Rihards Vāgners (1813–1883) PDF

I Rihards Vāgners (1813–1883) Personība (Vilhelms) Rihards Vāgners - vācu tautības komponists - Ar savu daiļradi ietekmējis daudzus nākamo paaudžu komponistus, īpaši operas jomā - Viens no lielākajiem operas reformatoriem 1. Izcils komponists – novators...

I Rihards Vāgners (1813–1883) Personība (Vilhelms) Rihards Vāgners - vācu tautības komponists - Ar savu daiļradi ietekmējis daudzus nākamo paaudžu komponistus, īpaši operas jomā - Viens no lielākajiem operas reformatoriem 1. Izcils komponists – novators 2. Pats savu operu teksta autors un dramaturgs 3. Sava laika lielākais diriģents 4. Mūzikas kritiķis un publicists 5. Savas mākslas teorētiķis Ļoti pretrunīga personība - Starp Riharda Vāgnera agrīnā un vēlīnā perioda idejiski estētiskajiem uzskatiem - Starp idejām un to gala rezultātu Bērnība  1 - Vecāki - Johanna un Karls Frīdrihs Vāgners Patēvs - Ludvigs Geijers Vilhelms Rihards Vāgners - dzimis 1813. gada 22. maijā Leipcigā, miris 1883. gada 13.februārī Venēcijā vecāki - Johanna un Karls Frīdrihs Vāgners (policijas ierēdnis) - 9. bērns ģimenē Agri zaudē tēvu, māte apprecas otrreiz ar aktieri Ludvigu Geieru un pārceļas uz Drēzdeni - Nonāk teātra vidē  - Agrā vecumā aizrāvās ar literatūru, dzeju, antīkās pasaules vēsturi – elki Homērs, Šekspīrs, Hofmanis - Mūzikā – Karls Marija fon Vēbers, opera Burvju strēlnieks Nolēmis kļūt par mūziķi Ludviga van Bēthovena simfoniju iespaidā Šekspīrs + Bēthovens = Vāgners ? Mūzikas izglītība no 1821. gada - mācījās Drēzdenes Krusta skolā LEIPCIGA Mācījies mūziku pie dažādiem privātskolotājiem - 1828.-1831. No 15 – 18 gadu vecumam mācās harmoniju un diriģēšanu pie Kristiāna Gotlība Millera  - patstāvīgi studēja Ludviga van Bēthovena simfonijas un aizrāvās ar Karla Marijas fon Vēbera opermūziku (opera Burvju strēlnieks) ◦ to ietekmē 19 gadu vecumā sacerēja Simfoniju Do mažorā - vienīgā pabeigtā Vāgnera simfonija - 1831. gadā sāk studēt Leipcigas universitātē un paralēli apgūst kompozīciju pie Sv. Tomasa baznīcas kantora Kristiāna Teodora Veinlinga Dzīves un darba vietas VIRCBURGA UN MAGDEBURGA 20 gadu vecumā sāk strādāt par kora vadītāju Vircburgā, pēc tam kļūst par Magdeburgas operteātra diriģentu pirmā pabeigtā opera Fejas - Vāgnera dzīves laikā netika uzvesta otrā opera Mīlas aizliegums - fiasko 1836. - teātra kapelmeistars KĒNIGSBERGA RĪGA No 1837. līdz 1839. gadam strādā par Rīgas Pilsētas teātra (Stadt Theater) mūzikas direktoru - iestudēja Vinčenco Bellīni operu Norma, Volfganga Amadeja Mocarta operas Figaro kāzas un Burvju flauta - Rīgā komponējis operu Rienci - Bēgot no kreditoriem, kopā ar sievu Minnu Plāneri dodas bīstamā jūras braucienā uz Londonu https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/ko-riga-darija-rihards-vagners.a388597/ PARĪZE 1839. – 1842. g. dzīvo Parīzē, pelna iztiku ar rakstiem avīzē un citu komponistu operu pārlikumiem pabeidz operu Klīstošais holandietis 2 - 1836. apprecējās ar aktrisi Kristīni Vilhelmīni (Minnu) Plāneri (Christine Wilhelmine Planer) DRĒZDENE 1842 – 1849. g. ir Drēzdenes galma operas diriģents - 1842. operas Rienci pirmiestudējums ◦ opera tika iestudēta pateicoties ebreju izcelsmes vācu komponista Džakomo