Bioķīmijas eksāmens PDF

Lipoproteīda sastāvā ir1.tests 1. Tievajā zarnā tiek uzsūkti: L-aminoskābes 2. Gamma-glutamiltranspeptidāze: atrodas uz enterocīta zarnas lumenā; transportieris 3. Aminoskābes uz enterocītiem transportē: kopā ar Na+; neitrālu aminoskābju pārnesējs 4. Pepsīns: aktivē pepsīns un HCl; tiek ražots kuņģī 5. Tievajā zarnā: dipeptīdus hidrolizē dipeptidāzes 6. Karboksipeptidāzes: aktivē tripsīns; šķeļ peptīdu no -COOH gala 7. HCl sintezējas: kuņģa epitēlija parietālajās šūnās 8. Tripsīns: tiek sintezēts neaktīvā formā 9. Endopeptidāzes: ir enzīmi; elastāze, himotripsīns 10. Organisma proteāzes darbojas: tievajā zarnā; kunģī 11. Tievajās zarnās peptidāzes aktivē : Mn 12. Tripsīns un himotripsīns šķeļ: kā endopeptidāze; kopā 50% peptīdsaišu, molekulu no COO- gala attiecīgi kā tripsinogēns un himotripsinogēns 13. Hemozīns jeb rennīns: izraisa piena sarecēšanu rūgstot un to lieto siera rūpniecībā; koagulē šķīstošo kazeinogēnu par kazeīnu 14. Cys resnajā zarnā baktēriju fermentu ietekmē noārdās par: metīlmerkaptānu 15. Endokināze: pepsīns, tripsīns, himotripsīns 16. Disaharīdus šķeļ: disaharidāzes 17. GLUT2 - transportē glikozi no enterocīta uz asinīm 18. Nātrija atkarīgais glikozes transportproteīns: darbojas pēc Na++ koncentrācijas gradienta 19. Laktāze- trehalāze atrodas: tievo zarnu enterocītu sieniņas 20. Glikozes sensors insulīna izdalē: GLUT2 21. Cilvēku organismā polisaharīdi tiek uzglabāti kā glikogēns 22. 1,4- glikozīdsaites šķeļ: alfa amilāze 23. Saharāze- izomaltāze sastāv: transmembranālais segments- citoplazmatiskais domēns 24. Ja insulīns saistās pie receptoriem mērķšūnās: šūnas membrānā ↑ GLUT4 daudzums 25. Cukuri uzsūcas: fruktozi uzsūc GLUT5 26. GLUT5: transportē glikozi un galaktozi; transportē fruktozi 27. Ciete tiek uzsūkta kā: glikoze 28. Laktāze- trehalāze atrodas: tievo zarnu enterocītu sieniņas ; uz resnās zarnas enterocīta sieniņas ;12. p.z. enterocītu sieniņas 29. Enterocītā ekspresējas:GLUT2, SGLT1 30. Cukuri tiek transportēti enterocītos: ar transportproteīniem; pret koncentrācijas gradientu _______________________ Gerdas papildjautājumi 31. Tripsinogēns - neaktīvā forma, aktivē enteropeptidāze 32. Kas ir patiesi par proelastāzi? Zimogēns, aktivē tripsīns 33. Nelielas aminoskābju virknes šķeļ: procesu aktivē Zn, Mn, Mg, Co ; aminopeptidāzes 34. Kādas saites šķeļ proteāzes : peptīdsaites, amīdsaites,ūdeņraža saites 35. Sālsskābe veidojas kuņģa epitēlija parietālās šūnas, H+, K+ atkarīgā ATPāze transportē protonus no kuņģa dobuma 36. Pepsinogēns - aktivē autokatalīze un daļēja proteolīze, neaktīvā pepsīna polipeptīdu ķēde 37. Gastriksīns - optimālais darbības pH 1-2, gastriksīna un pepsīna daudzuma attiecība parasti ir 1:5,5 38. Skābā vidē - proteīnus sašķeļ mazākos fragmentos un tad tie denaturē, pepsīns aktivē pepsīnu, pepsīns denaturē, endopeptidāzes hidrolizē peptīdsaites 39. Kas kuņģi aizsargā no pašsagremošanās - gļotas 40. Pepsinogēns tiek hidrolizēts, lai atbrīvotu enzīma aktīvo centru 41. Cukuri uzsūcas - fruktozi uzsūc GLUT5, glikozi uzsūc kopā ar Na+ 42. Cietes molekulu šķeļ - glikozidāzes, dekarboksidāzes 43. Aizkuņģa dziedzera fermenti ir aktīvi - bikarbonātu (HCO3-) klātbūtnē 44. Cietes molekulu šķeļ: omega amilāzes, alfa- amilāzes, glikozidāzes 45. Cukuru atvieglotais transports - sekojot koncentrācijas gradientam un nepatērējot enerģiju, cukura molekulas difundē caur šūnu membrānu 46. Beta- amilāze - eksoglikozidāze, endoglikozidāze Diāna 47. Gastriksīns: gastriksīna un pepsīna daudzuma attiecība parasti ir 1:5,5 48. Pepsinogēns: aktivē autokatalīze un daļēja proteolīze 49. Gastriksīns: darbojas pie pH 2-3 50. Kas ir patiesi par proelastāzi? zimogēns 51. Indols veido H2S 52. Elastāze: šķeļ nešķīstošos saistaudu proteīnus, to aktivē tripsīns 53. Olbaltumu gremošana sākas: mutē 54. Siekalu amilāze α- amilāze 55. Cilvēku organismā polisaharīdi tiek uzglabāti kā: glikogēns 56. Aizkuņģa dziedzera amilāzes darbības rezultātā: šķeļot rodas disaharīdi 57. B-amilāze: eksoglikozidāze 58. Insulīnjutīgais GLUT apakštips: GLUT4 59. Laktāze- trehalāze ir: disaharidāze 60. Glikozes reabsorbcijā no pirmurīna galvenā nozīme ir SGLT2 2. TESTS 1. Hilomikroni veidojas: tievo zarnu epitēlijā 2. Deterģents, ko izmanto cilvēka organisms - žultskābe; lipāze 3. Monoacilglicerīns: galvenais lipāzes darbības produkts; uzsūcas tievajās zarnās 4. HMG-reduktāze 1.) "nogriež" CoA grupu 2)tā darbību bloķē statīni 5. Tauku pielieni >0,5µm uzsūcas enterocītā: kompleksos ar žultsskābēm; pinocitozes ceļā 6. Gremošanas trakta lipāzes: aizkuņģa dziedzera lipāze, lingvālā lipāze, 12.p.z. lipāze 7. SZBL - transportē trigliglicerīdus, transportē trigliglicerīdus 8. Iedzimta hiperholesterīnēmija (III tips), kad nesintezējas apoE: SZBL atliekas nevar iekļūt hepatocītos 9. Brīvos radikāļus saista sekojošie vitamīni vai to izoformas 10. Jautājums 3 11. Atbilde 12. a. 13. A 14. b. 15. K 16. c. 17. D 18. d. 19. E 20. 1.) hidrofobs kodols 2.) perifērais slānis 21. Žultskābes: piešķir izkārnījumiem sārtu nokrāsu; baktērijas tās pārvērš tās litoholskābi un dezoksiholskābi 22. ABL sintezējas: 1.) aknās 2.) asinsritē 23. Tauki zarnu sieniņā uzsūcas kā: 1. Monoacilglicerīdi 2. brīvās taukskābes 3. Glicerīns 24. Holesterīnu izmanto: D vitamīna sintēzē; žultsskābju biosintēzei ; steroīdo hormonu biosintēzei,bioloģisko membrānu stabilizācijai 25. Kas notiek ar žultsskābēm, kad tās izpildījušas savu funkciju lipīdu gremošanā? žultskābes recirkulē starp zarnām un aknām; žultskābes tiek transportētas atpakaļ uz žultspūsli 26. Ar ko saistās brīvās taukskābes asinīs - albumīns 27. Fosfolipāzes 1.) šķeļ estersaites 2.) 28. ZBL: 1.) veidojas no SZBL 2.) holesterīna transportieris; satur apoproteīnu B48 29. Hilomikronu apoproteīni: nav ABE, man skiet bce - tabulā rakstīts, ka ABCE 30. apoB48 - 48% no apoB100 31. Tangjē slimība, kad nesintezējas apoCII: 1.) Tangjē slimība, kad nesintezējas apoCII: 2.) audos uzkrājas daudz holesterīns; netiek aktivēta lipoproteīdu lipāze 32. Holesterīna esteru gremošana : 1.) atškeļ taukskābi no 3.C -OH grupas 2.) to veic holesterīna esterāze 33. Kuras fosfolipāzes atšķeļ taukskābes no fosfolipīda molekulas? A1 UN A2 34. Kas pasargā pankreatisko lipāzi no žultsskābju inhibējošās ietekmes? Kolipāze 35. Kuras gremošanas trakta lipāzes škeļ taukus bez emuļģēšanas? lingvālā lipāze: Kuņģa lipāze 36. Kura ir hidrofilā daļa žulstsskābju sāļos? -COOH, -OH, glicīns, taurīns 37. Tauku resintēze zarnu sieniņā: taukskābes aktivējas, pievienojot pie CoA, acilglicerīnam pievieno aktivētās taukskābes, notiek gludajā ET 38. Kuru asins plazmas lipoproteīdu sastāvā ir apolipoproteīns B 100? ZBL; SZBL; VBL Elīnas papildjautājumi 39. Taukaudu lipāzi (triglicerīdu lipāzi) aktivē hormoni: glikagons, adrenalīns, insulīns 40. Holesterīna izvades ceļi: tiek izvadīts caur nierēm 41. Tauku resintēzē tievo zarnu sieniņā piedalās: acil-CoA; taukskābes 42. Holesterīnu izmanto: šūnu membrānu stabilizācijai, žultsskābju biosintēzei,D vitamīna sintēzei,dzimumhormonu sintēzei 43. Kur veidojas lipāze? aizkuņģa dziedzerī 44. Lipoproteīdu sastāvā neietilpst: hilomikroni 45. Kuņģa lipāze: šķeļ lipoproteīdus; ir aktīva zīdaiņiem 46. Triacilglicerīdu molekulās estersaites fermentatīvi šķeļ: lipāze 47. Lipīdu gremošana sākas: mutē 48. Taukskābes līdz 10 C asinīs transportē: albumīns; hilomikroni 49. Lipoproteīds sastāvs: hidrofobs kodols; micellas 50. Tauku resintēze zarnu sieniņā: notiek gludajā ET; taukskābes aktivējas, pievienojot pie CoA; acilglicerīnam pievieno aktivētās taukskābes 51. Žultsskābes sintezējas: aknās Diāna 52. Kāda ir emulgācijas jēga? padara taukus pieejamus gremošanas fermentu iedarbībai 53. Holesterīna sintēzē reducēšanas reakcijās piedalās: NADPH·H 54. Apoproteīns C:lipoproteīdu lipāzes aktivators 55. Deterģents, ko izmanto cilvēka organisms:žultskābe 56. Žultsskābes pēc tauku gremošanas :uzkrājas žultspūslī un tiek izmantotas atkārtoti,izvadās caur resno zarnu 95% 57. Apolipoproteīns B100:ZBL receptoru ligands sintezējas aknās,vislielākais no apolipoproteīniem 58. 3.tests 1. Tiamīna deficīts: 0,5p Beriberi slimība; Vernike Korsakova (encefalopātija) 2. Kurš vitamīns ir koferments transamināzēm? B6 3. Vitamīns karboksilēšanas reakcijās pārnes karboksilgrupu (-COO-). Kur molekulā tā piesaistās? Kura ir pareizā bultiņa? Tas ir biotīns; Pie 2/4, karoč pie NH 4. Kurš vitamīns ir koenzīma A sastāvā? Pantotēnskābe 5. Vitamīns B7 sinonīmi: biotīns, vitamīns H 6. Pantotēnskābe: dipeptīds; sastāv no pantoksiskābes un beta- alanīna; kofermenta A sastāvā 7. Vitamīns pārnes aminogrupu. Kur molekulā tā piesaistās? Kura ir pareizā bultiņa? 2 8. Kobalamīn: avitaminoze- anēmija; H+ jonu pārnese, transmetilēšana 9. Kādu fermentu sastāvā ietilpst vitamīns H? acetil-CoA karboksilāze; piruvātkarboksilāze 10. Vitamīnus iedala: taukos un ūdenī šķīstošie 11. Pantotēnskābe: ietilpst koenzīma A (CoA) sastāvā 12. Transamināžu koenzīms ir: piridoksīns 13. Kura vitamīna avitaminoze tā ir? Megaloblastiskā anēmija - folskābe un B12 Nakts aklums (vistas aklums) - Vitamīns A Neauglība, Aborti, Embrioģenēzes traucējumi - tokoferols, Vitamīns E Rahīts, osteomalācija - D vitamīns 14. Kurš vitamīns ir NAD un NADP sastāvā? nikotīnamīds (PP vitamīns) 15. Folskābe :0,7 pārnes metilgrupas u.c. 1C saturošas grupas; pārnes e- un H+ ; elektronu pārnese biosintēžu reakcijās; svarīga timidīna un holīna sintēzē 16. Folskābes molekula sastāv no: pteridīns; para-aminobenzoskābe, glutamāts 17. Pantotēnskābes molekula:sastāv no pantoksiskābes un beta-alanīna; dipeptīds 18. Piridīna atvasinājumi ir: piridoksīns (B6); PP vitamīns 19. Nikotīnskābe: ietilpst nikotīnamīdadenīndinukleotīda un nikotīnamīdadenīndinukleotīdfosfāta sastāvā; elektronu pārnese oksidēšanās un reducēšanās reakcijās; piedalās Krebsa cikla un pentožu šunta reakcijās 20. Kāda loma ir folātreduktāzei? reducē folskābi, veidojot aktīvo formu - tetrahidrofolskābi 21. Riboflavīns: ietilpst FMN un FAD sastāvā; Koenzīmi elektronu pārnesē no reducēta substrāta 22. Kas ir šis vitamīns? Aminogrupu donors; piridoksālamīnfosfāts 23. Biotīna antivitamīns: avidīns (olas baltuma proteīns); viela, kas inhibē vitamīna darbību 24. B1 vitamīna aktīvās formas ir: tiamīna pirofosfāts; timidīn-5-monofosfāts 25. Kas ir tiesa par vitamīniem? dzīvajos organismos tie ir atrodami niecīgos daudzumos, tie nepiegādā enerģiju, šīs vielas ir nepieciešamas bioķīmisko un fizioloģisko sistēmu uzturēšanai 26. B12 piedalās metionīna un tetrahidroksifolāta sintēzē, uztur metionīna līmeni 27. Vitamīnu funkcija cilvēka organismā: koenzīmi; hormoni (visdrīzāk, jo D vit.) 28. Ūdenī šķīstošie vitamīni: darbojas kā kofaktori, kofermenti vai fermentu prostētiskās grupas; izvadās ar urīnu, uzturas organismā ne vairāk kā 5 stundas; nevar uzkrāties toksiskos daudzumos 29. Folskābe cilvēka organismā piedalās: nukleīnskābju sintēzē; proteīnu sintēzē 30. Ūdenī šķīstošie vitamīni: tiek izvadīti ar urīnu; nevar uzkrāties toksiskos daudzumos ; uzturas organismā ne vairāk kā 5 stundas _________________________ Gerda 1. Kuri ir aktīvie atomi folskābē? 