Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2013-2023) PDF

Tālmācības vidusskola "Rīgas Komercskola" **Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā pēdējo desmit gadu laikā un to ietekmējošie faktori** Zinātniski pētnieciskais darbs ģeogrāfijā Darba autors: Tomass Otto Frīdenbergs Darba vadītāja: Linda Reinholde Rīga, 2024 **Anotācija** Zinātniski pētnieciska...

Tālmācības vidusskola "Rīgas Komercskola" **Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā pēdējo desmit gadu laikā un to ietekmējošie faktori** Zinātniski pētnieciskais darbs ģeogrāfijā Darba autors: Tomass Otto Frīdenbergs Darba vadītāja: Linda Reinholde Rīga, 2024 **Anotācija** Zinātniski pētnieciskajā darbā (turpmāk -- Darbs) \"Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā pēdējo desmit gadu laikā un to ietekmējošie faktori\" tiek analizētas demogrāfiskās tendences Latvijā no 2013. līdz 2023. gadam. Darba mērķis ir pētīt iedzīvotāju skaita izmaiņu cēloņus un sekas, identificējot galvenos faktorus, kas ietekmējuši iedzīvotāju skaita dinamiku. Darbā izmantoti statistikas dati, aptaujas rezultāti un ekspertu viedokļi, lai iegūtu daudzpusīgu priekšstatu par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Īpaša uzmanība pievērsta migrācijas, dzimstības, mirstības un ekonomisko apstākļu analīzei. Darbā tiek pētīta arī valsts politikas ietekme, ģimenes atbalsta programmas un nodarbinātības veicināšanas pasākumi. Darbā konstatēts, ka galvenie iedzīvotāju skaita samazinājuma faktori ir negatīva dabiskā pieauguma tendence un emigrācija, savukārt reģionālās atšķirības iedzīvotāju skaita izmaiņās norāda uz urbanizācijas un reģionālās attīstības nevienmērību. Darba noslēgumā tiek piedāvāti ieteikumi, kā veicināt demogrāfisko stabilitāti un mazināt iedzīvotāju skaita strauju samazinājumu nākotnē. **Saturs** Ievads 3 1. Informācijas avotu apskats 4 1. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas 4 2. Dzimstība un mirstība Latvijā 4 3. Imigrācija un emigrācija 5 2. Izmantotās pētījuma metodes 6 4. Statistikas un citu datu analīze 6 5. Iedzīvotāju aptauja 6 3. Iegūtie rezultāti 7 4. Rezultātu analīze 9 Secinājumi 10 Izmantotā literatūras un informācijas avotu saraksts 11 Pielikumi 12 **Ievads** **Iedzīvotāju skaita dinamika ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts demogrāfisko, ekonomisko un sociālo attīstību. Latvijā pēdējo desmit gadu laikā vērojamas ievērojamas izmaiņas iedzīvotāju skaitā, ko ietekmē vairāki sarežģīti un savstarpēji saistīti faktori.** **Šie procesi raisa ne tikai akadēmiskas diskusijas, bet arī praktiskus jautājumus par valsts ilgtspēju, reģionālo attīstību un iedzīvotāju labklājību. Demogrāfiskās izmaiņas Latvijā pēdējā desmitgadē ir saistītas ar dabisko pieaugumu (dzimstības un mirstības attiecību) un migrācijas plūsmām. Samazinoties dzimstībai un palielinoties mirstībai, valstī veidojas negatīva dabiskā pieauguma bilance. Vienlaikus emigrācija, ko ietekmē tādi faktori kā labākas darba iespējas un augstāks dzīves līmenis ārvalstīs, turpina būtiski ietekmēt Latvijas iedzīvotāju skaitu. Šīs tendences rada nopietnus izaicinājumus gan sociālajai politikai, gan ekonomikas attīstībai, it īpaši attiecībā uz darbaspēka pieejamību un sabiedrības novecošanos.** **Darba mērķis** ir pētīt iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā pēdējo desmit gadu (2013-2023) laikā, noskaidrot to cēloņus un identificēt galvenās problēmas, kas ietekmē šīs izmaiņas. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi **uzdevumi:** 1. **Iegūt un analizēt statistikas datus** par iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā pēdējo desmit gadu laikā. 2. **Pētīt demogrāfiskos procesus** (dzimstību, mirstību, migrāciju), kas veicinājuši iedzīvotāju skaita izmaiņas noteiktajā periodā. 3. **Identificēt ekonomiskos un sociālos faktorus**, kas ietekmējuši iedzīvotāju skaita izmaiņas. 4. **Salīdzināt Latvijas situāciju ar citām Baltijas valstīm**, lai konstatētu reģionālās līdzības un atšķirības. 5. **Veikt aptauju**, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par iedzīvotāju skaita izmaiņu cēloņiem un sekām. 