Centrālā nervu sistēma: ievads

Labi, šeit ir jūsu studiju piezīmes:

Ievads centrālajā nervu sistēmā

• Smadzenes ir nervu sistēmas sastāvdaļa.
• Nervu sistēmā (systema nervosum) ir vairākas funkcijas, piemēram:

Nervu sistēmas funkcijas

• Regulē šūnu, audu un orgānu darbību
• Koordinē dzīvības procesus
• Uztver ārējās un iekšējās vides kairinājumus
• Izraisa atbildes reakcijas, nodrošinot organisma mijiedarbību ar vidi

Nervu sistēmas iedalījums

• Funkcionāli nervu sistēmu iedala somātiskajā un veģetatīvajā nervu sistēmā
• Somātiskā sistēma inervē pasīvo un aktīvo kustību aparātu, ādu, iekšējos un maņu orgānus
• Veģetatīvā sistēma inervē iekšējos orgānus, asinsrites un limfātisko sistēmu, dziedzerus, sirdi, ādas muskulatūru un regulē skeleta muskulatūras tonusu
• Topogrāfiski nervu sistēmu iedala centrālajā (systema nervosum centrale) un perifērajā nervu sistēmā (systema nervosum periphericum)
• Centrālajā daļā ietilpst galvas un muguras smadzenes.

Nervu sistēmu audi

• Nervu sistēmas audi sastāv no nervu šūnām (neironiem vai neirocītiem) un glijas šūnām
• Glijas šūnas (gliocytus) veido neirogliju (neuroglia), kas ir tīklains veidojums, kurā iegulstas nervu šūnas
• Neiroglijai ir balsta, trofiskā un aizsargfunkcija

Nervu šūna (neirons)

• Sastāv no nervu šūnas ķermeņa (corpus neuroni s. pericaryon), vairākiem īsiem izaugumiem (dendrītiem) un parasti viena garāka izauguma (neirīta jeb aksona)
• Neironiem piemīt spēja uztvert kairinājumu ar receptoriem, pārvadīt impulsu un nodot to nākošajai šūnai vai novadīt impulsu līdz izpildorgānam
• Impulsi pa šūnu iet no dendrīta caur šūnas ķermeni uz aksonu

Impulsa pārvadīšana

• Impulsa pārvadīšana notiek kontakta vietās (sinapsēs) starp iepriekšējās šūnas aksonu un nākošās šūnas dendrītu, vai dažreiz ķermeni.
• Dendrīti un aksoni daudzreiz iet lielā attālumā no ķermeņiem
• Izaugumus kopā ar apvalku sauc par nervu šķiedrām (neurofibrae), ko veido neiroglijas šūnas (lemmocīti)

Neironi un nervu audi

• Neironi somātiskajā nervu sistēmā atrodas noteiktās vietās
• Šūnu ķermeņi sakopoti muguras smadzeņu pelēkajā un nervu ganglijos, kā arī galvas smadzeņu pelēkajā vielā un atsevišķos ganglijos
• Izaugumi sakopoti muguras un galvas smadzeņu baltajā vielā, kā arī muguras smadzeņu un galvas smadzeņu nervu sastāvā

Muguras smadzenes (Medulla spinalis)

• Atrodas mugurkaula kanālā (canalis vertebralis) un attīstās no nervu caurulītes
• Tās garums pieaugušiem ir 40 - 45 cm, svars 34 - 38 g
• Augšējais gals foramen magnum pāriet galvas smadzenēs
• Apakšējais gals ir konusveidīgs (conus medullaris), kas beidzas 2. jostas skriemeļa augšmalas līmenī (bērniem - 3. jostas skriemelis)
• No conus medularis uz leju stiepjas gala diegs (filum terminale)
• Filum terminale satur muguras smadzeņu apvalkus, un tā garums ir ap 25 cm