1.) metilgrupa u.c. 1C saturošas grupas saistās pie 5 un 10 atomiem 2.) H atomi saistās pie 5, 6, 7, 8 atomiem 2. Kurš vitamīns ir kofaktors reakcijai? - Piruvāta karboksilēšana - glikoneoģenēzes 1. reakcija. Veidojas oksaloacetāts. - biotīns - Acetil-CoA karboksilēšana - taukskābju biosintēzes 1. reakcija. Veidojas malonil-CoA. - biotīns 3. Kuri vitamīni piedalās ogļhidrātu maiņā? Nikotīnskābe, pantotēnskābe, tiamīns 4. Kofermenta A sastāvā ir pantotēnskābe 5. Tiamīns - piedalās piruvāta dekarboksilēšanā (piruvātdehidrogenāze), transketolāzes reakcijas koferments (pentožu fosfātu šuntā), pārnes acetaldehīdgrupu alfa-ketoskābju dekarboksilēšanas reakcijās 6. Cik cilvēka organismā ir zināmi vitamīni? 13- taukos un ūdenī šķīstošie 7. Kādu fermentu sastāvā ietilpst vitamīns H? piruvātdekarboksilāze, acetil-CoA karboksilāze 8. Folskābe (B9 vitamīns) nepieciešams:B12 vitamīna sintēzē 9. Vitamīna B5 jeb pantotēnskābes funkcija cilvēka organismā: nepieciešams koenzīma A (CoA) sintēzei 10. Niacīns cilvēka organismā: nepieciešams nikotīnamīda adenīndinukleotīda (NAD+) sintēzei, nikotīnamīda adenīndinukleotīda fosfāta (NADP+) sintēzei 11. Kuri vitamīni piedalās nukleīnskābju maiņā? Folijskābe, ciankobalamīns 12. Kura vitamīna molekula satur korīna gredzenu (tetrapirolu)? kobalamīns (B12 vitamīns) 13. Kuri vitamīni ir kofaktori oksidēšanās reakcijās Krebsa ciklā? nikotīnamīds, riboflavīns 14. Kurš ir aktīvais atoms tiamīnā? Kuras butiņas Nr? 3 Diāna 1. Kādi vitamīni ir kofaktoru/koenzīmu sastāvdaļa: tiamīns (B1), riboflavīns (B12), B6 vitamīns 2. Tiamīns piedalās:piedalās piruvāta dekarboksilēšanā (piruvātdehidrogenāze), pārnes acetaldehīdgrupu alfa-ketoskābju dekarboksilēšanas reakcijās, transketolāzes reakcijas koferments (pentožu fosfātu šuntā) 3. B6 trūkums: izraisa roku un kāju nervu bojājumus 4. Kobalamīns: avitaminoze- anēmija,H+ jonu pārnese, transmetilēšana 5. Kas ir tiesa par vitamīniem: šīs vielas ir nepieciešamas bioķīmisko un fizioloģisko sistēmu uzturēšanai 6. Vitamīns B3 sinonīmi ir: nikotīnskābe, PP vitamīn, niacīns 7. Folskābe: pārnes metilgrupas u.c. 1C saturošas grupas 8. Kurš vitamīns ir FAD un FMN sastāvā? riboflavīns (B2) 9. Folskābe (B9 vitamīns) nepieciešams: B12 vitamīna sintēzē 4. TESTS 1. 1,25-dihidroksiholekalciferols: 1.) visaktīvākā D vitamīna forma ; 2.) darbojas kā hormons 2. C vitamīns ir nepieciešams - adrenalīna sintēzē, kortikosteroīdu sintēzē 3. D vitamīna avitaminozes simptomi: - rahīts 4. P vitamīns ir: flavonolu grupas vielas 5. Kāda vitamīna avitaminozei ir raksturīgs konjunktivīts? A 6. Kas ir šis vitamīns? - flavonols, P vitamīns (flavonoīdi, polifenoli, rutīns, u.c.) 7. Alfa-tokoferols : apstādina radikāļu ķēdes reakcijas, pasargā membrānas no oksidatīvā stresa 8. Kuri vitamīni stiprina asinsvadu sieniņas? Kāds katram no tiem darbības mehānisms? - Inhibē hialuronidāzi, lai netiek sašķelta hialuronskābe. - Uztur kolagēnu, veicina tā atjaunošanos un nobriešanu. 9. Kuri vitamīni saistās pie receptora un aktivē noteiktus gēnus: 1,25-dihidroksikalciferols, 1,25-dihidroksikalciferols 10. Kāda vitamīna avitaminozei ir raksturīga neauglība? E vitamīna 11. Kas ir nepieciešams, lai taukos šķīstošie vitamīni uzsūktos organismā? Žults 12. Kurš vitamīns modificē gēnu ekpresiju zarnu epitēlijšūnās, tā rezultātā, veicinot kalcija uzsūkšanu? D 13. oksidēšanās - reducēšanās: pāreja starp askorbīnskābi un dehidroaskorbīnskābi 14. C vitamīna avitaminoze ir petehijas, vājums, smaganu asiņošana, svara zudums 15. Kurš vitamīns regulē gēnu ekspresiju nieru epitēlijā? D 16. Kurš vitamīns ir nepieciešams glutamīna radikāļu karboksilēšanai? K 17. Rodopsīna ciklā ir iesaistīts ………. vitamīna atvasinājums. A 18. Kurš vitamīns ir nepieciešams kortikosteroīdu sintēzei - dopamīna hidroksilēšanai? C 19. Kura vitamīna sintēzi ir nepieciešana saules gaisma? D 20. Kāda vitamīna avitaminozei ir raksturīga osteomalācija? D 21. C vitamīns ir: antioksidants (radikāļu iznīcinātājs); reducētājs (e- un H+ donors) 22. Kādai avitaminozei ir raksturīgi embrioģenēzes traucējumi un muskuļu distrofija? E 23. Karotīns: šķeļoties veido 2 retinola molekulas, sintezējas augos (burkānos, u.c.), antioksidants 24. Kurš vitamīns ir antioksidants (radikāļu iznīcinātājs) lipofilā vidē (membrānās)? E vitamīns (tokoferols) 25. Taukos šķīstošie vitamīni: var uzkrāties toksiskos daudzumos; uzkrājas ķermeņa taukos; uzsūcas no zarnu trakta ar žults palīdzību 26. Asiņošana ir sekojošu ūdenī šķīstošo vitamīnu nepietiekamības simptoms - C 27. Kuru vitamīnu sintezē zarnu mikroflora? K 28. Kurš vitamīns vajadzīgs recēšanas faktoru nobriešanai? K 29. K vitamīna antivitamīns: 1.) varfarīns,dikumarīns 30. A vitamīna avitaminozes simptomi: kseroftalmija, konjunktivīts, keratomalācija, kseroftalmija, konjunktivīts, keratomalācija Elīnas jautājumi 31. Kādi simptomi raksturīgi vitamīna K avitaminozei? asiņošana pēc antibiotiku kursa 32. Kurš vitamīns ir kofaktors (e-, H+ donors) adrenalīna sintēzes ceļa reakcijai: dopamīna hidroksilēšanai, veidojot noradrenalīnu (dopamīna-beta-hidroksilāze)? Askorbīnskābe 33. Beta-karotīns: 0,7 antioksidants ūdens vidē; oranžas krāsas pigments burkānos 34. No kā tiek sintezēts D vitamīns? 7-Dehidroholesterīna; saules gaismas 35. Antioksidants membrānās ir: tokoferols 36. C vitamīns piedalās kolagēna sintēzē: prolīna hidroksilēšanas reakcijās; kā reducētājs (e- un H+ donors) 37. Kas ir šis vitamīns? E vitamīns (tokoferols) 38. Askorbīnskābe: reducētājs – elektronu, protonu donors; piedalās Pro hidroksilēšanā; asinsrecēšanas faktoru nobriešanā 39. Kas tas ir? 1.D3 Vitamīns 2.D2 vitamīns 3. Aktīvais D vitamīns (1,25 - dihidroksiholekalciferols) 4.Holesterīns 40. Kuram vitamīnam ir vielielākā dienas deva (100 mg dienā un vairāk)? C Vitamīnam 41. Kurš vitamīns vajadzīgs šai reakcijai? Vitamīns K 42. D vitamīns ādā sintezējas no? Holesterīna 43. Kurš no ūdenī šķīstošajiem vitamīniem ir brīvo radikāļu ķērājs? C 44. Kurš vitamīns piedalās redzes ciklā - uztver gaismas kvantu? Retināls 45. D vitamīns: augu eļļās ir D2, organismā - D3; aktivējas aknās un nierēs - tiek pievienotas 2 hidroksilgrupas; darbojas kā hormons - saistās pie receptora 46. Kāda vitamīna avitaminozei ir raksturīgs "vistas aklums"? A vitamīna Diāna 1.Kurš no taukos šķīstošajiem vitamīniem darbojas kā koferments? K 2.Kas ir šis vitamīns? K vitamīns (filohinons) 3.Rodopsīna ciklā ir iesaistīts ………. vitamīna atvasinājums. A 4. Šī reakcija ir: oksidēšanās - reducēšanās: pāreja starp askorbīnskābi un dehidroaskorbīnskābi 5.E vitamīns: antioksidants lipofilā vidē, samazina DNS, lipīdu u.c. oksidatīvos bojājumus, iznīcina radikāļus membrānās 6.1,25-Dihidroksikalciferols: nodrošina Ca un P uzsūkšanos no zarnām 7. Retīnskābe: ietilpst kofermenta A sastāvā, regulē epitēlijšūnu u. c. šūnu diferenciāciju 8.Šī reakcija:rada skābu vidi, atdalās protoni, veidojas askorbāta anjons 9. Rutīns: P vitamīns,iegūst no griķu zaļas masas 10.Retīnskābe: saistās pie receptora, regulē epitēlijšūnu diferencēšanos 11.Kura vitamīna avitaminoze ir asiņošana pēc antibiotiku kursa?K 12.Askorbīnskābe kā antioksidants:iznīcina radikāli, dodot tam elektronu BIOĶĪMIJAS 2. KOLOKVIJS GERDA 1. Glikogēns: a.) tiek iegūts glikoneoģenēzes ceļā b.) enerģijas uzkrāšanas veids c.) glikozes polimērs d.) glikozes gēns 2. Leptīns: a.) sāta hormons b.) papielina apetīti c.) papielinoties tauku masai, proporcionāli, samazinās leptīna koncentrācija asinīs d.) jaundzimušajiem tā koncentrācija 3. Insulīna receptors: a.) α-subvienības aktivē Ca2+ joni b.) β-subvienībās fosforilējas tirozīna atlikumi c.) insulīns saistās pie α-subvienībām d.) β-subvienības aktivē citas 4. Glikoneoģenēzi stimulē: a.) kortizols b.) insulīns c.) insulīna un epienefrīna tandēms d.) glukagons 5. Beta šūnas: a.) sekretē C-peptīdu b.) atrodas virsnieru garozā c.) satur GLUT2 receptorus d.) sekretē glukagonu 6. Kad insulīna/glukagona attiecības vērtība ir liela (pēc ēšanas), enzīms tiek defosforilēts un sintezē fruktozes-2,6-bifosfātu no fruktozes-6-fosfāta un ATF. Par kādu enzīmu iet runa: a.) fruktozes-2,6-bifosfatāze b.) glikozes-6-fosfotāze c.) fosfofruktokināze-1 d.) fosfolipāze C 7. Insulīns ir a.) Glikoproteīns b.) Steroīds c.) Polipeptīds d.) Amīni 8. Kortizols: a.) anabolisks hormons b.) anabolisks un katabolisks hormons c.) metabolisks hormons d.) katabolisks hormons 9. Ko proteāze atšķeļ no proinsulīna, veidojot aktīvo insulīnu? a.) pro-secību b. ) C-peptīdu c.) α-subvienību d.) C-reaktīvo proteīnu 10. Glukagons: a.) veicina taukskābju izdalīšanos no taukaudiem b.) ģenerē neironu signālus c). jāuzņem 4mg dienā d.) mobilizē barības vielas 11. Kādu vielu koncentrācija asinīs paaugstinās pēc jauktas pārtikas uzņemšanas? a.) glikoze b.) adrenalīns c.) glukagons d.) insulīns 12. Glikozes līmeni asinīs paaugstina a.) glukagons b.) insulīns c.) adrenalīns d.) kortizols 13. Glukagons a.) veicina glikoneoģenēzi b.) inhibē glikolīzi c.) inhibē glikoneoģenēzi d.) veicina glikolīzi 14. Antivielas, kas vērstas pret aizkuņģa dziedzera šūnām, izraisa šo šūnu iznīcināšanu. Kādas laboratoriskas novirzes asinīs var redzēt šajā scenārijā? a.) Paaugstinās glikozes līmenis b.) Paaugstinās kalcija līmenis c.) Samazinās nātrija līmenis d.) Samazinās kalcija līmenis 15. Epinefrīns: a.) mobilizē barības vielas b.) ilgstoši nodrošina organisma vajadzības c. ) stimulē glikogēna noārdīšanos d.) stimulē glikoneoģenēzi 16. Insulīns tiek sekretēts asinīs, lai: a.) lai veiciņatu glikozes uzsūkšanos šūnās b.) lai veicinātu c.) nomāktu glikozes uzņemšanu no k.z.tr. d.) lai samazinātu glikozes līmeni asinīs 17. Adiponektīna efekti: a) tiek iegūta enerģija; b) samazina glikozes veidošanos aknās; c) palielina glikozes uzņemšanu šūnās; d) tiek patērēta enerģija 18. Piruvāts veidojas: a.) no laktāta b.) kopā ar 38 ATP molekulām c.) glikolīzes ceļā d.) šo reakciju veicina liekais acetil- CoA 19. Glukagona sekrēciju stimulē: a. kortizols b. epinefrīns c. zarnu hormoni d. glikoze 20. Kad prehormons ieiet tīkla lūmenā, tiek atšķelta___________ pre-sekvence – īsa hidrofoba signālsekvence, tas pārvēršas ____________. (ievietojiet pareizi par insulīna sintēzi): a.) C-gala/glikozē b.) N-gala/ proinsulīnā c.) β-subvienība/insulīnā d. )C-gala/glikozē 21. Leptīna receptori atrodas: a.) hepatocītos b.) hipotalamā c.) muskuļos d.) pusložu neironos 22. Tikai glikozi patērē: a.) sarkanās asins šūnas b.) kaulu smadzenes c.) lēca d.) smadzenes 23. Kura hormona hiperfunkcija maina tauku sadalījumu uz ķermeņa- samazinās uz rokām, kājām, bet palielinās sejā (mēnesveida seja), uz kakla, pleciem, muguras, vēdera: a.) leptīns b.) epinefrīns c.) kortizols d. )insulīns 24. Insulīns: a.) stimulē glikogēna biosintēzi b.) glikozes analogs c.) stimulē glikozes uzņemšanu šūnā d.) veicina augšanu 25. Kortizola efekti a.) nomāc glikoneoģenēzi. b.) ↑ Ca2+ ekskrēciju ar urīnu c. )↑ aminoskābju mobilizāciju no proteīniem d.) ↓ Ca2+ ekskrēciju ar urīnu, 26. GLUT: a.) glikozes transportproteīnu saīsinājums b.) glikozes saīsinājums c.) glikoneoģenēzes saīsinājums d.) glikolīzes saīsinājums 27. Proinsulīns atstāj ______________ glabāšanas vezikulās, kur proteāze atšķeļ____________ un dažus mazus atlikumus, veidojot aktīvo insulīnu. (ievietojiet pareizo): a.) Endoplazmatiskais tīkls/C- reaktīvais proteīns b.) Goldži komplekss/C-peptīds c.) Endoplazmatiskais tīkls/ C-peptīds d.) Goldži komplekss/α-subvienība 28. Glukagons ietekmē glikogēna veidošanos: a.) inhibē glikogēna veidošanos b.) veicina cAMP veidošanos c.) cAMP aktivē proteīnkināzi A d.) proteīnkināze A fosforilē glikogēna sintāzi, to inhibējot ___________________________________________________________________________ 1. Angiotenzīns II: a.) sašaurina asinsvadus b.) efekts uz dzemdes muskulatūru ir līdzīgs oksitocīnam c.) palielina diurēzi, d.) veicina Na+ izvadi ar urīnu. 