6. **Izdarīt secinājumus un izstrādāt ieteikumus** par iespējamiem pasākumiem iedzīvotāju skaita samazināšanās mazināšanai un ilgtspējīgas demogrāfiskās politikas veidošanu. Pētījuma veikšanas laikā tika izvirzīta **hipotēze**, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu pēdējo desmit gadu laikā būtiski ietekmē negatīva dabiskā pieauguma tendence un augsts emigrācijas līmenis, kas saistīts ar ekonomiskiem un sociāliem faktoriem. Darbā izmantotas divas **pētījuma** **metodes** - informācijas avotu analīze un aptauja. Darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, 4 nodaļām, 5 apakšnodaļām, secinājumiem, izmantoto literatūras un informācijas avotu saraksta un 2 pielikumiem. 1. **Informācijas avotu apskats** Darba izstrādes procesā tika izmantoti šādi galvenie informācijas avoti: oficiālā statistika, zinātniskie raksti, politikas plānošanas dokumenti un mediju publikācijas. Galvenais informācijas avots par iedzīvotāju skaita izmaiņām ir Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tie sniedz precīzu informāciju par dzimstību, mirstību, migrāciju un iedzīvotāju skaita izmaiņām dažādos gados. CSP regulāri publicē statistikas pārskatus un ziņojumus, kas ļauj veikt datu analīzi un noteikt ilgtermiņa tendences. Turklāt CSP piedāvā reģionālos datus, kas ir būtiski, lai izprastu iedzīvotāju skaita izmaiņu reģionālās atšķirības. Darbā nedaudz tika izmantoti arī starptautiskie avoti - starptautiskās organizācijas, Eiropas Savienības statistikas birojs (Eurostat) un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), piedāvā salīdzināmus datus par demogrāfiskajām tendencēm Eiropas valstīs. Šie avoti palīdz pētīt Latvijas situāciju plašākā reģionālā un globālā mērogā. Svarīgs informācijas avots ir akadēmiskie raksti un pētījumi, kas publicēti zinātniskos žurnālos un konferenču materiālos. Demogrāfijas un socioloģijas speciālisti, tādi kā Mihails Hazans un Baiba Bela, ir veiksmīgi analizējuši migrācijas un ekonomisko faktoru ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju skaitu. Nozīmīgi informācijas avoti ir arī politikas plānošanas dokumenti. Nacionālās attīstības plāns un Demogrāfiskās politikas pamatnostādnes sniedz ieskatu valsts mērķos un pasākumos, kas veikti, lai risinātu iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas. Demogrāfiskās pārmaiņas galvenokārt nosaka indivīdu un ģimeņu dzīves izvēle. Tomēr pēc EK ieteikumiem ES un tās valstu politikām būtu būtu jāpielāgo valsts politika un atbalsts attiecīgajā līmenī, lai cilvēki varētu labāk saskaņot algotu darbu ar ģimenes veidošanu, jo īpaši nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei un darba un privātās dzīves līdzsvaru, lai veicinātu dzimumu līdztiesību; atbalstītu un dotu iespēju jaunākajām paaudzēm attīstīties, pilnveidot savas prasmes, atvieglot viņu piekļuvi darba tirgum un mājokļiem par pieņemamu cenu; uzturēt vecāku paaudžu labklājību, īstenojot reformas kopā ar atbilstošu darba tirgus un darbavietu politiku. \[8\] Darbā kā informācijas avoti tika izmantoti arī atsevišķi Latvijas mediju raksti no portāliem \"Delfi\", \"Latvijas Avīze\" un \"Re:Baltica\". Pētījuma ietvaros tika izmantoti arī iedzīvotāju aptauju rezultāti, kas ļauj apzināt iedzīvotāju viedokļus par iedzīvotāju skaita izmaiņu cēloņiem un sekām. Darbā izmantotie informācijas avoti sniedz salīdzinoši daudzpusīgu analīzi par iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā, palīdzot izprast šīs parādības cēloņus un sekas. 1. **Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas** Latvijā dzīvo 0,02% no visiem pasaules iedzīvotājiem, Latvija ieņem 151. vietu valstu reitingā pēc iedzīvotāju skaita.Pēc ANO datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2100. gadā tiek prognozēts ap 1 149 330 iedzīvotājiem. \[3.; 7.\] Neatkarības atgūšana, sociāli politiskās pārmaiņas un pāreja uz tirgus ekonomiku, padomju armijas izvešana un daudzu iebraucēju atgriešanās bijušajās PSRS republikās noteica krasas izmaiņas demogrāfiskajā attīstībā Latvijā, tāpat kā daudzās jaunajās pārejas perioda valstīs. Kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits Latvijā sistemātiski samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma, gan negatīva starptautiskās migrācijas saldo rezultātā. Īpaši straujš iedzīvotāju skaita sarukums, ko izraisīja lielākoties negatīvs starptautiskās migrācijas saldo, bija 90. gadu sākumā un 2008.‒2010. gadā ekonomiskās krīzes rezultātā. Jaunāko darbaspējas vecuma grupu iedzīvotāju emigrāciju brīvas darbaspēka mobilitātes apstākļos ietekmēja Latvijas kļūšana par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gadā. Izņemot 1996.