Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite PDF

KONSPEKTĪVS TĒMAS IZKLĀSTS SPORTS UN VESELĪBA 10. KLASEI 2. IESKAITE SPORTA SKOLOTĀJS DĀVIS CAUNE MATERIĀLA KONSPEKTU IZSTRĀDĀJIS DĀVIS CAUNE ...

KONSPEKTĪVS TĒMAS IZKLĀSTS SPORTS UN VESELĪBA 10. KLASEI 2. IESKAITE SPORTA SKOLOTĀJS DĀVIS CAUNE MATERIĀLA KONSPEKTU IZSTRĀDĀJIS DĀVIS CAUNE  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite SATURS 1. Tautas sports Latvijā......................................................... 3 1.1. Fiziskās aktivitātes...................................................................... 7 1.2. Pašpārbaudes jautājumi.............................................................. 14 2. Fizisko vingrojumu piemēri............................................. 15 2.1. Vingrojums ķermeņa tonusam.................................................... 16 2.2. Vingrojums kāju, gūžu un muguras muskuļu stiepšanai.............. 18 2.3. Vingrojums plecu un roku nostiprināšanai.................................. 20 2.4. Vingrojums plecu un roku nostiprināšanai.................................. 22 2.5. Vingrojums vēdera muskulatūrai................................................ 24 2.6. Vingrojums augšstilbu un iegurņa muskulatūrai......................... 26 2.7. Pašpārbaudes jautājumi.............................................................. 29 3. Izmantotā literatūra........................................................ 29 Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 2  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 1. Tautas sports Latvijā Tautas sports ir fiziskas aktivitātes un sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, sekmēt fizisko un garīgo attīstību, aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo saskarsmi. Īsa vēsture. Cariskās Krievijas laikā un pēc neatkarības iegūšanas radās pirmsākumi tautas sportam, bet kā atsevišķu sporta jomu to nevarēja izdalīt. Tautas sporta pirmssākumi saistāmi ar izklaidi, īpaši skolu, augstskolu jaunatnes un karavīru vidū. Pēc Neatkarības kara tika izveidots Armijas sporta klubs, kas kļuva par nozīmīgu karavīru fiziskās sagatavošanas veicinātāju. Amerikāņu humānās palīdzības ietvaros pēc kara Latvijā aktīvu darbību veica Jaunekļu kristīgā savienība (JKS), kura vadīja virsnieku un kareivju sporta un vingrošanas grupas, vēlāk izvērsa darbību skolu un studējošās jaunatnes vidū. Liela nozīme tautas sporta veicināšanā bija Latvijas Aizsargu organizācijas sporta klubiem. Skolu jaunatnes vidū plašu darbību izvērsa skautu organizācijas, kuru uzdevums bija jaunekļu fiziska sagatavošana dienestam armijā. Sporta organizācijas bija arī dažām etniskajām organizācijām, politiskajām partijām, piemēram, sociāldemokrātiskā “Strādnieku sports un sargs”, ebreju Maccabi. Gan pilsētās, gan laukos tika izveidotas sabiedriskās organizācijas, kuru mērķi bija dažādu sporta veidu attīstīšana un vispārēja fiziskās attīstības veicināšana. Darbību atjaunoja arī vairākas pirmskara sporta organizācijas un sporta klubi. Atsevišķu sporta veidu organizācijas apvienojās, lai sekmētu attiecīgā sporta veida attīstību. 04.1921. tika nodibināta Latvijas Vieglatlētikas savienība. 1922. gadā izveidota Latvijas augstākā sporta vadības institūcija – Latvijas Sporta organizāciju apvienība. 1936. gadā Latvijas Sporta organizāciju apvienības vietā tika dibināta Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja, kas kā valstiska institūcija apvienoja sportu un fizisko audzināšanu un pārraudzīja valsts sporta dzīvi, īpaši akcentējot tautas sporta aktivitātes. Padomju okupācijas gados fizisko kultūru definēja kā sabiedrības vispārīgās kultūras sastāvdaļu. Šajā laikā tika izvirzīts formāls mērķis ieviest fizisko kultūru un sportu katra cilvēka ikdienā. Fiziskās kultūra tika iedalīta masu sportā un lielajā sportā. Padomju okupācijas periodā lietotais termins “masu sports” ir sinonīms šobrīd lietotajam terminam “tautas sports”, savukārt lielais sports bija augstu sasniegumu sports (lai gan oficiāli Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) profesionāla sporta pastāvēšana tika noliegta). Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 3  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Masu sportā bija izteikta higiēniskā, veselības nostiprināšanas, vispusīgas fiziskās un sportiskās sagatavošanas ievirze. Par masu sporta attīstību atbildēja fiziskās kultūras kolektīvi, kuri bija izveidoti gandrīz katrā darbavietā. Masu sporta pasākumus organizēja gan fizkultūras kolektīvi, gan dažādu nozaru sporta biedrību ‒ “Daugava”, “Vārpa”, “Darba rezerves”, “Lokomotīve”, “Dinamo” ‒ reģionālās organizācijas, arodbiedrību republikāniskās komitejas. Darba vingrošana fabrikas "Uzvara" karameļu cehā. 1960. gads. Plaši masu pasākumi bija sporta biedrību pilsētu un lauku fizkultūras kolektīvu republikāniskas sporta spēles, orientēšanās sacensības “Magnēts”, skrējēju sacensības “Visi uz starta”, slēpotāju sacensības “Visi uz slēpēm”, ģimeņu sacensības “Ar visu ģimeni uz starta”, jauno hokejistu sacensības “Zelta ripa” un jauno futbolistu sacensības “Ādas bumba”. Pēc valsts neatkarības atgūšanas 19.11.1992. Latvijas II sporta kongresā tika pieņemta rezolūciju “Par tautas sporta attīstību”. Rezolūcijā uzsvērts, ka sports, īpaši tautas sports, ir viens no galvenajiem līdzekļiem cilvēku veselības saglabāšanā un nostiprināšanā. Iesaistoties arī valstij sporta nozares attīstības plānošanā, 2003. un 2013. gadā apstiprinātajās sporta politikas pamatnostādnēs tautas sports vienādots ar Eiropā un pasaulē eksistējošo kustību “sports visiem” (sports for all). Abos dokumentos kā viena no sporta jomām, kura jāattīsta valstī, tiek nosaukta sports visiem (tautas sports). Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 4  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Pašreizējais attīstības stāvoklis. Populārākie tautas sporta pasākumi mūsdienās ir kompleksie sporta pasākumi, kuru programmā ir vairāki sporta veidi un aktivitātes (sporta svētki, sporta spēles, festivāli, fitnesa un veselības dienas, ko organizē vietējās pašvaldības, nozaru apvienības, atsevišķi uzņēmumi un iestādes); dažādi skrējieni, pusmaratoni, maratoni, stafetes, skrējienu seriāli; riteņbraukšanas pasākumi pilsētās, šosejās; dažādas orientēšanās sacensības, sacensības, kas notiek katru nedēļu visu gadu; tautas slēpojumi, slēpošanas seriāli; ielu basketbola, ielu futbola turnīri, ielu vingrošanas pasākumi; nūjošanas seriāli, festivāli; ģimeņu sporta svētki; spēka diena u. c. pasākumi. Par tautas sporta attīstību valstī galvenokārt liecina tautas sporta pasākumi – to daudzums un dalībnieku skaits. 2017. gadā “Lattelecom Rīgas maratonā” piedalījās 32415 dalībnieki, 27. Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienā piedalījās vairāk nekā 5200 dalībnieku, taku skrējienu seriālā “Stirnu buks” septiņos posmos piedalījās vairāk nekā 7000 dalībnieku. Uzsverot tautas sporta pasākumu nozīmīgumu, viena no balvām ikgadējā pasākumā “Latvijas gada balva sportā” tiek piešķirta nominācijā “Gada notikums tautas sportā”. Par gada notikums tautas sportā 2016. gadā tika atzīts un apbalvots “Lattelecom Rīgas maratons”, 2017. gadā – taku skriešanas seriāls “Stirnu buks”. ““Lattelecom” Rīgas maratons” 11. novembra krastmalā. Rīga, 2016. gads. Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 5  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Svarīgākās organizācijas. Lielākā daļa sporta organizāciju ir nevalstiskās organizācijas – biedrības. Šīs biedrības ir svarīgākās organizācijas, kas nodrošina tautas sporta attīstību. 