Asinsrites sistēma un asinis

Asinsrites sistēma un asinis

• Organismu un šūnu eksistencei nepieciešamas barības vielu un skābekļa transportēšana, kā arī vielmaiņas galaproduktu izvadīšana. Evolūcijas procesā katram organismu tipam attīstījies savs transporta ceļu tīkls.
• Vienšūnu organismiem svarīgas vakuoles un citoplazmas kustība, augiem - transpirācija.
• Dzīvniekiem sarežģītāka sistēma - asinsvadu tīkls, kuru vada pulsējoša sirds un asinsvadi.
• Slēgta asinsrite - asiņu cirkulācija tikai pa asinsvadiem.
• Vaļēja asinsrite - asinis izplūst ķermeņa dobumos un sajaucas ar audu šķidrumu.

Cilvēka asinis

• Asinis - organisma šķidrie saistaudi, kas transportē vielas, nodrošina aizsardzību un regulē temperatūru.
• Asinis sastāv no asinsķermenīšiem (eritrocītiem, leikocītiem, trombocītiem) un plazmas.
• Vidējais asins daudzums pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri, veido 8% ķermeņa masas.
• Asiņu temperatūra ir 38°C.
• Asinis sarecē saskaroties ar gaisu.
• Antikoagulanti novērš asins recēšanu, lai tās varētu izmantot analīzēm vai pārliešanai.
• Antikoagulantu pievienoto asiņu noslāņošanās – plazma virspusē, asinsķermenīši apakšā.
• Asins sastāvdaļu iegūšanai tās filtrē vai centrifugē.

Plazma

• Plazma aizņem 54% no asiņu tilpuma.
• Plazma – dzeltens, caurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no 90% ūdens, neorganiskiem sāļiem un organiskām vielām, piemēram, olbaltumvielām, glikozei, holesterīnam, hormoniem, vitamīniem un vielmaiņas galaproduktiem.
• Olbaltumvielas veic aizsargfunkcijas un ir citu olbaltumvielu veidošanas avots.
• Fibrinogēns - olbaltumviela, kas piedalās asins recekļa veidošanā, veidojot serumu no plazmas.
• Sāļi regulē ūdens daudzumu šūnās. Normāla sāls (NaCl) koncentrācija asinīs ir 0,9%.
• Fizioloģiskais šķīdums (0,9% sāls šķīdums) tiek lietots šķidruma vai medikamentu ievadīšanai intravenozi.

Glikoze

• Glikoze ir organisma galvenais enerģijas avots. Glikozes līmenis asinīs ir stabils, bet nedaudz var svārstīties.
• Insulīns regulē glikozes līmeni asinīs.
• Cukura diabēta gadījumā insulīnu ievada mākslīgi un regulāri kontrolē glikozes līmeni asinīs.
• Veselam cilvēkam glikozes līmenis asinīs ir 3,3 līdz 5,5 mmol/l.

Eritrocīti

• Eritrocīti (sarkanie asinsķermenīši) ir sarkani, saplacināti un bez kodola.
• Eritrocītu daudzums asinīs sievietēm ir 3,5–4,5 milj./mm3, vīriešiem 4–5 milj./mm3.
• Eritrocīti veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs.
• Eritrocītu dzīves ilgums ir aptuveni 120 dienas.
• Eritrocītu funkcija ir skābekļa un ogļskābās gāzes transportēšana, ko nodrošina hemoglobīns (dzelzi saturoša olbaltumviela).
• Asinis, kas bagātas ar skābekli, ir gaišākas un šķidrākas (arteriālās asinis).
• Asinis, kas bagātas ar ogļskābo gāzi, ir tumšākas un biezākas (venoza asinis).
• Tvana gāze (CO) ir bīstama, jo piesaista hemoglobīnu, traucējot skābekļa transportu.

Leikocīti

• Leikocīti (baltie asinsķermenīši) ir bezkrāsaini ar redzamu kodolu.
• Leikocītu skaits veselam cilvēkam ir 4000–8000/mm3.
• Leikocīti dzīvo 2-4 dienas.
• Leikocīti veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā un aizkrūtes dziedzerī.
• Leikocītu funkcija - imunitāte un infekciju apkarošana.
• Leikocītu skaita pieaugums liecina par infekciju.

Trombocīti

• Trombocīti (asins plātnītes) ir sīki, neregulāras formas, bez kodola.
• Trombocītu daudzums asinīs veselam cilvēkam ir 200–300 tūkstoši/mm3.
• Trombocīti veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs.
• Trombocītu dzīves ilgums aptuveni 8 dienas.
• Trombocītu funkcija – aizsardzība pret asiņošanu asinsvadu bojājumu gadījumos.
• Trombocīti veido asins recekli (trombu) asinsvadu bojājumu vietā.
• Tromboze – tromba veidošanās asinsvadā.
• Hemofilija - iedzimta slimība, kas samazina asins recēšanu.