‒2000. gadu un 2017. gadu, pārējā laikā vairāk nekā pusi iedzīvotāju skaita samazinājuma ir devis negatīvs starptautiskās migrācijas saldo. Kopš 1990.gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 792 tūkstošiem jeb apmēram 30%. No 792 tūkstošiem 469 tūkstoši cilvēki ir pametuši Latviju migrācijas rezultātā. Taču pēdējos gados iedzīvotāju skaits lielākoties ir samazinājies negatīva dabiskā pieauguma dēļ, kam daļēji par iemeslu ir Covid-19 vīrusa parādīšanās. \[1.; 4.\] 2022\. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 875 757 iedzīvotāji, no tiem 68% dzīvoja pilsētās. 2022. gadā Rīgā dzīvoja 32,3% no visas valsts iedzīvotājiem.63% no iedzīvotājiem bija latvieši, 24% bija krievu tautības, bet pārējo tautību skaits nepārsniedz 4%. Kopš 2011.gada ir palielinājies latviešu skaits Latvijā un samazinājies dažu tautību īpatsvars. Kā arī ir pieaudzis Latvijas pilsoņu skaits, kas liecina par patstāvīgo iedzīvotāju skaita palielināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis bērnu (līdz 14 gadu vecumam) un senioru skaits, bet samazinājies pārējo iedzīvotāju skaits. Vidējais vecums iedzīvotājam Latvijā 2022. gadā bija 42.9 gadi. \[1.; 4.\] Iedzīvotāju skaits 2023.gadā samazinājās par 0,6 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā Statistikas dati liecina, ka Latvijā jau ilgstoši turpinās depopulācija, ko ietekmē gan dabiskais sarukums, gan iedzīvotāju emigrācija.Migrācijas būtiskā ietekme iedzīvotāju skaita sarukumā ir mazinājusies un emigrācijas un imigrācijas apjoms kļuvis līdzsvarotāks. Vienlaikus mirstības pārsvars pār dzimstību ir noteicis, ka negatīva dabiskā ataudze pēdējos pāris gados visvairāk ietekmē iedzīvotāju skaita sarukumu Latvijā.\[8\] 2024\. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju -- par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu. Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990. gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju -- vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom. \[1\] **1.2. Dzimstība un mirstība Latvijā** Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums, notiek depopulācija. 2021. gadā piedzima tikai 17 420 bērni, kas ir viszemākais piedzimušo skaits pēdējo simts gadu laikā Latvijā. Ar katru gadu pieaug mātes vidējais vecums, kuru ietekmē paaudžu maiņu. Visaugstākā dzimstība 10 gadu intervālā bija 2015. un 2016. gadā, kur visvairāk piedzemdēja sievietes no 25 -- 29 gadu vecumam. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu datiem jaunās paaudzes sievietes dzemdē arvien mazāk.\[4.; 5.\] 2024\. gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6 %), bet vismazākais -- Latgalē (16,5 %). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5 % Krāslavas novadā līdz 30,5 % Mārupes novadā. 2024. gada sākumā no visiem bērniem 96,3 % bija Latvijas pilsoņi, 0,5 % -- Latvijas nepilsoņi un 3,2 % -- citu valstu pilsoņi. Bērnu skaitā 94,7 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2,0 % bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3 % -- Apvienotajā Karalistē, 0,3 % -- Īrijā un Krievijā.\[8\] Vispārīgais dzimstības koeficientsuz 1 000 iedzīvotāju laika posmā kopš 1990. gada ir samazinājies no 14,2 līdz 7,5 2023. gadā.Vēlamā summārā dzimstības koeficienta vērtība, kas ir nepieciešama normālai paaudžu nomaiņai (2,1-2,2), kopš 1990. gada Latvijā nav sasniegta. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.-1987. gadā. Summārais dzimstības koeficients savu augstāko līmeni pēc ilgstoša samazinājuma kopš 1993. gada sasniedza tikai 2016. gadā (1,74), bet 2023. gadā tas bija samazinājies līdz 1,36.\[8\] Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju finansiālā stabilitāte, drošības sajūta. Realizējot gan kopēju valsts ekonomisko attīstību, gan individuāla līmeņa finansiālo stabilitāti, ģimenēm tiek radīta drošības sajūtu par nākotni, kas ļauj neatlikt uz vēlāku laiku un vieglāk pieņemt lēmumu par bērna ienākšanu ģimenē.\[8\] Mirstības līmenis Latvija ir viens no augstākajiem Eiropā. Mirstība ir tik augsta, jo notiek iedzīvotāju novecošanās. Tas nozīmē, ka Latvijā pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars. \[2.