2. ANP a.) sekrēciju izraisa paaugstināts asinsspiediens b.) samazināta sirdsdarbības frekvence c.) palielināts kateholamīnu un glikokortikoīdu līmenis asinīs d.) samazināts asins tilpums 3. Vazopresīna V1 receptoru mehānisms: a. kināžu kaskāde, b. sekundārais mesendžeris IP3 un Ca2+, c. sekundārais mesendžeris cAMP. d. G proteīns, 4. Asinsspiediena pazemināšanās veicina a.) aldosterona produkciju b.) ātriju nātrijurētiskā peptīda izdali c.) renīna izdalīšanos d.) vazopresīna izdalīšanos 5. Kāda gēna transkripcijas stimulācija nodrošina ūdens reabsorbciju norādītajos kanāliņos? a.) aldosterona b.) vazopresīna c.) akvaporīna d.) ātrij- nātrj- urētiskā hormona 6. Ātriju nātrijurētiskais peptīds a.) stimulē vazopresīna sekrēciju b.) steroīdhormons c. )inhibē aldosterona sintēzi un renīna darbību d.) galvenie mērķorgāni ir: nieres un perifērie asinsvadi 7. Somatostatīns a.) to izdala kuņģa gļotādas šūnas b.) to izdala tievo zarnu I šūnas c.) to izdala hipotalāms d.) to izdala aizkuņģa dziedzera δ šūnas 8. Parathormons ietekmē (neesmu līdz galam pārliecināta par c) a.) šķīst hidroksiapatīts b.) palielina kalcija reabsorbciju nieru kanāliņos c.) caur receptoriem kaulos un nierēs d.) samazina fosfora reabsorbciju nieru kanāliņos 9. Kuros organos bez dzemdes atrodas shēmā attēlotie receptori? (IP3, GAG) a.) gremošanas traktā b.) aknu parenhīmā c.) eritrocītos d.) asinsvados 10. ANP sekrēciju izraisa: a.) paaugstināts asinsspiediens, b.) palielināts asins tilpums. c.) dehidratācija d.) pazemināts asinsspiediens, 11. Akvaporīns a.) tā ekspresiju stimulē aldosterons b.) veido poras c.) nodrošina ūdens reabsorbciju d.) tā ietekmē notiek Ca++ reabsorbcija 12. Vazopresīna sekrēciju izraisa a.) intracelulārā spiediena samazināšanās b.) paaugstināts ekstracelulārā šķidruma osmotiskais spiediens c.) palielināta Na+ koncentrācija asinīs d.) izmaiņas asiņu pH 13. Gremošanas trakta hormoni: a.) insulīns; b.) amilāze c.) vazoaktīvais intestinālais polipeptīds; d.) sekretīns; 14. Renīns (neesmu pārliecināta par d) a.) sintezē nieru aferento arteriolu jukstaglomerulārās šūnas b.) veidojas kardiocītos labajā ātrijā c.) atbrīvošanos veicina asinsspiediena pazemināšanās d.) veicina NaCl koncentrācijas paaugstināšanās 15. Kāds hormons tiek ievadīts personai, kas cieš no izteikta asinsspiediena pazemināšanās? a.) Vazopresīns b.) Adrenalīns c.) Tiroksīns d.) Insulīns 16. 1,25-(OH)2-D3 veidošanos nierēs veicina a.) parathormons b.) zema Ca2+ un fosfātu koncentrācija asinīs c.) kalcitonīns d.) insulīns 17. Vazoaktīvā intestinālā polipeptīda funkcijas a.) regulē zarnu asinsvadu gludās muskulatūras tonusu b.) regulē zarnu gludās muskulatūras tonusu c.) regulē zarnu darbības intensitāti d.) regulē smadzeņu darbību 18. Aldosterons a.) sintezējas no holesterīna b.) minerālkortikoīds c.) peptīdhormons d.) saistās ar receptoriem citoplazmā un kodolā 19. Kad steroīdais hormons mijiedarbojās ar mērķa šūnu receptoru tas: a.) piesaistās pie G proteīna b.) ieslēdz vai izslēdz specifiskus kodola DNS gēnus c.) pārvēršās holesterīnā, kurš darbojās ka sekundārais mesendžers d.) izsauc cikliskā AMP veidošanos 20. Aldosterons a.) sintezējas vairogdziedzera garozas zona glomerulosa b.) tā sintēzi stimulē renīna – angiotenzīna sistēma c.) stimulē vairāku proteīnu biosintēzi d. )sintezējas virsnieru dziedzera garozas ārējā slānī 21. Kalcitriols a.) nodrošina Ca2+ un PO43- uzsūkšanos tievajās zarnās b.) veicina Mn++ un Fe+++ uzsūkšanos tievajās zarnās c.) vecina Ca++ reabsorbciju nierēs d.) stimulē Mn++ izdalīšanos pirmurīnā 22. Aldosterons a.) veicina K+ jonu izvadīšanu b.) veicina P5+ jonu aizturi c.) veicina Ca++ jonu izvadīšanu d.) veicina NaCl aizturi organismā 23. Caur kādiem receptoriem notiek hormona aktivitāte, kas tiek parādīta shēmā? c) a). akvaporīns b). V5 c.) aldosterons d.) V1 24. Aldosterons ir a.) minerālkortikoīds b.) kortikosteroīds c.) steroīdhormons d.)androgēns 25. Kāda ir angiotenzīnkonvertējošajam enzīma funkcija? a.) stimulē angiotenzīna I sintēzi b.) nodrošina angiotenzīna II sintēzi c.) nodrošina renīna aktivāciju d. )ferments šķeļ angiotenzīnu I 26. ANP a.) ↑ angiotenzīna II veidošanos b.) ↓ aldosterona produkciju c.) ↑ urīna apjomu d. )↓ Na+ ekskrēciju 27. Ātriju nātrijurētiskā peptīda funkcija ir a.) ↑ K+ ekskrēciju b.) ↑ Na+ ekskrēciju c.) ↑ urīna apjomu d.) nodrošina H2O reabsorbciju ___________________________________________________________________________ 1. Kura metāla klātbūtnē ūdeņraža peroksīds, kas uzkrājies kadā šūnas kompartmentā, var pārvērsties kaitīgā radikālī? A.) Se B.) Mg C.) Mb D.) Mn E.) Fe 2. slāpeklis ir 1. antioksidants 2. brīvais radikālis 3. enzīms? 3. slapekla oksids ir 1. antioksidants 2. brīvais radikālis 3. enzīms? 4. melatonins 1. antioksidants 2. brīvais radikālis 3. enzīms? 5. superoksidjons 1. antioksidants 2. brīvais radikālis 3. enzīms? 6. urinskabe 1. antioksidants 2. brīvais radikālis 3. enzīms? 7. Antioksidanti, kurus var uzņemt ar pārtiku: a.) melatonīns b.) flavonoīdi c.) katalāze d.) askorbīnskābe 8. Superoksīdanjons (O2 -) a.) veidojo peroksinitrīta anjonu (ONOO-) b.) veidojas Fenta reakcijas rezultātā c.) veido NADPH oksidāze d.) nozīmīgs avots ir mitohondriji 9. Kādu reakciju katalizē superoksīddismutāze? A.) H2O2 + O2, kurā atbrīvojas 4H2O B. O2- + HO + H+, kurā atbrīvojas CO2 + H2O C.) O2- + e- + 2H+, kurā atbrīvojas H2O2 D.) O2- + H2O2 + 2H+, kurā atbrīvojas 2H2O + O2. E. 2O2- + 2H+, kurā atbrīvojas H2O2 + O2 10. Peroksīdradikāļi a. Ļoti aktīvs un kaitīgs radikālis b. Rada vislielākos oksidatīvos bojājumus c. Veidojas reaģējot savā starpā diviem superoksīdradikāļiem d. Veidojas, ja brīvais radikālis reaģē ar stabilu molekulu 11. Lielākie ROS avoti ir: a.) elektronu transporta ķēde b.) katalāze c.) citohroms P450 d.) glutationperoksidāze 12. Superoksīdradikālis a.) to neiznīcina neviens antioksidantu enzīms b.) veidojas no slāpekļa oksīda c.) pieder ROS, bet nav radikālis d.) veido NADPH oksidāze 13. Singletskābeklis a.) veidojas no O2, tam reducējoties – pievienojot vienu elektronu b.) veidojas Fe2+ un Cu+ jonu klātbūtnē no H2O2 c). veidojas daudzu enzīmu darbības rezultātā d.) uzbudināta skābekļa molekula, kas veidojas gaismas ietekmē 14. Kādi fermenti veido daudz ROS? a.) lipoksigenāze b.)ksantīnoksidāze c. )mieloperoksidāze d.) katalāze 15. Kurš tiek uzskatīts par visspēcīgāko brīvo radikāli? a.) Singletskābeklis b. )Hipohlorskābe (HOCl) c.) Hidroksilradikālis (HO ) d.) Peroksīdradikāļi (R-OO ) 16. Kas neitralizē H2O2? a.) Katalāze b.) Superoksīddismutāze c.) Glutationreduktāze d.) Glutationperoksidāze 17. Kas katalizē reakciju: 2O2- + 2H+ → H2O2 + O2? a.) SOD b.) glutationperoksidāze c.) katalāze d.) mieloperoksidāze 18. Glutationu reducētajā formā atjauno: a.) izmantojot NADH b.) glutationperoksidāze c.) izmantojot NADPH d.) glutationreduktāze → enzīms, kas katalizē atjaunošanu ar NADPH 19. Radikāļu īpašības ir a.) pH izmaiņas ietekmē molekulu, kas var atdot vai pievienot papildus H+ b.) paātrina reakcijas c.) ļoti aktīvi un bieži šūnai rada bojājumu d.) katalizē iekšmolekulāru pārgrupēšanos 20. Oksidatīvā bojājuma līmenis mitohondriju DNS ir 10 reizes lielāks kā kodola DNS. Kas to izraisa? A.) Mitohondriju membrāna ir caurlaidīga brīvajiem radikāļiem. B.) Kodolā nav glutationa. C.) Mitohondriālā DNS nesatur histonus. D.) Mitohondrijos atrodas superoksīddismutāze. E.) Kodola membrāna ir barjera brīvajiem radikāļiem. 21. Enzīms, kas atbild par ūdeņraža peroksīda ražošanu a.) katalāze b.) nekas no augstākminētā c.) superoksīddismutāze d.) glutationperoksidāze. 22. Kas ir antioksidants? a.) Reducētāji b.) Fe saturoša vielas c.) enzīmi d.) Oksidētāji 23. Superoksīdradikālis ir audiem viskaitīgākais radikālis un rada vislielākos bojājumus. Jā/nē. a. JĀ b. NĒ 24. Kādi enzīmi piedalās brīvo radikāļu veidošanā? a.) Glutationperoksidāze b.) Ksantīnoksidāze c.) Mieloperoksidāze d.) NADPH oksidāze 25. Radikāļi ir molekulas, kurām ir: a.) nesapārots elektrons b.) elektrons pacelts augstākā orbitālē pēc gaismas kvanta absorbcijas c. )pozitīvs vai negatīvs lādiņš d.) vienāds protonu, atšķirīgs neitronu skaits 26. Elektronu transporta ķēde ir ievērojams radikāļu avots, jo a.) elektrons var tikt atdots membrānā izšķīdušajam O2 nevis nākamajam ķēdes elementam b.) aktivējas arī iNOS, kas sintezē un izdala NO c.) brīvie radikāļi noārda ne tikai citohromu C, bet arī koenzīmus d.) radikāļus var veidot visi elektronu transporta ķēdes elementi 27. Kā vislabāk aprakstīt vitamīna E antioksidanta darbības mehānismu? A.) Vitamīns E veido kovalentu saiti ar radikāli, tādējādi, to stabilizējot. B.) Vitamīns E oksidē brīvo radikāli. C.) Vitamīns E inhibē enzīmus, kas veido brīvos radikāļus. D.) Vitamīns E piesaista radikāli un izolē to no pārējā šūnas satura. E. Vitamīns E reducē brīvo radikāli. 