Muguras smadzeņu segmenti

• Muguras smadzenes sadalītas 31 segmentā
• Segments ir muguras smadzeņu daļa, kas atbilst vienam muguras smadzeņu nervu pārim
• Muguras smadzenēm ir tādas pašas daļas kā mugurkaulam, un katrai daļai atbilst noteikts segmentu skaits
• Pars cervicalis - 8 segmenti cervicalia
• Pars thoracica - 12 segmenti thoracica
• Pars lumbalis - 5 segmenti lumbalia
• Pars sacralis - 5 segmenti sacralia
• Pars coccygea - 1 segmentum coccygeum
• Muguras ir īsākas nekā mugurkaula kanāls, un segmentu lielums neatbilst skriemeļu izmēriem
• Muguras smadzeņu jostas segmenti novietojas 10. un 11. krūšu skriemeļa līmenī
• Krustu segmenti un astes segments atrodas 12. krūšu un 1. jostas skriemeļa līmenī
• Muguras smadzenēm ir cilindriska forma ar diametru 1 cm

Muguras smadzeņu paresninājumi

• Intumescentia cervicalis (visvairāk izteikts 5. un 6. kakla segmenta rajonā)
• Intumescentia lumbosacralis (sākas no 1. jostas segmenta līdz 3. krustu segmentam)
• Abu paresninājumu apvidū ir daudz nervu šūnu, kuru izaugumi veido nervus rokām un kājām

Muguras smadzeņu rievas (ārēja virsma)

• Fissura mediana anterior (dziļākā, iet pa vidu priekšējā virsmā)
• Sulcus medianus posterior (stiepjas pa vidu mugurējā virsmā)
• Sulcus anterolateralis dexter et sinister (robeža starp priekšējo un laterālo smadzeņu virsmu)
• Sulcus posterolateralis dexter et sinister (robeža starp laterālo un mugurējo smadzeņu virsmu)
• Pa sulcus anterolateralis iznāk muguras smadzeņu nerva priekšējā saknīte (radix anterior s. motoria)
• Pa sulcus posterolateralis ieiet mugurējā saknīte (radix posterior s. sensoria)
• Uz mugurējās saknītes atrodas muguras smadzeņu nerva jušanas mezgls (ganglion sensorium n. spinalis)
• Laterāli no ganglija abas saknītes savienojas un izveido muguras smadzeņu nerva stumbru (truncus n. spinalis), kas iznākot no foramen intervertebrale dalās zaros
• Saknīšu garums ir dažāds, veidojot lejupejošas saknītes kūlīti (cauda equina)

Muguras smadzeņu iekšējā uzbūve

• Muguras smadzeņu vidū atrodas centrālais kanāls - canalis centralis (diametrs ir 1 mm), kas satur smadzeņu šķidrumu - liquor cerebrospinalis
• Kanāla augšējais gals savienojas ar galvas smadzeņu dobumu (ventriculus quartus), bet apakšējais gals beidzas ar aklu paplašinājumu (ventriculus terminalis)
• Vecumā kanāls var aizaugt.
• Smadzenes sastāv no pelēkās (substantia grisea) un baltās vielas (substantia alba)

Pelēkā viela (substantia grisea)

• Sastāv no nervu šūnu ķermeņiem ap canalis centralis
• Šķērsgriezumā atgādina tauriņu ar izplestiem spārniem
• Priekšējā daļa (2 plati ragi) ir cornu anterius
• Izteikti visā muguras smadzeņu garumā, kopā veidojot pelēkās vielas priekšējos stabus - columna anterior dextra et sinistra
• Redzami šauri un gari mugurējie ragi - cornu posterius, kas izveido pelēkās vielas mugurējos stabus - columna posterior dextra et sinistra
• Starp columna anterior et posterior atrodas - columna intermedia dextra et sinistra

Pelēkās vielas sastāvs

• No 1. krūšu līdz 2. jostas segmentam ir laterālie ragi - cornu laterale
• Pelēko vielu ap centrālo kanālu sauc par substantia intermedia centralis
• Sadalīta desmit plātnītēs jeb zonās (laminae spinales)
• Pirmās sešas plātnītes (I-VI) sadala mugurējo ragu
• Columna intermedia atbilst VII plātnītei
• VIII un IX atrodas priekšējā ragā
• Pelēkā viela ap canalis centralis atbilst lamina spinalis X