\] 2021\. gadā mirušo skaits sasniedza gandrīz 35 tūkstošus, vispārējais mirstības koeficients bija 18.4. Šis lielais rādītājs ir saistīts ar pandēmiju.Kopējais Covid-19 mirušo skaits Latvija 2023. gada februārī bija 6 255 iedzīvotāji, visaugstākie miršanas gadījumi novērojami 2021. gada oktobrī un novembrī. Pirms desmit gadiem mirušo skaits gadā sasniedza gandrīz 30 tūkstošus un līdz 2020. gadam mirušo skaits ir palicis diezgan nemainīgs. \[4.; 6.\] Visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības. 2021. gadā no šī cēloņa nomira gandrīz puse no mirušo kopskaita. Otrs izplatītākais nāves cēlonis ir dažādi audzēji, no kuriem 2021. gadā nomira 5,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji.Pēdējo divu gadu laikā lielu lomu nāves cēloņos ieņem Covid-19, 2021. gadā tas bija trešais biežāk sastopamākais nāves iemesls.2022, gadā visizplatītākais nāves cēlonis bija asinsrites sistēmas slimības \[4.; 5.\] Demogrāfisko situāciju valstī raksturo arī vidējais paredzamais mūža ilgums, kas pēdējos gados pozitīvi uzlabojās, bet pēc 2021, gada atkal sāka samazināties. \[4.\] Demogrāfisko situāciju Latvijā raksturo dzimstības samazināšanās un negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, ilgtermiņā negatīvs migrācijas saldo un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos. Līdz 2050. gadam aptuveni 30% ES iedzīvotāju būs vecumā virs 65 gadiem, kas būtiski palielinās slodzi uz strādājošajiem un uz katru senioru būs mazāk nekā divi darbspējas vecuma iedzīvotāji. Paredzams, ka sabiedrības novecošanās un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās palielinās darbaspēka trūkumu un spiedienu uz publiskā sektora budžetiem. Sabiedrības novecošana, visticamāk, arī būtiski ietekmēs investīcijas, produktivitāti un uzņēmēju aktivitāti. \[8\] **1.3. Imigrācija un emigrācija** Demogrāfiskās pārmaiņas tieši ietekmē cilvēkkapitālu un tā konkurētspēju. Rietumeiropas populācija šobrīd turpina pieaugt, tomēr tas notiek uz migrācijas rēķina. Vienlaikus vērojama kvalificēto iedzīvotāju aizplūšana no mazāk attīstītajiem reģioniem, vēl vairāk pastiprinot šo reģionu atpalicību. ES austrumu daļas valstīs jau gadiem vērojams gan emigrācijas, gan negatīva dabiskā pieauguma izraisīts iedzīvotāju skaita samazinājums.\[8\] Latvija 2017. gadā bija to 15 Eiropas Savienības (ES) valstu skaitā, kurās ir negatīvs dabiskais pieaugums. Latvija ieņēma otro vietu aiz Lietuvas starp desmit ES dalībvalstīm, kurās izbraukušo iedzīvotāju skaits bija lielāks nekā iebraukušo. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās gandrīz par 16 000 jeb 0,8 %. Pēc iedzīvotāju skaita Latvija ir piektā mazākā ES dalībvalsts aiz Igaunijas, Maltas, Luksemburgas un Kipras. Latvijā dzīvo 0,4 % no visiem ES iedzīvotājiem. Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, cilvēki ļoti aktīvi izmantoja iespēju ceļot. Imigrantu skaits pēc ierobežojumiem pārsniedza pirmspandēmijas rādītājus. Iebraucēju skaits 2021.gadā palielinājās par 43,5% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Vienlaikus palielinoties iebraucējiem, palielinājās arī aizbraucēju skaits, bet tikai par 8%. Uz kopējā migrācijas fona 2021. gadā, emigrantu skaits tāpat pārsniedza imigrantu skaitu. Kopš 2022. gada sākuma ir būtiski novērojams imigrantu skaita pieaugums no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kas izskaidrojams ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. \[4.\] Starptautiskās migrācijas galvenie cēloņi ir atšķirīgais dzīves līmenis dažādās pasaules valstīs un iespējas iegūt izglītību vai darba pieredzi ārvalstīs. Migrācijas rezultātā notika ne tikai iedzīvotāju skaita izmaiņas, bet arī iedzīvotāju etniskā sastāva maiņa. \[2.\] Kopš 2013.gada statistikas dati rāda, ka apmēram puse no iedzīvotājiem, kuri imigrē uz Latviju, ir remigranti. Lielākais remigrantu skaits Latvijā pēdējo 10 gadu laikā bija 2021. gadā, kuru skaits sasniedza aptuveni 7 tūkstošus iedzīvotāju. Taču lielākais remigrantu īpatsvars pret imigrantiem bija 2013. gadā, remigrantu īpatsvars sasniedz 68% no visiem imigrējošajiem. \[1.\] Pēdējā desmitgadē vērojama imigrācijas apjoma stabilizēšanās. Jāņem vērā, ka daļa starpvalstu migrantu ir Latvijas valstspiederīgie, kuri pēc ārvalstīs pavadīta laika atgriežas, iesaistoties atpakaļmigrācijā. Migrācija būtiski ietekmē iedzīvotāju izvietojumu un skaitu reģionos un pašvaldībās. Latvijā raksturīga iedzīvotāju teritoriāla koncentrācija valsts centrālajā daļā. Tajā ir lielākais demogrāfiskās un sociāli ekonomiskās izaugsmes potenciāls.