Latvijas kuģu drošība un regulējums PDF

Latvijas karoga kuģis – kuģis, kas ir reģistrēts Latvijā. Jūras kuģis – peldošais līdzeklis, kura min. ietilpība ir 500 BT un min. jauda 750 kW. Jūrnieki – cilvēki, kuru galvenā nodarbošanās ir darbs uz kuģiem. Kuģa kapteinis – sertificēta persona atbilstoši LR normatīviem aktiem, ar kuru kuģa īp...

Latvijas karoga kuģis – kuģis, kas ir reģistrēts Latvijā. Jūras kuģis – peldošais līdzeklis, kura min. ietilpība ir 500 BT un min. jauda 750 kW. Jūrnieki – cilvēki, kuru galvenā nodarbošanās ir darbs uz kuģiem. Kuģa kapteinis – sertificēta persona atbilstoši LR normatīviem aktiem, ar kuru kuģa īpašnieks ir noslēdzis darba līgumu. Ir pilnvarota persona, kas pārvalda kuģa ekipāžu un atbild par kuģošanas drošību. Ekipāža (apkalpe) – jūrnieku, kuri strādā uz dotajā kuģa dotajā reisā. Praktikants – persona, kas saskaņa ar prof. izgl. prog. Atrodas mācību praksē uz kuģa. Kuģa ekipāžas sastāva – virsnieki (officers), ierindnieki (ratings) un praktikanti (kadeti). Pie virsniekiem pieder: Uz klāja – kapteinis, pirmais, otrais un trešais kapteiņa palīgi, bocmanis. Mašīntelpā – galvenais, otrais, trešais mehāniķi, elektromehāniķis un refmehāniķis. Pie reitingiem pieder: Matroži, motoristi, pavārs, pumpman (donkerman), stewart, fitter. Darba aizsardzība – pasākumu kopums, kas garantē darbiniekiem drošus un veselīgus darba apstākļus kā arī sociālās garantijas. (Darba tiesības, darba higiēna, darba drošība) Darba tiesības – juridisko normu kopums, kas regulē darbinieka un darba devēja attiecības. Darba higiēna – higiēnisku un tehnisku pasākumu sistēma, kura novērš kaitīgo faktoru iedarbību. Darba drošība – darba apstākli, kuros nepastāv ražošanas bīstamība. (ISM Code nosaka darba drošības prasības) Kompānija ir atbildīga par vispārējo kuģa drošību. Kapteinis ir ikdienā atbildīgs par drošu kuģa ekspluatāciju un personu drošību. Departamenta vadītāji ir atbildīgi par veselibas aizsardzību un darba drošību savā departamentā. Katrs virsnieks ir atbildīgs par veselību aizsardzību un darba drošību tiem, kuri strādā pakļautībā. Jūrnieks ir atbildīgs par personālo drošību un personu, kuras var ietekmēt viņa rīcība. Darba drošības instrukcija – dokuments, kas nosaka darba drošības prasības darbiniekiem Darba drošības instruktāža – darba drošības instrukciju izskaidrošana. Ārpuskārtas instruktāžu: Veic dienesta vadītājs: DD pārkāpums, Mainās tehnoloģijas, Pārstrādātās DD instrukcijas Veic vec. Palīgs: Mainās vai bīstama krava Veic darba vadītājs: Pirms bīstamiem darbiem Latvijas Jūras administrācija nodarbojas ar: Hidrogrāfijas dienestu; Kuģa reģistru; Jūrnieku reģistru; Bīstamo un beramkravu inspekciju; Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju Avāriju izmeklēšanu Kuģošanas drošības inspekciju Jūrnieku reģistrs nodarbojas ar: Reģistrē Latvijas jūrniekus Ar jūrnieku dokumentu izsniegšanu (jūrnieku grāmatiņas u.c.) Jūrnieku zināšanas pārbaude un