaļa, bet privātā kārtā dibinātas civiltiesisku strīdu vērtētājas un izlēmējas. Tās pastāv kā alternatīva valsts tiesām un to darba atslogotājas: šķīrējtiesā procesuālā kārtība ir vienkāršāka, un tālab spriedums iegūstams ātrāk. Šķīrējtiesas ir iecienītas tieši komerciālu strīdu izšķiršanā. Šķīrējtiesas kompetence Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu. Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti 1) ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem Civilprocesa likuma 251. pants (piemēram, adopcija, rīcībspējas ierobežošana, u.c.), 2) Šķīrējtiesu likuma 5. pantā noteiktie izņēmumi (piemēram, darba strīdus, fiziskas personas izlikšanu no dzīvokļa, u.c.) Šķīrējtiesas līgums Šķīrējtiesas līgums ir noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula). Šķīrējtiesas sprieduma izpilde Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 dienām. Ja šķīrējtiesas spriedums netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana un saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā Valsts nodeva 2 procenti no parāda summas Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras: 1)pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, 2)kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.  Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama: 1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu; 2) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma; 3) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā; 4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu; 5) ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu; 6) par maksājuma saistībām, ja parāda summa pārsniedz 15 000 euro. Process Prasītājs iesniedz pieteikumu; Tiesnesis nosūta atbildētājam brīdinājumu; Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmuma spēks Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam. Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem. Apstrīdēšana Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā prasības celšanas vispārējā kārtībā. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama: 1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu; 2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu; 3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli), kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu; 4) pēc protestētiem vekseļiem. Saistības nav pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ja: 1) šī izpildīšana vērsta pret valsts vai pašvaldības īpašumu; 2) saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta. Lēmums Tiesnesis izlemj vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam. Tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, ka tas apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam. Lēmuma spēks Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Apstrīdēšana Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā prasības celšanas vispārējā kārtībā. Paldies par uzmanību!