Deformāciju veidi un Huka likums

Kāds deformācijas veids rodas, kad ēvelē vai zāģē koka virsmu?

Kāda veida deformācija rodas skrūvē, kad to pievelk?

Ēkas pamati galvenokārt ir pakļauti kādam deformācijas veidam?

Kā sauc deformāciju, kad ķermenis atgūst sākotnējo formu pēc ārējā spēka noņemšanas?

Kura no minētajām parādībām vislabāk raksturo elastīgu deformāciju?

Kādu deformācijas veidu kombināciju var novērot lieces deformācijā?

Kāpēc deformāciju iedalījums tipos (stiepe, spiede, u.c.) ir uzskatāms par nosacītu?

Kādas izmaiņas notiek ar ķermeni plastiskas deformācijas gadījumā pēc ārējā spēka noņemšanas?

Kāpēc elastības spēks rodas ķermenī, kad tas tiek deformēts?

Kura no šīm attiecībām visprecīzāk atspoguļo Huka likumu elastības spēka kontekstā mazām deformācijām?

Ko raksturo elastības koeficients (k) elastības spēka izteiksmē?

Kāda ir relatīvā pagarinājuma aprēķināšanas formula?

Kāpēc, salīdzinot dažādu materiālu elastību, tiek izmantoti relatīvie lielumi (relatīvais pagarinājums) absolūto lielumu (absolūtais pagarinājums) vietā?

Kāda veida informāciju var iegūt no deformācijas grafika, kas iegūts, eksperimentāli nosakot pagarinājuma atkarību no pieliktā spēka?

Ja diviem ķermeņiem ar atšķirīgiem sākotnējiem garumiem pieliek vienādu stiepes spēku, kurš ķermenis izstiepsies vairāk, ja pieņemam, ka abi ir izgatavoti no viena un tā paša materiāla un atrodas elastīgās deformācijas zonā?

Kāda ir elastības koeficienta mērvienība SI sistēmā, un ko tā raksturo?

Stiepes deformācija rodas, kad ārējie spēki darbojas virzienā prom no ķermeņa, izraisot tā pagarināšanos.

Bīdes deformācija rodas, kad ķermeni pakļauj spēku pārim, kas darbojas plaknē, kura ir paralēla vērpšanas asij.

Lieces deformācijā ķermeņa izliektā daļa ir pakļauta spiedes deformācijai, savukārt ieliektā daļa – stiepes deformācijai.

Vērpes deformācija var rasties, piemēram, kad mēs griežam papīru ar šķērēm.

Ja pēc ārējā spēka izzušanas ķermenis neatgriežas sākotnējā formā, tad ir notikusi elastīga deformācija.

Stinguma koeficients raksturo ķermeņa spēju pretoties plastiskai deformācijai.

Ēku pamati un tiltu balsti pārsvarā ir pakļauti stiepes deformācijai.

Gumija ir materiāls, kas raksturīgs ar to, ka var tikt stipri deformēts plastiski, bet pēc tam atgriežas sākotnējā formā.

Elastības spēks, kas rodas deformācijas rezultātā, vienmēr darbojas virzienā, kas sakrīt ar ārējo slodzi, lai palielinātu deformāciju.

Huka likums precīzi apraksta elastības spēku pie jebkuras deformācijas pakāpes, ieskaitot plastiskās deformācijas.

Elastības koeficienta vērtība ir atkarīga no ķermeņa izmēra un formas, bet nemainās atkarībā no materiāla, no kura tas izgatavots.

Lai salīdzinātu dažādu materiālu elastību, ir labāk izmantot absolūto pagarinājumu, nevis relatīvo, jo absolūtais pagarinājums neietekmē ķermeņa sākotnējie izmēri.

Ja diviem ķermeņiem ir vienādi elastības koeficienti, tad, pieliekot tiem vienādu spēku, tie deformēsies vienādi neatkarīgi no to izmēriem.

Relatīvais pagarinājums ir absolūtā pagarinājuma un sākotnējā garuma reizinājums, un to parasti izsaka ņūtonos uz metru.

Ja atsperei pieliek divreiz lielāku spēku, tās stinguma koeficients arī palielināsies divas reizes.

Elastības spēka cēlonis ir saistīts ar gravitācijas mijiedarbību starp ķermeņa atomiem.