sertificēšana saskaņā ar STCW konvenciju Ne retāk, ka 1 reizi gadā, pārskata virsnieku kompetence Apmācības programmu uzraudzība Kuģu reģistrs nodarbojas ar: Kuģu reģistrēšanu Ar dažādu veida kuģa avārijas novēršanu Pārbauda būvniecības stadijā esošus kuģus Pārbauda atpūtas kuģus Pārbauda zvejas kuģus, kuri zvejo teritoriālajos ūdeņos un EEZ. Kontrolē kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus Uztur kuģu reģistra datu bāzes Veic īpašuma tiesību reģistrāciju Hidrogrāfijas dienests nodarbojas ar: Veic precīzus hidrogrāfiskos mērījumus Izdod navigācijas kartes Uzstāda bākas, bojas un zīmes Veic dziļuma mērījumus Nogrimušas mantas izcelšana Kuģošanas drošības inspekcijas: LV kuģu tehn. pārbaudes - Flag State Control Ārvalstu kuģu pārbaudes - Port State Control  Darbs slēgtās telpās Cietošajiem cēloņi: 1) Neatpazina telpu 2) Domāja par sajūtu 3) Mēģināja glābt citu Slēgta telpa – pilnībā vai daļēji slēgta vieta, kurā cilvēkiem nav pārāzētā, kā arī uzturēties un strādāt ikdienā. Var uzskatīt: Balasta tanki; Degvielas tanki; Koferdams; Kravas tanki; Sūkņa telpas; Dubultā korpusa telpas Saraksts ar slēgtam telpas ir Kompānijās SMS. Piemīt raksturlielumus: Ierobežotas ieejas un izejas atveres; Ierobežota dabiskā ventilācija; Nav paredzēts nepārtrauktā darbinieku klātbūtne Apdraudējumi slēgtas telpās (ir trīs galvenie apdraudējumi): 1. Bīstama atmosfēra; 2. Konfigurācijas apdraudējums; 3. Mainīgi un bīstami apstākļi Bīstamo atmosfēras veidi (seši veidi): 1. Ar skābekli bagātināta vide ar skābekļa trūkumu; 2. Toksisku gāzu vai šķidrumu klātbūtne; 3. Viegli uzliesmojoša atmosfēra; 4. Ekstrēmas temperatūras; 5. Putekļu klātbūtne; 6. Brīvas gaisa plūsmas trūkums Toksisku atmosfēru var radīt: Produkts tiek uzglabāts slēgtā telpā; Darbs, ko veic slēgtā telpā; Koroziju cietuši cauruļvadi, kas šķērso telpu Viegli uzliesmojoša atmosfēra var radīt: Skābeklis gaisā; Uzliesmojoša gāze, tvaiks ķīmiska reakcija vai putekļi konkrētā maisījumā Skābekļa trūkums: Rūsēšana; Ķīmiskās reakcijas; Hot work;  Elpošana; Bioloģiskās reakcijas (Sewage tank) Krāsas rūsēšanas process Pieņemamais skābekļa diapazons slēgtā telpā ir no 19.5% līdz 23.5%. Parasti ir jābūt 21%, lai varētu veikt darbu droši. Kompānijas savos SMS var noteikt arī 20.9% Darba procedūrā (pareiza plānošanā ieejai slēgtajā telpā ietver): Uzdevumu (darbs, kas būs jāveic iekšā telpā); Darba vidi: Materiāli un instrumenti; Uzdevuma veicēju zināšanas un pieredze; Ārkārtas glābšanas pasākumi; Darba etapi Pirms ieejas 1. Toolbox talk (apspriež talpā veicamo darbu). o Apspriež: apdraudējumi un kā tos varot kontrolēt (1. – telpā; 2. – darbā). 2. Riska novērtējums. o Dokumentēt apdraudējumus un nepieciešamos drošības un kontroles pasākumus. 3. Nodrošiniet drošību telpā. o Ja nepieciešams, uztukšojiet telpu un veiciet pasākumus, lai nepieļautu telpas atkārtotu piepildīšanos – bloķēt vārstus un sūkņus; o Izvietot paziņojumus, kas aizliedz to darbību. 