Muguras smadzeņu kodoli

• Kodolus veido nervu šūnu ķermeņi ar noteiktu lokalizāciju segmentos
• Cornu posterius apvidū atrodas jušanas kodoli:
• Nucleus marginalis (I plātnītē, nosedz mugurējā raga augšmalu)
• Substantia gelatinosa (II plātnītē, pieguļ pie nucleus marginalis)
• Nucleus proprius (mugurējā raga centrā, III un IV plātnītes)
• Saņem sajūtu impulsus no muguras smadzeņu nerva jušanas ganglija un piedalās to vadīšanā augšupejošā virzienā
• Columna intermedia apvidū atrodas jušanas un veģetatīvie kodoli:
• Nucleus thoracicus posterior (nucleus dorsalis) tuvāk mugurējā raga pamatnei
• Nucleus intermediomedialis tuvāk centrālai daļai (krūšu un augšējo jostas segmentu apvidū)
• Aksoni piedalās neapzināto proprioceptīvo sajūtu ceļu veidošanā
• Nucleus intermediolateralis (veģetatīvais simpātiskais, krūšu segmentos un pirmajos divos jostas segmentos)
• Nuclei parasympathici sacrales (veģetatīvie parasimpātiskie kodoli, krustu S2 - S4 segmentos)
• Veģetatīvo šūnu aksoni iziet no muguras smadzenēm pa priekšējām saknītēm uz n. spinalis un pievienojas veģetatīvās sistēmas perifērai daļai
• Cornu anterius apvidū atrodas somātiskās nervu sistēmas kustību kodoli (nuclei motorii)
• Šo šūnu izaugumi iet pa priekšējām saknītēm un n. spinalis uz skeleta muskulatūru
• Pie pelēkās vielas laterālās malas, nedaudz iespiežoties baltajā vielā, atrodas formatio reticularis spinalis, kas regulē smadzeņu uzbudināmību, palielinot vai samazinot
• Smadzeņu uzbudināmību regulē starpneironi un fasciculi proprii ap pelēko vielu

Baltā viela (substantia alba)

• Sastāv no nervu šūnu izaugumiem un neiroglijas, atrodas perifērijā un aptver pelēko vielu
• Izšķir 6 baltās vielas stabus:
• Funiculus anterior (priekšējais, starp fissura mediana anterior un sulcus anterolateralis)
• Funiculus lateralis (laterālais, starp sulcus anterolateralis un sulcus posterolateralis)
• Funiculus posterior (mugurējais, starp sulcus posterolateralis un sulcus medianus posterior)
• Stabos nervu šķiedras sakopotas atsevišķos kūlīšos (vadīšanas ceļos jeb traktos), kas savieno smadzeņu daļas un piedalās augšupejošo un lejupejošo impulsu vadīšanā
• Traktus iedala augšupejošos (centrtieces, tractus ascendentes s. afferentes) un lejupejošos (centrbēdzes, tractus descendentes s. efferentes)
• Augšupejošie ceļi pārvada sajūtu impulsus no muguras smadzenēm uz galvas smadzenēm:
• Apzināto sajūtu vadīšanas ceļi (uz pusložu garozu)
• Neapzināto sajūtu vadīšanas ceļi (uz smadzenītēm, cerebellum)
• Augšupejošie ceļi ir veidoti no vairāku neironu ķēdes
• Pirmais neirons atrodas jušanas ganglijā (ganglion sensorium n. spinalis), tā dendrīts sākas ar receptoriem, kas uztver kairinājumu
• Aksoni ieiet smadzenēs un veido sinapses ar otriem neironiem
• Apzinātie ceļi ar starpneironu palīdzību sasniedz pusložu garozu, kur atrodas augstākie analizatori
• Neapzinātie ceļi caur smadzeņu stumbru sasniedz smadzenītes pa smadzenīšu kājiņām

Lejupejošie trakti

• Vada kustību impulsus no galvas smadzenēm uz muguras smadzenēm
• Iedala apzināto kustību ceļos (piramidālie) un neapzināto kustību ceļos (ekstrapiramidālie)
• Veidoti no divu neironu ķēdes
• Otrie neironi ir muguras smadzeņu kustību kodoli, kuru izaugumi iet muguras smadzeņu nerva sastāvā uz skeleta muskulatūru
• Apzināto kustību ceļu pirmie neironi atrodas galvas smadzeņu pusložu garozā (cortex), bet neapzināto kustību ceļu - smadzeņu stumbra daļās