Meijerbēra rekomendācijai ◦ pirmie panākumi ◦ viena no visvairāk uzvestajām Vāgnera operām viņa dzīves laikā - Tiek uzvestas operas Klīstošais holandietis un Tanheizers, sacerēta opera Loengrīns - Vāgners aktīvi iesaistījās kreisā politiskā virziena aktivitātēs ◦ lai izvairītos no apcietinājuma, spiests bēgt uz Šveici ŠVEICE Apmēram 10 gadus dzīvo Cīrihē Saraksta vairākus rakstus par mākslu, piemēram, Nākotnes māksla (1849), Jūdaisms mūzikā (1850), Opera un drāma (1851). Ar Bavārijas karaļa Ludviga II atbalstu iestudē savus darbus Minhenē 1866 – 1872. g. dzīvo Tribšenas villā pie Lucernas ezera Šveicē Apprecas ar otro sievu Ferenca Lista meitu Kozimu fon Bīlovu BAIREITA No 1871. gada strādā pie privātā operteātra uzcelšanas Baireitā Tas tiek atklāts 1876. gadā ar operas Reinas zelts iestudējumu  Pēdējos gadus Vāgners ar ģimeni dzīvo Baireitā, speciāli celtā villā Wahnfried. Galvenie žanri un darbi Raksturīgas iezīmes  Uzskatīja, ka galvenajam izteiksmes līdzeklim operā jābūt orķestrim rečitatīvveida dziedājumi - melodeklamācija Ieviesa vadmotīvu sistēmu caurviju attīstība TEORIJAS UN PRAKSES PRETRUNAS: Operās iekļāva arī atsevišķus ansambļus un korus Sarežģītas, deklamatoriskas vokālās partijas Orķestra dominējošā loma padarīja operas par programmatiskiem vokāli simfoniskiem darbiem Orķestris Izcils simfoniķis – ievērojami bagātinājis orķestra izteiksmes iespējas  - Vāgnera orķestri var uzskatīt par vienu no lielākajiem 19. gs. mūzikas sasniegumiem Instrumentācijas meistars - Raksturīgi lieli orķestru sastāvi - Vislielākais sastāvs ir tetraloģijā Nībelungu gredzens – 4-kāršs orķestris + Vāgnera tubu kvartets, basa trompete, kontrabasa bazūne, 8 mežragi, 6 arfas Lielu nozīmi piešķīris metāla pūšaminstrumentiem Baireitas operteātris - Orķestris bedrē - Klausītāji amfiteātra veidā Jauni mūzikas instrumenti Embed:// Vāgnera tuba - Mežraga un trombona apvienojums - vēlāk izmantojis Antons Brukners, Rihards Štrauss Basa trompete - Trompetes un trombona apvienojums - arī Riharda Štrausa, Arnolda Šēnberga, Igora Stravinska partitūrās Kontrabasa bazūne Tanheizers Librets R. Vāgnera librets pēc vācu leģendām par Tanheizeru - Tanheizers – reāli dzīvojusi persona, bruņinieks, minnezingers LITERĀRIE AVOTI H.Heine – par dievietes Venus valstību E.T.A.Hofmanis – par dziedoņu sacensībām L.Tīka novele par Tanheizeru Folkloras materiāli - 15. gs. tautas balāde par Tanheizeru SIŽETS Vēstījums par bruņinieku, kurš pavadījis savas dienas dieves Venus (mīlas dievietes) valstībā un tagad nožēlo savus grēkus. Viņš dodas pie Romas pāvesta izlūgties piedošanu, bet pāvests to liedz – «tā pat kā pāvesta zizlis nekad nezaļos, tā arī Tanheizeram nebūs piedošanas». Galvenie tēli Uvertīra Svētceļnieku koris latviski Svarīgākie skati Loengrīns Librets - pēc viduslaiku leģendas par Loengrīnu - Loengrīns - svētā Grāla bruņinieks, kurš ierodas gulbja mugurā, lai aizstāvētu nevainīgos - pamatā viduslaiku literārie darbi un folkloras motīvi ◦ Volframa fon Ešenbaha darbs Parsifāls Darbības vieta – Antverpene X gs. pirmā puse Pirmizrāde - 1850. gada 28. augustā Veimārā - pirmizrādi diriģēja Ferencs Lists  - Vāgners operu uz skatuves redzēja tikai pēc 11 gadiem Rīga - pirmā mūsdienu