\[8\] 2. **Izmantotās pētījuma metodes** Pētījuma rezultātu iegūšanai tika izmantotas gan teorētiskās, gan empīriskās metodes. Teorētiskās -- statistikas un citu datu analīze, empīriskās -- iedzīvotāju aptaujas veikšana. Statistikas un pārējo datu analīze palīdz noskaidrot, kādas izmaiņas iedzīvotāju skaita ziņā ir notikušas Latvijā pēdējo desmit gadu laikā, pēc datu analīzes var prognozēt iespējamās izmaiņas nākotnē Latvijas demogrāfiskajā stāvoklī. Savukārt, iedzīvotāju aptauja ļauj noskaidrot iemeslus notiekošajām izmaiņām, piemēram, kāpēc dzimstība samazinās; kādu iemeslu dēļ cilvēki imigrē un emigrē u.c. 2. **Statistikas un citu datu analīze** Pētījuma veikšanai tika izmantoti CSP \[1\] statistikas dati, kas palīdzēja detalizētāk analizēt katra gada iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā. Iegūtie dati bija nepieciešami, lai tālāk apstrādātu iedzīvotāju aptaujas rezultātus. Statistikas datu iegūšanai tika izmantota informācija no oficiālā CSP \[1\] portāla. Datu analīzei izmantota pēdējo desmit gadu laikā (no 2013. gada) apkopotā statistika par iedzīvotāju migrāciju, dzimstības un mirstības attiecību un kopējo iedzīvotāju skaita izmaiņām. 3. **Iedzīvotāju aptauja** Tika veikta aptauja, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli iedzīvotāju skaita izmaiņām. Lai aptaujātu iespējami vairāk iedzīvotājus, aptauja tika izveidota elektroniski un tika izplatīta caur dažādiem sociālajiem tīkliem. Iedzīvotāju aptaujai tika veltīta viena nedēļa. Aptauja sastāv no 15 jautājumiem. Respondentu atbildes ļaus noskaidrot iedzīvotāju vecuma grupu, dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, izglītības līmeni, migrāciju un nākotnes plānus. Jautājumi izveidoti tā, lai pēc tam būtu iespējams analizēt rezultātus pēc iespējas dažādās variācijas, noskaidrot kā iedzīvotāju vecums, izglītība un viņu ģimenes stāvoklis ietekmē viņu lēmumus, plānus attiecībā uz bērnu radīšanu savā ģimenē, varbūtību emigrēt vai imigrēt. Pēc rezultātu analīzes bija iespējams iegūtos datus salīdzināt ar statistikas datiem un pārvērst tos aprēķinos, lai prognozētu iedzīvotāju skaita izmaiņas nākamajiem gadiem. Iegūtās atbildes tiks apkopotas diagrammās, pēc kurām tiks izpētītas tendences pēc vecuma grupām. Tiks noskaidrots, kurās vecuma grupās ir lielāks emigrācijas risks un kurās vecuma grupās ir iespējama dzimstības palielināšanās. Turklāt, pēc ievāktajiem datiem varēs noskaidrot, vai izglītības līmenis arī ietekmē šos faktorus. 3. **Iegūtie rezultāti** Iedzīvotāju aptaujā tika saņemtas atbildes no 44 iedzīvotājiem. Aptaujas rezultātā tika noskaidrots, ka pilnīgi visi aptaujātie dzīvo Latvijā. No aptaujātajiem iedzīvotājiem 36.3% jeb 16 respondenti bija vecumā no 17 -- 24 gadi. No šīs vecuma grupas iedzīvotājiem 75% (12 aptaujātie) bija ieguvuši pamata izglītību, 18.8% (3 aptaujātie) bija ieguvuši vidējo izglītību, bet6.2% jeb 1 no šīs vecuma grupas aptaujātajiem bija saņēmis augstāko izglītību. 81.2% (13 aptaujātie) no jauniešiem vecumā no 17 -- 24 bija neprecēti, bet18.8% (3 aptaujātie) precēti. Savukārt 25% jeb 4 respondentiem bija 1 bērns, 6.2% jeb 1 respondentam bija 2 bērni, bet pārējiem 11 aptaujātajiem (68.8%) bija bez bērniem. Lielākā daļa no šīs vecuma grupas aptaujātajiem nākotnē plāno bērnu, jo grib ģimeni un bērnus, taču 6 respondenti (37.5%) atbildēja, ka bērnu vairs negrib vai bērnu negrib vispār. 2 jaunieši (12.5%) nākotnē plāno pamest Latviju, lai studētu ārzemēs, bet pārējie 14 jaunieši neplāno pamest Latviju. 2 aptaujātajiem iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 24 gadiem, bija zināms vismaz viens cilvēks, kurš pametis Latviju, tam par iemeslu bija darbs ārzemēs, bet neviens no zināmiem cilvēkiem nebija atgriezies Latvijā. Arī pārējiem jauniešiem neviens zināms nebija atgriezies uz dzīvi Latvijā. 12 respondenti šajā vecuma grupā atbildēja, ka uzskata Latviju par labu vietu ģimenes veidošanai, bet tikai 3 respondenti jeb 18.8% atbildēja, ka jūtas droši par savu nākotni Latvijā. Pārējie aptaujātie sniedza atbildi, ka jūtas daļēji droši. Aptaujā no kopumā visiemaptaujātajiem 9.1% (4 aptaujātie) bija vecumā no 0-16 gadiem. No šiem aptaujātajiem puse bija ieguvusi pamata izglītību, bet otra puse nebija ieguvusi nekādu izglītību. Neviens no respondentiem nebija precēts, nevienam nebija bērni, bet visi atbildēja, ka nākotnē gribētu bērnus, jo grib sev lielu ģimeni. Visi respondenti plāno palikt dzīvot Latvijā. 