Mugurējais stabs (funiculus posterior)

• Fasciculus proprius šķiedras savieno blakus esošus segmentus
• Fasciculus gracilis (slaidais kūlītis) atrodas funiculus posterior mediālajā daļā
• Fasciculus cuneatus (ķīļveida kūlītis) atrodas laterālāk
• Abi pēdējie apzināto proprioceptīvo (dziļo sajūtu) un daļēji arī taustes ceļa daļu
• Fasciculus gracilis pārvada impulsus no apakšējām ekstremitātēm un rumpja apakšējās daļas (Th5 - Cocc1)
• Fasciculus cuneatus iet impulsus no augšējām ekstremitātēm un rumpja augšdaļas (C1 - Th5)
• Abi satur nervu šķiedras no ganglion sensorium n. spinalis un iet līdz iegarenajām smadzenēm (nucleus gracilis et nucleus cuneatus)
• Proprioreceptori atrodas aktīvajā un pasīvajā kustību aparātā

Sānu stabs (funiculus lateralis)

• Bez fasciculus proprius ir augšupejošie un lejupejošie trakti:
• Tractus spinocerebellaris posterior savieno pelēkās vielas kodolus (nucleus tharacicus posterior) ar smadzenītēm (iet pa savu pusi, sasniedz smadzenītes pa apakšējām kājiņām
• Tractus spinocerebellaris anterior savieno pelēkās vielas kodolus (nucleus intermediomedialis) ar smadzenītēm (iet pa pretējo pusi, sasniedz smadzenītes pa augšējām kājiņām)
• Tractus spinothalamicus lateralis (sāpju un temperatūras sajūtu trakts): veido daļu no kopējā apzinātā sāpju un temperatūras ceļa, savieno muguras smadzeņu kodolus (substantia gelatinosa) ar starpsmadzeņu daļu (thalamus, iet pa pretējo muguras smadzeņu pusi)

Lejupejošie trakti

• Tractus corticospinalis lateralis regulē apzinātās kustības caur muguras smadzeņu nerviem (savieno pusložu garozas piramidālās šūnas ar kustību kodoliem priekšējos ragos, šķiedras pāriet uz pretējo pusi iegarenajās smadzenēs)
• Tractus rubrospinalis regulē automātiskās kustības un piedalās kustību koordinācijā (sarkano kodolu vidussmadzenēs ar muguras smadzeņu kustību kodoliem)

Priekšējais stabs (funiculus anterior)

Šajā baltās vielas stabā bez fasciculus proprius ir augšupejošie un lejupejošie trakti

• Tractus spinothalamicus anterior piedalās kopējā, apzinātā taustes ceļa veidošanā
• Savieno muguras smadzeņu kodolus (nucleus proprius) ar starpsmadzeņu daļu (thalamus, iet pa pretējo muguras smadzeņu pusi)
• Tractus tectospinalis (reflektorais redzes un dzirdes ceļš): pārvada impulsus, kas izraisa aizsargreakcijas pie negaidītiem redzes vai dzirdes orgānu kairinājumiem (zemgarozas redzes centru ar muguras smadzeņu kustību kodoliem)
• Tractus corticospinalis anterior regulē apzinātās kustības caur muguras smadzeņu nerviem (no kopējā ceļa atdalās iegarenajās smadzenēs, krustojas muguras smadzeņu segmentos un beidzas priekšējo ragu kustību kodolos)
• Tractus vestibulospinalis (medialis et lateralis) reflektorais līdzsvara regulēšanas ceļš (vestibulāros kodolus iegarenajās smadzenēs ar kustību kodoliem muguras smadzeņu priekšējos ragos)
• Tractus olivospinalis reflektorais līdzsvara regulēšanas ceļš (olīvas kodolus iegarenajās smadzenēs ar kustību kodoliem muguras smadzeņu priekšējos ragos)
• Tractus reticulospinalis regulē muguras smadzeņu uzbudināmību un refleksu aktivitāti (formatio reticularis šūnas smadzeņu stumbrā ar formatio reticularis spinalis un kustību kodoliem)
• Fasciculus longitudinalis medialis saskaņo acābolu kustības ar galvas un kakla kustībām (galvas smadzeņu nervu kustību kodolus ar muguras smadzeņu motoriskajiem kodoliem kakla segmentos)

