Iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzība

Iepriekš Novērtēto Zaudējumu Pielīgšanas Neiespējamība

• Līguma satura izvēles brīvību ierobežo likuma imperatīvās normas, un Civillikuma normas nosaka zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumus.
• Likuma prasība attiecas uz līgumiskām attiecībām, paredzot ne tikai līguma pārkāpuma, bet arī zaudējumu un to cēloniskā sakara ar pārkāpēja rīcību konstatēšanu.
• Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts.
• Pusēm nav iespējas vienoties par konkrētu zaudējumu atlīdzības summu līguma pārkāpuma gadījumā bez Civillikumā noteikto zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pierādīšanas.
• Ja puses vēlas vienoties par naudas summu par saistību neizpildi, kas pārsniedz līguma neizpildes zaudējumus, viņi var vienoties par līgumsodu.
• Arī līgumsodam jābūt samērīgam, jāatbilst godīgai darījumu praksei, un tam ir likumā ietverti noteikšanas un piedziņas noteikumi, ieskaitot apmēra ierobežojumus Civillikuma 1716.–1724. pantā.

Darba Devēja Iespēja Piedzīt Samaksātos Nodokļus

• Gadījumos, kad tiesa atzīst, ka darbiniekam jāatmaksā darba devējam saņemtā atlīdzība, nodokļi, kurus darba devējs ir samaksājis valsts budžetā par darbinieka atlīdzību, nav uzskatāmi par darba devēja zaudējumiem.
• Šos nodokļus nevar piedzīt no darbinieka kā zaudējumu atlīdzību, ja darba devējam nav šķēršļu tos atgūt no valsts.

Latvijas Republikas Senāta Civillietu Departamenta Spriedums

• Senāts izskatīja civillietu SIA [firma A] prasībā pret [pers. A] un AS [firma B] par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, samaksāto nodokļu kā zaudējumu, iepriekš novērtēto zaudējumu un zaudējumu par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu atlīdzības piedziņu un nokavējuma procentu piedziņu, kā arī [pers. A] un AS [firma B] pretprasībā pret SIA [firma A] par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā, ar trešo personu Valsts ieņēmumu dienestu, sakarā ar [pers. A] un AS [firma B] kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 30. septembra spriedumu.
• Senāta sastāvs: senatore referente Zane Pētersone, senatori Anita Čerņavska un Normunds Salenieks
• Lieta tika izskatīta 2023. gada 30. martā.

SIA [firma A] Galvenie Prasījumi

• SIA [firma A] cēla prasību pret [pers. A] un AS [firma B], prasot piedzīt 83 082 EUR par konkurences ierobežojuma ievērošanu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 10. jūnijam, 81 720 EUR iepriekš novērtētu zaudējumu, 10 385,06 EUR samaksāto nodokļu un 14 096,07 EUR nokavējuma procentus no 2016. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 24. februārim.
• Lūgums konstatēt Konkurences likuma 18. panta pārkāpumu AS [firma B] darbībās un piedzīt 500 000 EUR par negodīgu konkurenci.
• Prasība bija piedzīt visus tiesāšanās izdevumus no atbildētājiem.