2016. gada valsts sporta statistikas dati liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 850 nevalstisko organizāciju ‒ sporta klubu, kuru mērķi ir atsevišķu sporta veidu attīstīšana; sportisku aktivitāšu organizēšana (ziemas peldēšana, nūjošana u. c.); sporta aktivitāšu, sacensību organizēšana noteiktām cilvēku grupām (skolēniem, studentiem, invalīdiem u. c.); sporta attīstīšana noteiktā teritorijā (pilsētā, pagastā u. c.). Biedrība “Latvijas Tautas sporta asociācija” ir valsts atzīta sporta organizācija, kurai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu tautas sportā Latvijā. Biedrības galvenie mērķi ir radīt nepieciešamos apstākļus tautas sporta attīstībai Latvijā un rast iespējas katram iedzīvotājam nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Latvijas Tautas sporta asociācija regulāri organizē sporta pasākumus, lai veicinātu izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību ikdienas dzīvē. Lielu ieguldījumu tautas sporta attīstībā dod biedrība “Latvijas Sporta veterānu savienība”, kas apvieno vairāk nekā 6000 biedru, kuri regulāri veic fiziskas aktivitātes un piedalās sacensībās. Arī nacionālās sporta veidu federācijas un savienības dod ieguldījumu tautas sporta attīstībā. Aktīvākās tautas sporta sacensību organizēšanā ir Latvijas vieglatlētikas savienība, Latvijas Orientēšanās sporta federācija un Latvijas Riteņbraukšanas federācija. Svarīga loma tautas sporta attīstīšanā ir arī reģionālajām (pilsētu, novadu) pašvaldībām. Vietējās pašvaldības dibina pilsētu, novadu pašvaldību iestādes (sporta pārvaldes, sporta servisa centrus, sporta aģentūras, bērnu un jauniešu sporta skolas), pieņem darbā sporta organizatorus, kuri mazākās pašvaldībās ir galvenie sporta dzīves, tautas sporta atbalstītāji un attīstītāji savā teritorijā Izglītības un zinātnes ministrija pilda pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam sporta politikas plānošanas dokumentu projektus, priekšlikumus izmaiņām tiesību aktos, valsts sporta budžeta projektu u. c. dokumentus, kas saistīti arī ar tautas sporta attīstību. Arvien vairāk attīstās uzņēmējdarbība sporta jomā. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, kopš 2012. gada Latvijā darbojas apmēram 250 uzņēmumi ‒ sporta klubi, fitnesa klubi ‒ nodrošina iespēju jebkuram iedzīvotājam gan individuāli, gan instruktora vadībā veikt dažādas fiziskās aktivitātes, kā arī rīko sporta sacensības un sporta pasākumus, t.sk. tautas sporta pasākumus. Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 6  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite SEB MTB velo maratona 2. posms. Smiltene, 2011. gads. 1.1. Fiziskās aktivitātes 1. Fiziskās aktivitātes ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, salīdzinot ar miera stāvokli. Fizisko aktivitāti vai tās trūkumu var iedalīt atkarībā no aktivitātes intensitātes vai enerģijas patēriņa. Vairākums cilvēku droši vien ir pārliecinājušies, ka veselības uzlabošanai visefektīvākā ir mērenas intensitātes regulāras fiziskās aktivitātes. Mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes ir tāds aktivitātes tips, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu. Galvenās veselību veicinošas fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības - tādas, kā pastaiga, riteņbraukšana, fizisks darbs, peldēšana, mājsaimniecības darbi, pārgājieni, dārza darbi, izklaides sports un dejas. 2. Cilvēka veselībai un pašattīstībai, neatkarīgi no dzimuma, funkcionālām spējām, kultūras, vecuma vai sociālekonomiskā stāvokļa, ļoti svarīgi ir izbaudīt kvalitatīvu atpūtu. Īpaši nozīmīgi tas ir bērniem un jauniešiem, sevišķi no trūcīgām ģimenēm, kā arī cilvēkiem, kuri pieder pie zemākas sociālekonomiskās grupas, un kuriem ir mazāk brīvā laika un mazāk iespēju nokļūt atpūtas vietās. Viņi bieži vien dzīvo pilsētu teritorijās, kur drošība uz ceļiem ir zema, satiksmes ātrums ir liels un ir maz zaļo zonu. Šie faktori vēl vairāk samazina iespējas būt fiziski aktīviem ikdienā. Galvenie šķēršļi, kas kavē cilvēkiem būt fiziski aktīviem, ir izmaksas, izpratnes trūkums, pārvietošanās attālums, kultūras un valodu barjeras, Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 7  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite apgrūtināta pieeja vietējiem atpūtas centriem un drošām rotaļu vietām. Novērots, ka pieaug nevienlīdzība valstu starpā, turklāt visvairāk tas skar Eiropas reģiona austrumu valstis. 3. Epidemioloģiskie pētījumi pierāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums par 15-20 % palielina risku saslimt ar koronārām sirds slimībām, 2.tipa cukura diabētu, resnās zarnas vēzi, krūts vēzi, kā arī veicina gūžas kaulu lūzumus gados vecākiem cilvēkiem. Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, depresijas un vientulības sajūtas. Dažādas spēles, sports un cita veida fiziskās aktivitātes dod iespēju jauniem cilvēkiem pierādīt sevi un iegūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu un sociāli integrēties grupā. Fiziskās aktivitātes palīdz novērst un kontrolēt riskantas uzvedības izpausmes, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīga uztura lietošana un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū. 4. Neskatoties uz to, ka fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, vairums cilvēku savā ikdienas dzīvē nav pietiekami aktīvi. Rietumeiropā gandrīz divas trešdaļas pieaugušo nav pietiekami fiziski aktīvi un aktivitātes līmenis turpina kristies. Visā pasaulē bērni kļūst arvien mazkustīgāki, īpaši nabadzīgajos rajonos. Laiks un resursi, kas veltīti fiziskās kultūras izglītībai arvien samazinās, un fiziski aktīvās spēles un izklaides tiek aizstātas ar datorspēlēm un televizoru. Pētījumā, kas tika veikts 2001.-2002. gadā, tika atklāts, ka vidēji Eiropā tikai 34 % no 11, 13 un 15 gadus veciem pusaudžiem ir fiziski aktīvi tādā līmenī, kas atbilst pašreizējiem ieteikumiem. Lielākajā daļā valstu zēni ir aktīvāki kā meitenes, bet ar gadiem fiziskās aktivitātes līmenis abiem dzimumiem samazinās. Nepietiekama fiziskā aktivitāte bērnībā var ietekmēt veselību visa mūža garumā. Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 8  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 9  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 5. Fizisko aktivitāšu trūkums tiek atzīts kā viens no galvenajiem patstāvīgiem riska faktoriem hronisku neinfekcijas slimību attīstībā, kas izraisa aptuveni 3,5 % dažāda veida slimības un līdz pat 10% nāves gadījumu Eiropā. Satraucoša ir arī augstā ekonomiskā cena, kas jāmaksā fizisko aktivitāšu trūkuma rezultātā. Šveicē un Lielbritānijā veiktie pētījumi parāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums valstij var izmaksāt ap 150-300 eiro uz vienu iedzīvotāju. Fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšana uzlabotu sabiedrības veselību, kā arī samazinātu izdevumus, kas rodas fizisko aktivitāšu trūkuma rezultātā. 6. Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē pieaugušajiem veikt 30 un vairāk minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vairumā nedēļas dienu, vēlams - katru dienu. Šis rekomendētais aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, vēlams ne mazākos kā 10 minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā izmantot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā. Fiziskie vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā uzlabos un saglabās muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprinās kaulus. 7. Vide, kurā cilvēki uzturas - mājās, skolā, darbā, ceļojuma laikā utt. - bieži vien nerada vēlēšanos būt fiziskiem aktīviem. 50 % no braucieniem ar automašīnu Eiropā ir īsāki par 5 km; tā ir distance, ko var veikt 15-20 minūtēs braucot ar velosipēdu vai arī 30-50 minūtēs ejot ātrā solī. Fizisko aktivitāšu iespējas ir jāiekļauj ikdienas dzīvē tā, lai tās būtu vieglas, dabiskas un vēlamas. Ar skolās un darba vietās realizēto programmu palīdzību visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt pieejamām un sasniedzamām iespējām iekļaut fiziskās aktivitātes ikdienas dzīvē, piemēram, fiziski aktīva pārvietošanās. Ja mēs vēlamies, lai tas ietekmētu visu sabiedrību, ir svarīgi piemērot šo principu un radīt fizisko un sociālo vidi, kas vairotu cilvēku fizisko aktivitāti visā Eiropā. 