3 respondenti jeb 75% grib palikt, jo šeit dzīvo draugi un ģimene, bet 1 respondents grib pamest Latviju, jo šeit nepatīk. Neviens no pazīstamajiem nav ne pametis Latviju, ne atgriezies šeit. 75% (3 aptaujātie) atbildēja, ka Latvija, viņuprāt, ir laba vieta ģimenes veidošanai un šie paši respondenti atbildēja, ka jūtas droši par savu nākotni Latvijā. Atlikušais 1 aptaujātais atbildēja, ka par nākotni Latvijā jūtas daļēji drošs. Aptaujāto skaits vecuma grupā no 25 -- 35 gadiem bija 12 iedzīvotāji (27.3% no kopumā aptaujātajiem). No aptaujātajiem 3 iedzīvotāji bija saņēmuši vidējo izglītību, 9 iedzīvotāji ar augstāko izglītību. 10 respondenti bija precējušies, bet 2 neprecēti. Savukārt, visiem precētajiem un vienam no neprecētajiem bija vismaz viens bērns. Vairāk kā puse no aptaujātajiem apgalvoja, ka nākotnē bērnus vairāk neplāno, tam par iemeslu, galvenokārt, bija fakts, ka ir pietiekami daudz bērnu un vairāk negrib. Daži no vecākiem apgalvoja, ka nevēlas vairāk bērnus, jo nejūtas droši par savu finansiālo stāvokli, lai uzturētu vēl vienu bērnu. 91.7% no aptaujātajiem plāno palikt dzīvot Latvijā, divi no galvenajiem iemesliem tika minēti, ka negrib pārmaiņas un ka grib šeit palikt pie draugiem un ģimenes. 1 iedzīvotājs apgalvoja, ka neplāno palikt Latvijā, jo grib braukt strādāt ārzemēs. 3 respondentiem (25%) bija zināms vismaz viens cilvēks, kas pametis Latviju ar mērķi ceļot vai strādāt citur. 1 respondents sniedza atbildi, ka ir pazīstams cilvēks, kas iepriekš pametis Latviju un neplāno atgriezties, jo izveidojis ģimeni ārzemēs. Latviju par labu vietu ģimenes veidošanai uzskatīja 83.3% no šīs vecuma grupas aptaujātajiem, bet 16.7% tam nepiekrita. Taču par drošu nākotni Latvijā jutās puse no aptaujātajiem, puse jutās daļēji droši. Aptaujā piedalījās arī Latvijas iedzīvotāji, kuru vecums sasniedza 36 --49 gadi, tie bija 8 iedzīvotāji jeb 18.2% no aptaujātajiem kopā. 12.5% (1 respondentam) bija iegūta vidējā izglītība, 87.5% bija iegūta augstākā izglītība. 2 aptaujātie bija neprecēti, 6 aptaujātie bija precēti. Pilnīgi visiem respondentiem bija vismaz viens bērns, tāpat visi atbildēja, ka nākotnē bērnus vairs neplāno, jo pietiek ar esošajiem vai arī par faktoru uzskata savu vecumu. 100% aptaujātie plāno palikt dzīvot Latvijā, jo šeit ir viņu mājas un ģimenes. No aptaujātajiem, pusei bija pazīstams kāds, kas aizbraucis studēt ārzemju universitātēs ar plānu iegūt izglītību un atgriezties Latvijā. 7 respondenti uzskata Latviju par labu vietu priekš ģimenes veidošanas, bet tikai 5 respondenti (62.5%) atbildēja, ka jūtas droši par nākotni šeit, pārējie atbildēja, ka jūtas daļēji droši. Aptaujāti tika arī neliels daudzums vecākās paaudzes, iedzīvotāji, kuri vecāki par 50 gadiem. Šajā vecuma grupā tika aptaujāti 4 iedzīvotāji (9.1% no kopskaita). Visiem iedzīvotājiem bija augstākā izglītība, kā arī visiem iedzīvotājiem bija bērni. 1 respondentam bija 1 bērns, 2 respondentiem bija 2 bērni, bet vēl vienam bija 3 vai vairāk bērni. Precējies bija 1 aptaujātais. Neviens nākotnē bērnus vairs neplāno. Visi atbildēja, ka vēlas un plāno palikt dzīvot Latvijā, jo nav iemesla pārvākties un jo šeit ir viņu bērni un draugi. 50% no respondentiem bija kāds pazīstams, kurš pametis Latviju, lai studētu ārzemēs un pēc tam palicis tur dzīvot. Visi apgalvoja, ka Latvija priekš ģimenes veidošanas ir piemērota vieta. Puse no respondentiem jūtas daļēji droša par savu nākotni Latvijā, 1 respondents nejūtas drošs un 1 respondents jūtas daļēji drošs. No statistikas datiem tika iegūta informācija, ka pēdējo desmit gadu laikā visvairāk dzemdē sievietes vecumā no 28-30 gadiem. Mātes vidējais vecums piedzimstot pirmajam bērnam bija no 26 -- 28 gadi, bet piedzimstot otrajam bērnam 30. Pēc izglītības līmeņa, augstāko izglītību ieguvušas mātes vidējais vecums bija 31 -- 32 gadi, vidējo izglītību ieguvušas mātes vecums bija vidēji 28 -- 29 gadi, bet bez izglītības bija mātes vidēji 25 gadu vecumā. \[1.\] Visvairāk pēdējo 10 gadu laikā no Latvijas emigrēja iedzīvotāji vecumā no 25 -29 gadiem, bet vismazāk emigrēja 70 -- 74 veci iedzīvotāji. Savukārt visvairāk imigrēt pēdējos 3 gados sāka 30 -- 34 vecuma grupas iedzīvotāji, vismazāk imigrēja seniori vecumā 70 -- 74 gadiem. \[1.