Eiropas galvaspilsēta, kurā šī opera tiek iestudēta ◦ 1854. gads, trešais operas iestudējums pēc Veimāras un Breslavas (tagadējās Vroclavas) Galvenie tēli Loengrīns - tenors Elza, Brabantes princese - soprāns Hercogs Gotfrīds, viņas brālis - bez teksta Frīdrihs Telramunds, Brabantes grāfs - baritons Ortrūde, viņa sieva - soprāns Operā darbojas arī vēsturiska persona - 10. gs. Vācijas karalis Heinrihs Putnķērājs, kurš ieradies Brabantē iztiesāt princeses Elzas lietu. Ievads Uvertīras vietā - IEVADS - Arī katram cēlienam ievads Balstīts uz vienu vadmotīvu - Grāla tēmu - saistīts ar Loengrīna tēlu Raksturīgs augsts reģistrs, stīgu tembri Atnākšanas - aiziešanas efekts Nozīmīgākās ainas PIRMAIS CĒLIENS - Brabantes grāfistē Elzas sapnis – sapnis par bruņinieku, kas viņu izglābs  - As dur Loengrīna ierašanās ◦ Izskan otrs Loengrīna vadmotīvs - aizlieguma motīvs Loengrīns uzvar Telramundu OTRAIS CĒLIENS Kontrastains, vairāk ļauno spēku atainojums - Ortrūdes un Telramunda plāni izjaukt Elzas un Loengrīna laimi Cēliena noslēgumā - Elzas un Loengrīna kāzas TREŠAIS CĒLIENS Ievads - metālpūšaminstrumentu tembri ◦ Trijdaļu uzbūve 1. aina – Elzas un Loengrīna guļamistabā - Kāzu koris ◦ Elzas jautājums Loengrīnam 2. aina - Loengrīnam jādodas prom - Loengrīna stāsts par sevi 3 - 1. cēliens - Elzas sapnis 4 - Loengrīna aizlieguma vadmotīvs  5 - 3. cēliens - ievads 6 - 3. cēliens - Kāzu koris Avoti https://enciklopedija.lv/skirklis/197684-Rihards-V%C4%81gners https://vmv.ventspils.lv/wp-content/uploads/2020/10/Vagners-CV-1.pdf https://vmv.ventspils.lv/wp-content/uploads/2020/10/rihards-vagners-temas-1.pdf http://www.monsalvat.no/tristanchord.htm https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/mag/20367463.html https://vagneriga.lv/vagners-riga/ https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/des/22269041.html https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/ko-riga-darija-rihards-vagners.a388597/ https://web.archive.org/web/20110522112133/http://wagneropera.net/ https://www.richard-wagner.org/rwvi/en/about-wagner/the-man/ http://www.wagneroperas.com/ https://www.wagneropera.net/ https://www.wagnermuseum.de/en/collection-online/ http://www.the-wagnerian.com/p/as-has-been-often-mentioned-wagner-is.html https://www.gutenberg.org/ebooks/author/1325  https://archive.org/search?query=%28%28subject%3A%22Wagner%2C%20Richard% 22%20OR%20subject%3A%22Richard%20Wagner%22%20OR%20creator%3A%22Wa gner%2C%20Richard%22%20OR%20creator%3A%22Richard%20Wagner%22%20OR% 20creator%3A%22Wagner%2C%20R%2E%22%20OR%20title%3A%22Richard%20Wag ner%22%20OR%20description%3A%22Wagner%2C%20Richard%22%20OR%20descri ption%3A%22Richard%20Wagner%22%29%20OR%20%28%221813- 1883%22%20AND%20Wagner%29%29%20AND%20%28-mediatype:software%29 https://www.bbc.co.uk/programmes/p01nr7zq https://www.bbc.co.uk/programmes/p00548gv https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/10.-oktobris.-pirmo-reizi-satiekas- kozima-lista-un-rigards-vagne.a93150/ https://www.youtube.com/watch?v=wOJ3r0OqItw&list=PL-R- Kth14_WXljcZoXJNemKi8mcVxFk6u&index=5 https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/28.-augusts.-veimara-pirmo-reizi-izrada- vagnera-operu-loengrins.a42037/