28. Hidroksilradikālis a.) var veidot vairāki fermenti citohroms P450, ciklooksigenāze, lipoksigenāze, NO sintāze, ksantīnoksidāze b.) nav radikālis c.) inaktivē tikai enzīmi d.) rada vislielākos oksidatīvos bojājumus 29. Fentona reakciju katalizē: a.) katalāze b.) SOD c.) mieloperoksidāze d.) neenzimātiskā reakcija 30. Katalāzes prostētiskā grupa ir: a.) hēms b.) glutations c.) mangāna atoms d.) selēna atoms ___________________________________________________________________________ 1. Slāpekļa oksīds ir a.) brīvais radikālis b.) mazaktīva c.) liela molekula d.) bez lādiņa 2. Nitrīti a.) cilvēkam veidojas mutes dobumā b.) NO depo c.) tos palīdz veidot mutes dobuma baktērijas d.) reducējas par NO 3. Nobela prēmiju par NO fizioloģiskās lomas atklāšanu piešķīra zinatniekiem a.) Franklin b). Ignarro c.) Watsons d. )Murad 4. Kalcijatkarīgās NOS izoformas ir a.) inducējamā NOS b.) neironālā NOS c. )makrofāgu NOS d.) endoteliālā NOS 5. NO reaģējot ar superoksīdanjonu veidojās: a.) peroksinitrīts b.) slāpekļa skābe c.) slāpekļa anhidrīds d.) slāpekļa dioksīds 6. Slāpekļa oksīds ir a.) nukleotīds b.) nesapārots elektrons c). gāze d.) brīvais radikālis 7. Slāpekļa oksīds a.) veicina trombocītu adhēziju pie endotēlija b.) izraisa neapstādināmu asiņošanu c.) pagarina asinošanas laiku d.) samazina trobocītu agregāciju 8. NO sintāzē starp domēniem ir piesaistīti a.) kalmodulīns b.) FMN c. )FAD d. )hēms e. ) NADPH f. arginīns 9. NO efekti: a.) paaugstina asinsspiedienu b.) saistās pie hēma Fe hemoglobīnā un sķīstošajā guanilātciklāzē c.) reaģē ar peroksinitrītu, veidojot superoksīdu d.) atslābina bronhu gludo muskulatūru 10. NOS inhibitori: a.) pazemina asinsspiedienu, b.) var būt modificēts Arg, c.) intensificē NOS darbību d.) paaugstina asinsspiedienu 11. Nitrāti a). tiek uzņemti ar pārtiku b.) organismā veidojas endogēni c.) ir NO depo d. ) zarnu trakta uzsūcas un ar asinīm nonāk siekalu dziedzeros 12. Išēmijas apstākļos radikāļus veido a.) inducējamā NO sintāze b.) ksantīnoksidāze c. )endoteliālā NO sintāze d.) neironālā NO sintāze 13. Ca un kalmodulīna loma NOS regulācijā a.) novērš superoksīda veidošanos NO sintāzē b.) pārnes elektronus starp NOS domēniem c.) aktivē eNOS proteīnu d. )aktivē eNOS gēnu 14. Slāpekļa oksīdu sintezē organismā a.) neironālā slāpekļa oksīda sintāze b.) endoteliālā slāpekļa oksīda sintāze c.) inducējamā slāpekļa oksīda sintāze d.) mitotiskā slāpekļa oksīda sintāze 15. Kādas fizioloģiskās atbildes reakcijas izsauc NO kā signālmolekula a.) Trombocītu agregācija b.) Asinsvadu sieniņu atslābināšana c.) Gludo muskuļu atslābšana d. )Bronhodilatācija 16. Slāpekļa oksīds veidojas a.) to sintezē enzīmi b.) degot akmeņoglēm c.) reducējoties nitrītam d.) izlādējoties zibenim 17. NO darbība kuņģī (neesmu pārliecināta par a) a.) izraisa reaktīvo hiperēmiju gļotādā b.) inhibē COX 1 gļotādā c.) aizsargā gļotādu d.) spēcīgs vazokonstriktors 18. Slāpekļa oksīdu citotoksīskās koncentrācijas ražo a.) kNOS b.) iNOS c.) nNOS d.) eNOS 19. Kādas fizioloģiskas funkcijas aktivē NO ar šķīstošās guanilātciklāzes starpniecību a.) neirotransmisija b.) DNS sintēze c.) gludās muskulatūras atslābināšana d. ) vazodilatācija 20. Kalmodulīna loma NO sintāzē: a.) piesaista tetrahidrobiopterīnu b.) saista skābekli c.) oksidē arginīnu d.) nodrošina elektronu pārnesi starp domēniem 21. NO kā signālmolekulu sintezē a.) nNOS b). kNOS c.) eNOS d.)iNOS 22. Slāpekļa oksīda sintēze ir a.) Argilītiska b.) Enzimātiska c.) Neenzimātiska d.) Hidrolītiska 23. No L- arginīna sintezē a.) slāpekļa oksīda sintāzi b.) slāpekļa oksīdu c.) metionīnu d. )argināzi 24. Slāpekļa oksīds izplatās organismā a.) autokrīni b.) darbojas tikai šūnā, kurā tiek ražots c.) asinīs piesaistoties pie albumīna d.) parakrīni 25. Slāpekļa oksīds darbojas a.) tikai vienas šūnas ietvaros b.) autokrīni c.) ātri d. )parakrīni 26. NO sintāzē reduktāzes domēnā ir piesaistīti:: a.) NADPH b.) FAD c.) kalmodulīns d. )arginīns e.) hēms f.) tetrahidrobipterīns g.) FMN 27. Dezoksihemoglobīns: a.) nodrošina asinsvadu paplašināšanu b.) nodrošina iekaisuma reakciju c.) nitrītus reducē par NO d.) NO oksidē par nitrātu 28. Slāpekļa oksīda sintāzes ir a.) oksidoreduktāze b.) ligāze c.) hidrolāze d.) polimerāze 29. Slāpekļa oksīds ir a.) slāpekļa II oksīds b.) signālmolekula c.) bezkrāsaina gāze d.) brīvais radikālis ___________________________________________________________________________ 1. Transferīns transportē: a.) Cu2+ jonus b.) taukskābes c.) Fe3+ jonus d.) (+) lādētas un neitrālas zāļu vielas 2. Aknu bojājuma marķieri a.) γ-glutamilaminotransferāze. b.) sārmainā fosfatāze c.) skābā fosfatāze d.) ALAT un ASAT 3. Asins plazmā palielinās asparagīna un alanīna aminotransferāzes aktivitāte, kas liecina: a.) Liesas slimības b). Aknu slimība c.) Nieru slimības d.) Covid-19 infekcija 4. Kuri audi varētu būt bojāti, ja asinsaina ir palielināts ASAT, bet ALAT ir normas robežās vai tikai nedaudz paaugstināts? a.) aizkuņģa dziedzera bojājums b.) aknu bojājums c.) miokarda infarkts d.) muskuļu bojājums → ja tie ir sirds muskuļi 5. Albumīna koncentrācija plazmā normā (g/L): a.) 60-70 b.) 40-50 c.) 2-4 d. )10-20 6. Kuru Ig sauc par agrajām antivielām, kas parādās pirmās pēc saskares ar antigēnu? a.)Ig A b.) Ig E c.) Ig G d.) Ig M 7. α1-fetoproteīna līmeņa paaugstināšanās asinīs liecina par a.) infarktu b.) iekaisumu c.) audzēju d.) alerģiju 8. Plazmas atlieku slāpekļa frakcijas komponenti/kādu vielu degradācijā veidojas. 1. Kreatinīns a) hēms b) purīna bāzes c) proteīni, aminoskābes d) polisaharīdi e) kreatinīns f) kreatīnfosfāts 9. Plazmas atlieku slāpekļa frakcijas komponenti/kādu vielu degradācijā veidojas. 1. Urīnskābe a) hēms b) purīna bāzes c) proteīni, aminoskābes d) polisaharīdi e) kreatinīns f) kreatīnfosfāts 10. Plazmas atlieku slāpekļa frakcijas komponenti/kādu vielu degradācijā veidojas. 1. Bilirubīns a) hēms b) purīna bāzes c) proteīni, aminoskābes d) polisaharīdi e) kreatinīns f) kreatīnfosfāts 11. Plazmas atlieku slāpekļa frakcijas komponenti/kādu vielu degradācijā veidojas. 1. Urīnviela a) hēms b) purīna bāzes c) proteīni, aminoskābes d) polisaharīdi e) kreatinīns f) kreatīnfosfāts 12. Centrifugējot asinis ar heparīnu, supernatantā iegūst: a.) Asins serumu b.) Asins plazmu c.) Asins lipoproteīdu masu 13. Albumīna koncentrāciju palielina: a.) aknu slimības b.) dehidratācija c.) badošanās d.) iekaisums 14. Transportproteīni ir: a). haptoglobīns b.) ceruloplazmīns c.) transkortīns d.) tiroksīnu saistošais proteīns 15. Fibrinogēns ir: a.) Abos minētajos b.) Nevienā no minētajiem c.) Asins serumā d.) Asins plazmā 16. Normāls albumīna diapazons (g/l) ir a.) 60-100 b.) 40-50 c.) 10-20 d.) 2-4 17. Norādiet muskuļu bojājumu marķieri a.) Karnitīns b.) Kreatīns c.) Urīnviela d.) Bilirubīns 18. Par kādu orgānu patoloģijām varētu domāt, ja asinsainā ir palielināta gamma-glutamiltransferāzes koncentrācija? a.) žultspūšļa patoloģijas b.) urīnpūšļa iekaisumi c.) prostatas patoloģijas d.) aknu iekaisumi 19. Centrifugējot asinis pēc sarecēšanas: a.) Iegūst asins serumu b.) Nosaka asins onkotisko spiedienu c.) Iegūst asins plazmu 20. Albumīns darbojas kā _______________transportētājs a.) taukskābju b.) glikozes c.) zāļu vielu d.) Fe3+ 21. Visi globulīni (alfa, beta un gamma) sintezējas aknās. Patiesi Aplami 22. Dzelzs deficīta anēmijai ir raksturīgas sekojošu marķieru koncentrācijas izmaiņas asinīs a.) Haptoglobīns b.) Laktātdehidrogenāze c.) Hemopeksīns d.) Transferīns 23. C-reaktīvā proteīna ↑ asinīs liecina par: a.) audzēju b.) autoimūno slimību c.) akūtu iekaisumu d.) infarktu 24. kada varetu but diagnoze, ja ir paaugstinats gamma globulinu limenis Kāda varētu būt diagnoze? a.) Imūndeficīts b.) Akūts iekaisums c.) Nieru bojājums d.) Mieloma 25. Kur sintezējas asins plazmas proteīni? Gamma-globulīni - limfmezglos Albumīns - aknās Alfa-globulīni - aknās 26. Haptoglobīns saista a.) Hemoglobīnu b.) Fe2+ jonus c.) Antivielas d. )Hēmu 27. Kurš Ig šķērso placentāro barjeru? a.) Ig E b). Ig G c.) Ig M d.) Ig A 28. Kādu marķieru koncentrācijas asinsritē izmainās iekaisuma gadījumā? a.) alfa 1 -Skābais glikoproteīns b.) C-reaktīvais proteīns c.) Transferīns d.) Kreatīnkināze 29. Izoenzīmiem, kuru enzīmam ir diagnostiska vērtība a.) Piruvāta dekarboksilāze b.) Laktātdehidrogenāze c.) Tripsīns d. )Amilāze 30. Infarkta marķieri (vai ir d) a.) Kreatīnkināze-MB b.) Mioglobīns c.) Amilāze d.) ASAT 31. Audzēju marķieri a.) alfa-fetoproteīns b.) albumīns c.) alfa-1 antitripsīns d. )c-reaktīvais proteīns 32. Netiešā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās norāda uz: a.) Žultsvadu aizsprostojumu b.) COVID 19 c). Aknu cirozi d.) Hemolītisko anēmiju 33. Kādu marķieru koncentrācijas izmaiņas asinsritē var norādīt uz onkoloģiju? a.) alfa 2- Makro- globulīns b.) Skābā fosfatāze c.) alfa 1- Feto- proteīns d.)Laktātdehidrogenāze Artūrs 1. Kas neitralizē H2O2? a. Superoksīddismutāze b. Glutationreduktāze c. Glutationperoksidāze d. Katalāze 2. Superoksīdradikālis ir audiem viskaitīgākais radikālis un rada vislielākos bojājumus.: a. NĒ b. JĀ 3. Kādas vielas pārveido ūdeņraža pārskābi? a. Mieloperoksidāze b. Superoksīddismutāze c. Glutationperoksidāze d. Ksantīnoksidāze 4. Fagocitozes laikā izmanto a. H2O2 b. HOCl c. O2 - d. ONOO- 5. Identificēt antioksidantu Jautājums: a. kvercetīns b. vitamīns E c. resveratrols d. dihidropiridīna atvasinājums 6. Enzīms, kas atbild par ūdeņraža peroksīda ražošanu a. superoksīddismutāze b. nekas no augstākminētā c. katalāze d. Glutationperoksidāze 7. Radikāļi ir molekulas, kurām ir: a. pozitīvs vai negatīvs lādiņš b. nesapārots elektrons c. vienāds protonu, atšķirīgs neitronu skaits d. elektrons pacelts augstākā orbitālē pēc gaismas kvanta absorbcijas 8. Kā vislabāk aprakstīt vitamīna E antioksidanta darbības mehānismu?: A. Vitamīns E veido kovalentu saiti ar radikāli, tādējādi, to stabilizējot. B. Vitamīns E piesaista radikāli un izolē to no pārējā šūnas satura. C. Vitamīns E oksidē brīvo radikāli. D. Vitamīns E inhibē enzīmus, kas veido brīvos radikāļus. E. Vitamīns E reducē brīvo radikāli. 