Prasības Pieteikuma Apstākļi

• [Pers. A] tika ievēlēts par SIA [firma A] valdes priekšsēdētāju uz 3 gadiem sākot ar 2015. gada 6. oktobra.
• SIA [firma A] un [pers. A] noslēdza darba līgumu 2015. gada oktobrī, kurā atbildētājs pieņemts darbā par rīkotājdirektoru.
• Atbildētājs 2016. gada 10. jūnijā atsaukts no valdes priekšsēdētāja amata.
• SIA [firma A] un [pers. A] noslēdza nekonkurēšanas vienošanos 2016. gada 10. jūnijā, kurā [pers. A] tika aizliegts izpaust SIA [firma A] komercnoslēpumu un ievērot konkurences ierobežojumu 2 gadus pēc darba attiecību pārtraukšanas.
• SIA [firma A] maksāja atbildētājam atlīdzību 4086 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas kopā 24 mēnešos veidoja 98 064 eiro.
• Atbildētājs saņēma 67 580,81 EUR atlīdzību un valsts nodokļus 2016. gada 13. jūnijā.
• 2016. gada 30. septembrī atbildētājs tika reģistrēts Komercreģistrā kā AS [firma B] valdes priekšsēdētājs, kas sniedza dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā un bija [firma A] konkurents.
• 2016. gada 17. oktobrī prasītāja informēja atbildētājus par [pers. A] konkurences ierobežojumu, bet viņi nepārtrauca pārkāpumu.
• Stājoties AS [firma B] valdes priekšsēdētaja amatā, [pers. A] nodeva AS [firma B] rīcībā informāciju, kas bija atbildētāja rīcībā kā bijušajam valdes priekšsēdētājam.
• Tas atbilst Konkurences likuma 18. panta trešās daļas 4. punktā paredzētajam.
• Informācijas nonākšana AS [firma B] rīcībā veido Konkurences likuma 18. panta otrās daļas pārkāpumu.
• AS [firma B] ieguva informāciju neieguldot resursus, kas būtu jāveic konkurences apstākļos.
• Informācija ļāva AS [firma B] attīstīt projektus, palielināt tirgus daļu un pārvilināt darbiniekus, nodarot [firma A] zaudējumus, kuru apmērs pēc tiesas ieskata ir vismaz 500 000 EUR.
• Jo [pers. A] pārkāpa konkurences ierobežojumu vienošanos, viņš ir pienākums atmaksāt daļu no saņemtās atlīdzības; 83 082 EUR par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 10. jūnijam.
• SIA [firma A] arī vajadzēja samaksāt valstij valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu 10 385,06 euro, kas ir piedzenama no [pers. A] kā zaudējumu atlīdzība.
• SIA [firma A]” un [pers. A] vienošanās par konkurences ierobežojumu noteica, ka [pers. A] maksā atlīdzību, aprēķinot nach nekonkurēšanas vienošanās 9. punktā reizinot ar atlikušo mēnešu skaitu.
• Par atlikušajiem 20 mēnešiem piedzenami ir 81 720 EUR.
• Iestājās pienākums maksāt nokavējuma procentus, kuru summa par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 24. februārim ir 14 096,07 euro.
• Prasība pamatota ar Civillikuma 5., 1587., 1590., 1652., 1672., 1753., 1756., 1765., 1770., 1775., 1779., 1779.¹, 1785., 2376., 2378., 2384. un 2385. pantu, Darba likuma 84. pantu, Konkurences likuma 18. panta otro daļu un trešās daļas 4. punktu, 21. pantu, Komerclikuma 19. panta pirmo daļu.
• Atbildētāji [pers. A] un AS [firma B] lūdza atzīt par spēkā neesošu 2016. gada 10. jūnija vienošanās 5. līdz 13. punktu.
• Valsts ieņēmumu dienests pieaicināts lietā trešās personas statusā.
• Prība apmierināta dalēji.no [pers. A] piedzīt 57 256 euro par konkurences ierobežojuma ievērošanu par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 10. jūnijam, 8807,76 euro likumiskos nokavējuma procentus, 1801,71 euro valsts nodevu, 30,62 euro kancelejas nodevu un 1651,59 euro ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
• Noteikt SIA [firma A] tiesības saņemt no [pers. A] likumiskos sešus procentus gadā no 57 256 euro.

Apelācijas Sūdzības

• SIA [firma A] iesniedza apelācijas sūdzību daļā par noraidīto prasību un par advokāta palīdzības samaksai.
• [Pers. A] un AS [firma B] pārsūdzēja spriedumu daļā, ar kuru prasība apmierināta un pretprasība noraidīta.

Rīgas Apgabaltiesas Spriedums

• Prasība apmierināta daļēji un pretprasība noraidīta.
• Piedzīti: Izmaksātā atlīdzība par konkurences ierobežojumu (83 082 EUR, iekļaujot 57 256 EUR darbiniekam un 25 826 EUR nodokļos), nodokļu kompensācija (10 385,06 EUR), iepriekš novērtētie zaudējumi (81 720 EUR), likumiskie nokavējuma procenti (1254,25 EUR), tiesas izdevumi (4744,47 EUR), un izdevumi par lietas vešanu (8822,07 EUR).
• Noteiktas SIA [firma A] tiesības saņemt 6% likumiskos procentus gadā no 175 187,06 EUR nesamaksātās summas.
• Noraidīta prasība par 12 841,82 EUR likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
• SIA [firma A] prasība pret AS [firma B] par Konkurences likuma pārkāpumu un 500 000 EUR piedziņu par negodīgu konkurenci noraidīta.
• [Pers. A] un AS [firma B] pretprasība tika noraidīta.
• Piedzīti: 5000 EUR no SIA [firma A] AS [firma B] labā par lietas vešanu.
• Piedzīti: 7,48 EUR no [pers. A] valsts labā par lietas izskatīšanas izdevumiem.

Kasācijas Sūdzība

• [Pers. A] un AS [firma B] iesniedza kasācijas sūdzību.
• Tā pārsūdzēja to sprieduma daļu, ar kuru prasība apmierināta, pretprasība noraidīta un piedzīti tiesāšanās izdevumi.

Senāta Lēmums

• Lēmums atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas sprieduma daļu, ar kuru no [pers. A] SIA [firma A] labā piedzīta atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu.
• Kasācijas kārtībā pārbaudāms spriedums daļā par prasītājas tiesībām piedzīt no [pers. A] valsts budžetā samaksātos nodokļus un iepriekš novērtēto zaudējumu.