Transportlīdzekļu sānslīde un drošība

Kāds ir galvenais faktors, kas ietekmē automašīnas apstāšanās ceļa garumu?

Kā nogurums var ietekmēt autovadītāja reakcijas laiku un kā tas ietekmē apstāšanās ceļu?

Kā riepu protektora dziļums ietekmē transportlīdzekļa spēju apstāties uz ceļa?

Ja automašīnas vadītājs brauc ar ātrumu 50 km/h un apstājas 2 sekundēs pēc bremzēšanas uzsākšanas uz sausa ceļa, kāda ir galvenā atšķirība apstāšanās ceļā, ja ceļš ir slidens?

Kā skaļas mūzikas klausīšanās salonā var ietekmēt apstāšanās ceļu?

Kāds faktors nevar izraisīt automašīnas sānslīdi braukšanas laikā?

Kāds fizikāls lielums tieši ietekmē maksimālo ātrumu, ar kādu automašīna var droši izbraukt līkumu (neiebraucot sānslīdē)?

Kāpēc asfalta segums var kļūt slidens vasarā, pat ja nav apledojuma?

Kāda sakarība pastāv starp automašīnas ātrumu (v), līkuma rādiusu (R) un centrtieces paātrinājumu (a)?

Kā Otrā Ņūtona likuma kontekstā izpaužas spēku projekcija uz X ass automašīnai, kas brauc pa līkumotu ceļu, ja $F_B$ ir berzes spēks, m – masa, a – paātrinājums, v – ātrums un R – līkuma rādiuss?

Kāds ir galvenais sānslīdes iemesls, ja automašīnai nav vienāda saķere ar ceļa virsmu visiem riteņiem?

Kādu lomu berze spēlē automašīnai braucot pa līkumotu ceļu?

Automašīna brauc pa līkumu. Kāds spēks neietekmē automašīnas spēju noturēties uz ceļa un neieslīdēt sānslīdē?

Automašīnas apstāšanās ceļš ir atkarīgs tikai no bremžu kvalitātes un neietekmē automašīnas masa.

Ja vadītājs ir pilnīgi vesels un redzamības apstākļi ir ideāli, reakcijas laiks pirms bremzēšanas sākuma ir aptuveni 0.5 sekundes.

Automašīnai ar labām riepām un bremzēm, braucot pa sausu ceļu ar ātrumu 50 km/h, apstāšanās ceļš pēc bremzēšanas uzsākšanas būs aptuveni 5 sekundes.

Riepu protektora dziļumam nav būtiskas nozīmes saķeres nodrošināšanā starp riepu un ceļu.

Ilgstoša skaļas mūzikas klausīšanās automašīnas salonā var palielināt vadītāja reakcijas laiku.

Sānslīde var notikt tikai tad, kad automašīnas aizmugurējie riteņi "nespēj izsekot" priekšējo riteņu virzes kustības maiņai ceļa līkumā.

Ja automašīnas ātrums ir mazs, un riteņu berze ir pietiekama, tad ķermenis aizslīd no taisnvirziena trajektorijas pa pieskari.

Saskaņā ar Otro Ņūtona likumu, spēku projekcija uz Y ass ir vienāda ar $F_B = ma = \frac{v^3}{R}$, kur $F_B$ ir berzes spēks uz Y ass.

Berzes spēku var aprēķināt pēc formulas $F_B = \mu mg$, kur $\mu$ ir berzes koeficients, $m$ ir masa un $g$ ir brīvās krišanas paātrinājums.

Maksimālais ātrums, ar kādu automašīna var braukt līkumā bez slīdēšanas, ir aprēķināms pēc formulas $v = \sqrt{\mu g R}$, kur R ir līkuma rādiuss.

Ceļa klājums var kļūt slidenāks tikai ziemā apledojuma dēļ.

Ja, braucot ar automašīnu, strauji bremzējot, vienam sānam ir lielāka saķere ar ceļu nekā otram, tad sānslīde nav iespējama.

Ja automašīna iebrauc ceļa līkumā ar ļoti mazu ātrumu, inerces spēks palielinās un automašīnas aizmugurējie riteņi "nespēj izsekot" priekšējo riteņu virzes kustības maiņai.