4. Izvēdināt. o Nosakiet pietiekami daudz laika telpas pilnīgai dabiskai vai mehāniskai ventilācijas; o Aizsargāt visas atveres pret nejaušu un neatļautu iekļūšanu slēgtās telpās 5. Atmosfēras pārbaude. o Pārbaudīt atmosfēru telpā, lai noteiktu skābekļa saturu un uzliesmojošu un toksisko gāzu vai tvaiku klātbūtni. o Neieejiet iekšā, kamēr nav noteikt, ka atmosfēra ir droša. 6. Atļauja – aizpilda pirms ieiešana, apliecinot, ka: o Ir novērsti darba un telpas apdraudējumi; o Atmosfēras telpā ir droša un izvēdināta; o Telpa ir pietiekami apgaismota; o Iecelts atbildīgs cilvēks pie ieejas slēgtajā telpā; o Ir izveidoti sakari starp tiltiņu un ieejas punktu, kā arī ieejas punktu un tie, kas strādā iekšā; o Pie ieejas ir pieejams avārijas glābšanas aprīkojums, un uz kuģa ir pietiekami darbinieku, lai izveidotu glābšanas grupu; o Viss iesaistītais personāls ir informēts par uzdevumu un apdraudējumiem un ir kompetents savā darbā Minimum 10 minūtes jāpagaida, lai pēc tām ieslēgt atpakaļ ventilāciju. Darba laikā  Nodrošināt telpas piemērotu apgaismojumu; Jāizvēlas pareizos IAL; Turpināt vēdināt slēgto telpu; Regulāri pārbaudiet atmosfēru; Regulāri sazināties; Atstājiet vietu pēc pieprasījuma vai ja jūtaties slikti. Pēc darba slēgtās telpās Nodrošināt, lai viss aprīkojums un personāls ir ārā no slēgtās telpas; Aizvērt piekļuvu telpai, lai novērstu nesankcionētu iekļūšanu tajā; Slēgt darba atļauju Pēc vajadzības atjaunot visas sistēmas Atmosfēras pārbaude To veic apmācīta persona; Tiek izmantots speciālais aprīkojums – gāzu analizators Aprīkojumu ir nepieciešams regulāri kalibrēt (ar spānu gāzi) Atmosfēras mērījumi ir jāveic dažādos līmeņos (vismaz 3) Slēgto telpu drošības aprīkojums Reanimācijas aprīkojums; Glābšanas josta un virve; Līdzeklis rīcībnespējīgas personas izcelšanas no telpas (Trīs kāju ierīce); Nestuves; Apgaismojums, kas apstiprināts lietošanai uzliesmojošā vidē; Pirmās palīdzības komplekts SMS (ISM Code) norādījumi par darbu slēgtās telpās: Jābūt apmācību grafikam, kurā ir jāiekļauj apmācības par bīstamību slēgtās telpās, iekļūšanas procedūrām un personālā glābšanu no slēgtām telpām; Norādījumi par to, kā noteikt, vai telpa var būt bīstama; Procedūras, kas jāievēro visos iekļūšanas slēgtā telpā posmos; Norādījumi par standartiem un pienākumiem personālam, kas iesaistīts ieiešanas procedūrā slēgtās telpās; Norādījumi par drošības aprīkojumu, kas ir jāizmanto, iekļūstot slēgtās telpās; Avārijas procedūras, tostarp cietušā evakuācija no slēgtas telpas.  