9. Kādi enzīmi piedalās brīvo radikāļu veidošanā? a. NADPH oksidāze b. Mieloperoksidāze c. Glutationperoksidāze d. Ksantīnoksidāze 10. Glutationperoksidāze a. ir hēmu un Fe saturošs enzīms b. H2O2 reducē par H2O c. Ir vairāki izoenzīmi d. iznīcina O2 - 11. Lielākie ROS avoti ir: Jautājums: a. elektronu transporta ķēde b. glutationperoksidāze c. citohroms P450 d. Katalāze 12. Fentona reakcijas laikā veidojas a. O2 - b. HOCl c. H2O2 d. HO 13. Kas ir radikāļi? a. atomi ar nesapārotu elektronu ārējā elektronu čaulā b. joni ar nesapārotu elektronu ārējā elektronu čaulā c. nekas augstākminētais d. molekulas ar nesapārotu elektronu ārējā elektronu čaulā 14. Sakārtojiet atbilstošo Melatonīns - Antioksidants Glutations - Antioksidants Ūdeņraža peroksīds - Brīvais radikālis Superoksīdanjons - Brīvais radikālis Urīnskābe - Brīvais radikālis Slāpekļa oksīds - Enzīms 15. Fentona reakcija: a. O2 - + H2O2 → O2 + H2O + HO b. Fe2+ +H2O2 → Fe3+ + HO + OH- c. Cu+ +H2O2 → Cu2+ + HO + OH- d. 2H2O2 → 2H2O + O2 16. Singletskābeklis a. veidojas Fe2+ un Cu+ jonu klātbūtnē no H2O2 b. uzbudināta skābekļa molekula, kas veidojas gaismas ietekmē c. veidojas no O2, tam reducējoties – pievienojot vienu elektronu d. veidojas daudzu enzīmu darbības rezultātā 17. Radikāļu īpašības a. Ķīmiski ļoti aktīvi b. Reaģē ar nukleīnskābēm, lipīdiem uc šūnas komponentēm c. Veido peroksīdradikāļus d. Reaģē savā starpā 18. Kādi fermenti veido daudz ROS? : a. lipoksigenāze b. ksantīnoksidāze c. mieloperoksidāze d. Katalāze 19. Elektronu transporta ķēde ir ievērojams radikāļu avots, jo a. brīvie radikāļi noārda ne tikai citohromu C, bet arī koenzīmus b. elektrons var tikt atdots membrānā izšķīdušajam O2 nevis nākamajam ķēdes elementam c. aktivējas arī iNOS, kas sintezē un izdala NO d. radikāļus var veidot visi elektronu transporta ķēdes elementi 20. SOD aktīvajā centrā ir: a. selēns b. Cu+, Zn2+ atomi c. Fe2+ atoms d. Mn2+ atoms 21. Kādas ir radikāļu īpašības? a. katalizē funkcionālo grupu pārnesi no vienas molekulas uz citu b. pārnes H, O atomus vai elektronus no vienas vielas pie citas c. katalizē funkcionālo grupu pārnesi starp molekulām d. ir tieksme sapārot elektronu, to pievienojot vai atdodot 22. Peroksīdradikāļi a. Veidojas, ja brīvais radikālis reaģē ar stabilu molekulu b. Rada vislielākos oksidatīvos bojājumus c. Ļoti aktīvs un kaitīgs radikālis d. Veidojas reaģējot savā starpā diviem superoksīdradikāļiem 23. Kā darbības rezultātā veidojas H2O2? a. Superoksīddismutāze b. Glutationperoksidāze c. NADPH oksidāze d. Ksantīnoksidāze 24. Citohromi P450 a. atbrīvo NO no S-nitrozotioliem b. hēmu saturoši fermenti c. piedalās zāļu vielu metabolismā d. atrodas mitohondrijos elektronu transporta ķēdē 25. Kas katalizē reakciju: 2O2- + 2H+ → H2O2 + O2? : a. katalāze b. mieloperoksidāze c. glutationperoksidāze d. SOD 26. Radikāļu īpašības ir a. ļoti aktīvi un bieži šūnai rada bojājumu b. paātrina reakcijas c. katalizē iekšmolekulāru pārgrupēšanos d. pH izmaiņas ietekmē molekulu, kas var atdot vai pievienot papildus H+ ELĪNA 1. Lutenizējošais hormons ir: amīns; steroīds; polipeptīds; glikoproteīns 2. Kortizols ir: amīns; glikoproteīns; polipeptīds; steroīds 3. Kuri hormoni saistās ar receptoriem šūnā? Tireotropais hormons; Steroīdhormoni; Adrenokortikotropais hormons; jodotironīni 4. Inozitol-1,4,5-trifosfāts: receptoru veido divas a un divas b subvienības; darbojas kopā ar diacilgricerīns; aktivē proteīnkināzi C; atbrīvojas fosforilāzes C darbības rezultātā 5. cAMP: tas ir cirkiskais adenominifosfāts (ja rakstīts cikliskais adenozīnmonofosfāts tad JĀ); pamatdarbība ir proteīnkināžu aktivācija; ir sekundārs mesendžeris; hormonu ietekmē tā sintēze tiek nomākta 6. Pakļaujoties ______________ mērķorgāns sajūtot stimulus sūta signālus uz attiecīgu smadzeņu rajonu, kas sūta signālus caur neironiem uz endokrīniem dziedzeriem, tie izdala hormonus cirkulatorajā sistēmā, kas nogādā tos uz mērķorgāniem (sirds, plaušas, muskuļi u.c.): auksīna regulētajai ontoģenēzei; hipotalama/hipofīzes asij; neironu/sinapšu ceļam; atgriezeniskajai saitei 7. Progesterons ir: polipeptīds; amīns; glikoproteīns; steroīds 8. Proteīni/peptīdi kā hormoni: receptori ir ar kināzes aktivitāti; receptors atrodas uz endoplazmatiskā tīkla; lipofili; īss sabrukšanas laiks 9. Kurš apraksts par G-proteīna ceļiem nav pareizs: lielākā daļa Ca++ mediēts signāla pārvades kaskādes darbojas caur proteīnu - kalmodulīnu; serīna/tirozīna kināze tieši aktivē G-proteīnu, kas savukārt aktivē sekundāros mesendžerus; IP3 un DAG darbojas kā sekundārie mesendžeri; pirmais sekundārais mesendžeris ir cAMP 10. Kurš apraksts par G-proteīna ceļiem ir pareizs? lielākā daļa Ca++ mediēts signāla pārvades kaskādes darbojas caur proteīnu - kalmodulīnu; serīna/tirozīna kināze tieši aktivē G-proteīnu, kas savukārt aktivē sekundāros mesendžerus; IP3 un DAG darbojas kā sekundārie mesendžeri; pirmais sekundārais mesendžeris ir cAMP 11. Hormoni darbojas: darbojas tikai šūnas ietvaros; darbojas endokrīni; tikai ļoti zemās koncentrācijās; tikai ļoti augstās koncentrācijās 12. HRE (hormonu atbildes elements): atrodas uz šūnu membrānas; tie migrē no Goldži kompleksa un lizosomām; tie pastiprina gēna transkripciju; saistās ar hormona-proteīna kompleksu 13. Kas veicina tirotropīna sekrēciju? vitamīns A; tiroliberīns; tiroīdstimulējošais hormons; jods 14. Insulīns ir: amīni; glikoproteīns; steroīds; polipeptīds 15. Steroīdhormonus sintezē no: leptīna; holesterīna; tirozīna; fosfolipīdiem 16. Tirotropīns: veicina tiroīdo hormonu sekrēciju; tiek sintezēts hipofizē; sekundārais mesendžeris cAMP; tā mērķorgāns ir vairogdziedzeris 17. Tiroīdhormonu sintēzei ir nepieciešams: kobalts; tirozīns; serīns; jods 18. Adenilātciklāze ir nepieciešama, lai: hidrolizētu GTP; aktivētu proteīnkināzes; aktivētu IP3; noārdītu cikliskos nukleotīdus 19. Kāda ir L tiroksīna funkcija?: stimulē siltuma produkciju organismā; izraisa vazokonstrikciju, paaugstina dzemdes muskulatūras tonusu; palielina holesterīna sintēzi un žultsskābju veidošanos no holesterīna; regulē audu augšanu un diferenciāciju 20. G proteīni: sastāv no a,b, gamma subvienībām; a-subvienība inhibē adenilātciklāzi; ir globulīni; a-subvienība aktivē adenilātciklāzi 21. Vairogdziedzera hormonu funkcija: stimulē anabolismu; palēlina sirdsdarbību; veicina organisma attīstību; nodrošina kalcija deponēšanos nierēs ___________________________________________________________________________ 1. Tikai glikozi patērē: smadzenes; strādājošie skeleta muskuļi; matu folikuli; nieru serde 2. Insulīns: darbojas kā augšanas faktors; kavē glikoneoģenēzi; kavē glikolīzi; stimulē glikolīzi 3. Glikogēns: glikozes polimērs; enerģijas uzkrāšanas veids; tiek iegūts glikoneoģenēzes ceļā; glikozes gēns 4. Adenoponektīna efekti: palielina glikozes uzņemšanu šūnās; samazina glikozes veidošanos aknās; tiek patērēta enerģija; tiek iegūta enerģija 5. Glukagona sekrēciju stimulē: aminoskābes; insulīns; kortizols; glikoze 6. Kura hormona hiperfunkcija maina tauku sadalījumu uz ķermeņa - samazinās uz rokām, kājām, bet palielinās sejā (mēnesveida seja), uz kakla, pleciem, muguras, vēdera: insulīns; kortizols; epinefrīns; leptīns 7. Glukagons: inhibē glikolīzi; veicina glikolīzi; inhibē glikoneoģenēzi; veicina glikoneoģenēzi 8. Kad pheromons ieiet tīkla lūmenā, tiek atšķelta _____ pre-sekvence - īsa hidrofoba signālsekvence, tas pārvēršas ____.: C-gala/glikozē; N-gala/proinsulīnā; C-gala/glikozē; b-subvienībā/insulīnā 9. Glikoneoģenēzi stimulē: insulīna un epinefrīna tandēms; insulīns; glukagons; kortizols 10. Ēdot normālu, jauktu barību, glikozes un insulīna līmeņi ____ pēc ēdienreizēm, bet glukagona līmenis ____.: pieaug/neizmainās; samazinās/neizmainās; pieaug/pieaug; neizmainās/pieaug 11. Antivielas, kas vērstas pret aizkuņģa dziedzera šūnām, izraisa šo šūnu iznīcināšanu. Kādas laboratoriskas novirzes asinīs var redzēt šajā scenārijā?: samazinās nātrija līmenis; samazinās kalcija līmenis; paaugstinās kalcija līmenis; paaugstinās glikozes līmenis 12. Leptīna receptors ir: saistās pie receptoriem šūnas iekšpusē; tam nav receptora, jo ir tauku hormons; ar tirozīnkināzi saistītais receptors; ROC 13. Tikai glikozi patērē: smadzenes; sarkanās asins šūnas; lēca; kaulu smadzenes 14. Insulīns ir: steroīds; polipeptīds; glikoproteīns; amīni 15. Insulīns: veicina augšanu; stimulē glikozes uzņemšanu šūnā; stimulē glikogēna biosintēzi; glikozes analogs 16. Glukagons: polipeptīds; stimulē glikogēna sintēzi; stimulē glikogenolīzi; tiek sintezēts aizkuņģa dziedzerī b-šūnās 17. Piruvāts veidojas: kopā ar 38 ATP molekulām; no laktāta; šo reakciju veicina liekais acetil-CoA; glikolīzes ceļā 18. Kortizols: veicina prostglandīnu sintēzi; kavē leikotriēnu sintēzi; saglabā glikogēna rezerves aknās, ilgstoši badojoties; pastiprina iekaisuma reakciju 19. GLUT2: tauki; sirds; aknas; nieres 20. Glikozes līmeni asinīs paaugstina: insulīns; glukagons; kortizols; adrenalīns 21. Kad insulīna/glukagona attiecības vērtība ir liela (pēc ēšanas), enzīms tiek defosforilēts un sintezē fruktozes-2,6-bifosfātu no fruktozes-6-fosfāta un ATF. Par kādu enzīmu iet runa: fosfolipāze C; fosfofruktokināze 1; fruktozes-2,6-bifosfatāze; glikozes-6-fosfotāze 22. Leptīns: sāta hormons; palielina apetīti; palielinoties tauku masai, proporcionāli, samazinās leptīna koncentrācija asinīs; jaundzimušajiem tā koncentrācija 23. Beta šūnas: sekretē glukagonu; sekretē C-peptīdu; atrodas virsnieru garozā; satur GLUT2 receptorus 24. Kortizols stimuē: lipolīzi; proteīnu noārdīšanos; glikogenolīzi; glikoneoģenēzi 25. Glukagona ietekme uz glikogēna metabolismu: anaboliska; kataboliska 26. Proinsulīns atstāj _____ glabāšanas vezikulās, kur proteāze atšķeļ ____ un dažus mazus atlikumus, veidojot aktīvo insulīnu: goldži komplekss/a-subvienība; ET/C-reaktīvais proteīns; Goldži komplekss/C-peptīds; ET/C-peptīds 27. Glikogenolīzi stimulē: insulīns; epinefrīns; glukagons; kortizols 28. Leptīna receptori atrodas: hipotalamā; muskuļos; hepatocītos; pusložu neironos ___________________________________________________________________________ 1. Kalcitonīns: tiek sintezēts aizkuņģa dziedzera alfa šūnas; sastāv no 32 aminoskābēm; stimulē Ca2+ ekskrēciju ar urīnu; nomāc kaulu kalcifikāciju 2. Holecistokīns: sintezē tievo zarnu I šūnas; tā izdalīšanos stimulē glikoze; darbojas caur Goldži aparāta stimulāciju; veicina žultspūšļa kontrakcijas 3. Aldosterons: sintezējas virsnieru dziedzera garozas ārējā slānī; stimulē vairāku proteīnu biosintēzi; sintezējas vairogdziedzera garozas zona glomerulosa; tā sintēzi stimulē renīna - angiotenzīna sistēma 4. Asinsspiedienu cilvēka organismā kontrolē: dzeltenais ķermenis; virsnieru dziedzeri; tīmuss; vairogdziedzeris 5. Parathormons ietekmē: šķīst hidroskiapatīts; palielina kalcija reabsorbciju nieru kanāliņos; caur receptoriem kaulos un nierēs; samazina fosfora reabsorbciju nieru kanāliņos 6. Kad steroīdais hormons mijiedarbojas ar mērķa šūnu receptoru tas: pārvēršas holesterīnā, kurš darbojas ka sekundārais mesendžers; izsauc cikliska AMP veidošanos; piesaistās pie G proteīna; izslēdz vai ieslēdz specifiskus kodola DNS gēnus 7. Angiotenzīns I: inaktivē bradikinīnu; veicina aldosterona sintēzi virsnierēs; veidojas no antiotenzinogēna; veicina kalcija aizturi nierēs 8. Adrenalīna biosintēzes izejviela: tirozīns; holesterīns; taukskābes; arahidonskābe 9. Somatostatīns: to izdala hipotalāms; to izdala tievo zarnu I šūnas; to izdala aizkuņģa dziedzera b šūnas; to izdala kuņģa gļotādas šūnas 10. Kāds hormons tiek ievadīts personai, kas cieš no izteikta asinsspiediena pazemināšanās? Insulīns; tiroksīns; adrenalīns; vazopresīns 11. Vazopresīna receptoru V2 mehānisms: intracelulārs receptors; sekundārais mesendžeris IP3 un Ca2+ ; kināžu mehānisms; sekundārais mesendžeris cAMP 12. Angiotenzīns II: efekts uz dzemdes muskulatūru līdzīgs oksitocīnam; palielina diurēzi; sašaurina asinsvadus; veicina Na+ izvadi ar urīnu 13. Asinsspiediena pazemināšanās veicina: vazopresīna izdalīšanos; ātriju urētiskā peptīda izdali; aldosterona produkciju; renīna izdalīšanos 14. Akvaporīns: nodrošina