\] Kopējās iedzīvotāju skaita izmaiņas valstī visstraujāk novērojamas negatīva dabiskā pieauguma dēļ. Pēc vecuma grupām, vislielākais iedzīvotāju skaita kritums novērojams vecuma grupā no 25 -- 64, bet pieaugums vecumam 65+.\[1.; 8.\] 4. **Rezultātu analīze** Pēc aptaujas rezultātu iegūšanas un apkopošanas, tika veikta datu analīze. Pirmkārt, tika noskaidrots gan pēc statistikas, gan pēc aptaujas datiem, ka cilvēki, kuri ir laulājušies, ir tie, kuri valstij pienes lielāko dzimstības daļu. Cilvēki ir izveidojuši ģimeni un ir gatavi radīt bērnu, kas ir mazāk novērojams neprecēto vidū. Un pēc aptaujas datiem var secināt, ka procentuāli vairāk ir precēti iedzīvotāji vecumā no 25-- 35, pēc statistikas datiem vidējais vecums pēdējo 10 gadu laikā bija 28 -- 32 gadi. No statistikas datiem tika novērots, ka gadiem ejot uz priekšu, samazinās noslēgto laulību skaits, kas varētu liecināt arī par dzimstības samazināšanos nākotnē. Viena bērna ģimenēs vecāki biežāk bija precējušies, nekā neprecējušies. Precēto starpā bija procentuāli vairāk tie, kuri nākotnē plāno vēl bērnus. Vecāki, kuriem bija vairāk par vienu bērnu (gan precētie, gan neprecētie), nākotnē bērnus vairs neplāno, jo uzskata par normu jau esošo bērnu skaitu.Statistikas dati pierāda, ka laulībā dzimušo bērnu skaits pieaug, līdz ar to, ja palielināsies laulību skaits, uzlabosies arī dzimstības rādītāji valstī. Tika novērota sakarība, ka iedzīvotāji ar zemāku izglītību, jūtas nedrošāki par savu nākotni, un daļa no aptaujātajiem ar pamata vai vidējo izglītību domāja doties uz ārvalstīm izglītības trūkuma dēļ. Doma par valsts emigrāciju novērojama starp jauniešiem līdz 24 gadiem. Statistikas dati parāda, ka visvairāk reemigranti ir vecumā no 25 -- 34, kas var nozīmēt, ka pēc studijām studenti visbiežāk atgriežas atpakaļ Latvijā. Neatkarīgi no vecuma grupas, izglītības vai ģimenes stāvokļa, iedzīvotājiem bija zināmi cilvēki, kas pametuši Latviju. Tas ir faktors, ko ietekmēt un prognozēt ir grūti. Ņemot vērā, ka galvenie iemesli bija darbs un izglītība, būtu jānoskaidro, kā uzlabot darba iespējas un izglītības pieejamību Latvijā. Tāpat neatkarīgi no vecuma, izglītības un citiem faktoriem, cilvēki ir reemigrējuši atpakaļ uz Latviju, lai atgrieztos pie tuviniekiem. Tātad varētu būt varbūtība, ja jauni cilvēki mazāk brauks prom, aizbraukušie atgriezīsies. Aptuveni 82% no aptaujātajiem sniedza atbildi, ka viņi uzskata Latviju par labu vietu ģimenes veidošanai, bet 18% tam nepiekrita. Ļoti maza daļa nejutās droša par savu nākotni, kas ir labs rādītājs, taču lielākajai daļai bija kādas šaubas. Lai palielinātu laulību skaitu un līdz ar to arī dzimstību, samazinātu migrācijas saldo, būtu jāveic kādi uzlabojumi iedzīvotāju labklājībā, lai cilvēki justos drošāki par nākotni un savu dzīvi šeit. **\ ** **Secinājumi** Pirms pētījuma sākšanas un veikšanas tika izvirzīta hipotēze, ka pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits Latvijā it ļoti strauji samazinājies un iemesli tam varētu būt nestabilā ekonomika, mirstības lielais koeficients. Hipotēze bija daļēji patiesa, jo iedzīvotāju skaits ir samazinājies, bet nav tik strauji, ka tas būtu kritiski. Apstiprinājās, ka izmaiņu iemesls bija ekonomika, taču mirstības koeficients nebija tik noteicošs faktors kā dabiskais pieaugums, kurš bija ļoti zems. Galvenie secinājumi par būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē demogrāfisko situāciju Latvijā: valsts ekonomiskā izaugsme (personīgais materiālais nodrošinājums, drošības sajūta par nākotni, prognozējamība); komfortabli sadzīves apstākļi (mājoklis, mobilitātes iespējas, ienākumu un dzīves komforta nesamazināšanas, ģimenē ienākot bērnam); pozitīva grūtniecības, dzemdību pieredze (kvalitatīva grūtnieču aprūpe un dzemdību pakalpojumu pieejamība, sabiedrībā valdošs pozitīvs noskaņojums); bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība (kvalitatīva medicīniskā aprūpe, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, ārpusskolas izglītības, sporta, kultūras, izklaides pasākumi bērniem); krīzes risinājumi (atbalsts ģimenēm); veselība (pāra, personīgais fiziskais un mentālais veselības stāvoklis); profesionālā izaugsme (iekļaušanās darba tirgū, darba un ģimenes dzīves apvienošanas iespējas, ģimenes uzņēmējdarbība); ģimene -- vērtība (uz ģimeni orientēta vērtībaudzināšana, partnerattiecību stabilitāte); ģimenei draudzīga sabiedrība (pozitīva un atbalstoša sabiedrības, valsts, pašvaldības institūciju un darba devēju attieksme); sakārtota un droša dzīves telpa (sakārtota infrastruktūra atpūtai, darbam, mazinot mirstību no ārējiem cēloņiem); drošības sajūta (drošība no apdraudējuma); iedzīvotāju migrācija un remigrācija.