Elektrodrošības pamati Elektrodrošība ir organizatoriskie un tehnisku pasākumu sistēma, kas nodrošina cilvēka aizsardzību no elektriskās strāvas bīstamas iedarbības. Elektrotraumu veidi Elektriskie triecieni – krampja muskuļa saraušanās, samaņas zaudēšanā, traucējumi elpošanā vai sirdsdarbībā. Lokālās elektrotraumas – apdegumi, elektriskās zīmes, acu traumas, ada elektrometalizācija. Traumatiski iemesli Pieskaršanās strāvu vadošajām daļām, kas atrodas zem sprieguma; Pieskaršanās statiski uzlādētām ierīcēm pēc to atslēgšanas no tīkla; Elektroiekārtu ekspluatācijas noteikumu neievērošana; Nonākt tiešā augsts sprieguma iekārtu tuvumā. (NO 1000 V) Nokļūstot zem soļa sprieguma. Iedarbības veidi 1. Fizioloģiskie; 2. Termiskie; 3. Elektroķīmiskie; 4. Mehāniski 1. Izpaužas kā cilvēka elpošanas, sirds darbības un nervu sistēmas darbības traucējumi; 2. Ķermeņa audu un dažādu orgānu apdegumi vai audu un kaulu pārogļošanās; 3. Organisma šķidrumu molekulas sadalīšanās jonos; 4. Ādas, asis vadu un nervu audu plūsmu, kā arī locītavu mežģījumi. Iedarbība ir atkarīga no: 1. Strāvas parametriem (strāvas veids, strāvas stiprums, spriegums, frekvence); 2. Strāvas «plūšanas ceļa» cilvēka ķermenī; 3. Strāvas iedarbības ilguma; 4. Cilvēka ķermeņa pretestības; Strāvas veids un frekvence Līdzstrāva 3-5 reizes mazāk bīstama par maiņstrāvu. Visbīstamākā ir 50-60 Hz frekvences maiņstrāva 1. Strāvas spriegums Par kontakta spriegumu sauc spriegumu, kuru iedarbībai ir pakļautas divas dažādas cilvēka ķermeņa daļas; Par drošu sprieguma, kam cilvēka ķermenis var tikt pakļauts neierobežoti ilgi Sausā vidē – 50 V Mitrā vidē – 24 V Zemūdens vidē – 12 V Maiņstrāva Efekts Līdzstrava 0.6 – 1.5 mA Sajūtamības strāva 5 – 7 mA 5 – 25 mA Satveroša strāva 50 – 80 mA 50 – 100 mA Nāvējoša ≈300 mA 2. Strāvas plūšanas ceļš cilvēka ķermenī Strāvas plūšanas ceļš ir atkarīgs no tā, kādā veidā cilvēks ieslēdzās elektriskajā ķēdē; Strāva izvēlas ceļu, kur ir zemāka pretestība. 3. Strāvas iedarbības ilgums Strāvas iedarbības laikā cilvēka ķermeņa elektriski pretestība strauji samazinās Vislielākā pretestība – kāja kauli 4. Cilvēka ķermeņa elektriskā pretestība Ādas pretestība var mainīties atkarība no adās stāvokļa; Pretestība ir mazākā bērniem un veciem cilvēkiem (vāji kauli); Pretestība ir atkarīga no dzimuma; Veselības stāvoklis; Psiholoģiskais noskaņojums; Var ir lietojis alkoholu vai zāles (medicīniskus preparātus) Vidēja pretestība (roka-roka) 15 kΩ Elektrodrošības pasākumi Zema sprieguma lietošana; Zems spriegums: 12 V, 24 V, 36 V, 42 V; Izolācijas pretestība pārbaude (Elektromehāniķis veic izolācijas pretestības mērīšanu); Zemējuma iekārtas Zemēšana ir dažādu elektroiekārtu metāla daļu savienošana ar zemi. Uz kuģa «zeme» ir kuģa borts. Elektrodrošības pasākumi Atslēgšanas un bloķēšanas ierīces, kas atslēdz strāvu visos aktīvajos vadītājos 5 sekunžu laikā; Aizsardzības līdzekļi (dielektrisku cimdi, ar izolāciju instrumentu, gumijas zābaki); Drošības zīmes; Elektroiekārtas profilaktiskie apskati un remonts Kuģa telpu klasifikācija pēc elektrobīstamības Telpas ar paaugstinātu bīstamību, tās raksturo viens no faktoriem, kas nosaka paaugstinātu bīstamību. Mitrums vai strāvu vadoši putekļi; Strāvu vadošs klājs; Augsta temperatūra Sevišķi bīstamas telpas, tās raksturo viens no faktoriem, kas nosaka ļoti augstu bīstamību: Sevišķi