ūdens reabsorbciju; tā ietekmē notiek Ca++ reabsorbcija; tā ekspresē stimulē aldosterons; veido poras 15. Kalcitriols: nodrošina Ca2+ un PO43- uzsūkšanos tievajās zarnās; veicina Mn++ un Fe+++ uzsūkšanos tievajās zarnās; veicina Ca++ reabsorbciju nierēs; stimulē Mn++ izdalīšanos pirmurīnā ___________________________________________________________________________ 1. Radikāļi ir molekulas, kurām ir: elektrons pacelts augstākā orbitālē pēc gaismas kvanta absorbcijas; vienāds protonu, atšķirīgs neitronu skaits; nesapārots elektrons; pozitīvs vai negatīvs lādiņš 2. Singletskābeklis: veidojas no O2, tam reducējoties - pievienojot vienu elektronu; uzbudināta skābekļa molekula, kas veidojas gaismas ietekmē; veidojas daudzu enzīmu darbības rezultātā; veidojas Fe2+ un Cu+ jonu klātbūtnē no H2O2 3. Kā darbības rezultātā veidojas H2O2?: NADPH oksidāze; Ksantīnoksidāze; Glutationperoksidāze; Superoksīddismutāze 4. Glutationperoksidāze: ir hēmu un Fe saturošs enzīms; iznīcina o2-; H2O2 reducē par H2O; ir vairāki izoenzīmi 5. Oksidatīvā bojājuma līmenis mitohondriju DNS ir 10 reizes lielāks kā kodols DNS. Kas to izraisa?: Mitohondriju membrāna ir caurlaidīga brīvajiem radikāļiem; Mitohondriālā DNS nesatur histonus; kodola membrāna ir barjera brīvajiem radikāļiem; kodolā nav glutationa; mitohondrijos atrodas superoksīddismutāze 6. Kādi fermenti veido daudz ROS?: lipoksigenāze; katalāze; ksantīnoksidāze; mieloperoksidāze 7. Kas katalizē reakciju: 2O2-+ 2H+ -> H2O2 +O2?: glutationperoksidāze; SOD; katalāze; mieloperoksidāze 8. Enzīms, kas atbild par ūdeņraža peroksīda ražošanu: glutationperoksidāze; superoksīddismutāze; katalāze; nekas no augstākminētā 9. Superoksīdradikālis ir audiem viskaitīgākais radikālis un rada vislielākos bojājumus. Jā/Nē: Jā; Nē 10. Slāpekļa oksīdu sintezē: slāpekļa oksīda sintāze; slāpekļa oksīda onooksigenāze; slāpekļa oksīda reduktāze; slāpekļa oksīda ligāze 11. Radikāļu īpašības ir: ļoti aktīvi un bieži šūnai kaitīgi bojājumi; katalizē iekšmolekulāru pārgrupēšanos; paātrina reakcijas; pH izmaiņas ietekmē molekulu, kas var atdot vai pievienot papildus H++ 12. Kā vislabāk aprakstīt vitamīna E antioksidanta darbības mehānismus?: Vitamīns E piesaista radikāli un izolē to no pārējā šūnas satura; Vitamīns E veido kovalento saiti ar radikāli, tādējādi stabilizējot to.; Vitamīns E reducē brīvo radikāli; Vitamīns E inhibē enzīmus, kas veido brīvo radikāļus; Vitamīnas E oksidē brīvo radikāli 13. Kura metāla klātbūtnē ūdeņražža peroksīds, kas uzkrājas kādā šūnas kompartimentā, var pārvērsties kaitīgā radikālī?: Fe; Mb; Mn; Mg; Se 14. Katalāzes prostētiskā grupa ir: glutations; selēna atoms; mangāna atoms; hēms 15. Kurš no vitamīniem vai enzīmiem nevar aizsargāt no brīvo radikāļu bojājuma?: beta-karotīns; vitamīns E; vitamīns C; Superoksīddismutāze; Glutationperoksidāze; Vitamīns B6 16. SOD aktīvajā centrā ir: Mn2+ atoms; selēns; Fe2+ atoms; Cu+, Zn2+ atomi 17. Antioksidanti, kurus var uzņemt ar pārtiku: melatonīns; flavonoīdi; katalāze; aksorbīnskābe 18. Kā rodas peroksīdradikāļu? savienojoties divām toksiskām molekulām; reaģējot brīviem radikāļiem ar biomolekulām; savienojoties diviem radikāļiem; nekas no augstākminētā 19. Glutationu reducētajā formā atjauno: glutationperoksidāze; izmantojot NADPH; izmantojot NADH; glutationreduktāze ___________________________________________________________________________ Izgāju šim cauri!!! viss ok 1. Kalcija atkarīgās NO sintāzes ir: iNOS; kNOS; nNOS; eNOS 2. Slāpekļa oksīdu sintezē organismā: neironālā slāpekļa oksīda sintāze; mitotiskā slāpekļa oksīda sintāze; endoteliālā slāpekļa oksīda sintāze; inducējamā slāpekļa oksīda sintāze 3. Slāpekļa oksīds ir: bezkrāsaina gāze; brīvais radikālis; signālmolekula; slāpekļa II oksīds 4. Slāpekļa oksīds: samazina trombocītu agregāciju; veicina trombocītu adhēziju pie endotēlija; izraisa neapstādināmu asiņošanu; pagarina asiņošanas laiku 5. NO: Lipofila molekula; vazokonstriktors; reaģē ar O2; šķīst ūdenī, veidojot HNO3 6. Slāpekļa oksīds izplatās organismā: parakrīni; autokrīni; asinīs piesaistoties pie albumīna; darbojas tikai šūnā, kurā tiek ražots 7. Kādas fizioloģiskās atbildes reakcijas izsauc NO kā signālmolekua: asinsvadu sieniņu atslābināšana; bronhodilatācija; gludo muskuļu atslābšana; trombocītu agregācija 8. Kādas fizioloģiskas funkcijas aktivē NO ar šķīstošās guanilātciklāzes starpniecību: DNS sintēze; neirotransmisija; gludās muskulatūras atslābināšana; vazodilatācija 9. Ligandi, kuri aktivizē JAK-STAT ceļu: augšanas hormons; insulīns; adrenalīns; citokīni 10. Ar ko atšķiras NO, ko sintezē iNOS, eNOS un nNOS?: NO un iNOS ir neirotransmitteris; iNOS sintezētais NO ir brīvais radikālis, bet konstitucionālo formu NO ir signālmolekula; ar koncentrāciju; muskuļu dilatāciju asinsvados nodrošina tikai eNOS 11. NO: pagarina asiņošanas laiku; kavē trombocītu salipšanu; kavē asinsreces kaskādi; sašaurina asinsvadus 12. No L-arginīna sintezē: slāpekļa oksīdu; argināzi; metionīnu; slāpekļā oksīda sintāzi 13. NO vazodilatācijā: ↑ cGMP gludajā miocītā; ↓Ca2+ koncentrācijas gludajā miocītā; eNOS veido NO endotēlijā; NO difundē cauri membrānai gludajā miocītā 14. NO kā signālmolekulu sintezē: eNOS; kNOS; iNOS; nNOS 15. Endoteliālās disfunkcijas cēlonis: ↓NO veidošanās endoteliocītos; ↑ superoksīdradikāļu veidošanās; trombocītu agregācija; asinsvadu miocītu kontraktilitāte 16. Nitroglicerīns: paausgtina asinsspiedienu; aktivē eNOS; saista NO asinsvados; fermentatīvi sadalās, izdalot NO 17. Hb(Fe2+)NO: atrodas muskuļšūnās; slāpekļa oksīda depo; atrodas eritrocītos; reaģē ar cAMP 18. Kalmodulīna loma NO sintāzē: saista skābekli; piesaista tetrahidrobiopterīnu; oksidē arginīnu; nodrošina elektronu pārnesi starp domēniem 19. NO efekti: saistās pie hēma Fe hemoglobīnā un šķīstošajā guanilātciklāzē; atslābina bronhu gludo muskulatūru; reaģē ar peroksinitrīnu, veidojot superoksīdu; paaugstina asinsspiedienu 20. Slāpekļa oksīds ir: gāze; nesapārots elektrons; nukleotīds; brīvais radikālis 21. Nitrīti: cilvēkam veidojas mutes dobumā; reducējas par NO; NO depo; tos palīdz veidot mutes dobuma baktērijas 22. NO sintāzes sastāvā ir: kalmodulīns; transferāzes-izomerāzes domēns; oksigenāzes domēns; reduktāzes domēns 23. Slāpekļa oksīdu citotoksiskās koncentrācijas ražo: kNOS; eNOS; iNOS; nNOS 24. Ja tiek traucēta NO sintēze asinsvados: gludā muskulatūra asinsvadu sieniņās saraujās; asinsvadi atslābst; asinsvadi nonāk relaksētā stāvoklī; notiek vazokonstrikcija 25. NO sintazē starp domēniem ir piesaistīti: FMN; agrinīns; kalmodulīns; FAD; NADPH; hēms 26. Nitrāti ir: toksiski slāpekli saturoši produkti, kurus utilizē aknās ar Onritīna cikla starpniecību; aminoskābju metabolisma gala produkts; NO depo; neaktīvs NO oksidācijas produkts 27. Slāpekļa oksīds: veic citotoksiskas funkcijas; piedalās ATF sintēzē; nodrošina DNS sintēzi; palaiž signālpārcenses ceļus 28. Konstitucionālo NOS formu izdalītais NO nodrošina: tonizē asinsvadus; uzlabo smadzeņu darbību; iekaisuma reakciju gļotādu apasiņošanu; nodrošina erekciju 29. NO efekti: gludās muskulatūras kontrakcija; gludās muskulatūras atslābināšana; veicina trombocītu agregāciju; neirotransmiteris 30. Nitrāti: tiek uzņemti ar pārtiku; organismā veidojas endogēni; zarnu trakta uzsūcas un ar asinīm nonāk siekalu dziedzeros; ir NO depo ___________________________________________________________________________ Izgāju šim cauri!!! viss ok 1. Kur Ig šķērso placentāro barjeru?: Ig E; Ig A; Ig G; Ig M 2. C reaktīvā proteīna ↑ asinīs liecina par: akūtu iekaisumu; infarktu; audzēju; autoimūno slimību 3. Normāls plazmas globulīna diapazons (g/l): 2-4; 60-100; 20-30; 4-6 4. Sārmainās fosfatāzes līmeni paaugstina: kaulu slimības; aknu vēzis; rahīts; infarkts 5. Asins plazmā palielinās aspargīna un alanīna aminotransferāzes aktivitāte, kas liecina: covid-19 infekcija; nieru slimības; aknu slimība; liesas slimība 6. Kur sintezējas asins plazmas proteīni?: Albumīns-aknās; Alfa-globulīni-asinīs; Gamma-globulīni-B limfocītos 7. Kāda varētu būt diagnoze (attēlā paaugstināts gamma): akūts iekaisums; imūndeficīts; nieru bojājums; mieloma 8. Kuri audi varētu būt bojāti, ja asinsainā ir palielināts ASAT, bet ALAT ir normas robežās vai tikai nedaudz paaugstināts?: muskuļu bojājums; aknu bojājums;; miokarda infarkts; aizkuņģa dziedzera bojājums 9. Albumīna koncentrācija plazmā normā (g/l): 10-20; 2-4; 40-50; 60-70 10. Haptoglobīns saista: hemoglobīnu; hēmu; Fe2+ jonus; antivielas 11. Audzēju marķieri: albumīns; alfa-fetoproteīns; c-reaktīvais proteīns; alfa-1 antitripsīns 12. Par kādu orgānu patoloģijām varētu domāt, ja asinsainā ir palielināta gamma-glutamiltransferāzes koncentrācija?: aknu iekaisumi; prostatas pataloģijas; žultspūšļa patoloģijas; urīnpūšļa patoloģijas 13. Fibrinogēns ir: abos minētajos; nevienā no minētajiem; asins plazmā; asins serumā 14. Galvenā loma asins onkotiskā spiediena uzturēšanā ir: albumīnam; globulīniem; NaCl; asins lipoproteīdiem 15. Infarkta marķieri: amilāze; ASAT; Mioglobīns; Kreatīnkināze-MB 16. alfa-antitripsīns: iedzimts trūkums-plaušu emfizēma un HOPS; iekaisuma akūtās fāzes proteīns; kavē recēšanu; proteāžu inhibitors 17. Akūta pankreatīta gadījumā asinsritē ir palielināta …….. koncentrācija: kreatīnkināze; alanīnaminotransferāze; amilāzes; alfa-feto-proteīns 18. Pie akūta pankreatīta asinīs palielinās: skābā fosfatāze; mioglobīns; laktātdehidrogenāze; amilāze 19. Visi globulīni (alfa, beta un gamma) sintezējas aknās: patiesi; aplami 20. Ceruloplazmīns transportē: retinolu; Fe3+ jonus; Cu2+ jonus; steroīdos hormonus 21. Transferīns transportē: Fe3+ jonus; (+) lādētās un neitrālās zāļu vielas; Cu2+ jonus; taukskābes 22. Sarindojiet asins seruma proteīnus pēc to mobilitātes elektroforēzē (1-vismobīlākais;..5-vismazāk mobilais): 1.Albumīni 2.Alfa-1-glonulīni 3.Alfa-2-globulīni 4.Beta-1 un beta-2 globulīni 5.gamma-globulīni 23. Kuru vielu asins analīzē izmanto nieru filtrācijas spējas noteikšanai? Kreatinīns; urīnskābes sāļi - urāti; kreatīns; bilirubīns 24. Pie nieru bojājuma un proteinūrijas organisms zaudē proteīnus ar mazu molekulmasu (albumīnu un IgG), bet aiztur proteīnus ar lielu molekulmasu (alfa2-makroglobulīnu un beta-globulīnus): patiesi; aplami 25. Centrifugējot asinis pēc sarecēšanas: nosaka asins onkotisko spiedienu; iegūst asins serumu; iegūst asins plazmu 26. Dzelzs deficīta anēmijai ir raksturīgas sekojošu marķieru koncentrācijas izmaiņas asinīs: hemopeksīns; haptoglobīns; laktātdehidrogenāze; transferīns 27. Netiešā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās norāda uz: žultsvadu aizsprostojumu; COVID-19; Aknu cirozi; hemolītisko anēmiju 28. Kuru Ig sauc par vēlajām antivielām, kuras cirkulē asinīs vēl ilgi pēc saskares ar antigēnu? Tās arī ir visvairāk no visām Ig: Ig A; Ig E; Ig G; Ig M 29. 