8. Regulāras mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes ir izmaksu ziņā efektīvs līdzeklis sabiedrības veselības uzlabošanai un saglabāšanai. Tādējādi fizisko aktivitāšu veicināšanai būtu jābūt vienai no sabiedrības veselības prioritātēm, iekļaujot tajā visus sabiedrības slāņus. Taču atbildība par rīcību šajā sfērā nebūtu jāuzņemas vienīgi veselības, sporta, tūrisma, nodarbinātības un izglītības nozarēm. Tam jābūt kā kopējam uzdevumam, kurā līdzdarbojas vairākas nozares, piemēram, tādas kā satiksmes, pilsētplānošanas un apkārtējās vides aizsardzības nozares. Turklāt masu informācijas līdzekļi ir ļoti ietekmīgs veids veselīga dzīvesveida popularizēšanai. Gan valsts, gan privātā sektora kopīgs darbs sekmētu efektīvāku darbību, un tādējādi attīstītu veselīgu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Pateicoties kopīgam darbam, labumu gūst visas ieinteresētās puses. Turklāt, konkrētās aktivitātes vajadzētu atbalstīt Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 10  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite sākot ar vietējās sabiedrības līmeni un valdības līmeni, līdz pat starptautiskajam līmenim. Ir svarīgi, lai sadarbības stratēģijas un kapacitātes attīstība reģionālā un vietējā līmenī tiktu iekļauta valsts politikas plānošanā, jo vietēja līmeņa iniciatīvām piemīt lielāks potenciāls veicināt fiziskās aktivitātes. Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 11  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 9. Sabiedrības veselības politikas programmas fizisko aktivitāšu veicināšanā ir jāplāno ilgtermiņā ar skaidru un izmērāmu mērķi un indikatoriem. Ņemot vērā pastāvošās bažas par fiziskās aktivitātes līmeņa samazināšanos, ir ļoti būtiski uzraudzīt sabiedrības fiziskās aktivitātes līmeni, izmantojot standartizētus protokolus. Pastāv vairāki svarīgi principi, pēc kuriem dalībvalstīm būtu jāvadās, izstrādājot valsts stratēģijas fizisko aktivitāšu veicināšanai, piemēram: -fiziskās aktivitātes definīcija neaprobežojas tikai ar sportu un fizkultūru; -stratēģijas īstenošanā jāiesaistās daudziem sektoriem; -apkārtējai videi jāveicina fiziskās aktivitātes; -jābūt vienlīdzīgai pieejamībai fiziskām aktivitātēm; -programmu pamatā jābūt sabiedrības vajadzībām. Lai cilvēks spētu pienācīgi funkcionēt, tam ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Pasaules Veselības organizācija fiziskās aktivitātes definē kā jebkura veida ķermeņa kustības, kuras rada skeleta muskuļi un kuru laikā tiek patērēta enerģija. Tie nav tikai smagi treniņi sporta zālē ar svara stieņiem un sviedriem salijušu pieri. Fiziskās aktivitātes var ietvert gan vingrojumus, gan citas darbības, kas saistītas ar ķermeņa kustību, piemēram, spēles, pastaiga, riteņbraukšana, mājas uzkopšanas darbi, peldēšana, aktīvās atpūtas pasākumi u.c. Fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība, kas nodrošina organisma attīstību, pasargā no slimībām un paaugstina darbaspējas. Mūsdienu dzīvesveids ir kļuvis mazkustīgāks, tai skaitā bērniem un jauniešiem, līdz ar to īpaša uzmanība ir jāpievērš bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes veicināšanai. Sports un fiziskās aktivitātes veicina jaunieša normālu augšanu, psiholoģisko attīstību un labsajūtu, muskuļu un skeleta sistēmas veselību, nodrošina enerģijas līdzsvaru starp uzņemto un patērēto enerģiju. Fiziskā aktivitāte nosaka enerģijas patēriņu, tādējādi tā ir svarīga, lai kontrolētu enerģijas līdzsvaru un ķermeņa svaru. Ilgstoša nepietiekama fiziskā aktivitāte skolas vecumā ir iemesls dažādām hroniskām saslimšanām (tādām kā sirds un asinsvadu slimības, audzēji, cukura diabēts u. c.) gan pieaugušo vecumā, gan arī jau jauniešu vecumā. Dzīvesveida paradumi veidojas ģimenē. Ģimenes locekļu demonstrētā parauga ietekmē jaunietis veidojas kā fiziski aktīvs vai mazkustīgs cilvēks. Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 12  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Ja bērni un jaunieši ir fiziski mazaktīvi skolā un mājās, tiek provocēti nopietni riski veselībai visa mūža garumā. Bieži jau skolas laikā sāk veidoties nepareiza stāja, redzes traucējumi. Kustībām ir būtiska nozīme visos cilvēka organisma augšanas un attīstības posmos, tai skaitā fiziskajā un garīgajā attīstībā, fiziskās un garīgās veselības un noturīgu darbaspēju attīstīšanā. Regulāra fiziskā aktivitāte labvēlīgi ietekmē veselību visiem indivīdiem neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības līmeņa – tās laikā aug muskuļu masa, kauli, veidojas galvas smadzeņu funkcionālā asimetrija, attīstās un pilnveidojas orgānu funkcijas, palielinās fiziskās un garīgās darbaspējas u.c. Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, tādēļ vislabāk tas jūtas tad, kad regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Jo vairāk laika tām tiks veltīts, jo lielāks būs ieguvums veselībai, tomēr svarīgi atcerēties, ka nekad nav par vēlu uzsākt nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Arī senioru vecumā fiziskās aktivitātes salīdzinoši īsā laikā var uzlabot labsajūtu un veselību. Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 13  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 1.2. Pašpārbaudes jautājumi 1. Pastāsti saviem vārdiem, kas ir tautas sports? 2. Nosauc vismaz 3 piemērus tautas sporta sacensībām Latvijā! 3. Nosauc vismaz 3 problēmas ko rada fizisko aktivitāšu trūkums cilvēku ikdienā! 4. Nosauc vismaz 2 katram gadalaikam piemērotākās fiziskās aktivitātes! 5. Vidēji cik daudz un kādas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas pieaugušam cilvēkam? Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 14  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2. Fizisko vingrojumu piemēri Materiāla turpinājumā iespējams iepazīties ar vingrinājumu kompleksu pieaugušajiem. Vērts piebilst, ka šis vingrinājumu komplekss ir optimāls arī jauniešiem. Šo kompleksu varētu dēvēt par salīdzinoši vienkāršu un izpildāmu gandrīz visiem. Protams, ja objektīvu iemeslu dēļ kāds nav spējīgs izpildīt šos vingrinājumus, tad ir aicināts ņemt šo kā piemēru un vingrot līdzīgi, jo arī citi vingrinājumi (ja tie tiek regulāri izpildīti!) veicinās veselības nostiprināšanu un uzlabošanu. Svarīgi atcerēties, ka fizisko aktivitāšu veikšanai ne vienmēr nepieciešams papildus aprīkojums vai speciāla infrastruktūra. Protams, mūsdienās pieejami daudz un dažādi fizisko aktivitāšu un sporta piedāvājumi mums visapkārt, taču ar šo fizisko vingrojumu piemēru tiek atspoguļots minimālais vingrojumu komplekss, kurā tiek iesaistītas visas ķermeņa muskuļu grupas. Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 15  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2.1. Vingrojums ķermeņa tonusam Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 16  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 17  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2.2. Vingrojums kāju, gūžu un muguras muskuļu stiepšanai Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 18  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 19  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2.3. Vingrojums plecu un roku nostiprināšanai Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 20  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 21  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2.4. Vingrojums plecu un roku nostiprināšanai Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 22  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 23  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2.5. Vingrojums vēdera muskulatūrai Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 24  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 25  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2.6. Vingrojums augšstilbu un iegurņa muskulatūrai Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 26  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 27  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 28  Sports un veselība 10. klasei 2. ieskaite 2.7. Pašpārbaudes jautājumi 1. Izdomā savus 10 vingrinājumus un izpildi tos brīvajā laikā! 2. Ko ir svarīgi darīt pirms un pēc fiziskajām aktivitātēm? 3. Izpildi visus mācību materiālā aprakstītos vingrinājumus un raksturo: kurš vingrinājumus bija visgrūtākais un kurš visvieglākais un kāpēc? 3. Izmantotā literatūra https://enciklopedija.lv/skirklis/5170-tautas-sports-Latvij%C4%81 https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2019-11/19-63.pdf https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/informativie-raksti/veselibas- veicinasana/fiziskas-aktivitates https://www.spkc.gov.lv/lv/infografikas https://www.spkc.gov.lv/lv/fiziskas-aktivitates Materiāla konspektu izstādājis Dāvis Caune 29