mitras; Ķīmiski aktīva vide; Vienlaikus pastāv divi, vai vairāki paaugstinātas bīstamības nosacījumi, kas minēti 1. punktā Telpas bez paaugstinātas bīstamības, kurās nav 1. un 2. punktos minēto nosacījumu par sausām uzskata telpas, kuru relatīvais mitrums nepārsniedz 75%. Par mitrām uzskata telpas, kuru relatīvais mitrums ilgstoši pārsniedz 75%. Pie tām pieder visa kuģa dzīvojamas un sabiedriskās telpās. Par sevišķi mitrām uzskata telpas, kurām relatīvais gaisa mitrums tuvs 100%. Par putekļainām uzskata telpas, kur ražošanas apstākļos izdalās tehnoloģiskie putekļi tādā daudzumā, ka tie var nosēsties uz vadiem, iekļūt mašīnās, aparātos utt. Telpas ar ķīmiski aktīvu vidi ir tādas telpas, kur ražošanos apstākļos pastāvīgi vai ilgstoši gaisā ir tvaiki vai arī veidojas nosēdumi. 1. Definīcijas: Kompānija, Administrācija, Document of compliance, Safety Management Certificate, non- conformity, major non-conformity, near miss. Kompānija – kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks, vai fraktētais, kas pilnība atbild par kuģa ekspluatāciju saskaņā ar Kodeksu. Administrācija – kuģa karoga valsts valdība. Document of compliance – dokuments, kas apliecina, kā kompānijas izveidota SMS atbilst ISM Code prasībām. Safety Management Certificate – dokuments, kas apliecina, kā darbs uz kuģa notiek saskaņā ar Kompānijas SMS. Non-conformity – jebkurš fakts vai situācija, kura neatbilst Kodeksa prasībām. Major non-conformity – nopietna neatbilstība drošības prasībām, situācija, kad pastāv reāla bīstamība. Near miss – situācija, kad negadījums «gandrīz» noticis. 2. Kas ir ISM kodekss? ISM kodekss – starptautiskie standarti drošai darba veikšanai un vides aizsardzībai uz kuģa. 3. ISM Kodeksa mērķi un iesaistītās puses. Mērķi: Nodrošināt kuģu drošu ekspluatāciju un drošu darba vidi Nodrošināties pret visiem zināmiem riskiem Uzlabot kuģu un krasta personāla drošas pārvaldes prasmi Veidot personīgas atbildības sajūtu personālam Iesaistītās puses: Kompānijas vadība Krasta personāls Kapteinis Kuģa virsnieki un ierindnieki Kargo valsts amatpersonas Ostas valsts amatpersonas Atzīto organizāciju inspektori 4. DPA. Pienākumi un atbildība Pienākumi: Drošības un kvalitātes departamenta direktors Kontaktpersona starp kompāniju un kuģiem Atbildīgs par: SMS ievešanu un uzturēšanu uz kuģiem SMS dokumentu komplektu uz katra kuģa Iekšējo auditu krastā (Kompānijā) un uz kuģiem Gada pārskatu par darba drošības jautājumiem Izmeklēt ziņojumus par neatbilstībām Izmeklēt jūras negadījumus 5. Kapteiņa pienākumi un pilnvaras Definētā Kompānijas SQMS. Īsteno Kompānijas politiku uz kuģa. Kapteinis nozīme atbildīgo par DD kuģa virsnieku Izveido Drošības komisiju - Safety Committee ( Kapteinis, vecākais palīgs, vecākais mehāniķis, Safety Officer ) Periodiski sasaukt Drošības sapulces - Safety Meetings (pirms bīstamiem darbiem, pirms kravas operācijām un tml.) Kapteinis nodrošina apmācību un treniņu pārraudzību. Kapteinis nodrošina ekipāžai sociālo aizsardzību. 