75% no visiem imūnglobulīniem asinīs ir: IgA; IgE; IgM; IgG Emīls 1. dzimumhormoni veidojas no: 23C atomus saturošajām brīvajām taukskābēm; 21C atomu saturošie steroīdiem, 19C atomus saturošie steroīdiem; 19C atomus saturošajām brīvajām taukskābēm. 2. vairogdziedzera hormonu funkcijas: stimulē anabolismu; veicina organisma attīstību; palēnina sirdsdarbību; nodrošina kalcija deponēšanos nierēs 3. Kur tiek sintizēts tirotropanīns: virsnieru dziedzerī; adenohipofīzē, vairogdziedzerī; aizkuņģa dziedzerī 4. Trijodtironīns ir: amīns; polipeptīds; glikoproteīns; steroīds 5. Nosaucoet hormonus kas pēc sekrēcijas tiek piesaistīti transportproteīnam un, atbrīvojoties no tā, šķērso citoplazmatisko membrānu un piesaistās receptoriem šūnas iekšpušē: trijodtironīns; estrogēns; adrenalīns; tiroīdstimulējošais hormons 6. Hormoni darbojas: darbojas tikai šūnas ietvaros; tikai ļoti zemās koncentrācijās; darbojas endokrīni; tikai ļoti augstās koncentrācijās. 7. as ir tiroglobulīns: tiroīdhormonu prohormons; T3 un T4 prohormons; steroīdhormons; tireoliberīna nenobriedusī forma. 8. Tireotoksikozei raksturīgs; miksedēma, audos palielinās skābekļa patēriņš; pastiprinās ogļhidrātu, proteīnu un tauku noārdīšanās; apātija,bradikardija un hipotonija 9. G proteīni: alfa-subvienībai piesaistīts guanozīn difosfāts (GDP); atrodas asinīs; ir proteīnu komplekss, kas sastāv no 3 daļām; neaktīvā stāvoklī G proteīns ir saistīts ar GTP 10. Adenilciklaze ir nepieciešama, lai: aktivētu IP3; Hidrolizētu GTP; aktivētu proteīnkināzes; noārdītu cikliskos nukleotīdus 11. Kuri hormoni saistās ar receptoriem šūnā?: steroīdhormoni; adrenokortikotropais hormons; jodotironīni; tireotropais hormons 12. G proteīni: sastāv no alfa, beta un gamma subvienībām; alfa-subvienība aktivē adenilātciklāzi; alfa-subvienība inhibē adenilciklāzi; ir globulīni 13. Fosfatidilinozitol-4,5-difosfāta šķelšanu veic: fosfolipāze C; inotizol-1,4,5-trifosfāts; proteīnkināze C; diacilglicerīns 14. Lutinizējošais hormons ir: steroīds; polipeptīds; amīns; glikoproteīns 15. Insulīns ir: glikoproteīns; steroīds; polipeptīds; amīni 16. kas veicina tirotropīna sekrēciju?: tiroliberīns; vitamīns A; jods; tiroīdstimulējošais hormons 17. kā hidrofobisks hormons tiek transportēts uz mērķšunu: izšķist organismā cirkulējošos škīdumos; tiek nodots no šūnas šūnā; veido kompleksus ar citiem hormoniem; tiek piesaistīts transportproteīnam asinīs 18. Kortizols ir: steroīds; glikoproteīns; amīns; polipeptīds 19. Tirotropīns: tiek sintizēts hipofīzē; veicina tiroīdo hormonu sekrēciju; tā mērķorgāns ir vairogdziedzeris; sekundārais mesendžeris ir cAMP 1. Ja tiek traucēta NO sintēze asinsvados: notiek vazokonstrikcija; gludā mukulatūra asinsvadu sieniņās saraujās; asinsvadi nonāk relaksētā stāvoklī; asinsvadi atslābst 2. NO vazodilatācijā: ↑cGMP gludajā miocītā; ↓Ca2+koncentrācija gludajā miocītā; NO difundē cauri membrānai gludajā miocītā; eNOS veido NO endotēlijā 3. Dezoksihemoglobīns: nitrītus reducē par NO; NO oksidē par nitrātu; nodrošina asinsvadu paplašināšanu; nodrošina iekaisuma reakciju 4. Slāpekļa oksīda sintēze ir: enzimātiska; hidrolītiska; argilītiska; neenzimātiska 5. NO reaģējot ar superoksīdanjonu veidojās: slāpekļa anhidrīts; slāpekļa skābe; peroksinitrīts; slāpekļa dioksīds 6. Endoteliālās disfunkcijas cēlonis: trombocītu agregācija; asinsvadu miocītu kontraktilitāte; ↑superoksīdradikālu veidošanās; ↓NO veidošanās endoteliocītos 7. Nobela prēmiju par NO fizioloģiskās lomas atklāšanu piešķira zinātniekam: Iganrro; Franklin; Murad; Watsons 8. NOS inhibitori: paaugstina asinsspiedienu; pazemina asinsspiedienu; intentificē NOS darbību; var būt modificēts arg 9. Kalmodulīna loma NO sintāzē: a.) piesaista tetrahidrobiopterīnu b.) saista skābekli c.) oksidē arginīnu d.) nodrošina elektronu pārnesi starp domēniem 10. Ligandi, kuri aktivizē JAK-STAT ceļu: augšanas hormons; insulīns; adrenalīns; citokīni 11. NO efekti: a.) paaugstina asinsspiedienu b.) saistās pie hēma Fe hemoglobīnā un sķīstošajā guanilātciklāzē c.) reaģē ar peroksinitrītu, veidojot superoksīdu d.) atslābina bronhu gludo muskulatūru 12. Konstitucionālo NOS formu izdalītais NO nodrošina: tonizē asinsvadus; uzlabo smadzeņu darbību; iekaisuma reakciju gļotādu apasiņošanu; nodrošina erekciju 13. NO sintāzes sastāvā ir: kalmodulīns; transferāzes-izomerāzes domēns; oksigenāzes domēns; reduktāzes domēns 14. Ar ko atšķiras NO, ko sintezē iNOS, eNOS un nNOS?: NO un iNOS ir neirotransmitteris; iNOS sintezētais NO ir brīvais radikālis, bet konstitucionālo formu NO ir signālmolekula; ar koncentrāciju; muskuļu dilatāciju asinsvados nodrošina tikai eNOS 15. Slāpekļa oksīds ir a.) brīvais radikālis b.) mazaktīva c.) liela molekula d.) bez lādiņa 16. Nitroglicerīns: fermentatīvi sadalās, izdalot NO, paaugstina assinspiedienu, aktivē eNOS; saista NO asinsvados. 17. Nitrāti ir: toksiski slāpekli saturoši produkti, kurus utilizē aknās un Ornitīna cikla starpniecību; Neaktīvs NO oksidācijas process; NO depo; aminoskābju metabolisma gala produkts 18. Kalcijatkarīgās NOS izoformas ir a.) inducējamā NOS b.) neironālā NOS c. )makrofāgu NOS d.) endoteliālā NOS 19. NO kā signālmolekulu sintezē a.) nNOS b). kNOS c.) eNOS d.)iNOS 20. Išēmijas apstākļos radikāļus veido: inducējamā NO sintāze; ksantīnoksidāze; endoteliālā NO sintāze; neironālā NO sintāze 21. NO sintāzē reduktāzes domēnā ir piesaistīti: a.) NADPH b.) FAD c.) kalmodulīns d. )arginīns e.) hēms f.) tetrahidrobipterīns g.) FMN 22. Slāpekļa oksīds veidojas a.) to sintezē enzīmi b.) degot akmeņoglēm c.) reducējoties nitrītam d.) izlādējoties zibenim 1. albumīna koncentrāciju samazina: dehidratācija; iekaisums; aknu slimības; badošanās 2. Kādu marķieru līmenis paaugstinās asinsritē akūta miokarda infarkta gadījumā?: ASAT; Kreatīnkināze; Amilāze; CRO 3. Kuru Ig koncentrācija palielinās pie alerģijām?: Ig E; Ig M; Ig G; Ig A 4. Kādu marķieru koncentrācija asinsritē ir izmainīta hemolītiskās anēmijas gadījumā?: Haptoglobīns; Hemopeksīns; transferīns; alfa2-globulīns 5. Kādus marķierus būtu jānomēra asinīs, lai diferencētu aknu patoloģiju no kaulu patoloģijas?: ALAT; ASAT; Gamma-glutamitransferāze; sārmainā fosfatāze 1. Gastriksīns a. tiek sintezēts 12. P. zarnā b. darbojas pie pH 2-3 c. gastrīta slimniekiem tā attiecība pret pepsīnu ir 1:5,5 2. Tripsīns Izvēlieties vienu vai vairākas: a. Tiek sintezēts aktīvā formā b. Himotripsinogēns aktivē himotripsinu c. tiek sintezēts aizkuņģa dziedzerī d. Tiek sintezēts neaktīvā formā 3. Tievajā zarnā tiek uzsūkti a. dipeptīdi b. L-aminoskābes c. K-aminoskābes d. mikroproteīni 4. Tievajā zarnā: Izvēlieties vienu vai vairākas: a. peptidāzes aktivē smagie metāli b. no indola veidojas skatols c. notiek nesašķelto proteīnu pūšanas procesi d. dipeptīdus hidrolizē dipeptidāzes 5. Pepsīns a. optimālais darbības pH ir 8 b. aktivē pepsīns un HCI c. tiek ražots kuņģī d. īpaši aktīvs ir mutes dobumā 6. Aminoskābes uz enterocītiem transportē a. Na+/K+-ATPāze b. kopā ar Na+ c. Na+ atkarīgie pārnesēji d. neitrālu aminoskābju pārnesējs 7. L-aminoskābju transports ir: Izvēlieties vienu vai vairākas: a. notiek transports pa taisno zu asinīm b. galvenokārt Na+ atkarīgais transports c. šajā procesā ir iesaistīti B6 vitamīns d. d. transportu veic specifiski aminoskābju transportieri 8. Tievajās zarnās peptidāzes aktivē a. Na b. Co c. Ca d. Mn 9. Indols a. Veidojas resnajās zarnās b. Veidojas ogļhidrātu pūšanas rezultātā c. veido H2S d. Veidojas no Lys 10. Tripsīns un himotripsins šķel: Izvēlieties vienu vai vairākas: a. Kā endopeptidaze b. molekulu no COO- gala attiecīgi kā tripsinogēns un himotripsinogēns c. Kopā 50% peptīdsaišu 11. Kuņģa proteāzes a. Gastriksins b. pepsins c. Kuņģa lipāze d. hemozīns 12. Pepsinogēns tiek hidrolizēts, lai a. Atbrīvotu enzīma aktīvo centru b. Varētu aktīvā veidā šķelt no -COOH gala c. Padarītu to ērtāku šķelšanai d. Vieglāk uzsūktos 13. Gastriksins Izvēlieties vienu vai vairākas: a. Tā daudzums samazinās gastrīta slimniekiem b. Optimālais darbības pH 2-3 c. Optimālais darbības pH 1-2 d. Gastriksīna un pepsina daudzuma attiecība parasti ir 1:5,5 14. HCI sintezējas a. Kuņģa epitēlija parietālajās šūnās b. Reakciju katalizē karbonanhidrāze c. Nedaudz aizkuņģa dziedzeri d. Kuņģa epitēlija galvenajās šūnās 15. Lizīns a. pārvēršas par skatolu b. pārvēršas par fenolu c. pārvēršas par indolu d. veidojas par kadaverīnu 16. Disaharīdus šķel a. diglikozidāzes b. alfa- amilāze c. disaharidāzes d. diglikozidāzes 17. Glikozes sensors insulīna izdalē a. GLUT3 b. GLUT4 c. GLUT5 d. GLUT2 18. Cietes molekulu šķeļ: a. Alfa- amilāzes b. Glikozidāzes c. insulināzes d. Omega amilāzes e. Dekarboksilāzes 19. Ciete tiek uzsūkta kā a. Glikoze b. Galaktoze c. izomaltoze d. Fruktoze 20. Cukuri uzsūcas a. Tikai disaharīdu veidā b. Ar glikozidāžu palīdzību c. Glikozi uzsūc kopā ar Na+ d. Fruktozi uzsūc GLUT5 21. Siekalu amilāze a. Y-amilāze b. A-amilāze c. P-amilāze d. B-amilāze 22. Cilvēku organismā polisaharīdi tiek uzglabāti kā a. Amilopektīns b. Glikogēns c. Celuloze d. Kolagēns 23. Saharaze- izomaltāze sastāv a. Savienojošais segments b. Transmembranālais segments- citoplazmatiskais domēns c. Pārnesējproteins d. Transmembrānas domēns 24. Cilvēku organismā polisaharīdi tiek uzglabāti kā: a. Amilopektīns b. Celuloze c. kolagēns d. Glikogēns 25. SGLT1 a. Kotransports b. Uniports c. Sekundārais aktīvais transports d. Atvieglotā difūzija 26. Cukuri tiek transportēti enterocitos: a. Osmozes ceļā b. Ar transportproteīniem c. Pret koncentrācijas gradientu d. Tie difundē zu asinīm pa starpšūnu telpu 27. GLUT5 a. transportē glikozi un galaktozi b. transportē cukurus pēc koncentrācijas gradienta c. Transportē fruktozi d. Transportē cukurus zu aknām 28. Aizkuņģa dziedzera fermenti ir aktīvi a. pie pH 7-8 b. sālsskābes klātbūtnē c. Bikarbonātu (HCO3-) klātbūtnē d. pie pH2 29. GLUT2 a. transportē glikozi zu ankām b. transportē glikozi no zarnu lumena zu enterocītu c. netransportē glikozi, tas ir blokators d. transportē glikozi no enterocīta zu asinīm 30. Glikozīdsaites hidrolizē a. fosfotāzes b. glikozidāzes c. amilāzes d. dipeptidāzes 31. Žultsskābe a. tiek uzņemta ar pārtiku b. emulgátors c. detergents d. nātrijlaurilsulfāts 32. Holesterīna izvades ceļi a. tiek izvadīts caur nierēm b. sašķeļ mazākās molekulās holesterināze c. kā litoholskābe un dezoksiholskābe d. netiek izvadīts, uzkrājas asinsvados 33. Monoacilglicerīns a. galvenais lipāzes darbības produkts b. uzsūcas tievajās zarnās c. cilvēka metaboliska blakusprodukts d. holesterīna sastāvā 34. Triacilglicerīdu molekulās estersaites fermentatīvi šķeļ a. arilesterāze b. fosfolipāze c. lipāze d. nespecifiska esteraze 35. Tauku resintēzē tievo zarnu sieniņā piedalās a. 1,2-diacilglicerīns b. 2-monoacilglicerīns c. Acil-CoA