Galvas smadzenes (Encephalon): Ievads

• Galvas veidojas no nervu caurulītes kraniālā gala
• Attīstības gaitā nervu caurulītes gals paplašinās, tad sadalās 3 pūšļos: priekšējās, vidus un rombiskās smadzenēs
• Pēc tam priekšējās smadzenes dalās par gala un starp smadzenēm
• Rombiskās dalās par mugurējām un papildsmadzenēm.
• Tādējādi veidojas 5 pūšļi. Nervu caurulītes dobums kļūst par atsevišķiem smadzeņu dobumiem, kuri savienoti savā starpā
• Smadzeņu stumbrs ir iegarenās smadzenes, tilts un vidussmadzenes

Papildsmadzenes (Myelencephalon): Iegarenās smadzenes (Medulla oblongata)

• Iegarenās smadzenes atrodas galvaskausa aizmugurējā bedrē, pieguļ pie clivus
• To garums ir aptuveni 2,5 cm
• Virzienā uz leju foramen magnum līmenī tās pāriet par muguras
• Priekšpusē tās saskaras ar tiltu (pons) un vidējām smadzenīšu kājiņām (pedunculi cerebellares medii)

Iegareno smadzeņu virsmas: ventrālā

• Fissura mediana anterior, sulcus anterolateralis dexter et sinister, sulcus posterolateralis dexter et sinister
• Starp fissura mediana anterior un sulcus anterolateralis atrodas garenisks valnītis - pyramis
• Starp sulcus anterolateralis un sulcus posterolateralis ir ovāls paaugstinājums - oliva

Iegareno smadzeņu virsmas: nervi

• No smadzenēm iznāk no IX līdz XII galvas smadzeņu nervu pārim
• IX - n. glassopharyngeus
• X - n. vagus
• XI - n. accessorius (parādās uz sulcus posterolateralis)
• XII - n. hypoglossus (atstāj pa sulcus anterolateralis starp pyramis un oliva)
• Dorsālās virsmas augšējā daļa ir platāka un piedalās rombveida bedres - fossa rhomboidea veidošanā
• Apakšējā daļa ir šaurāka
• Pa viduslīniju iet sulcus medianus posterior
• Abās pusēs tur ir sulcus intermedius posterior dexter et sinister
• Starp tam atrodas valnītis, ko veido fasciculus gracilis
• Valnītis beidzas ar pauguriņu - tuberculum gracile
• Starp sulcus intermedius posterior un sulcus posterolateralis atrodas valnītis, pa kuru iet fasciculus cuneatus
• Tas beidzas ar pauguriņu - tuberculum cuneatum
• Dorsālās virsmas augšējās daļas malas ir sabiezinātas un izveido apakšējās smadzenīšu kājiņas (pedunculi cerebellares inferiores), kas savieno iegarenās smadzenes ar smadzenītēm

Iekšēja uzbūve

• Sastāv no pelēkās (substantia grisea) un baltās vielas (substantia alba)
• Atšķirībā no muguras smadzenēm pelēkā viela nav koncentrēta vienā masā, bet izkaisīta atsevišķos kodolos visā baltajā vielā
• No VIII (daļēji) līdz XII galvas smadzeņu nervu kodoliem (sīkāk sadaļā fossa rhomboidea)
• Nucleus gracilis un nucleus cuneatus (otrais neirons)
• Nucleus olivaris (saistīti ar līdzsvara regulāciju)
• Nuclei reticulares (piedalās smadzeņu uzbudināmības regulēšanā)

Baltā viela (substantia alba)