6. Kuģa īpašnieka (Kompānijas) pienākumi saskaņā ar ISM Code prasībām Nozīmēt DPA (Designated Person Ashore) Izveidot un dokumentēt SMS ( Safety Management System ) Identificēt un uzraudzīt visas darba operācijas uz kuģiem Pirms reisa instruēt kapteini Nodrošināt kuģu tehnisko apkopi un remontu Veicināt drošu navigāciju 7. Kompānijas Safety Management System (SMS) sastāvdaļas Definētā Kompānijas DD un jūras vides aizsardzības politika Aprakstītās darba procedūras uz katra kuģa Noteikts katras personas pilnvaras un atbildības Ziņojuma procedūra par avārijām un neatbilstības gadījumiem Avārijas situācijas procedūras un ekipāžas rīcības plāns Iekšēja audita un vadības pārskata procedūras. 8. Drošības virsnieka (Safety Officer) pienākumi SMS dokumentācija ( Ship Management Manual, Ship Operational Manual) IAL un glābšanas līdzekļu sertifikāti, drošības zīmes Jauno ekipāžas locekļu instruēšana Nodrošināt drošu darba vidi, veicot regulāras inspekcijas kopā ar kapteini Veikt pierakstus par novērojumiem (near miss, non-conformity ) Protokolēt drošības komitejas sapulces. 9. Atbilstības sertifikāts (ISM Code) Kompānijai DOC – Document of Compliance. Apliecina, kā kompānijas izveidota SMS atbilst ISM Code prasībām 10. Atbilstības sertifikāts (ISM Code) kuģim SMC – Safety Management Certificate. Apliecina, kā darbs uz kuģa notiek saskaņā ar Kompānijas SMS 11. Kompānijas Tehniskā Departamenta uzdevumi  Nodrošināt katru kuģa nepārtrauktu funkcionēšanu Nodrošināt visas iekārtas atbilstošu tehnisko stāvokli Uzturēt un remontēt kuģus Kontrolēt kuģa tehnisko stāvokli Nodrošināt kuģus ar kartēm, locījām un publikācijām Organizēt un uzturēt datorizētu vadības sistēmu Nodrošināt degvielas un citu vielu savlaicīgu piegādi 12. Kompānijas Drošības un Kvalitātes Departamenta uzdevumi Organizēt un realizēt drošus darba apstākļus uz kuģiem Identificēt un koordinēt visas darba operācijas uz kuģa Veicināt drošu navigāciju Periodiski veikt iekšējo auditu uz kuģi Izmeklēt jūras negadījumus Instruēt kapteini un virsniekus drošības jautājumos 13. Kuģa darba operāciju iedalījums Parastās operācijas – Iepazīšanas ar kuģi, sardzes maiņa, kravas operācijas Kritiskās operācijas – Kuģošana miglā, šaurumos, darbs slēgtās telpās, aiz borta Avārijas situācijas – Ugunsgrēks, uzskriešanās uz sēkļa, sadursme, cilvēks aiz borta. 14. Ar ko atšķiras iekšējais un ārējais audits? Iekšējo auditu veic DPA (pēc būtības, sagatavošana ārējam auditam). Savukārt, ārējo auditu veic neatkarīgas organizācijas (Flag/Port State Control, Klasifikācijas sabiedrība)  Mikroklimats Higiēnisko pasākumu mērķis – nodrošināt optimālus mikroklimata parametrus ražošanās telpās, t.i. darbā vidē. Mikroklimats – fizikālo faktoru kopums, kas veido organisma siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltum stāvoklī. Mikroklimatu raksturo: gaisa temperatūra virsmu temperatūra gaisa