d. Taukskābes 36. Žults skābes: a. Reabsorbējas 95% no izdalītā k.z.tr.; b. Veidojas no holesterīna c. Šķeļ proteāzes d. Veidojas aizkuņģa dziedzeri 37. Gremošanas trakta lipāzes a. 12.p.z. lipāze b. Kuņģa liāze c. Aizkuņģa dziedzera lipāze d. Lingvālā lipāze 38. Apoproteins C a. Nepieciešams holesterīna transportam b. Atrodas hilomikronos, SZBL c. Lecitin-holesterīn-aciltransferazes aktivators d. Lipoproteīdu lipāzes aktivators 39. Detergents, ko izmanto cilvēka organisms: a. Auksins b. Lipāze c. Holesterīns d. Žultskābe 40. Taukskābes līdz 10 C asinīs transportē a. Transferins b. Albumins c. Hilomikroni; d. Šķīst asinīs 41. Žultskābes a. Piešķir izkārnījumiem sārtu nokrāsu b. Resnajā zarnā tiek uzsūktas c. Baktērijas tās pārvērš tās litoholskābi un dezoksiholskābi 42. Fosfolipāzes a. Šķeļ peptīdsaites b. A1 un A2 darbojas vienlaicīgi c. C un D darbojas vienlaicīgi ar A1 un A2 d. Šķeļ estersaites 43. Holesterīnu izmanto a. Dzimumhormonu sintēzei b. Šūnu membrānu stabilizācijai c. D vitamīna sintēzei d. Žultsskābju biosintēzei 44. Lipoproteīda sastāvs a. Apoproteins b. Holesterīns, holesterīna esteri c. Žultsskābe d. Fosfolipīdi e. Triglicerīdi 45. Kunga lipāze: a. Šķel lipoproteīdus b. Pret pepsinu atrodas attiecība 1:5,5 c. Kuņģī ir tikai proteāzes d. Ir aktīva zīdaiņiem 46. Tauki zarnu sieniņā uzsūcas kā: a. Monoacilglicerīdi b. Brīvās taukskābes c. Glicerīns d. Triglicerīdi 47. ZBL: a. Holesterīna transportieris b. Metabolizējas tikai aknās c. Veidojas no SZBL d. Satur apoproteīnu B48 48. Lipoproteīda sastāvā ir a. Perifērais slānis b. Micellas c. Hidrofobs kodols d. Žultskābes 49. Holesterīns: a. Šķeļas par monoacilglicerīdiem lipāžu ietekmē b. Stabilizē fosfolipīdu slāni c. tiek uzņemts tikai ar pārtiku d. d. sintezējas no acetil-CoA 50. Lipoproteīds sastāvs a. Holesterīns, holesterīna esteri b. Apoproteins c. Triglicerīdi; fosfolipīdi d. Žultsskābe 51. Holesterīna esteru gremošana a. Škeļas B gredzens b. Atšķeļ sānķēdīti c. To veic holesterīna esterāze d. Atške! Taukskābi no 3.C -OH grupas e. Uzsūcas bez gremošanas 52. Kādas aminoskābes ietilpst žultsskābju sāļu sastāvā? a. Taurins b. Serins c. Glicins d. Izoleicīns e. Histidins 53. Kuras fosfolipāzes atšķeļ taukskābes no fosfolipida molekulas? a. A2 b. A1 c. C d. D 54. Žultsskābes sintezējas a. Zarnās b. Aizkuņģa dziedzeri c. Kuņģa sieniņā d. Aknās e. Žultspūslī 55. Kas pasargā pankreatisko lipāzi no žultsskābju inhibējošās ietekmes? a. Kolipāze b. Fosfolipīdi c. Tripsins d. Kuņģa sula e. izomerāze 56. Tauku gremošanas produkti a. Taukskābes b. Lizofosfatidilholīns c. Monoacilglicerīns d. Holesterīns e. Lizofosfatidiletanolamīns 57. Lipoproteīdi elektroforēzē: a. ABL kustas visātrāk b. Hilomikroni paliek zu starta c. SZBL-vismobilākie d. Mobilitāti nosaka proteīnu % to sastāvā e. ZBL kustas vislēnāk 58. Biotīna antivitamīns: a. Dikumarīns b. Kāsla faktors c. Viela, kas inhibē vitamīna darbību d. Avidīns (olas baltuma proteins) e. Metotreksāts 59. B6 trūkums: a. Izraisa aklumu b. Riska faktors sirds slimībām c. izraisa roku un kāju nervu bojājumus d. Izraisa anēmiju 60. Ūdenī šķīstošie vitamīni: a. Enerģijas avoti anaerobās slodzēs b. uzturas organismā ne vairāk kā 5 stundas c. tiek izvadīti ar urīnu d. Nevar uzkrāties toksiskos daudzumos e. Uzkrājas ķermeņa taukos 61. Kofermenta A sastāvā ir a. N-aminobenzoskābe b. Karnitīns c. Pantotēnskābe d. Vitamīns A e. Piridoksīns 62. Ūdenī šķīstošie vitamīni a. To transportieris zarnās ir abscizskābe b. Nevar uzkrāties toksiskos daudzumos c. tas, kas nav nepieciešams organismam, neuzsūcas d. Uzturas organismā ne vairāk kā 5 stundas 63. B6 vitamīna funkcija cilvēka organismā: a. Nepieciešams neirotransmiteru sintēzei b. Antioksidants c. Piedalās hemoglobīna sintēzē d. Koenzīms reakcijās 64. Tiamīna funkcija a. Piedalās D vitamīna sintēzē b. Antioksidants c. koenzims ogļhidrātu un taukskābju metabolismā d. Galvenais enzīms antikoagulatīvos procesos 65. Kāda loma ir folātreduktāzei? a. Reduce folskābi, veidojot aktīvo formu – tetrahidrofolskābi b. Piedalās Krebsa ciklā c. Degradē folskābi, izvada no metabolisma d. Veido 5-metilfolskābi 66. Kurš vitamīns ir koenzīma A sastāvā? a. Pantotenskābe b. Folskābe c. Vitamīns E d. Vitamīns A e. Vitamīns K 67. Nukleotidu biosintēzē nozīmīgi vitamīni: a. A vitamīns b. B12 vitamīns c. P vitamīns d. Folskābe e. Askorbīnskābe 68. Transamināžu koenzims ir: a. Tiamīns b. Piridoksīns c. Riboflavīns d. Kobalamīns e. Biotīns 69. Kuri vitamīni ir kofaktori oksidēšanās reakcijās Krebsa ciklā? a. Folskābe b. Riboflavīns c. B12 vitamīns d. Askorbīnskābe e. Nikotīnamīds 70. Riboflavīns a. Koenzīmi elektronu pārnesē no reducēta substrāta b. ietilpst FMN un FAD sastāvā c. N5,N10-metilēntetrahodrofolāts dod metilgrupu d. H* jonu pārnese 71. Kurš vitamīns ir FAD un FMN sastāvā? a. Riboflavīns (B2) b. H vitamīns c. Askorbīnskābe (C vitamīns) d. Nikotīnamīds (PP vitamīns) e. Tiamīns (B1) 72. Tiamīns piedalās: a. Piedalās piruvāta dekarboksilēšanā (piruvātdehidrogenāze) b. Pārnes elektronus red-oks reakcijās (NAD sastāvā) c. redzes ciklā d. Pārnes acetaldehīdgrupu alfa-ketoskābju dekarboksilēšanas reakcijās e. Transketolāzes reakcijas koferments (pentožu fosfātu šunta) 73. B1 vitamīna aktīvās formas ir: a. Timidin-5-monofosfāts b. Metilkobalamīns c. Hidroksietiltiamīna pirofosfāts d. Tiamīna pirofosfāts e. Kokarboksilāze 74. Pantotēnskābe a. Ir atbildīgs par vistas aklumu b. Ietilpst koenzīma A (COA) sastāvā c. avitaminoze- beri- beri slimība d. Piedalās retinola ciklā 75. Kurš vitamīns ir koferments transamināzēm? a. B2 b. B1 c. C d. B6 e. Folskābe 76. Tiamīns a. Tiek uzsūkt zarnās tikai kopā ar auksīnu b. Piedalās retinola ciklā c. Piedalās dekarboksilēšanas reakcijās d. Nepieciešams Krebsa cikla un pentožu šunta reakcijās 77. Vitamīns B3 sinonīmi ir: a. Niacīns b. PP vitamīns c. nikotīnskābe d. Askorbīnskābe 78. B12 a. Nepieciešams purīna, pirimidīna bāžu sintēzei b. Uztur metionina līmeni c. Darbojas tikai pie pH 4,78 d. Piedalās metionina un tetrahidroksifolāta sintēzē 79. Pantotēnskābes molekula: a. Var atbrīvot protonus – tās šķīdumiem ir stipri skāba reakcija b. Satur flavīna gredzenus c. Dipeptīds d. Sastāv no pantoksiskābes un beta-alanina e. satur para-aminobenzoskābi 80. Folskābe cilvēka organismā piedalās: a. Ogļhidrātu sintēzē b. Olbaltumvielu sintēzē c. Taukskābju sintēzē d. Nukleīnskābju sintēzē 81. Vitamīnu funkcija cilvēka organismā a. Diferenciēšanās faktori b. Šūnu signālmolekulas c. koenzimi d. Audu strukturālie elementi 82. Kobalamīns a. H* jonu pārnese, transmetilēšana b. atrodas bietēs c. Avitaminoze- anēmija d. ar kobalta palīdzību pārnes elektronu no NADH zu FADH 83. Nikotīnskābe a. koferments karboksilēšanas reakcijās b. elektronu pārnese red-oks reakcijās c. piedalās Krebsa ciklā d. antioksidants e. ietilpst NAD un NADP sastāvā 84. K vitamīna antivitamīns: a. filohinons b. dikumarins c. varfarīns d. vikasols e. menahinons 85. Karotīns: a. vajadzīgs asinsrecei b. to sintezē zarnu baktērijas c. sintezējas augos (burkānos, u.c.) d. antioksidants e. šķeļoties veido 2 retinola molekulas 86. Kura vitamīna forma ir visaktīvākā? a. 25-Hidroksiholekalciferols b. 1,25-Dihidroksiholekalciferols c. Holekalciferols d. 7-Dehidroholesterīns 87. E vitamīns: a. Iznīcina radikāļus membrānās b. Samazina trombu veidošanos c. Piedalās taukskābju beta-oksidēšanās reakcijās d. Samazina DNS, lipīdu u.c. oksidatīvos bojājumus e. Antioksidants lipofilā vidē 88. Taukos šķīstošie vitamīni: a. Sintezējas no holesterīna ādā b. Uzkrājas taukos c. Nepiegādā enerģiju d. Sintezējas virsnieru dziedzerī e. Izejvielas sintēzes reakcijām 89. K vitamīna antivitamīns: a. Glutations b. Kobalamīns c. Varfarīns d. Metionins e. Dikumarīns 90. Taukos šķīstošie vitamīni: a. Uzsūcas no zarnu trakta ar žults palīdzību b. Enerģijas avoti aerobās slodzēs c. Organismā neuzkrājas, jāzņem katru dienu d. Uzkrājas ķermeņa taukos e. var uzkrāties toksiskos daudzumos 91. Kurš vitamīns regulē gēnu ekspresiju nieru epitēlijā? a. K b. D c. A d. E 92. C vitamīna avitaminoze ir a. Smaganu asiņošana b. Petehijas c. svara zudums d. Vājums 93. Alfa-tokoferols a. Piedalās aminoskābju transaminēšanā b. Veicina labu redzi tumsā c. saistās pie receptora citoplazmā, tad migrē uz kodolu d. Apstādina radikāļu ķēdes reakcijas e. Pasargā membrānas no oksidatīvā stresa 94. Askorbīnskābe: a. Asinsrecēšanas faktoru nobriešanā b. Vajadzīga Krebsa ciklā c. Piedalās Pro hidroksilēšanā d. Piedalās radikāļu aizsargreakcijās e. Reducētājs – elektronu, protonu donors 95. C vitamīns piedalās kolagēna sintēzē a. Pirmējās proteīna struktūras sintēzē b. Kā reducētājs (e- un H+ donors) c. hidrofobo saišu terciārās struktūras veidošanā d. Prolīna hidroksilēšanas reakcijās 96. Rodopsina ciklā ir iesaistīts…………. Vitamīna atvasinājums. a. D b. A c. E d. K 97. Kas ir nepieciešams, lai taukos šķīstošie vitamīni uzsūktos organismā? a. Žults b. Askorbīnskābe c. Iekšējais faktors d. Lipoproteīdi 98. D vitamīna avitaminozes simptomi: a. Rahits b. Neauglība c. zobu izkrišana d. Vistas aklums e. Asiņošana pēc antibiotiku kursa 99. Asiņošana ir sekojošu ūdenī šķīstošo vitamīnu nepietiekamības simptoms a. D b. P c. A d. C 100. Kādi simptomi raksturīgi vitamīna K avitaminozei? a. Neauglība b. Anēmija c. rahīts d. Vistas aklums e. Asiņošana pēc antibiotiku kursa 101. D vitamīns: a. Darbojas kā hormons – saistās pie receptora b. Avitaminoze – asiņošana c. karboksilāžu konezīms d. Augu eļļās ir D2, organismā – D3 e. Aktivējas aknās un nierēs – tiek pievienotas 2 hidroksilgrupas 102. Kāda vitamīna avitaminozei ir raksturīga osteomalācija? a. E b. K c. D d. A 103. Beta-karotīns: a. Antioksidants ūdens vidē b. Oranžas krāsas pigments burkānos c. Retinola provitamins d. Oksidoreduktāžu (EC1) koenzims e. Veicina asins recēšanu – recēšanas faktoru nobriešanu 104. Brīvos radikāļus saista sekojošie vitamīni vai to izoformas a. B1 b. A c. K e. E f. C 105. Kurš vitamīns vajadzīgs asins recēšanas faktoru aktivēšanai? a. Retīnskābe b. 1,25-dihidroksikalciferols c. filohinons d. Tokoferols e. Menahinons 106. Kurš vitamīns vajadzīgs recēšanas faktoru nobriešanai? a. D b. A c. P d. E e. K 107. Kura vitamīna avitaminoze ir asiņošana pēc antibiotiku kursa? a. B2 b. P c. K d. Nikotīnskābe e. D 108. Antioksidants membrānās ir: a. Retinols b. Tokoferols c. holekalciferols d. Vikasols e. Filohinons 109. Kāpēc cilvēki nevar sintezēt C vitamīnu? a. Pārmērīgais glikozes patēriņš uzturā bloķē sintēzes reakciju b. Nepietiek substrāta, jo tas ir iesaistīts citos svarīgos anabolos procesos c. C vitamīns darbojas kā H donors, tamdēļ šāda reakcija cilvēka organismā nav iespējama d. Nav attiecīgā enzīma 110. Kur

Bioķīmijas eksāmens PDF

Document Details

Tags

Related

Summary

Full Transcript

Upgrade to continue