Tuksneši un to veidi PDF

**Tuksneši un to veidi** Veidosi izpratni par tuksnešu ģeogrāfisko izvietojumu, raksturīgajiem dabas apstākļiem un tuksnešu veidiem. smilšu tuksneši akmeņu tuksneši māla tuksneši sāls tuksneši piekrastes tuksneši reljefa tuksneši polārie tuksneši augstkalnu tuksneši **Tuksneši** ir dabas a...

**Tuksneši un to veidi** Veidosi izpratni par tuksnešu ģeogrāfisko izvietojumu, raksturīgajiem dabas apstākļiem un tuksnešu veidiem. smilšu tuksneši akmeņu tuksneši māla tuksneši sāls tuksneši piekrastes tuksneši reljefa tuksneši polārie tuksneši augstkalnu tuksneši **Tuksneši** ir dabas apgabali bez veģetācijas, vai arī tā ir trūcīga. Tuksnešu veidošanās cēloņi ir vai nu siltuma (aukstie tuksneši, polārie tuksneši) trūkums polārajos reģionos, vai nu karstums vai ūdens trūkums (sausie, karstie tuksneši) tropiskā un mērenā klimata apgabalos. Parasti nokrišņu daudzums nepārsniedz 250 mm gadā. Pazīstamākais un lielākais tropu tuksnesis ir Sahāras tuksnesis Ziemeļāfrikā. Bet pēc platības lielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktīdas ledus tuksnesis. Augi un dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei skarbos apstākļos. Augiem ir garas saknes, sīkas, cietas lapas vai dzelkšņi, lai mazinātu iztvaikošanu. Dzīvnieki spēj ilgstoši iztikt bez ūdens, tālu skriet vai arī dienā guļ alās, bet ir aktīvi naktīs. Aukstajos tuksnešos dzīvniekiem ir biezi kažoki, tauku slānis un īpaša ķermeņa siltuma regulācija. Tuksnešus var iedalīt pēc atrašanās vietas un virsmas formas. https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/26ecf5721b82f6d597ad502da2c452c6\_pasaules-lielakie-tuksnesi-2.jpg  https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/1ade3052713396846f224b3ab7431998\_tuksnesis-2-v.jpg  https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/7db5337036a4d58c9a7cccbb562dae1e\_tuksnesis-4-v.jpg  https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/b12ac456f3316c76b627f8f03689dcfe\_tuksnesis-6-v.jpg  https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/ba92253d7bdad20e0aed4399e69ac20a\_tuksnesis-8-v.jpg  Tuksnešu iedalījums Tuksnešus var iedalīt vairākās grupās pēc dažādām pazīmēm (virsmas formas, atrašanās vietas u. c.). Iedalījums pēc virsmas formas **Smilšu tuksneši.** Tie veidojušies miljoniem gadu gaitā, noārdoties iežiem. Vēja darbības rezultātā veidojas smilšu kāpas vai pusmēness formas veidojumi -- **barhāni**. Nereti izceļas smilšu vētras. Lielākās smilšu tuksneša platības ir Sahārā, Āzijas tuksnešos (Gobi, Taklamakans). Augstākās smilšu kāpas sastopamas Namiba tuksnesī Āfrikas dienvidrietumos. **Barhāni -- **vēja sapūstas pusmēness vai sirpja formas smilšu kāpas. https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/a20d0e79d66d0f61394a29fae5f598f7\_Smilsu%20dalinas%20pamainita%20%20seciba.jpg 1 - vējš; 2 - sīko iežu daļiņu (putekļu) pārvietošanās; 3 - vidēja izmēra jeb smalko iežu daļiņu pārvietošanās; 4 - smago iežu daļiņu pārvietošanās.  Smilšu tuksnesis Nāves ielejā, ASV rietumos. https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/d540df0953180022fd83f688059574b2\_shutterstock\_176000288\_web.jpg Smilšu kāpas Gobi tuksnesī, Ķīnā. **Akmeņu tuksneši.** Šī tuksneša tipa virsmu klāj blīva dažādu izmēru akmeņu kārta vai daļēji noārdījušos klinšu masīvi, kas veidojušies atmosfēras fizisko procesu noārdošās iedarbības rezultātā. Dienā karstajā saulē akmeņu virsma stipri sakarst, bet naktī strauji atdziest. Temperatūras svārstību rezultātā akmeņos veidojas plaisas, un laika gaitā tie sadrūp. Akmeņu tuksneši pasaulē ir ļoti atšķirīgi. Milzīgajā Austrumāfrikas Rifta ielejā, kur daudz vulkānisku iežu, simtiem kvadrātkilometru apgabalā plešas melnu lavas akmeņu lauki. Sahāras tuksneša vidienē, kur senāk bijis okeāns un uzkrājušies kaļķakmeņu slāņi, vērojamas krīta klintis. Ziemeļamerikas rietumos Monumentu ielejā ainavu veido smilšakmeņu klintis.  