Elektromagnētiskie viļņi un radioviļņi

• Elektromagnētiskie viļņi ir elektriskā un magnētiskā lauka svārstības, kas izplatās telpā.
• Tos rada lādētu daļiņu nevienmērīga kustība.
• Elektromagnētiskos viļņus raksturo viļņa garums, svārstību frekvence un izplatīšanās ātrums.
• Vakuumā tie izplatās ar ātrumu 300000 km/s jeb 3 · 108 m/s.
• Elektromagnētisko viļņu skalā dažādas izcelsmes viļņi ir sakārtoti pēc frekvences vai viļņa garuma un iedalās radioviļņos, gaismas viļņos, rentgena un gamma starojumā.

Radioviļņi

• Frekvenču apgabals no kilometriem (103 m) līdz milimetriem (10– 4 m).
• Ģeneratori ir radiotehniskās un elektroniskās ierīces.
• Izmanto sakaru un informācijas apmaiņas tehnoloģijās, piemēram, radio, TV, mobilajos un kosmiskajos sakaros, navigācijā.
• Augstas frekvences radioviļņus sauc par mikroviļņiem un izmanto bezvadu sakariem, datu pārraidē un mikroviļņu krāsnīs.
• To izplatīšanās īpatnības ap Zemi ir atkarīgas no viļņa garuma un atmosfēras slāņu īpašībām.
• Izmanto arī radiolokācijā, lai noteiktu ķermeņu attālumu un kustības ātrumu.
• Izmanto globālās pozicionēšanas sistēmās jeb GPS, lai sekotu objektu kustībai.
• Ar radioteleskopiem uztver Visuma objektu izstarotos radioviļņus.

Gaismas viļņi

• Frekvencei palielinoties un viļņa garumam samazinoties, skalā aiz radioviļņiem seko gaismas viļņi.
• Svarīgs veids ir redzamā gaisma, kuru uztver acis.
• Viļņa garumi ir robežās no apmēram milimetra (10 –3 m) līdz metra simtmiljonajai daļai (10–8 m).
• Tos izstaro vielu atomi un molekulas.
• Gaismas viļņus, kuru viļņa garums ir lielāks nekā redzamajai gaismai, sauc par infrasarkano starojumu (IS) jeb siltuma stariem.
• Savukārt, viņa garumam kļūstot mazākam, redzamā gaisma pāriet ultravioletajā starojumā.
• Gaismas vadus plaši izmanto informācijas pārraidei un apmaiņai, kā arī medicīnā.
• Ultravioleto starojumu izmanto medicīnas instrumentu un telpu dezinfekcijai.
• Infrasarkano starojumu izmanto termogrāfijā tehnikā, medicīnas diagnostikā un ārstniecībā.

Rentgenstarojums un gamma starojums

• Noslēdzošais elektromagnētisko viļņu skalas apgabals sākas ar rentgenstarojumu, ko izstaro gan vielas atomi, gan atomu kodoli.
• Tas pāriet gamma starojumā, ko emitē atomu kodoli.
• Gan rentgenstarojumam, gan gamma starojumam piemīt liela enerģija.
• Dabiskie avoti veido radioaktīvā starojuma fonu.
• Iekārtas, kas rada šo starojumu, prasa rūpīgu aizsardzību.
• Nokļūstot cilvēkā, gan rentgenstarojums, gan gamma starojums saārda molekulas, izraisot staru slimību.
• Šos starojumus aiztur tikai biezas svina plāksnes.
• Medicīnā ar rentgenaparatūru veic cilvēka organisma caurskati, lai noteiktu slimības cēloņus vai kaulu traumas.
• Ar precīzi noteiktām gamma starojuma devām tiek iznīcinātas ļaundabīgās šūnas.
• Kodolreaktori kalpo arī kā gamma starojuma avoti.