\[8\] Pēc iegūto rezultātu analīzes var secināt, ka visietekmējošākais faktors iedzīvotāju skaita samazināšanās ir iedzīvotāju labklājība. Būtu jāveic uzlabojumi ekonomikas un izglītības jomā, jo tas ir galvenais emigrācijas cēlonis. Protams, ir faktori, kurus neviens nevar ietekmēt, piemēram, vēlmi ceļot un izbaudīt citu kultūru, vēlmi veidot dzīvi bez bērniem vai nāvi. Lai topošajiem un esošajiem vecākiem sniegtu atbalstu ne tikai bērna audzināšanā, bet arī kopumā nodrošinātu dzīves kvalitātes celšanos ģimenēm ar bērniem, ir svarīgi koncentrēties un nodrošināt ne tikai pamatvajadzības komfortablai sadzīvei, kas nemazinās ienākot ģimenē bērniem, bet arī paredzēt specifisku atbalstu sniegšanu ģimenēm atkarībā no to vajadzībām. Mājoklis, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, medicīnas pakalpojumi, citi fiziski un finansiāli atbalsta instrumenti nodrošināmi līdztekus sociālajam, psiholoģiskajam un informatīvajam atbalstam. Izglītības jautājumā, būtu svarīgi, lai iespējami lielāka iedzīvotāju daļa iegūtu augstāko izglītību, jo tas ietekmē viņu izvēles nākotnē. Finansēm šeit arī ir liela loma, jo augstākā izglītība nav lēta, bet valstij no tā būtu ieguvums, ja cilvēki būtu izglītotāki, varētu mācīties, tādā līmenī kā grib, tepat Latvijā un veidotu ģimeni šeit. Tas atrisinātu arī darba problēmu, kuru daļa iedzīvotāju cītīgi meklē ārvalstīs un kas traucē viņiem izveidot ģimeni. No ekonomiskās puses būtu svarīgi, ka visiem būtu vienādas tiesības un finansiālo nodrošinājumu, tai skaitā, pabalstu saņemšana krīzes situācijās u.tml., izglītības līdzfinansējums, kā arī finansiāls un morāls atbalsts ģimenēm un bērniem, kas neliktu jaunajai paaudzei meklēt savas mājas kaut kur citur. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem, mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kā arī priekšlaicīgas mirstības mazināšana un emigrācijas samazināšana. Vienlaikus ir nepieciešama ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā, proti, valsts atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu. Nepieciešams uzsākt jau agrīnu izglītojošo darbus skolās izglītojot bērnus un veidojot izpratni par savstarpējām attiecībām un ģimeni, ietverot arī krietni plašāku vecāku un bērnu savstarpējo pienākumu un atbildības jautājumu loku. Latvijas turpmākai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai steidzamākie īstenojamie pasākumi ir saistīti ar pirmā bērna pozitīvās pieredzes stiprināšanu (veicinot katra nākamā bērna ienākšanu ģimenē); pasākumi ģimenes kā vērtības stiprināšanai sabiedrībā īstenošanu; mājokļu pieejamības nodrošināšanu; kvalitatīvu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstību; bērna veselības aprūpes pieejamību; pasākumu darba un ģimenes dzīves apvienošanai īstenošanu. Sekundāri realizējamie pasākumi ir vērsti uz profesionālo izaugsmi un mūžizglītību; bērnu pieskatīšanas nodrošināšanu augstskolās; kvalificēta darbaspēka piesaisti Latvijai; remigrācijas jautājumiem -- saiknes uzturēšanu ar Latviju; vecāka gada gājuma iedzīvotāju noturēšanu darba tirgū.\[8\] **Izmantotā literatūra un informācijas avoti** 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. **1.pielikums Iedzīvotāju skaita izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji** 2.pielikums Dati no statistikas datubāzes  3.pielikums Demogrāfijas rādītāji Latvijā 2021.-2023.gadā -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- **2021** **2022** **2023** **2022/2021, %** **2023/2022, %** **uz 1 000 \ iedzīvotāju** --------------------------------- ----------- ----------- ----------- ------------------ ------------------ --------------- ---------- **2022** **2023** Iedzīvotāju skaits, gada beigās 1 875 757 1 883 008 1 871 882 +0,39 -0,59 x x Noslēgtas laulības 11 228 11 848 10 549 +5,5 -11,0 6,3 5,6 Šķirtas laulības 4 643 5 407 5 312 +16,5 -1,8 2,9 2,8 Dzimuši 17 420 15 954 14 490 -8,4 -9,2 8,5 7,7 Miruši 34 600 30 731 28 031 -11,2 -8,8 16,4 14,9 Imigrēja 12 689 38 708 18 710 +205,1 -51,7 20,6 10,0 Emigrēja 12 975 16 680 16 295 +28,6 -2,3 8,9 8,7 --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------