relatīvais mitrums gaisa plūsmas ātrus siltuma starojuma intensitātē Darba vide – darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem apstākli, kuros darbinieki atrodas pildot darba pienākumus. Par optimāliem mikroklimata parametriem sauc tādus pie kuriem tiek nodrošināta cilvēka organisma termoregulācija. Termoregulācija – cilvēka organisma spēja saglabāt pastāvīgu ķermeņa temperatūru neatkarīgi no izpildāmā darba smaguma un apkārtējās vides parametru izmainām. Darba iedalījums Vieglais fiziskais darbs – darba sēdus, neceļot smagumus. Vidējais pakāpes darbs – darbs, kas saistīts ar pastāvīgu kustību, smagumu pārnešanā līdz 10 kg. Ļoti smags darbs – darbs, kas saistīts ar pastāvīgu kustību, smagumu pārnēsāšanu vairāk par 10 kg. Gaisa temperatūra darba zonā ir atkarīga no siltuma daudzuma, kas nokļūst šajā vidē konvekcijas un starojuma ceļā. Mikroklimata parametru normas mainās arī no sezonas: siltā – vidējā diennakts temperatūra > +10 °C, auksta < +10°. Siltuma starojumam – sildīts no siltuma viļņiem (kāda distance). Konvekcija – siltā un aukstā ūdens cirkulācija. Karstumā un aukstumā stress Karstuma stress parasti rodas ražotnēs, kad darba vidē pastiprināti notiek siltuma izdalīšanās. Aukstuma stress parasti rodas, kad darba vidē ir pārmērīgs aukstums. Profilakses pasākumi – karsējoša mikroklimata apstākļos ieteicami šādi pasākumi: Procesa automatizācija Ierīču, kas ģenerē infrasarkano starojumu, izolāciju Gaisa temperatūra samazināšana Siltuma izolējošu darba tērpu valkāšana Siltuma izolācija, ja virsmu temperatūra pārsniedz 45°C Racionālo šķidrumu lietošanas darba laikā  Reglamentētu un fizioloģisku pamatotu pārtraukumu ievērošana darbā Dzesējoša profilakses pasākumi Racionāla darba un atpūtas režīma reglamentēšana; Apsildāmie atpūtas telpu ierīkošana; Efektu sildierīču izmantošana; Siltuma noturošu darba apģērbu vilkšanā (pret aukstumu).  Nelaimes gadījuma izmeklēšanas kārtība Casualty Investigation Code (Negadījumu izmeklēšanas kodekss) Sastāv no 3 daļām: 1. daļa – vispārējie nosacījumi 2. daļa – obligātie standarti 3. daļa – ieteicamā prakse Kodeksa mērķis – Nodrošināt, lai valstis izmantotu vienotu pieeju jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanā. Negadījums – ar kuģi Incidents – ar cilvēku Paredz, ka mērķi valstis centīsies sasniegt: 1. Izmantojot vienveidīgu metodoloģiju un pieeju, lai darītu iespējamu un veicinātu plašo mēroga izmeklēšanu; 2. Sasniedzot Organizācijas (IMO) ziņojumus, lai nodrošinātu plašu informācijas apriti un palīdzētu starptautiskajai jūrniecības nozarei risināt drošības jautājumus. Jūras negadījums ir notikums vai secīgi noteikumi, kura sekas ir kaut kas no turpmāk minētā, kas noticis tiešā saistībā ar kuģa ekspluatāciju: 1. Cilvēka bojāeja vai smags ievainojums; 2. Cilvēka pazušanā no kuģa; 3. Kuģu bojāeja, varbūtēja bojāejā vai kuģa pamešana; 4. Kuģim nodarīts materiāls kaitējums; 5. Kuģa uzsēšanās uz sēkļa vai tā