Akmeņu tuksnesis Austrumāfrikas Rifta ielejā veidojies, noārdoties vulkāniskajiem iežiem. https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/fe9f63d540dfd250fdd4aa01ecac9d31\_shutterstock\_748619134\_web.jpg Ziemeļamerikas rietumos Monumentu ielejā noārdās smilšakmeņu klintis.  Āfrikas ziemeļos sena okeāna vietā vērojamas kaļķakmeņu klintis. https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/f77633462a836f9581013aab70530387\_shutterstock\_1976373026\_web.jpg Māla tuksnesis Sahārā. **Māla tuksneši** biežāk sastopami ieplakās. Tie veidojušies līdzīgi smilšu tuksnešiem, tikai ilgstošas dabas spēku (vējš, temperatūras svārstības) ietekmes rezultātā iežu daļiņas kļuvušas sīkas, līdzīgas putekļiem. Nereti virskārtā uzkrājušās sāls daļiņas, kas uzsūc jau tā nelielo mitrumu, un karstumā virsējais slānis sakalst un saplaisā. Lietus laikā māla tuksneši pārvēršas bīstamā staignājā, kur var iegrimt un iet bojā pat cilvēks vai kamielis.  Sāls ieguve Ujuni sālsezerā (*Salar de Ujuni*), Bolīvija, Dienvidamerika. **Sāls tuksneši** parasti veidojas sausās beznoteces ezeru ieplakās spēcīgas iztvaikošanas dēļ. Tos ir grūti šķērsot, ņemot vērā ūdens baseinus un purvus, kas atrodas zem sāls garozas. Sāls uzkrājas arī ilgstošā laika posmā erozijas procesu rezultātā, kad no apkārtējiem kalniem un augstienēm pa nogāzēm tiek pārvietoti irdenie ieži, kas bieži satur daudz sāls. Pēc nokrišņiem tie pārvēršas sāls ezeros vai sāls purvos, kas sastāv no dubļaina māla, sāls un smilšu maisījuma. Daudzviet pasaulē šādās vietās iegūst sāli. Tuksnešu iedalījums pēc atrašanās vietas Tuksnešu veidošanos ietekmē ne vien klimata apstākļi, bet arī to novietojuma īpatnības. Svarīgākie faktori ir reljefs un okeānu aukstās straumes. https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/05bc1faf0035d31ebf91cb6a383a8278\_shutterstock\_644049502\_web.jpg Piekrastes tuksnesis -- Atakama Dienvidamerikas rietumu piekrastē. **Piekrastes tuksneši** veidojas vietās, kur gar kontinentu krastiem plūst aukstās straumes. Tās atdzesē gaisu, nenotiek gaisa masu augšupejoša kustība un nokrišņu veidošanās. Pazīstamākie piekrastes tuksneši ir Atakamas tuksnesis Dienvidamerikas rietumu piekrastē, Namiba tuksnesis Āfrikas dienvidrietumu piekrastē. Arī Ziemeļamerikas rietumos Kalifornijas piekraste ir tuksnešaina. Interesanti, ka virs aukstajām straumēm bieži veidojas migla, kas nereti ir vienīgais mitruma avots šādās piekrastēs.  Tuksnesis Lielā Baseina teritorijā Ziemeļamerikas rietumos. **Reljefa tuksneši** veidojas kalnu aizvēja nogāzēs vai noslēgtās ielejās, kur atdzisušais un sausais gaiss, slīdot pa nogāzi uz leju, sakarst un rada sausu klimatu. Šādi tuksneši ir, piemēram, Gobi tuksnesis, Taklamakana tuksnesis Āzijā, Lielais Baseins Ziemeļamerikā. Pavisam atšķirīgi ir tuksneši, kuru veidošanās cēloņi ir ne vien nelielais nokrišņu daudzums, bet arī zemā temperatūra, kas apgrūtina dzīvo organismu eksistenci. https://somalv.s3.eu-central-1.amazonaws.com/assets/2f3d20ee4bc0f3d7a605570dd57b12cf\_shutterstock\_1181944003\_web.jpg Grenlandes salas ledus tuksnesis. **Polārie (arktiskie un antarktiskie) tuksneši** veidojas polārajos apgabalos, kur aukstais gaiss satur maz ūdens tvaiku. Nelielais mitruma daudzums uzkrājas kā sniegs un ledus, veidojot ledus tuksnešus. Tomēr daudzviet sastopami arī akmeņiem klāti apgabali bez veģetācijas.  Augstkalnu tuksnesis Alpu kalnos.