Elektromagnētiskie viļņi un radioviļņi

• Elektromagnētiskie viļņi ir elektriskā un magnētiskā lauka svārstības, kas izplatās telpā.
• Tos rada lādētu daļiņu nevienmērīga kustība, piemēram, elektronu svārstības vadītājā.
• Elektromagnētiskos viļņus raksturo viļņa garums, frekvence un izplatīšanās ātrums.
• Vakuumā tie izplatās ar ātrumu 3 · 108 m/s.
• Elektromagnētisko viļņu skala sakārto viļņus pēc frekvences vai garuma, ietverot radioviļņus, gaismas viļņus, rentgena un gamma starojumu.

Radioviļņi

• Radioviļņu frekvences mērāmas no kilometriem (103 m) līdz milimetriem (10–4 m).
• Tos ģenerē radiotehniskās un elektroniskās ierīces.
• Izmanto sakaru tehnoloģijās (radio, TV, mobilie sakari), navigācijā.
• Mikroviļņus (ļoti augstas frekvences radioviļņus) izmanto bezvadu sakariem, datu pārraidē un mikroviļņu krāsnīs.
• Radioviļņu izplatīšanās īpatnības ir atkarīgas no viļņa garuma un atmosfēras īpašībām.
• Radiolokācijā radioviļņus izmanto attāluma un ātruma noteikšanai.
• GPS izmanto radioviļņus objektu kustības izsekošanai.
• Radioteleskopi uztver Visuma objektu izstarotos radioviļņus.
• Ultraīsviļņu un mikroviļņu atstarošanos pielieto radiolokācijā.
• Radiolokācija nosaka attālumu līdz objektam, novēro tā pārvietošanos un aprēķina kustības ātrumu.
• Radiolokāciju pielieto jūras un gaisa satiksmes navigācijā, kā arī debess ķermeņu kustības noteikšanai astrofizikā.
• Portatīvie radiolokatori nosaka automašīnu kustības ātrumu.

Gaismas viļņi

• Gaismas viļņu diapazons atrodas skalā aiz radioviļņiem.
• Redzamā gaisma ir nozīmīgs elektromagnētisko viļņu veids.
• Gaismas viļņus izstaro vielu atomi un molekulas.
• Viļņa garumi ir no milimetra (10–3 m) līdz metra simtmiljonajai daļai (10–8 m).
• Infrasarkanais starojums (IS) jeb siltuma stari ir ar garāku viļņa garumu nekā redzamajai gaismai.
• Ultravioletais starojums ir ar īsāku viļņa garumu nekā redzamajai gaismai.
• Gaismas vadus izmanto informācijas pārraidei, un medicīnā.
• Ultravioleto starojumu izmanto instrumentu un telpu dezinfekcijai.
• Infrasarkano starojumu izmanto termogrāfijā, medicīnas diagnostikā un ārstniecībā.

Rentgena un Gamma starojums

• Rentgenstarojumu izstaro vielas atomi un atomu kodoli.
• Gamma starojumu emitē atomu kodoli.
• Šiem starojumiem ir liela enerģija to augstās frekvences dēļ.
• Dabiskie avoti veido radioaktīvā starojuma fonu.
• Iekārtas, kas rada šo starojumu, prasa aizsardzību.
• Rentgenstarojums un gamma starojums var saārdīt molekulas, izraisot staru slimību.
• Tos aiztur biezas svina plāksnes.
• Rentgenaparatūru izmanto medicīnā slimību un traumu noteikšanai.
• Gamma starojumu izmanto ļaundabīgo šūnu iznīcināšanai.
• Kodolreaktori kalpo kā gamma starojuma avoti.