• Veido augšupejošie un lejupejošie vadīšanas ceļi
• Augšupejošie trakti:
• Fasciculus gracilis, fasciculus cuneatus vada apzinātās dziļās sajūtas attiecīgi no ķermeņa augšējās un apakšējās daļas līdz nucleus gracilis et nucleus cuneatus
• Šo neironu aksoni veido fibrae arcuatae internae, kas krustojas un rada decussatio lemnisci medialis. Vada apzinātās proprioceptīvās un daļēji taustes sajūtas līdz sthlalamus.
• Fibrae spinothalamicae vada sajunst līdz sthlalamus.
• Tractus spinocerebellaris anterior et posterior no medulla oblongata ienāk smadzenītēs.

Lejupejošie ceļi

• Tractus pyramidalis veido kustību regulācijas ceļu
• Fibrae corticospinales regulē kustības caur nerviem
• Fibrae corticonucleares regulē kustības caur nerviem (IX, X, XI, XII)
• Tractus rubrospinalis nodrošina automātiskās ierastās kustības
• Tractus tectospinalis nodrošina aizsargreakcijas pie negaidītiem redzes un dzirdes kairinājumiem
• Tractus reticulospinalis piedalās smadzeņu uzbudināmības un refleksu aktivitātes regulēšanā
• Fasciculus longitudinalis medialis saskaņo acābolu kustības ar galvas un kakla kustībām
• Tractus vestibulospinalis un olivospinalis ir reflektorais līdzsvara ceļš

Mugurējās smadzenes (Metencephalon): Tilts (Pons)

• Atrodas galvaskausa mugurējā bedrē, mugurpusē robežojas ar medulla oblongata, bet priekšpusē ar smadzeņu kājiņām (pedunculi cerebri)
• Ventrālā virsma pieguļ pie clivus un ir izliekta (viduslīnijā ir pamatnes rieva sulcus basilaris)
• Laterālā virzienā tilts sašaurinās un pāriet par smadzenīšu vidējām kājiņām - pedunculi cerebellares medii, kuras savieno tiltu ar cerebellus.
• Uz robežas starp tiltu un smadzenīšu kājiņām iznāk trīszaru nervus n. trigeminus (V)
• Uz robežas starp iegarenajām smadzenēm un tiltu iznāk no VI līdz VIII nervam:
  • VI - n. abducens iznāk rievā starp pyramis un pons uz sulcus bulbopontinus
  • VII - n. facialis un VIII - n. vestibulocochlearis

Tilta iekšēja uzbūve

• Šķērsgriezumā izšķir 2 daļas: pars basilaris pontis un tegmentum pontis
• Starp abām daļām atrodas baltās vielas saišķis - corpus trapezoideum
• Nuclei pontis ir kustību koordinācijas sastāvdaļa
• No V līdz VIII ir galvas, un sīkāk lokalizācija aprakstīta sadaļā „Fossa rhomboidea”
• Nuclei corporis trapezoidei ir dzirdes ceļa sastāvdaļa
• Nuclei reticulares ir kodoli

Leminiscus medialis: kodoli

• Apzinātās proprioceptīvās un daļēji taustes sajūtas
• Fibrae spinothalamicae: sajūtas
• Tractus spinocerebellaris anterior: proprioceptīvās sajūtas
• Lemniscus trigeminalis: no n. trigeminus
• Vadām sajūtas uz thalamus.

Corpus trapezoideum

• (*dzirdes ceļa daļa. Aksoni no nuclei cochleares

• Trešo neironu aksoni iet uz augšu*: lemniscus lateralis *

• Augšpusē: zemgarozas dzirdes centri: - colliculi inferiores un corpus geniculatum mediale. "*

  Lejupejošie cei iet cauri abām tilta daļām. Caur pars basilaris pontis iet: "*

Apzinātākustības ceļa tractus piramidalis daļas: "*

"daļa šķiedru beidzas galvas smadzeņu nervu" " *(V, VI, VII) "kustību kodolos tiltā un regulē apzinātās kustības caur šo nervu kodoliem"

• "Fibrae corticopontinae"* no garozas līdz pontis.

""Fibrae pontocerebellares" kas neit tieši uz smadzeņu un garo