kuģošanas spēja zaudēšana, vai kuģa iesaistītie sadursmē; 6. Materiāls kaitējums jūras infrastruktūrai; 7. Ievērojams kaitējums apkārtējai videi vai šāda kaitējuma iespēja, ko izraisījis kuģa vai kuģu bojājums. Cēloniskais faktors – darbība, bezdarbība notikums vai apstākli, bez kuriem: 1. Jūras negadījums vai incidents nebūtu noticis; 2. Ar jūras negadījumu vai incidentu saistīto nelabvēlīgo seku, iespējams, nebūtu arī tās nebūtu tik nopietnas; Jūras negadījuma izmeklēšana – ir jūras negadījuma vai incidenta izmeklēšana vai izpēte, ko veic, lai novērstu jūrās negadījumus un incidentus nākotnē. Šāda izmeklēšana ietver pierādījumu vākšanu un analīzi, cēlonisko faktoru noteikšanu un, ja nepieciešams, drošības ieteikumu izstrādi. Ziņojums (Report) par jūras negadījuma izmeklēšanu ir ziņojums, kurā ietverts: 1. Īss jūras negadījuma vai incidenta pamatfaktu izklāsts; 2. Drošas vadības (ISM) sertifikātā norādītās karoga valsts, īpašnieku, operatoru, uzņēmuma, kā arī klasifikācija sabiedrības nosacījumu, ievērojot valsts tiesību aktus par privātās dzīves neaizskaramību. 3. Ja nepieciešams (visbiežāk iekļauts) iesaistīto kuģu izmēru un dzinēju apraksts, kā arī apkalpes apraksts, darba organizācijā un citi jautājumi, piemēram, darba stāžs uz kuģa. 4. Jūras negadījuma vai incidenta apstākļus sīks izklāsts. 5. Cēlonisko faktoru analīze un komentāri saistībā ar tiem, tostarp mehānisko, cilvēkfaktoru un organizatorisko faktoru analīze.  6. Jūras negadījuma izmeklēšana rezultātu apspriešana, ietverot drošības jautājumu identificēšanā un secinājumus pēc jūras negadījuma izmeklēšanas. 7. Vajadzības gadījumā ieteikumi, kuru mērķis ir novērt jūras negadījumus un incidentus nākotnē. Paziņošana par negadījumiem: Ja jūras negadījums noticis atklātā jūrā vai EEZ, iesaistīta kuģa vai kuģu karoga valsts iespējami ātri paziņo par to citām būtiski ieinteresētam valstīm. Ja jūras negadījums noticis piekrastes valsts teritorijā, tostarp tās teritoriālajos ūdeņos, piekrastes valsts un kuģa karoga valsts iespējami ātri informē viena otru, kā arī citas būtiski ieinteresētās valsts par notikušo. Tas, cik daudz turpmāk minētās informācijas paziņojumā tiek ietverts atkarīgs no tā, cik viegli tā pieejama: 1. Kuģa vārds un karoga valsts; 2. IMO numurs; 3. Jūras negadījuma būtība; 4. Vieta, kur noticis jūras negadījums; 5. Datums un laiks; 6. Ievainoto vai bojāgājušo cilvēku skaitu; 7. Sekas, kādas jūras negadījums radījis attiecībā uz cilvēkiem, īpašumu un apkārtējo vidi; 8. Dati par jebkuru citu iesaistīto kuģi Liecību iegūšana no jūrniekiem Ir jāinformē par jūras negadījuma izmeklēšana būtību un pamatojumu (visi jūrnieki, kuri sniedz liecību). 1. Jebkādu iespējamo risku, ka viņi var liecināt pats pret sevi kādā tiesvedībā, kas seko pēc jūras negadījuma izmeklēšanas; 2. Tiesībām neliecināt pašiem pret sevi vai nesniegt liecību; TBT (Tool Box Talk) – instruktāža (vairāk kā diskusija) pirms kāda darba veikšanai.